{"linkButtonClass":"stories-filter__top-new-button button button_default","href":"\/pievienot-stastu","title":"Pievienot st\u0101stu","displayFirstSpan":true,"firstSpanClass":"stories__top-new-button-icon","firstSpanContent":"\n<svg class=\"svg-icon icon-add-button-icon\">\n <use xlink:href=\"\/build\/sprite-f6730de5e9919aec0d04b044b2534ac4.svg#add-button-icon\"><\/use>\n<\/svg>","displaySecondSpan":true,"secondSpanClass":"stories__top-new-button-text","secondSpanContent":"Pievienot st\u0101stu","checkDeactivatedProfile":true}
-
Мои похождения (часть 1)
В клубах я знакомлюсь редко, но это и был тот самый редкий случай. Арсен и Ильдар так их звали.
Бывает я могу похулиганить и на спор стянуть свои трусы под столом. Жара, так что помимо трусов ничего под юбкой нет. Сумма, предложенная мне, была не то, чтобы значительной, но и немаленькой с учётом того, что деньги никогда лишними не бывают. Сидели мы в затенённой ниши, на мне была короткая юбка, так что избавление от трусов заняло буквально пару секунд. Потом быстрый поход в туалет, сначала с Арсеном, а потом и с Ильдаром.
И вот мы едем отдыхать дальше.Аппартаменты были небольшие, но обстановка в общем была с шармом и определенными изыском. Я с Арсеном пошла сразу в одну комнату. Помню, как помогала ему надевать на член презерватив. Член у Арсена оказался средних размеров, довольно толстенький. Я к тому времени уже и так текла, так что кончила под ним без проблем, а вот Арсену пришлось малость попотеть на мне, пока я не стала ему подмахивать в ответ, сжимать мышцы влагалища, стараясь усилить его удовольствие. Кончил... Полежал немного на мне, встал с кровати, сказал, что в туалет и ушёл. Я лежала голой на кровати. Дверь приоткрылась, и в комнату зашёл голый Ильдар. Опустив взгляд вниз, я заметила, что его член уже в презервативе. Я спросила: – А где Арсен? – Не знаю. – Пересменка, значит... Спорить или ссориться мне не хотелось, поэтому я молча раздвинула в стороны ноги. По сравнению с Арсеном одарён был получше, вот только почти сразу же кончил. Я ещё некоторое время полежала, позволяя ему целовать меня во все места, особенно мою грудь. Ильдар обхватил меня одной рукой за груди, а другой проник в сочащееся лоно. Его наполовину вернувший себе эрекцию член упёрся мне в ягодицы. Я позволила ему в себя войти сзади. Ильдар трахал меня, теперь уже в попу. Слышались скрипы, стоны и приглушенный голос.
Давать им номер своего телефона я сначала не хотела, но после недолгих убеждений, разумеется, дала. В постели они оказались не слишком старательными, но это была всего лишь первая встреча. Спустя некоторое время они как-то поинтересовались, не хочу ли я снова встретиться с ними. Я ответила, что подумаю, но это уже другая история.
581
0
3 pirms dienām
Vikusja,
54
Pēdējā vizīte: 7 pirms vairākām stundām -
Kad spēle kļūst īsta.
Par mums un mūsu ģimenes rutīnu.
Mani sauc Pauls, man ir četrdesmit divi gadi, un esmu laimīgi precējies ar savu sievu Janu, kopā esam jau vairāk nekā divdesmit gadus. Janai ir četrdesmit viens, un, lai arī gadi skrien ātri, viņa savos gados izskatās lieliski. Viņa vienmēr ir pievērsusi uzmanību savai fiziskajai formai – regulāri apmeklē sporta zāli un skrien. Viņas figūra ir fantastiska un kad ejam kopā, es bieži pamanu citu vīriešu alkatīgos skatienus. Viņa ir rūpīga, skaista un gudra sieviete – ideāla sieva, mans sapnis.Mums ar Janu ir divas meitas, meitenes jau ir pilngadīgas un pametušas ģimenes ligzdiņu, tāpēc mūsu mājās ir kļuvis klusāks. Man šķiet, ka pēdējā laikā mēs ar sievu esam attālinājušies viens no otra. Intīmie brīži kļuvuši arvien retāki un reizēm šķiet, ka Jana ir aizņemta ar visu citu, izņemot mani.Es negribu izklausīties pēc greizsirdīga vīra – es apzinos, ka mēs abi esam noslogoti un dzīvē ir dažādi periodi. Bet tajos retajos brīžos, kad mums ir tuvība, es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka viņa vairs nav tik ieinteresēta kā agrāk. Varbūt tas ir mans prāts, kas spēlējas ar mani, bet varbūt... Varbūt tas ir kaut kas dziļāks.Man vienmēr ir bijusi zināma nedrošība par sevi. Es neesmu īpaši apveltīts ar vīrišķajiem dotumiem. Mans loceklis ir apmēram trīspadsmit cm un es zinu, ka tas nav daudz. Retajās reizēs, kad mums ir sekss, es nespēju pilnībā apmierināt Janu. Man ir grūti beigt un bieži vien tas beidzas ar neveiksmi, kas liek man justies vēl sliktāk. Redzot viņas neapmierināto seju pēc šādiem mirkļiem, es saprotu, ka, iespējams, viņa ilgojas pēc kaut kā vairāk. Lai gan viņa nekad to nav teikusi skaļi, es jūtu, ka viņai kaut kā pietrūkst – kaut kā, ko es nespēju sniegt.Šīs domas mani vajā. Varbūt tāpēc mūsu tuvība ir kļuvusi tik reta. Varbūt es vienkārši vairs nespēju sniegt viņai to, kas viņai vajadzīgs. Rutīna mūsu attiecībās varētu būt tikai sekas... Bet īstais cēlonis ir mana nespēja sniegt Janai to, ko viņa patiesi vēlas un kas viņai nepieciešams.
Mana darba balle – pārmaiņu sākums.
Šis bija mans pirmais lielais pasākums jaunajā uzņēmumā – pirmā darba balle. Es strādāju šeit tikai dažus mēnešus, tāpēc vēl nebiju pilnībā iepazinies ar kolēģiem. Šī bija lieliska iespēja socializēties un radīt labu iespaidu. Jana piekrita man pievienoties un, kā ierasts, viņa izskatījās nevainojami. Viņas melnā, cieši pieguļošā kleita izcēla viņas lielisko figūru un es jutu lepnumu, ka esmu blakus tādai sievietei. Kolēģi pievērsa lielu uzmanību Janai un acīmredzami viņa viņiem patika.Balle noritēja lieliski. Atmosfēra bija relaksēta, visi bija labā noskaņojumā. Man pašam dejot nekad nav īpaši paticis, bet Janai ļoti patīk dejot. Viņa vienmēr bija deju grīdas karaliene un šis vakar nebija izņēmums. Mēs sēdējām pie galda kopā ar dažiem maniem kolēģiem un tiklīdz sākās mūzika, es jutu, ka kolēģi nevēlas palaist garām izdevību uzaicināt Janu uz deju."Vai es varētu aizņemties tavu sievu uz vienu deju?", viens no maniem kolēģiem, Kārlis, jautāja ar smaidīgu seju. Protams es piekritu un viegli pasmaidot piebildu, "Nu, tikai esi piesardzīgs, viņa ir bīstama sieviete!"Jana smaidot piecēlās no krēsla un ļāvās Kārļa vadītajai dejai. Es vēroju viņus no malas, Jana dejoja ar pārliecību un vieglumu. Viņas kustības bija nevainojamas un viņa acīmredzami baudīja šo deju. Laikam ritot, kolēģi viņu aicināja viens pēc otra – tas izraisīja interesi gan man, gan pārējiem. Daudzi no viņiem jautāja man atļauju un es vienmēr piekritu ar kādu ironisku joku, lai padarītu atmosfēru vēl brīvāku. Jana izskatījās starojoša un priecīga un es redzēju, kā viņa izbauda uzmanību no maniem kolēģiem.Bet bija kāds, kurš pievērsa īpašu uzmanību – mans priekšnieks, Roberts. Viņš bija piecdesmit piecus gadus vecs, šķīries un vienmēr bijis zināms kā vīrietis, kuram patika sieviešu uzmanība. Viņš jau sākumā vairākas reizes iesaistoties sarunās bija izrādījis interesi par Janu. Viņš piegāja pie mūsu galda."Vai man ir iespēja uzaicināt šo skaisto dāmu uz deju?", viņš pieklājīgi, bet ar sev raksturīgu harizmu vērsās pie Janas. Es, protams, piekritu pajokojot, "Tikai pārāk neaizraujaties, viņa var nodancināt līdz bezspēkam."Jana smējās, bet viņa izskatījās ļoti ieinteresēta Roberta ielūgumā. Viņi devās uz deju grīdu un es nespēju atraut acis no viņiem. Roberts bija labs dejotājs un viņa kustības bija pārliecinātas, Jana ātri viņam pielāgojās. Es nevarēju noliegt, cik labi viņi izskatījās kopā uz deju grīdas un mani sāka uztraukt viņu ķīmija. Janas ķermenis piekļāvās Robertam arvien ciešāk un man radās sajūta, kas sāka mulsināt. Tas mani sāka uzbudināt. Es nespēju izprast, kas manī raisa šādu dīvainu uzbudinājumu, bet jo ilgāk viņa dejoja ar Robertu un citiem kolēģiem, jo vairāk es sāku aizdomāties – varbūt tas ir tas, kas mūsu attiecībās pietrūkst. Varbūt šī doma, ka Janai patīk citu vīriešu uzmanība varētu atgriezt dzirksti mūsu intīmajā dzīvē.Manās domās sāka raisīties scenāriji, kur Jana varētu atrast kādu, kurš viņu pilnībā apmierina un varbūt arī es atrastu savu vietu šajā jaunajā situācijā. Šī doma mani negaidīti uzbudināja vēl vairāk un es prātoju, vai tā varētu būt atbilde. Vai tiešām tas varētu uzlabot mūsu intīmās attiecības?
Saruna ar sievu.
Pēc dažām dienām, kad darba balles atmiņas vēl dzīvi mirdzēja manā prātā, es sāku apsvērt iespēju apspriest savas sajūtas ar Janu. Man nebija viegli sākt šo sarunu – tā bija tēma, kuru agrāk nekad nebijām aizskāruši un es nebiju pārliecināts, kā viņa reaģēs. Bet zināju, ja es nemēģināšu, šīs domas turpinās mani nomākt.Vakarā, kad sēdējām uz dīvāna, mierīgi sarunājoties par ikdienas sīkumiem, es beidzot saņēmos. Es centos veidot sarunu tā, lai viņa saprastu, ka tas ir tikai minējums, nevis konkrēts priekšlikums."Zini," es teicu, skatoties viņai acīs, "es pēdējā laikā esmu domājis par mums... un par to, kā mūsu attiecības ir mainījušās gadu laikā."Jana pacēla acis no žurnāla, kuru bija lasījusi, un viņas skatiens kļuva ziņkārīgs. "Ko tieši tu domā?"Es uz brīdi apklusu, meklējot pareizos vārdus. "Nu... es domāju, ka mēs esam pieauguši, mainījušies. Laulība, protams, ar laiku arī mainās. Es tikai... prātoju, vai tu kādreiz esi apsvērusi, ka varbūt mūsu attiecības varētu mainīties arī citos veidos?"Viņa pacēla vienu uzaci un smaidot jautāja, "Kādos veidos?"Es viegli ieelpoju, jūtot, ka man jāizsaka tas ļoti smalki. "Es zinu, ka mēs vairs neesam tik intīmi tuvi, kā bijām agrāk. Un es... es domāju, vai mēs varētu apsvērt kaut ko jaunu, kas palīdzētu mums atkal atrast kaisli... Varbūt, pievienojot kaut ko... vai kādu trešo personu mūsu dzīvē."Jana sākotnēji izskatījās pārsteigta, bet viņas seja drīz vien atslāba. Viņa brīdi klusēja, tad ievaicājās, "Trešo? Ko tu ar to domā?"Es turpināju uzmanīgi. "Es nerunāju par konkrētu vīrieti vai sievieti, bet varbūt tikai par ideju... par iespēju. Vai tu kādreiz esi domājusi par to, kā būtu, ja mūsu attiecībās ienāktu trešā persona? Kaut vai tikai kā fantāzija, kaut kas, kas varētu atgriezt mūsu kaisli?"Viņa pavērsa skatienu uz priekšu un kādu brīdi klusēja, it kā pārdomātu manis teikto. Tad viņa pavisam lēni atbildēja, "Es nezinu... Man nekad tas nav nācis prātā. Mēs vienmēr esam bijuši tikai divi. Bet... tagad, kad tu to saki, varbūt... varbūt tas patiešām varētu būt kaut kas interesants. Vai tu par to domā bieži?""Ne gluži," es atbildēju, mēģinot viņai nelikt domāt, ka tā ir mana apsēstība. "Bet, kad redzēju, cik daudz uzmanības tu saņēmi ballē, un cik ļoti tev tas patika... tas lika man domāt. Es neesmu greizsirdīgs. Patiesībā, es biju pārsteigts, cik ļoti mani tas uzbudināja, kad es redzēju tevi ar citiem."Jana pasmaidīja un mazliet satriekta paskatījās uz mani. "Tiešām? Tas tevi uzbudināja?""Jā," es godīgi atzinos. "Mani pārsteidza, cik ļoti. Tas lika man saprast, ka, iespējams, tas ir kaut kas, kas varētu uzlabot mūsu attiecības – atvērties jaunām pieredzēm. Es neesmu pārliecināts, kā tas izskatītos reālajā dzīvē, bet varbūt... mēs varētu par to vismaz padomāt?"Jana domīgi pavēra lūpas, it kā lai pateiktu kaut ko vairāk, bet apklusa. Es sapratu, ka viņa pārdomā manis teikto. "Es nekad nebūtu iedomājusies, ka tu par to domā tādā veidā. Es nezinu, vai esmu gatava kaut ko tādu mēģināt, bet... varbūt par to tiešām ir vērts padomāt."Es sajutu nelielu atvieglojumu, jo viņa nebija pilnībā nosodījusi ideju un tas mani iedrošināja turpināt sarunu. "Tas būtu tikai starp mums un mēs varētu izlemt, kādā virzienā tas varētu iet. Nevajadzētu neko sasteigt."Viņa viegli iesmējās. "Es zinu, ka tu vienmēr esi bijis atvērts jauniem piedzīvojumiem. Es tikai nedomāju, ka tas varētu izpausties šādā veidā."Es smaidīju un pajautāju, "Varbūt mēs varētu padomāt par šo ideju kopā? Sākt ar sarunām, varbūt arī fantāzijām?"Jana pavisam lēni piekrītoši pamāja. "Jā, varbūt mēs varētu. Bet man ir jāpadomā. Tas ir... negaidīti."
Saruna turpinās.
Pagāja dažas dienas kopš mūsu pēdējās sarunas un es joprojām pārdomāju visu, kas tika teikts. Tas bija delikāts jautājums un es sapratu, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem, lai neizjauktu mūsu līdzsvaru. Tomēr mani uzbudināja šī doma – Jana kopā ar citu vīrieti un jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķita, ka šis varētu būt risinājums, lai atgrieztu dzirksti mūsu attiecībās. Tāpēc es izlēmu, ka jāizsakās par šo skaidrāk.Kādu vakaru, kad abi mierīgi sēdējām un skatījāmies televīziju, es atkal pievērsos sarunai. Šoreiz, izlēmīgi, bet uzmanīgi. "Zini," es sāku, "esmu domājis par mūsu pēdējo sarunu... Un vēlētos par to mazliet vairāk izrunāt."Jana pacēla uz mani acis, ieinteresēta, bet arī mazliet piesardzīga. "Labi, par ko tu vēlies parunāt?""Es tikai gribu būt atklāts. Kad runāju par trešo personu mūsu attiecībās, es nedomāju par to, ka tā būtu kāda sieviete."Jana uzreiz skaidri un stingri iejaucās. "Par sievieti vari aizmirst. Mani tas neinteresē!"Es pasmaidīju un papurināju galvu. "Nē, nē, es nedomāju par sievieti. Patiesībā mani uzbudina pavisam cita doma... Doma par tevi ar citu vīrieti."Jana kādu brīdi apklusa, acīmredzami pārdomājot manu atzīšanos. Viņa uzmanīgi mani vēroja, it kā censtos saprast, vai es patiesi domāju to, ko saku. "Tu gribi teikt, ka tevi uzbudina doma, ka es esmu ar kādu citu?" viņa beidzot pajautāja, nedaudz neticīgi.Es viegli iesmējos, kaut gan biju nedaudz sasprindzis. "Jā, tieši tā. Man tas šķiet... uzbudinoši. Es nezinu, kāpēc, bet redzot, kā tu dejoji ar citiem ballē, kā tu mijiedarbojies ar viņiem – tas man lika saprast, ka šī doma varētu būt kaut kas, kas atsvaidzinātu mūsu intimitāti."Jana ievilka dziļu elpu un sēdēja, iegrimusi domās. "Es... neesmu pārliecināta, ka mēs esam gatavi kaut kam tādam. Tas ir liels solis. Mēs vienmēr esam bijuši tikai divi. Man šķiet, ka šis varētu ietekmēt mūsu attiecības ļoti spēcīgi un ne pārāk labā veidā."Es biju gaidījis, ka viņa to teiks. Tas bija pilnīgi saprotami. "Es saprotu," es mierīgi atbildēju. "Man tas ir tikai idejas sākums. Es nekad nevēlētos tevi spiest uz ko tādu, ar ko tu nejūties ērti. Bet es gribēju par to runāt, jo jūtu, ka tas varētu būt risinājums mūsu intimitātes izaicinājumiem."Jana kādu brīdi klusēja, pēc tam pavisam mierīgi un uzmanīgi teica, "Es nezinu, vai es tam varētu piekrist. Bet varbūt... mēs varētu sākt ar kaut ko mazāk radikālu. Piemēram, ar lomuspēlēm? Varbūt mēs varētu izspēlēt scenārijus, kuros mēs iztēlojamies šādas situācijas, bet bez īstas trešās personas. Tas varētu palīdzēt mums saprast, kā jūtamies par to, pirms ķeramies pie kaut kā lielāka."Viņas piedāvājums mani pārsteidza, bet tajā pašā laikā šķita loģisks. Tas būtu solis uz priekšu, bet arī drošā veidā, kas ļautu mums izpētīt savas sajūtas, neko neizjaucot. "Lomuspēles..." es pārdomāju viņas piedāvājumu un pamāju. "Tas izklausās interesanti. Es esmu gatavs to izmēģināt. Kā tu iedomājies, kā tas varētu izskatīties?"Jana mazliet pasmaidīja un viegli pavirzījās tuvāk man. "Nu, mēs varētu sākt ar to, ka iztēlojamies dažādas situācijas. Piemēram, es izdomāju, ka esmu ar kādu citu vīrieti un tu piedalies tikai kā vērotājs. Mēs varam veidot dialogus, kā tas būtu reālajā dzīvē. Un, protams, mēs varētu arī pievienot dažus rekvizītus vai kostīmus, ja tas būtu nepieciešams."Es jutu, ka šis piedāvājums mani uzbudina. "Tas varētu būt aizraujoši," es teicu ar smaidu. "Es domāju, ka mēs varētu ar to sākt un tad redzētu, kā jūtamies."Jana piekrita, un mēs abi jutāmies mazliet atviegloti, ka esam atraduši veidu, kā pamazām virzīties uz priekšu. Tas bija tikai sākums, bet, iespējams, lomuspēles varētu atklāt daudz vairāk par mūsu attiecībām un intimitāti, nekā bijām gaidījuši.Pagāja dažas klusuma sekundes, kurās abi pārdomājām, ko viens otram tikko atklājām. Jana vēroja mani uzmanīgi, it kā gaidītu, kā es reaģēšu uz viņas piedāvājumu. Lomuspēles bija interesants piedāvājums, un es biju gatavs to izmēģināt. Taču tad Jana pavisam klusi un šķiet, mazliet kaunīgi pacēla galvu."Zini," viņa teica, uzmanīgi izvēloties vārdus, "ir bijušas reizes, kad es pati esmu iztēlojusies dažādas situācijas... dažādus scenārijus. Dažreiz man prātā ir bijušas diezgan… nerātnas fantāzijas."Es uzreiz sajutu zināmu intrigu viņas balsī. "Ko tu ar to domā? Kādas fantāzijas?" es jautāju, cenšoties neizrādīt savu aizrautību, bet jau nojauzdams, ka tas, ko viņa teiks, mani uzbudinās vēl vairāk.Jana pasmaidīja, bet viņas sejā varēja redzēt vieglu kauna nokrāsu. "Nu... man ir bijušas fantāzijas, kurās es neesmu tikai sieva vai mīļākā... bet... pērkama sieviete, kas apkalpo vīriešus. Kā prostitūta uz ielas," viņa klusām atzinās. Viņas balss bija klusa, it kā viņa baidītos, kā es to uztveršu. "Un tie vīrieši... viņi ir... apveltītāki par tevi," viņa piebilda tik klusu, ka gandrīz nespēju dzirdēt.Es uzreiz jutu, kā mani šie vārdi uzbudina vēl vairāk, kaut arī viņas atzīšanās man nāca kā pārsteigums. Jana, kura vienmēr bijusi tik kontrolēta un pārliecināta, kaunīgi atzīstas par tik spēcīgām fantāzijām – tas mani neatstāja vienaldzīgu. Man prātā zibēja aina, kurā Jana patiesi būtu šādā lomā, apmierinot dažādus vīriešus ar lielākiem locekļiem un es jutu, kā mani tas uzkurina."Un tas tev patīk?" es mazliet aizsmakuši jautāju, vērojot viņu cieši.Jana pamāja ar galvu, vēl joprojām mazliet smaidot. "Jā... es nebiju par to domājusi tik daudz, līdz mēs sākām runāt par lomuspēlēm. Bet, jā, mani tas uzbudina – doma, ka esmu tāda kā pērkama sieviete, kas apkalpo vīriešus. Dažreiz esmu iedomājusies sevi ar vairākiem vienlaikus…!"Es jutu, kā mans ķermenis reaģē uz viņas atzīšanos. Fantāzijas, par kurām viņa runāja, pilnībā saskanēja ar manām pēdējām domām par viņu un citiem vīriešiem. "Jā," es atzinos, "man tas arī ļoti patīk. Man patīk doma, ka tu vari būt ar citiem vīriešiem... īpaši ar tādiem, kas ir apveltītāki par mani. Manuprāt, tas būtu ļoti uzbudinoši."Jana mani cieši vēroja un tad, smaidot mazliet drosmīgāk, teica: "Varbūt mēs varētu pamēģināt kādu no šīm lomuspēlēm. Varbūt es varētu būt tā pērkamā sieviete un tu... tu būtu viens no tiem, kas mani vēlas?"Es jutu, kā mana sirds sāka pukstēt straujāk, dzirdot viņas vārdus. "Jā, man tas ļoti patiktu," es atbildēju. "Es domāju, ka mēs varētu izmēģināt šo ideju... Varbūt tas mums abiem sniegtu to, ko mēs esam meklējuši."Jana izskatījās nedaudz atvieglota, ka es tik pozitīvi reaģēju uz viņas fantāziju. "Labi," viņa teica, "sāksim ar to. Varbūt tas būs labs veids uzlabot mūsu intīmo pusi."Un tā, mūsu saruna virzījās uz priekšu, pilna jaunu ideju un fantāziju, kuras mēs abi bijām gatavi izpētīt. Bija skaidrs, ka šis bija tikai sākums – sākums kaut kam lielam un neizbēgami aizraujošam.
Scenārija plānošana – jauns pavērsiens.
Pāris dienas pēc mūsu iepriekšējās sarunas Jana vēl vairāk atplauka un es jutu, ka viņu šī ideja patiesi aizrauj. Viņa ne tikai piekrita lomuspēlei, bet arī sāka piedāvāt jaunus, aizraujošus scenārijus, kā to padarīt vēl interesantāku. Kādu vakaru, kad sēdējām pie vakariņu galda, viņa pacēla acis uz mani un izteica jaunu priekšlikumu."Man ir vēl viena ideja, kā to padarīt vēl reālāku," viņa teica, rotaļīgi smaidot. Es zināju, ka viņai prātā ir kaut kas īpašs."Ko tu esi izdomājusi?" es ieinteresēts jautāju."Es domāju, ka būtu vēl uzbudinošāk, ja pirmais klients nebūtu iedomāts. Viņš varētu būt īsts cilvēks, kurš piebrauc ar savu auto pirms tevis. Viņš piebrauc pie manis, izsaka piedāvājumu un es ar viņu pakaulējos, bet nosaku tādu cenu, kas viņam šķiet pārāk augsta. Tad viņš atsaka un aizbrauc prom un tad piebrauc tu, iepriekš vērojot visu to no malas."Viņas vārdi mani uzreiz uzbudināja. Jana bija ne tikai pārliecināta par šo ideju, bet arī acīmredzami to izbaudīja. Iedomājoties šo scenāriju – kur es no malas vērotu, kā viņa sarunājas ar citu vīrieti, zinot, ka beigās viņa izvēlēsies mani – mani tas uzbudināja vēl vairāk."Tu domā, ka tas mūs uzkurinātu jau no paša sākuma?" es jautāju, vēloties saprast viņas domu gaitu."Jā," viņa teica, joprojām smaidot. "Domāju, ka tas radītu lielisku sākuma spriedzi. Es varētu runāt ar viņu, kaulēties, izlikties, ka esmu gatava, bet tad speciāli nosaku augstu cenu, lai viņš atsakās. Un visu šo laiku tu to vēro no mašīnas. Tad, kad viņš aizbrauc, tu piebrauc un es uzreiz piekrītu tev."Es pārdomāju viņas ideju un pamāju ar galvu. "Tas patiešām būtu uzbudinoši. Es varētu vērot, kā tu sarunājies ar viņu, zinot, ka beigās tu tomēr būsi mana."Jana pasmaidīja vēl plašāk. "Tieši tā. Es spēlētu savu lomu līdz galam ar viņu – runātu kā īsta prostitūta, nosakot savus noteikumus. Un kad tu piebrauksi, man nebūs nekādu šaubu – es piekritīšu tev uzreiz."Es jutu, ka mani šī doma ļoti uzkurina. Jana bija ne tikai gatava uzņemties šo lomu, bet arī izbaudīja katru detaļu, ko mēs plānojām. "Man patīk, kā tu to domā," es teicu, uzmundrināts. "Šis scenārijs būs daudz labāks nekā es biju iedomājies. Tas būs ideāls sākums."Viņa aizrautīgi piekrita un pēc tam, vēlāk parādīja vienu no apģērba komplektiem, kurus viņa bija jau iepriekš izvēlējusies. Tas bija melns ādas komplekts ar tīkliņzeķēm un augstpapēžu kurpēm – perfekti piemērots lomai, kuru viņa grasījās spēlēt. "Es domāju, ka šis apģērbs būs ideāls. Es izskatīšos kā sieviete, kura zina savu vērtību."Es smaidīju, piekrītot. "Jā, tas būs lieliski. Tu izskatīsies satriecoši šajā komplektā."Jana piegāja tuvāk, skatoties uz mani ar aizrautību acīs. "Tad mēs to darīsim?" viņa jautāja. "Šis būs mūsu scenārijs?""Jā," es teicu, nešauboties. "Tas būs perfekts scenārijs, un mēs abi to izbaudīsim. Es esmu pilnībā gatavs."Viņa iesmējās, izskatoties vairāk nekā apmierināta. "Tad sāksim plānot detaļas. Tas būs kaut kas neaizmirstams.""Es domāju, ka mēs to varētu darīt piektdien," es ierosināju. "Pēc darba. Tas būtu ideāls brīdis – tu varētu man teikt, ka esi devusies pie draudzenēm, bet mēs abi zinātu, kur mēs patiesībā būsim."Jana pasmaidīja, piekrītot manam piedāvājumam. "Jā, piektdiena derētu lieliski. Es varētu tev no rīta pateikt, ka vakarā man ir plāni ar draudzenēm, bet tajā pašā laikā mēs abi zinātu, ka tas ir tikai teātris. Un tu varētu pateikt, ka tev jākavējas darbā."Šī ideja uzreiz padarīja visu vēl aizraujošāku. No paša rīta mēs abi spēlētu savas lomas, mēs abi būtu uzbudināti, gaidot vakaru, kad viss notiks. Mēs sapratām, ka tas tikai pastiprinātu uzbudinājumu, ja mēs spēlētu šo spēli no rīta līdz pat brīdim, kad viss notiks."Un kā ar vietu?" es pajautāju. "Kur mēs varētu to izdarīt?"Jana pārdomāja un tad sacīja: "Varbūt tas varētu notikt kādā nomaļā vietā pilsētas malā. Kāda klusā ielā, kurā reti kurš brauc – tāda vieta, kur es stāvu uz ielas malas, it kā gaidot klientu un tu piebrauc pie manis. Varbūt netālu no kāda noliktavu rajona, kur ir maz cilvēku, bet vieta izskatās pietiekami reāla šādai situācijai?"Es pārdomāju viņas piedāvājumu un piekritu. "Jā, tāda vieta būtu ideāla. Klusa, bet arī reāla – tu, stāvētu uz ielas un tad es vērotu visu no auto. Un, kad pirmais klients piebrauc, es gaidu, līdz viņš aizbrauc."Jana pasmaidīja un piebilda, "Un tu vēro, kā es ar viņu kaulējos. Es speciāli spēlēšu lomu līdz galam, runājot kā īsta prostitūta. Bet tad, kad viņš atsakās, es būšu pilnībā gatava piekrist tev, kad tu piebrauksi."Uzbudinājums starp mums auga ar katru mirkli, plānojot visas detaļas. Mēs abi zinājām, ka tas nebūs tikai par fantāziju – šī spēle kļuva par īstu, ko mēs abi ļoti izbaudījām. Ideja par to, ka mēs no rīta izliksimies, ka mums ir savi atsevišķi plāni, bet tajā pašā laikā sapratīsim, kur mēs patiesībā dosimies, tikai vēl vairāk piešķīra azartu šim visam."Es nevaru vien sagaidīt," Jana teica, skatoties uz mani ar rotaļīgu smaidu. "Tas būs neaizmirstams vakars.""Jā," es piekritu, jūtot uzbudinājumu, kas auga ar katru plānošanas mirkli. "Mēs izspēlēsim šo scenāriju no paša rīta līdz vakaram un tas padarīs visu vēl intensīvāku."Un tā mēs abi ar nepacietību gaidījām piektdienu – dienu, kad mūsu rūpīgi izplānotā lomuspēle kļūs par realitāti.
Piektdiena – spēle sākas.
Piektdiena beidzot pienāca. No paša rīta es zināju, ka šodiena nebūs parasta. Kaut arī biju gatavs doties uz darbu kā katru dienu, man galvā virmoja domas par vakaru. Jana jau no rīta izskatījās īpaši satraukta – viņas acīs bija dzirksts un es zināju, ka viņa ir tikpat nepacietīga kā es. Šī piektdiena nebija vienkārši parasts darba nedēļas noslēgums, tā bija diena, kurā mēs abi izdzīvosim fantāziju, kuru bijām plānojuši.Jana stāvēja pie virtuves letes, pie kafijas tases un smaidīja. "Es vakarā došos pie draudzenēm," viņa teica it kā nevainīgi, bet mēs abi zinājām, ka tā ir tikai daļa no mūsu spēles. "Mēs pasēdēsim kafejnīcā un izrunāsimies par dzīvi," viņa piebilda ar vieglu smīnu.Es apspiedu savu sajūsmu un izspēlēju savu lomu līdz galam. "Un es," es teicu, paņemot savu kafiju, "pēc darba aizkavēšos. Man ir pāris darbi, kas jāpabeidz, tāpēc nebūšu mājās pārāk ātri."Abi izlikāmies, ka dzīvojam normālu ikdienas dzīvi, bet mūsu acīs bija skaidrs – šī spēle jau bija sākusies. Spriedze un uzbudinājums auga ar katru mirkli, kad mēs turpinājām mūsu ikdienas rutīnu, zinot, kas mūs sagaida vakarā.Dienas gaitā es dažreiz pieķēru sevi domās, kā Jana gatavojas šim vakaram. Vai viņa uztraucas tikpat ļoti kā es? Šīs domas lika manas darba stundas vilkties lēnāk nekā jebkad agrāk. Taču es zināju, ka tas viss bija gaidīšanas vērts.Beidzot darbs tuvojās beigām, un es saņēmu īsziņu no Janas, "Es kavēšos, došos pie draudzenēm, negarlaikojies."Viņas ziņa bija maza, rotaļīga provokācija, kas tikai vēl vairāk uzkurināja. Beidzot, es devos uz mūsu iepriekš izvēlēto vietu – nomaļu ielu netālu no noliktavu rajona. Tā bija klusa un gandrīz neapdzīvota, tieši ideāla mūsu lomuspēlei. Es piebraucu ar savu auto un novietoju to nedaudz tālāk, lai varētu vērot notiekošo no attāluma. Jana jau tur bija – tērpusies melnajā ādas komplektā, augstpapēžu kurpēs un tīkliņzeķēs, izskatoties tieši tā, kā mēs bijām plānojuši. Bet bija vēl viens niecīgs papildinājums, kas mani pārsteidza – viņas rokās kūpēja cigarete.Jana ikdienā nesmēķēja, bet šovakar viņa izskatījās kā īsta prostitūta. Viņa lēnām staigāja pa ietvi, somiņu nolikusi blakus uz ietves, cigarete rokās, skatieni vērsti uz ielas. Tā bija loma, kuru viņa spēlēja nevainojami. Manas acis viņai sekoja. Un tad tas notika – piebrauca pirmais klients. Kad ieraudzīju auto, manī parādījās dīvains satraukums. Šis auto man likās pazīstams, bet sākotnēji es to neuztvēru nopietni.Logs automašīnā nolaidās tikai mazliet un Jana nevarēja skaidri saskatīt vīrieti iekšā. Tomēr viņa pieturējās pie mūsu scenārija, pavisam pārliecinoši spēlējot lomu. Viņa pieliecās pie loga, provokatīvi piedāvājot sevi."Ko jūs vēlaties?" viņa teica ar vilinošu balsi, paceļot kāju un izrādot savu figūru.Tajā brīdī viņas seja izmainījās. Acīmredzams šoks pārņēma viņas seju. "Jūs?" viņa izskatījās pavisam apjukusi, un atgriezās no lomas realitātē.Arī vīrietis viņu atpazina. "Jana?" balss skanēja no mašīnas, viņa tonī bija atpazīstama pārsteiguma sajūta.Es to visu vēroju no attāluma un mana sirds sāka strauji pukstēt. Tas, kas sākotnēji šķita tikai kā izdomāta spēle, bija pēkšņi kļuvis par neparedzētu un neērtu situāciju.Jana sāka neveikli atvainoties, izmisīgi mēģinot izskaidrot situāciju. "Es... es piedodiet, šis viss nav tā, kā izskatās. Tas ir tikai joks..." Viņas balss skanēja aizvien saspringtāk un viņa pagriezās prom no mašīnas. Viņas sejas izteiksme bija neizskaidrojama.Viņa ātri steidzās prom no auto, aizmirstot pat par savu somiņu, kas palika uz ietves. Viņa metās pie manas automašīnas un iekrītot blakus sēdeklī, iesaucās: "Braucam, braucam ātri prom!" Viņa bija satraukta un es bez vilcināšanās iedarbināju dzinēju un sāku braukt."Kas notika?" es jautāju, jūtot, kā manas rokas nedaudz dreb no adrenalīna."Tu neticēsi..." Jana ieelpoja dziļi, joprojām mēģinot atgūties no šoka. "Tas bija tavs priekšnieks Roberts. Mans dievs, es tam nevaru noticēt! Viņš mani atpazina! Viņš... viņš man izteica piedāvājumu un tad, kad es pieliecos tuvāk, es sapratu, ka tas ir viņš. Es nevarēju pateikt neko saprātīgu!"Man pār muguru noskrēja drebuļi. Mans priekšnieks? Man bija grūti aptvert notikušo. No visām iespējamām personām, tieši viņš bija tas, kurš piebrauca pie Janas. Situācija, kas sākotnēji bija vienkārša lomuspēle, pēkšņi pārvērtās par kaut ko daudz sarežģītāku un šokējošāku. Tomēr, kaut arī biju pārsteigts un satraukts, mani pārņēma spēcīgs uzbudinājums.Mēs turpinājām braukt klusumā, bet atmosfēra mašīnā bija elektrizēta. Mēs bijām gan šokēti, gan uzbudināti, adrenalīns kūsāja abos.Kad mēs beidzot atgriezāmies mājās, mēs nevarējām to visu noslēgt tikai ar sarunām. Neskatoties uz to, kā situācija bija pagriezusies, mēs abi bijām sasnieguši nevaldāmu uzbudinājuma pakāpi. Spriedze starp mums bija pārāk spēcīga un mēs padevāmies tai. Lomu spēle varbūt nebija izdevusies tā, kā mēs bijām plānojuši, bet rezultāts bija vēl spēcīgāks un intensīvāks.Mūsu neprātīgais sekss bija pilnībā pārņemts ar emocijām un adrenalīnu. Šis vakars paliks atmiņā kā ne tikai mūsu lomu spēles sākums, bet arī kā pierādījums tam, cik spēcīgas emocijas var izraisīt neparedzēti notikumi.
Nākamā diena – sarunas.
Kad pienāca nākamā diena, mēs ar Janu jutāmies savādāk. Pēc iepriekšējās nakts neprātīgā seksa un notikumiem ar manu priekšnieku, spriedze starp mums bija gan mazinājusies, gan mainījusies. Šis vakars bija atstājis dziļas pēdas ne tikai mūsu ķermeņos, bet arī prātos.Sēžot pie brokastu galda, es redzēju, ka Jana vēl aizvien domā par to, kas bija noticis. Arī es to pārdomāju – mana galva bija pilna ar domām par priekšnieku, par vakara negaidīto pavērsienu un par to, ko tas nozīmēs nākotnē."Es domāju, mums vajadzētu par to parunāt," es beidzot teicu, pārtraucot klusumu. Jana pacēla acis no savas kafijas tases un piekrītot pamāja ar galvu."Es arī visu laiku par to domāju," viņa teica, dziļi ieelpojot. "Tas bija... tik negaidīti. Bet tajā pašā laikā tik uzbudinoši. Es nezināju, ko darīt, kad sapratu, ka tas ir Roberts.""Es arī nespēju noticēt," es piebildu. "No visiem cilvēkiem... tieši viņš. Tas bija pilnīgs pārsteigums. Bet, cik dīvaini tas arī nebūtu, tas mani uzbudināja vēl vairāk, redzot tevi šādā situācijā."Jana iesmējās, kaut gan viņas smiekli bija mazliet nervozi. "Un tagad... ko mēs darīsim? Vai tu domā, ka viņš par to runās ar tevi pirmdien darbā?""Es to nezinu," es godīgi atbildēju. "Bet es esmu gandrīz pārliecināts, ka viņam radīsies jautājumi. Galu galā, viņš skaidri redzēja, kas notika. Un mēs nevaram vienkārši izlikties, ka tā visa nebija."Jana pavērsās pret mani, viņas seja bija nopietnāka. "Ko tu plāno viņam teikt?"Es uz brīdi apklusu, pārdomājot, kā vislabāk rīkoties. "Es domāju, ka man būs jābūt godīgam līdz zināmai robežai. Es nevaru vienkārši izlikties, ka neesmu tur bijis, bet es arī nezinu, cik daudz viņš gaida, ka es izskaidrošu."Jana pārdomāja manus vārdus un tad klusi sacīja: "Es nezinu, vai viņš sagaida, ka tu izskaidrosi visu līdz galam. Bet viņš noteikti gaidīs kādu atbildi."Mēs sēdējām, pārdomājot, kā rīkoties tālāk, bet šis pārrunu brīdis arī radīja iespēju, kurā mēs abi varējām atzīties savās patiesajās sajūtās. "Zini," es beidzot uzdrošinājos atzīt, "mani šis situācijas pavērsiens... uzbudināja. Pat tas, ko Roberts iespējams, tagad domās par mani. Mani uzbudina šādi tikt pazemotam."Jana uz brīdi pārsteigta skatījās uz mani, bet tad lēnām pasmaidīja. "Es arī to jutu. Kad viss tas notika... es biju tik šokēta, bet arī... uzbudināta. Tā sajūta, ka viņš mani redzēja, šādā lomā - mani padarīja vēl kaislīgāku."Mēs sapratām, ka šī pieredze bija ne tikai uzjundījusi jaunas sajūtas mūsu attiecībās, bet arī atklājusi kaut ko jaunu par mums pašiem. Tas, kas sākās kā lomu spēle, bija pārvērties par daudz spēcīgāku pieredzi, kurā mēs abi piedzīvojām jaunas emocijas.Tad, negaidīti, Jana piepeši atgādināja, "Ak un mēs aizmirsām manu somiņu."Es uzreiz sastingu, pārdomājot viņas vārdus. "Somiņu? Kas tur vispār bija iekšā?" es jautāju, joprojām apjucis pēc vakardienas notikumiem.Jana skatījās uz mani mazliet neveikli, bet arī ar nelielu rotaļīgu smaidu. "Lūpu krāsa... cigaretes..." viņa sāka skaitīt, taču tad pievienoja vēl dažus priekšmetus, kas mani nedaudz pārsteidza. "Prezervatīvi, manas apakšbiksītes, anālais korķis..."Manas acis izpletās pārsteigumā, kad viņa to teica. Es jau zināju, ka Jana labi bija gatavojusies šai lomai, bet šie priekšmeti lika man saprast, ka viņa bija to ņēmusi ļoti nopietni. "Tur bija tavas apakšbiksītes?" es jautāju, vēl joprojām mēģinot izprast visu situāciju.Jana iesmējās, piekrītoši pamājot ar galvu. "Jā. Es biju pilnībā gatava lomas izspēlei, bet... Nu, mēs zinām, kas notika."Tomēr tad viņa pievienoja kaut ko tādu, kas mani šokēja vēl vairāk. Viņa izskatījās mazliet neērti, bet turpināja: "Un... tur bija vēl kaut kas. Tur bija mana vizītkarte.""Vizītkarte?" es jautāju, jūtot nelielu satraukumu. "Kāda veida vizītkarte?"Jana aizdomīgi apklusa uz mirkli, it kā pārdomātu, kā vislabāk izskaidrot. "Nu, mana... mana prostitūtas vizītkarte. Es izveidoju sev profilu... kā daļu no spēles. Man šķita, ka tas padarīs mūsu lomu spēli vēl reālāku."Es biju pilnīgā šokā. "Tu izveidoji sev profilu?" es atkārtoju, nespējot pilnībā aptvert dzirdēto. "Kāpēc? Kad tu to izdarīji?"Jana sakoda lūpas, it kā nedaudz baidīdamās no manas reakcijas, bet turpināja skaidrot. "Es to izdarīju pirms pāris dienām. Tā bija tikai daļa no spēles, lai padarītu visu reālāku. Man šķita, ka tā es jutīšos vēl vairāk iegrimusi savā lomā."Man prātā zibēja dažādas domas, bet viena lieta mani pārsteidza visvairāk. "Parādi man to," es beidzot teicu, joprojām pārsteigts un nedaudz satraukts.Jana mazliet vilcinājās, bet tad piecēlās un devās pēc sava telefona. Pēc dažām sekundēm viņa atgriezās un parādīja man savu profilu. Tas bija profesionāli veidots – bildes, kas izcēla viņas sievišķību un pievilcību un teksts, kas uzsvēra viņas prasmes un vēlmes.Es pārlaidu skatienu pār profilu un lai gan sākotnēji mani pārņēma šoks, es sajutu, kā mani tas uzbudina. Mana sieva, kas bija izveidojusi šādu profilu, pat ja tas bija tikai daļa no mūsu spēles, manā galvā radīja intensīvas fantāzijas."Tas bija domāts kā daļa no spēles," Jana atkārtoja, it kā pārliecinot sevi, ka tas viss bija tikai lomuspēles sastāvdaļa. "Man šķita, ka tas radīs vēl lielāku realitātes sajūtu, ja es būtu izveidojusi profilu un varētu patiešām piedāvāt pakalpojumus... pat ja neplānoju nevienu reāli satikt."Es turpināju skatīties uz viņas profilu, sajūtot, kā sajūtas mani pārņem. "Tas ir... pārsteidzoši," es beidzot atzinu. "Es nespēju noticēt, ka tu patiešām to izdarīji."Viņas izvēlētais vārds – LustyDiva – bija perfekti pielāgots mūsu kopīgajām vēlmēm. Tas bija pietiekami provokatīvs, lai piesaistītu uzmanību, bet arī noslēpumains, tādējādi neļaujot uzreiz izprast viņas identitāti. Jana bija ievietojusi trīs erotiskas bildes, kurās viņas seja nebija redzama, bet tās izstaroja seksuālu pārliecību un pievilcību. Viņas tēls bija apzināti veidots, lai vilinātu un radītu intrigu.Pirmajā bildē Jana bija tērpusies melnā apakšveļā, ar dziļu dekoltē, stāvot pie spoguļa ar muguru pret kameru. Viņas ķermenis izskatījās perfekti izcelts, un tas noteikti piesaistīja skatienus.Zem šīs bildes bija vairāki komentāri. Viens no pirmajiem bija no - LielaisP -, kurš bija rakstījis, "Wow, dieviete! Es tevi vēlos jau tagad. Pa cik nakts ar tevi?" Citi komentētāji nebija mazāk uzmācīgi. Kāds - Fetišists - bija pievienojis, "Tu būtu ideāla manām vēlmēm. Vai tu arī piedāvā kādas īpašas pakalpojumus?"Otrā bilde, kur Jana nedaudz vairāk atsedza savu ķermeni, izstiepjot kājas, izraisīja vēl vairāk reakciju. - Mednieks - bija rakstījis, "Cik daudz, lai tu būtu mana šonakt?" Tāds pats tonis turpinājās arī pārējos komentāros – vēlmes, piedāvājumi un dažādas fantāzijas, ko šie vīrieši izteica.Bet visvairāk uzmanību piesaistīja trešā bilde – Jana sēdēja gultā, kājas pārkārtas pāri malai, caurspīdīgā naktskreklā. Zem šīs bildes komentāri bija vēl tiešāki. Kāds - Cietais - bija rakstījis: "Tev jābūt manai. Es maksāšu, lai tu būtu mana!" Kāds - MasterDom - pievienoja, "Tev ir perfekts ķermenis verdzības spēlēm. Kādi ir tavi nosacījumi?"Es biju pārsteigts un satriekts, redzot, cik lielu interesi Janas profils izraisīja. Vīriešu vēlmju un piedāvājumu dažādība lika man saprast, cik dziļi viņa bija iegrimusi šajā lomā. Bet tas, kas mani pārsteidza vēl vairāk, bija tas, kas bija vēstulēs.Kad Jana atvēra ziņu sadaļu, tur bija vēstule no mana priekšnieka. Viņš izmantoja citu vārdu – BigBoss – bet bija skaidrs, ka tas ir viņš. No tā, ko viņš rakstīja, bija acīmredzams, ka viņš atradis Janas vizītkarti somiņā, kuru viņa bija aizmirsusi un bija atradis viņu šeit."Es paņēmu tavu somiņu vakar vakarā," viņš rakstīja. "Es redzēju tavu vizītkarti un atradu tevi šeit. Man ir daudz jautājumu un es vēlos zināt vairāk par šo spēli, kuru jūs spēlējat. Vai tu patiešām piedāvā pakalpojumus, vai arī tas ir tikai teātris?"Kad mēs lasījām šo ziņu, mūsu uzbudinājums pieauga. Bija pilnīgi skaidrs, ka Roberts gribēja zināt, vai šī ir īsta lieta vai tikai spēle. Jana bija satriekta un es sapratu, ka situācija bija kļuvusi daudz sarežģītāka nekā sākotnēji domājām."Ko mums darīt?" Jana jautāja, acīmredzami apjukusi. "Ko mēs viņam atbildēsim? Viņš zina, ka mēs esam kopā šajā spēlē."Es pārdomāju situāciju. No vienas puses, mēs varējām viņam pateikt, ka tas bija tikai nevainīgs joks un lomu spēle. Bet no otras puses, man bija skaidrs, ka viņš nebija gatavs tik viegli atlaist šo situāciju."Es domāju, ka mums jābūt gudriem. Viņš jau ir iesaistījies un viņš grib zināt vairāk. Mēs varam izlemt, cik daudz viņam atklāt," es teicu, pārdomājot mūsu nākamos soļus.Jana skatījās uz mani un mēs sākām kopīgi apspriest, ko viņam atbildēt. Mēs abi sapratām, ka šī situācija bija kļuvusi par kaut ko vairāk nekā tikai lomu spēli starp mums. Tagad priekšnieks bija daļa no šīs fantāzijas un mums bija jāizlemj, vai mēs viņu iesaistīsim tālāk.Jana rakstīja atbildi uzmanīgi, konsultējoties ar mani par katru vārdu: "Tas, kas notika vakar, bija daļa no mūsu spēles. Tas nebija plānots, ka tu būsi iesaistīts, bet tagad, kad tas ir noticis, mēs domājam, ka varbūt varētu turpināt šo spēli. Ja tu vēlies zināt vairāk, mēs varam par to parunāt."
Turpinājums sarakstei – uzbudinājums pieaug.
Kad Jana nosūtīja atbildi Robertam, mēs sēdējām klusumā, gaidot viņa reakciju. Spriedze starp mums bija pieaugusi un es redzēju, ka arī Janu tas viss aizrauj. Viņas acīs bija dzirksts, ko sen nebiju redzējis – tā bija pilnīga sajūsma par to, kas notika. Mēs abi sapratām, ka situācija kļuva arvien dziļāka un tas mūs uzbudināja.Pēc dažām minūtēm viņš atbildēja. Jana paskatījās uz savu telefonu un mēs noliecāmies tuvāk, lai izlasītu viņa ziņu. "Tātad tas viss ir spēle?" viņš rakstīja. "Bet tu izskatījies ļoti reāli. Es vēlos saprast, kāda ir tava loma šajā spēlē. Vai tu tikai izliecies vai arī piedāvā reālus pakalpojumus?"Es redzēju, kā Jana kļūst vēl nervozāka un arī uzbudinātāka vienlaicīgi. Šī situācija bija izaicinājums mums abiem, bet mēs arī sapratām, ka tas viss mūs ļoti piesaista. Jana pagriezās pret mani, meklējot padomu."Ko viņam atbildēt?" viņa jautāja, balss nedaudz aizsmakusi. "Vai mēs turpinām šo spēli, vai arī izstājamies?"Es uz mirkli apdomājos, bet uzreiz sapratu, ka mūs tas ir aizvedis pārāk tālu, lai apstātos. "Mēs varam turpināt," es teicu, jūtot, kā mani uzbudina doma par turpmāko spēli. "Mēs kontrolējam situāciju. Mēs varam izvēlēties, cik tālu vēlamies iet un kādā virzienā virzīt sarunu."Jana pamāja, joprojām sajūsmināta. Viņa sāka rakstīt atbildi: "Tas ir atkarīgs no tā, kā tu to uztver. Mēs spēlējam lomas un es vēlos izbaudīt šo lomu. Tu vari būt daļa no spēles tikai tad, ja esi gatavs sekot mūsu noteikumiem."Nosūtot ziņu, Jana man paskatījās acīs. "Tas viss ir tik saviļņojoši," viņa atzina. "Es nekad nedomāju, ka šāda spēle mūs varētu aizvest tik tālu."Es pasmaidīju, jūtot, kā arī mani tas aizrauj. "Es arī to negaidīju, bet tagad mēs esam šeit un tas ir tik uzbudinoši," es atbildēju, pieskaroties viņas rokai. Mēs abi bijām uzvilkti – šī situācija nebija tikai par saraksti, tā jau bija kļuvusi par realitāti, kas mūsos izraisīja jaunas sajūtas.Atbilde pienāca gandrīz uzreiz. "Jūsu noteikumi?" viņš rakstīja. "Es vēlos zināt, ko jūs abi vēlaties. Man šī situācija ir pārsteidzoša, bet arī aizraujoša. Esmu gatavs sekot spēles noteikumiem, ja tu esi gatava turpināt.""Mēs varam sarunāt, kā tas viss notiks," Jana rakstīja, lēnām gaidot manu piekrišanu. "Mēs nevēlamies, lai viss iziet ārpus kontroles."Roberta atbilde atkal bija ātra. "Es esmu gatavs spēlēt. Saki man, ko vēlies no manis?"
Sarakste turpinās – izšķirošais mirklis.
Tad Jana uz mirkli apklusa, pārdomājot nākamo soli un vērsās pie manis ar mazliet negaidītu jautājumu."Vai tu esi gatavs atkārtot mūsu scenāriju?" viņa jautāja, balss maiga, bet nopietna. "Bet šoreiz klients būs Roberts un kas zin, cik tālu tas aizies."Šis jautājums mani uzreiz pārsteidza, bet es jutu, kā mani tas uzbudina. Bija skaidrs, ka Jana gribēja zināt, vai es esmu gatavs spert nākamo soli un ļaut mūsu spēlei attīstīties jaunā līmenī. Mēs abi sapratām, ja es piekritīšu, tas vairs nebūs tikai par fantāziju – tas būtu īsts scenārijs, kurā mans priekšnieks kļūs par galveno spēles dalībnieku.Es skatījos uz Janu, viņas acīs redzēju uzbudinājumu. Mana sirds pukstēja strauji, jo es zināju, ka šis ir izšķirošs mirklis. "Jā," es beidzot izdvesu, mana balss bija nedaudz aizsmakusi no uzbudinājuma. "Tas mani ļoti uzbudina. Es esmu gatavs iet līdz galam."Jana uz mirkli pasmaidīja, viņa bija gaidījusi šo atbildi, bet gribēja būt pārliecināta, ka es esmu gatavs. "Es zināju, ka tu to vēlēsies," viņa teica maigi, pēc tam paskatoties uz telefonu. "Tad es viņam uzrakstīšu piedāvājumu. Mēs atkārtosim scenāriju, bet šoreiz klients būs viņš."Viņa sāka rakstīt ziņu Robertam, uzmanīgi izvēloties katru vārdu. "Mēs esam gatavi atkārtot mūsu scenāriju, bet šoreiz tu būsi klients. Mēs zinām, ka vēlies izbaudīt vairāk un šī būs tava iespēja."Kad Jana pabeidza rakstīt, viņa pagriezās pret mani un iedeva man telefonu. "Tev jānospiež sūtīt," viņa teica. "Tas būs zīme, ka esi gatavs ieņemt savu jauno lomu. Ja tu to izdarīsi, mēs iesim līdz galam."Es paskatījos uz viņas telefonu un mani pirksti nedaudz trīcēja no uztraukuma. Tas bija simbolisks solis – nosūtīt šo ziņu nozīmētu, ka es esmu pilnībā pieņēmis savu lomu spēlē. Lēnām, bet apņēmīgi, es nospiedu "sūtīt". Ziņa tika nosūtīta un es jutu, kā adrenalīns pārņem manu ķermeni. Jana, redzot manu izšķiršanos, pasmaidīja un pieskārās manai rokai."Spēle ir sākusies," viņa teica ar klusām, bet uzbudinātām notīm balsī. "Un tagad mēs redzēsim, kā tā attīstīsies. Es zinu, ka šis ir liels solis, bet redzu, ka tu esi gatavs."Es pamāju ar galvu, jūtot, kā mani pārņem spēcīgas emocijas – gan uzbudinājums, gan satraukums par to, kas nāks tālāk. Mēs gaidījām viņa atbildi, zinot, ka šis bija sākums kaut kam neizbēgami aizraujošam.Pēc dažām minūtēm pienāca ziņa no Roberta. "Es esmu gatavs," viņš rakstīja. "Kad un kur mēs tiksimies? Un vēl – es vēlos, lai Jana būtu tajā pašā tērpā, ko viņa nēsāja iepriekš. Tas bija perfekti piemērots lomai!"Jana izlasīja šo ziņu un smaids staroja viņas sejā."Mēs varētu tikties turpat – pie noliktavu rajona," Jana man teica, rakstot atbildi. "Viņam patika mans tērps un man nav iebildumu to vēlreiz uzvilkt."Es pamāju ar galvu un viņa turpināja rakstīt atbildi Robertam, "Mēs tiksimies turpat, kur iepriekš – pie noliktavu rajona. Un jā, es uzvilkšu to pašu tērpu. Kad tu esi gatavs?"Pēc dažām minūtēm atnāca atbilde, "Piektdien vakarā. Bet ir vēl viena lieta – es vēlos būt pārliecināts, ka Pauls ir lietas kursā par visu. Es vēlos apstiprinājumu no viņa."Jana paskatījās uz mani, acīmredzami saprotot, ko tas nozīmē. Priekšnieks vēlējās, lai būtu skaidrs, ka arī es esmu gatavs piedalīties šajā spēlē un apzinos visu situāciju."Viņš vēlas pārliecināties, ka tu tiešām esi gatavs," Jana teica, mazliet šauboties par to, kā vislabāk to izdarīt. "Viņš grib kādu apstiprinājumu no tevis. Vai tu esi tam gatavs?"Es pārdomāju. Mani uzbudināja doma, ka priekšnieks meklē šādu apstiprinājumu. "Jā," es atbildēju, "es esmu gatavs to apstiprināt. Ko viņš vēlas?"Jana turpināja lasīt ziņu. "Es vēlos, lai viņš veic kādu konkrētu darbību pirmdien darbā – kaut ko, kas man skaidri parādīs, ka viņš ir gatavs un piekrīt visam, kas notiek. Varbūt kāds simbolisks žests, ko tikai mēs sapratīsim."Jana skatījās uz mani, pārdomājot, kāds žests varētu būt piemērots. "Ko mēs varētu darīt? Kāds simbolisks žests, lai viņam būtu pilnīgi skaidrs?"Es pārdomāju un piedāvāju, "Varbūt es varētu viņam nodot tavas biksītes, kas simbolizētu tavu siltumu un simts eiro banknoti ar tavu lūpu nospiedumu, kā simbolu tavai pērkamajai lomai?"Jana pasmaidīja, šķita, ka ideja viņai patika. "Tas varētu strādāt. Viņam patiks!"Viņa uzreiz uzrakstīja atbildi un nosūtīja ziņu, mēs abi sapratām, ka spēle jau bija ieguvusi pilnīgi jaunu līmeni. Pēc dažām minūtēm pienāca priekšnieka apstiprinājums, "Labi. Pirmdien es gaidīšu simbolisko žestu. Pēc tam mēs sagatavosimies piektdienas vakaram."Kad Jana nolika telefonu, viņa pagriezās pret mani un smaidīja. "Mēs to darīsim," viņa teica ar klusu uzbudinājumu balsī. "Mēs visi trīs esam gatavi spēlei."
Svētdiena – manas lomas sākums.
Svētdienas vakars bija kluss un mierīgs, bet mani pārņēma uzbudinājums. Pēdējās nedēļas notikumi, sarakste ar priekšnieku un gaidāmā tikšanās piektdien, bija padarījuši atmosfēru starp mani un Janu ārkārtīgi elektrizētu. Manas domas griezās tikai ap to, kas notiks un cik dziļi mēs esam iesaistījušies šajā spēlē. Uzbudinājums bija audzis visu dienu un vakarā es vairs nevarēju izturēt.Kad mēs sēdējām uz dīvāna, Jana lasīja grāmatu, bet manas domas bija pilnībā citur. Es nespēju pārtraukt skatīties uz viņu. Viņas izskats, viņas ķermenis – tas viss mani neatvairāmi vilināja. Beidzot es vairs nespēju klusēt."Jana," es teicu, viņa pacēla acis no grāmatas un paskatījās uz mani. "Es vēlos tevi! Tas viss, kas ir noticis... mani tas uzbudina."Jana pasmaidīja, bet viņas smaids bija rotaļīgs, ar nelielu izaicinājuma nokrāsu. "Seksu?" viņa jautāja, it kā šis vārds viņai būtu svešs. "Un cik tu maksāsi?" viņa piebilda, acīm redzami izaicinot mani.Es apstulbu, bet arī jutu, kā viņas vārdi mani vēl vairāk uzkurina. "Ko tu ar to domā?" es jautāju, bet dziļi sirdī es jau zināju atbildi.Jana aizvēra savu grāmatu un nolika to malā. Viņa noliecās tuvāk man, acīmirdzot izbaudot šo mirkli. "Tu taču zini, ka bez maksas es vairs nesniedzu nekādu seksu. Tāda ir mūsu jaunā realitāte. Tagad es esmu sieviete, kas nopelna savu vērtību. Ja tu mani vēlies, tev par to jāmaksā."Viņas vārdi bija kā zibens, kas mani pārsteidza. Mani pārņēma pilnīgs uzbudinājums, bet arī neliela pazemojuma sajūta. Es sapratu, ka šī bija daļa no mūsu jaunajām lomām un viņa nebija vairs mana tradicionālā sieva – viņa bija kļuvusi par kaut ko vairāk. Bet, neraugoties uz to, mani tas vēl vairāk vilināja."Jā, es to saprotu," es teicu, jūtot, kā mani pārņem sajūsma. "Es esmu gatavs maksāt, ja tas nozīmē būt ar tevi."Bet Jana tikai noskaldīja, "Ne šovakar. Pataupies piektdienai un ja man nebūs klientu un ja tu paspēsi, tad varbūt tev būs iespēja."Es biju pārsteigts, bet arī dziļi iekšā jutu, ka tas mani vēl vairāk uzbudina. Tad Jana piecēlās un aizgāja līdz kumodei. "Bet man tev ir dāvana," viņa teica, atgriežoties ar nelielu kastīti rokās. "Te ir kaut kas, kas būs daļa no mūsu jaunās realitātes."Viņa man pasniedza nelielu, smalki iepakotu dāvanu. Es lēnām atvēru to un iekšā atradu locekļa nevainības būrīti. Es biju apjucis, bet arī uzreiz sapratu, ko tas nozīmē. Jana paskatījās uz mani, viņas acīs bija spēle, bet arī dziļa pārliecība."Šī ir tava jaunā loma mūsu ģimenē," viņa teica stingri. "No šī brīža es pilnībā kontrolēšu tavu tuvību. Un piektdien būs tavas lomas sākums – tu nēsāsi šo būrīti, kad es būšu ar kādu citu."Man bija grūti noticēt, bet mani tas uzreiz uzbudināja. Es jutu, kā mana sirds sitās straujāk un es sapratu, ka biju gatavs tam, ko viņa man piedāvāja."Es saprotu," es teicu klusi. "Es pieņemšu šo lomu."Jana pasmaidīja, viņas acis dzirkstīja no apmierinājuma. "Es zināju, ka tu to pieņemsi. Tu vienmēr esi bijis gatavs pakļauties manai gribai. Tagad šis būs tavs jaunais sākums."Mēs turpinājām sarunu un Jana man izstāstīja savu plānu. Viņa bija izdomājusi visu līdz pēdējam sīkumam – kā piektdien notiks tikšanās ar priekšnieku, kā viņa pilnībā pārņems kontroli pār mūsu attiecībām un kā mana loma kļūs par daļu no mūsu jaunās realitātes."Tev būs jāuzvelk būrītis piektdien," viņa teica. "Kad tas būs uzvilkts, tava loma būs apstiprināta – tu nebūsi vairs parasts vīrs, bet gan kukolds un tu pilnībā pakļausies man."Viņas vārdi mani pilnībā uzbudināja. Es jutu, kā mani pārņem sajūsma un satraukums par to, kas mūs sagaida. "Es esmu gatavs," es atzinu, skatoties viņas acīs. "Es pieņemšu šo lomu un darīšu visu, ko tu vēlēsies."Jana pagriezās pret mani un pasmaidīja. "Tad mēs esam vienojušies," viņa teica. "Piektdien viss sāksies."
Pirmdiena – simbolisks žests.
Pirmdienas rītā, kad es pamodos, spriedze un uztraukums par to, kas šodien notiks, bija gandrīz neizturami. Jana jau bija pamodusies, gatavojoties darbam, bet mēs abi zinājām, ka šī diena būs īpaša. Tas nebija tikai par ikdienas rutīnu vai darba pienākumiem – šī diena bija par to, lai sniegtu galīgo apstiprinājumu priekšniekam, ka mēs abi esam gatavi mūsu lomai un es esmu pilnībā pieņēmis savu jauno lomu spēlē.Jana man iedeva aploksni, lai nodotu priekšniekam mūsu intīmo ziņu. Aploksnē bija divas lietas, kas spēlēja būtisku lomu mūsu simboliskajā žestā: viņas apakšbiksītes un simts eiro banknote ar viņas lūpu nospiedumu.Jana pasmaidīja, kad viņa man to pasniedza. "Tas ir viss," viņa teica, "viņš sapratīs, ka mēs abi esam gatavi. Kad tu viņam to nodosi, viss būs skaidrs."Es paņēmu aploksni un jutu, kā mana sirds sāk straujāk sisties. Šis nebija tikai kāds simbolisks akts – tas bija apstiprinājums, ka es esmu pilnībā iesaistījies un pieņēmis savu lomu."Ko tu viņam teiksi?" Jana jautāja, pārdomājot, kā viss notiks."Es viņam pateikšu, ka mēs esam gatavi," es atbildēju, jūtot, kā mani uzbudina doma par to, kas notiks tālāk.Kad es devos uz darbu, aploksne bija uzmanīgi paslēpta manā somā. Es zināju, ka šī nebūs parasta pirmdiena. Mēs jau bijām saskaņojuši visu ar priekšnieku – viņš gaidīja manu simbolisko žestu, un es biju gatavs nodot viņam šo apliecinājumu.Ierodoties darbā, es jutu, ka manas rokas nedaudz dreb no uztraukuma, bet mani tas arī uzbudināja. Kad priekšnieks iegāja birojā, viņš paskatījās uz mani ar nelielu zināmu smaidu sejā, it kā gaidīdams manu nākamo soli.Kad mēs beidzot satikāmies aci pret aci, manās rokās bija aploksne. Es viņam to pasniedzu, vērojot viņa reakciju. "Mēs esam gatavi," es teicu klusā, bet pārliecinātā balsī. "Šī ir viņas dāvana tev – viņa ļoti gaida piektdienu."Viņš uzmanīgi atvēra aploksni. Pirmais, ko viņš ieraudzīja, bija Janas apakšbiksītes – tumšas mežģīņu biksītes. Viņš paņēma tās rokās un es redzēju, kā viņa smaids kļuva platāks. Tad viņš izņēma simts eiro banknoti ar Janas lūpu nospiedumu. Šis žests viņam skaidri apliecināja, ka Jana pieņēma savu prostitūtas lomu un šī banknote simbolizēja viņas "pakalpojumu", kuru viņš gaidīs piektdienas vakarā.Viņš skatījās uz mani, acīmredzami apmierināts ar to, ko bija saņēmis. "Es redzu, tu esi gatavs," viņš teica un piebilda. "Un Jana arī ir."Es izgāju no viņa kabineta, jūtot, kā mani pārņem uzbudinājums un adrenalīns. Viss bija nokārtots – simboliskais žests bija veikts un priekšnieks bija pilnībā pārliecināts, ka mēs abi esam gatavi. Tagad bija tikai jāgaida piektdiena.
Ceturtdienas vakars – gaidīšana un spriedze.
Nedēļa bija smaga. Emocijas un domas par gaidāmo piektdienu mani nepārtraukti pārņēma. Katrs brīdis, ko pavadīju darbā vai mājās, mani tikai virzīja tuvāk tam, kas neizbēgami notiks. Mēs ar Janu nerunājām daudz par piektdienu, bet mūsu klusie acu skatieni, mazie smaidīgie mājieni un smalkās norādes padarīja spriedzi starp mums vēl nepanesamāku.Katru vakaru, guļot gultā, mani pārņēma uzbudinājums un nemiers. Es nespēju pārtraukt domāt par to, kas mūs gaidīja – par manu lomu, par Janu un priekšnieku un par to, kā šī spēle kļūs par realitāti. Mani ļoti uzbudināja doma, ka mana sieva kļūs par prostitūtu citam vīrietim, kamēr es nēsāšu nevainības būrīti, pilnībā pieņemot savu lomu mūsu attiecībās.Ceturtdienas vakarā spriedze sasniedza kulmināciju. Es jutu, ka vairs nespēju izturēt. Jana, šķiet, to pamanīja, jo, kamēr mēs sēdējām kopā pie galda, viņa pēkšņi ielūkojās man acīs ar dziļu skatienu."Tuvojas piektdiena," viņa teica, it kā lasot manas domas. "Es zinu, ka tev šī nedēļa ir bijusi smaga. Es to jūtu. Tu esi domājis tikai par piektdienu, vai ne?"Es pamāju ar galvu, nespējot izlikties. "Jā, es nevaru pārstāt domāt par to," es atzinu, balss nedaudz aizsmakusi no uztraukuma un uzbudinājuma. "Es visu laiku domāju par to, kas notiks."Jana pasmaidīja, bet viņas smaids bija maigs, gandrīz nomierinošs. "Es saprotu," viņa teica. "Un arī man šī nedēļa ir bijusi intensīva. Bet mēs abi zinām, ka šī piektdiena būs sākums kaut kam jaunam. Mūsu lomas kļūs īstas."Viņa pieliecās tuvāk man, viņas roka pieskārās manai plaukstai. "Vai tu tiešām esi gatavs tam, kas nāks?" viņa jautāja. "Vai tu joprojām esi gatavs ieņemt savu lomu?"Manas rokas sāka nedaudz drebēt, jo es jutu, ka šis ir izšķirošs brīdis. Ceturtdienas vakars jau bija klāt, un piektdiena bija tik tuvu, ka es varēju gandrīz to sajust. Es biju gatavs ļauties tam, ko Jana un priekšnieks bija ieplānojuši."Jā," es atzinu, balss mazliet trīcoša no uzbudinājuma. "Es esmu gatavs. Es nevaru sagaidīt."Jana pasmaidīja vēl plašāk, it kā būtu gaidījusi šo atbildi. "Tad tas viss ir izlemts. Rīt būs tava lomas pilnīga pieņemšana," viņa teica maigi, bet ar pārliecību. "Tas ir tas, ko tu vienmēr esi vēlējies, vai ne?"Es pamāju ar galvu, jūtot, kā mani uzbudina viņas vārdi. "Jā, tas ir tieši tas, ko es vēlos," es atbildēju. "Un es esmu gatavs pieņemt visu."Jana piecēlās no galda un pienāca man tuvāk, viņas roka atlaidās uz manas pleca. "Labi," viņa teica klusi, viņas balss bija dziļa un pavedinoša. "Es par visu parūpēšos."
Piektdienas rīts – pēdējie norādījumi.
Piektdienas rīts bija klāt un mana sirds sitās tik strauji, ka es gandrīz nespēju sakopot domas. Šodien viss mainīsies. Jana jau bija pamodusies, gatavojoties dienai, kas pilnībā pārveidos mūsu attiecības. Jana apsēdās uz gultas malas un pasmaidīja. Viņas balss bija klusa, bet tajā skanēja pārliecība. "Šodien ir tava diena," viņa teica, skatoties man acīs. "Un es zinu, ka tu esi gatavs."Viņa piecēlās un atvēra nelielo kastīti, kas stāvēja uz naktsgaldiņa. No tās viņa izņēma nevainības būrīti un pasmaidīja."Tagad," viņa teica, "es pati tev to uzlikšu. No šī brīža – tu piederēsi man un es kontrolēšu visu."Es stāvēju, ļaujot viņai izdarīt šo svarīgo soli. Jana lēnām uzlika būrīti un es jutu, kā mans loceklis kļūst bezpalīdzīgāks. Viņa aizslēdza būrīti un paņēma atslēdziņu savās rokās. Tad viņa piecēlās, viņas sejā bija pārliecinošs smaids."Atslēdziņa tagad ir pie manis," viņa teica, skatoties man acīs ar rotaļīgu izteiksmi. "Bet kas zina, varbūt kādu dienu man to vajadzēs nodot kādam citam. Tas būs atkarīgs no tā, kā tu uzvedīsies."Es jutu, kā mani pārņem uzbudinājums un neliels satraukums. Viņa paskatījās uz mani, it kā pārbaudot manu reakciju un pēc tam atgriezās pie saviem norādījumiem."Lūk, kā viss notiks šovakar," viņa teica, tonis kļuva nopietnāks. "Pēc darba tu sekosi Roberta mašīnai. Es jau būšu tur. Tavs uzdevums būs vienkāršs – sekot viņam, bet vienmēr palikt mašīnā. Lai kas arī notiktu, tev ir jāpilda sava loma un jāpārliecinās, ka tu nekādā veidā netraucē."Viņa man paskatījās tieši acīs. "Tu zini, cik svarīga ir šī loma. Tas ir tas, ko tu vienmēr esi vēlējies, vai ne? Pilnīgu pakļautību, ļaujot man darīt to, kas man patīk.""Un atkārtošu," Jana piebilda, viņas acis dzirkstīja no uzbudinājuma. "Neatkarīgi no tā, ko tu redzēsi vai dzirdēsi, tu paliec mašīnā. Tas būs tavs pirmais pārbaudījums. Vai tu saprati?""Jā," es atbildēju, mana balss bija klusa, bet pārliecinoša. "Es saprotu un esmu gatavs."Jana pasmaidīja, acīm redzot apmierināta ar manu atbildi. "Labi," viņa teica. Jana bija pārņēmusi kontroli un es biju gatavs sekot viņas plāniem.
Vakars – pēdējie uzmundrinājumi un sākums.
Vakars jau bija tuvu un mans prāts bija pilnībā aizņemts ar gaidāmajiem notikumiem. Pēdējās stundas darbā bija tik grūti izturēt, ka es gandrīz nespēju koncentrēties uz neko citu kā tikai to, kas drīzumā notiks. Katrs pulksteņa tikšķis lika manai sirdij sisties ātrāk un katra minūte šķita kā mūžība.Vēl pēdējo stundu pirms darba beigām es saņēmu īsziņu no Janas. "Es zinu, ka tu esi gatavs, mans topošo ragnesīt! Šovakar tava palaidnīgā sieva sāks savu jauno lomu. Tu būsi klāt – un redzēsi, kā es tiekos ar savu pirmo 'klientu'."Vārdi "topošais ragnesītis" mani pārņēma kā zibens. Mana sirds sāka sisties vēl straujāk un es jutu, ka uzbudinājums sasniedz jaunu līmeni. Jana mani sauca par to, kas es patiesībā kļūšu – vīru, kurš vēro savu sievu, kad viņa ir ar citu vīrieti. Un šovakar viss kļūs par realitāti.Es ieturot drošu attālumu sekoju Roberta mašīnai. Mēs tuvojāmies noteiktajai ietai. Mana sirds sitās arvien straujāk, jo es zināju, ka šis mirklis tuvojas. Un te nu mēs bijām. Jana bija tērpusies, tā kā mēs visi bijām vienojušies. Viņas gaita bija lēna, pārliecināta un viņa tuvojās priekšnieka mašīnai ar tādu pārliecību, ka tas mani uzreiz uzbudināja. Jana šobrīd izskatījās kā reāla prostitūta, kura copē savu pirmo klientu.Es vēroju, kā Jana pietuvojas Roberta mašīnai, rokas uz gurniem un pavērās nedaudz tuvāk logam. Viņas lūpas izliecās pavedinošā smaidā un es dzirdēju, kā viņa runā ar viņu, it kā sarunādamās par darījumu. Man nebija iespējas dzirdēt precīzi, ko viņi teica, bet es skaidri redzēju, kā viņa spēlē savu lomu – pārliecināta, izsmalcināta, un pilnībā iegrimusi lomā.Viņa mazliet pakāpjās atpakaļ, piedāvājot un izrādot sevi un tad lēnām atvēra priekšnieka mašīnas durvis. Viņa noliecās, teikdama vēl dažus vārdus un tad iekāpa iekšā. Viss šis process bija tik uzbudinošs un saviļņojošs, ka es jutu, kā manas rokas nedaudz trīcēja.Jana tagad bija priekšnieka mašīnā un viss, ko es varēju darīt, bija sēdēt un vērot. Šis bija tas mirklis, kad viņa pilnībā pieņēma savu jauno lomu. Pēc dažiem mirkļiem Roberta mašīna sāka kustēties un es sekoju. Tas bija mans uzdevums – sekot viņiem, bet vienmēr palikt ārpus visa notiekošā, tikai vērot. Es jutu, kā mani pārņem pilnīga sajūsma un uzbudinājums. Šī nebija vairs tikai fantāzija – viss bija kļuvis par realitāti.
Vakars turpinās – Jana pieņem savu lomu pilnībā.
Es viņiem uzmanīgi sekoju. Manas rokas cieši satvēra stūri un mana sirds pukstēja arvien straujāk. Es biju iegrimis savās domās, domājot par to, kas notiek viņa mašīnā, kā viņi sarunājas, smejas un varbūt pat pieskaras viens otram. Tas viss mani uzbudināja tik ļoti, ka es vairs nespēju domāt racionāli.Roberta mašīna nogriezās uz kādu nomaļu ielu un es sekoju viņiem, pietiekami tuvu, lai redzētu, kas notiek. Mēs nonācām pie kādas viesnīcas – vietas, kas bija tik klusa un neuzkrītoša, ka šķita ideāla šim vakaram. Es apstājos tieši aiz viņiem. Viņi izkāpa no mašīnas un es vēroju, kā viņi lēnām iet uz viesnīcas ieeju. Jana pavērsās manā virzienā un viņa mazliet uzsmaidīja – tā bija zīme, ka viņa zina, ka esmu tur, vēroju un piedalos šajā spēlē. Viņa pacēla roku un pielika pirkstu pie lūpām, it kā pavēlētu klusēt un gaidīt.Viņi pazuda viesnīcā un es paliku viens savā mašīnā. Manā prātā spēlējās dažādi scenāriji, kā viņi pavadīs tur laiku. Jana bija pilnībā pieņēmusi savu lomu un es zināju, ka šis bija mūsu kopējais ceļojums, kurā viņa kļuva par palaidnīgu sievu, bet es – par viņas ragnesīti.Es sēdēju mašīnā, domādams par to, kas notiek aiz šīm viesnīcas sienām. Manas domas griezās ap Janu un priekšnieku un es jutu, kā mani pārņem pilnīga bezspēcība un uzbudinājums. Es biju tikai vērotājs, pasīvs, bet pilnībā iesaistīts. Katra minūte, ko viņi pavadīja tur iekšā, lika man prātot par to, kā viņi viens otru izbauda, kā Jana piepilda savu lomu un es tikai gaidu.Es nezinu cik laika bija pagājis, kad saņēmu īsziņu no Janas. "Es zinu, ka tu vēro un gaidi. Tas, kas šobrīd notiek, ir tikai sākums. Izbaudi – es gribu, lai tu redzi mani, kad mēs iznākam. Tā būšu jaunā “ES” un tu tagad reāli esi kļuvis par manu “Ragnesīti”."Šie vārdi mani uzbudināja pilnībā. Es zināju, ka Jana man dod iespēju vēl vairāk izbaudīt šo situāciju. Pēc kāda laika durvis atvērās un es redzēju Janu iznākam. Viņas seja staroja no apmierinājuma, viņas gaita bija lēna un pašpārliecināta. Roberts gāja aiz viņas un izskatījās vairāk, kā apmierināts, kā vīrietis, kurš izcīnījis trofeju. Jana atkal pavērsās manā virzienā un uzsmaidīja, it kā pateikdama, ka viss ir noticis tieši tā, kā viņa to bija plānojusi.Viņi atkal kaut kur brauca un es turpināju sekot, kā paklausīgs ragnesītis.
Vakars – negaidītais pavērsiens.
Es sapratu, ka viņi dodas uz sākuma punktu – tur, kur Jana bija uzsākusi savu "darbu" šajā vakarā. Kad mēs atgriezāmies pie ielas stūra, Roberts apstājās un ļāva Janai izkāpt. Viņa izkāpa no mašīnas ar to pašu pārliecību un vilinošo smaidu. Viņa atgriezās ielas malā, it kā viņa atkal būtu "strādājoša sieviete", kas gaida nākamo "klientu". Priekšnieks pavērsās uz mani un pasmaidīja, pirms aizbrauca.Es biju pārliecināts, ka tas bija viss, bet Jana palika uz ielas, vakars tomēr turpinājās. Mans uztraukums sāka pieaugt, kad es sapratu, ka Jana nebija beigusi savu lomu.Viņa paskatījās uz manu pusi, it kā pārliecinoties, ka esmu tur un vēroju un tad sāka lēnām staigāt uz priekšu un atpakaļ, izskatoties kā īsta prostitūta, kas gaida savu nākamo "klientu". Es biju pilnīgi neizpratnē, kas notiks tālāk, bet tad es ieraudzīju kaut ko, kas mani pilnībā šokēja.Piebrauca jauna mašīna. Es uzreiz pazinu šo auto – tā piederēja vienam no maniem kolēģiem darbā, tā teikt tiešajam sāncensim uz paaugstinājumu. Šo pavērsienu es nekad nebūtu gaidījis. Kad mašīna apstājās, mana sirds gandrīz uzmeta kūleni. Jana, noliekusi galvu, uzsāka sarunu ar viņu, tāpat kā ar priekšnieku. Viņa uzvedās tik dabiski, it kā tas būtu vienkārši kārtējais darījums. Un tas, kas mani visvairāk šokēja – kolēģis zināja, kas notiek un viņš bija daļa no šīs spēles. Es biju pilnībā apstulbis.Jana un mans kolēģis īsi sarunājās un es vēroju, kā viņa iekāpa viņa mašīnā. Es jutu, kā mani pārņem kauns un milzīgs uzbudinājums vienlaicīgi, bet mans "būrītis" neļāva manam loceklītim pilnībā piebriezt un es sapratu, ka mana loma kā ragnesim kļūst arvien dziļāka.
Vakars turpinās – jaunie pienākumi.
Kad Jana un mans kolēģis aizbrauca, es paliku viens savā mašīnā, pārņemts ar sajūtām, kuras bija grūti aprakstīt. Mana sieva bija ar citu vīrieti, vēl vienu no maniem kolēģiem un tas viss notika manā acu priekšā. Pienāca īsziņa no Janas. "Dodies mājup. Man būs nepieciešama atpūta pēc šīs tikšanās. Klients ir apmaksājis stundu un vēlāk aizvedīs mani mājās. Es nebūšu spējīga veikt mājas darbus – tas tagad ir tavs uzdevums. Sagatavo dušu, kā arī gultu, jo es būšu nogurusi."Es izlasīju ziņu un mani pārņēma apziņa, ka mana loma ir pilnībā mainījusies. Jana man norādīja, ka es ne tikai esmu vērotājs šajās situācijās, bet arī mans uzdevums ir parūpēties par viņas komfortu, kad viņa atgriezīsies no tikšanās ar "klientiem". Es biju pieņēmis šo jauno realitāti.Drīz pēc tam saņēmu nākamo īsziņu. "Un vēl – rīt vakarā esmu nolīgta uz visu nakti. Roberts rīkos pirts vakaru ar dažiem saviem draugiem. Neuztraucies – Roberts par visu parūpēsies."Šie vārdi mani satrieca un vienlaikus es sajutu neizskaidrojamu uzbudinājumu. Jana ne tikai izbaudīja savu jauno lomu, bet viņa aktīvi to attīstīja – viņa bija nolīgta uz nakti un priekšnieks ar draugiem bija tie, kuri viņu gaidīja. Es atbildēju īsziņā, izsakot piekrišanu. "Es darīšu visu, ko tu liec, mīļā. Es sagatavošu māju, dušu un gultu, lai tu varētu atpūsties, kad atgriezīsies. Es esmu gatavs pieņemt savu lomu un rūpēties par tevi, kā vien tu vēlēsies."Kad es noliku telefonu, mani pārņēma pilnīga pakļaušanās sajūta. Es biju pieņēmis savu vietu – ne tikai kā skatītājs, bet kā kalps savā mājā. Es biju tas, kurš parūpēsies par viņas ērtībām. Atgriezies mājās, es uzreiz ķēros pie darba – sagatavoju dušu un izklāju gultu, lai Jana varētu atpūsties pēc tikšanās ar kolēģi. Kad viss bija sagatavots, es apsēdos un gaidīju Janas atgriešanos.
Vakars turpinās – atklāta saruna par nākotni.
Kad Jana beidzot atgriezās mājās, es biju pilnībā gatavs. Māja bija sakopta, duša bija sagatavota un gulta izklāta. Es sēdēju virtuvē, gaidot viņas atnākšanu un mani pārņēma sajūtu kombinācija – uztraukums, uzbudinājums un arī pilnīga pakļaušanās viņas gribai.Durvis klusām atvērās un Jana ienāca iekšā. Viņa bija nogurusi, bet viņas seja staroja no apmierinājuma un viņas kustības bija lēnas un pašpārliecinātas. Es piecēlos un gāju viņai pretī, bet viņa tikai nedaudz uzsmaidīja un devās taisnā ceļā uz dušu, nesakot nevienu vārdu. Kad Jana iznāca no dušas, viņa izskatījās atsvaidzināta un mierīga. Viņa apsēdās uz gultas un norādīja, lai es apsēžos blakus."Šis vakars bija vēl labāks, nekā es biju iedomājusies," viņa teica ar nelielu smaidu. "Tavs kolēģis bija ļoti... apmierināts. Viņš teica, ka Roberts viņu ir apbalvojis par lielisku darbu un es biju tikai daļa no šīs balvas. Viņš tika paaugstināts amatā." Jana turpināja. "Bet es vēlos runāt par to, kā mēs varētu attīstīt šo jauno dinamiku. Mēs abi zinām, ka tas, kas notika šovakar, bija tikai sākums. Es jūtu, ka esmu tikai sākusi izbaudīt šo lomu un es vēlos, lai tas turpinātos. Un tev šajā visā ir savs uzdevums."Viņa noliecās tuvāk un uzlika savu roku man uz ceļa, skatoties man tieši acīs. "Es vēlos, lai tu pilnībā pieņemtu šo lomu ne tikai mājās, bet arī citās vietās. Vai tu būtu gatavs pakļauties manai gribai arī sabiedriskajā dzīvē?"Manas domas sāka griezties. Ko viņa ar to domāja? Publiskā dzīve? Es jutu, kā mani pārņem neliels satraukums, bet arī neizskaidrojams uzbudinājums no šīs idejas."Ko tu ar to domā?" es beidzot jautāju, mana balss nedaudz trīcēja.Jana pasmaidīja, viņas balss bija mierīga un pārliecinoša. "Es domāju, mēs varētu šo dinamiku ieviest arī darba ballītēs, mūsu draugu tikšanās reizēs. Varbūt nākamreiz, kad mēs būsim ballītē ar priekšnieku un kolēģiem, tu varētu parādīt, ka esi mans pilnīgais apakšējais. Es varētu pievērst uzmanību arī citiem vīriešiem, ļaujot viņiem saprast, ka tu esi pilnībā manā kontrolē."Tas bija daudz vairāk nekā es biju gaidījis, bet es sapratu, ka šī bija daļa no manas jaunās realitātes – pilnīga pakļaušanās Janai, gan mājās, gan sabiedrībā. "Es... es esmu gatavs," es beidzot atbildēju, mana balss bija klusa, bet pārliecināta. "Ja tas ir tas, ko tu vēlies."Jana pasmaidīja, viņas acis dzirkstīja ar apmierinājumu. "Es zināju, ka tu piekritīsi," viņa teica. "Mēs to darīsim pakāpeniski, bet es zinu, ka tu būsi gatavs visam, ko es no tevis prasīšu."Es jau biju gatavojies izslēgt gaismu, kad Jana pēkšņi teica. "Zini, es domāju, ka tev vajadzētu uzzināt sīkāk, kā man gāja šovakar. Es domāju, ka tas tevi uzbudinās."Viņa atspiedās uz spilveniem un pasmaidīja, it kā izbaudot iespēju dalīties pieredzē. "Tavs kolēģis bija... nu, ļoti apmierināts," viņa sacīja un viņas acis dzirkstīja. "Viņš bija ļoti pacilāts par šo balvu, kuru priekšnieks viņam bija sagādājis. Viņam nebija jāpieliek daudz pūļu, lai mani pārliecinātu par manu lomu. Viss gāja tik gludi."Viņa pagriezās pret mani un jautāja: "Kā tu jūties zinot, ka tavs kolēģis mani izbaudīja šovakar? Esi... uzbudināts?"Es pamāju, atzīstot, ka esmu uzbudināts.Jana turpināja. "Tā tikšanās bija ļoti aizraujoša. Tava reakcija, kad ieraudzīji viņu, bija neaprakstāma. Un viņš to zināja – viņam tas patika. Viņš pat jautāja, vai šī ir tikai pirmā reize. Es teicu, ka tas viss ir tikai sākums, ka mums ir daudz plānu, un viņam tas patika."Viņa noglāstīja savu somiņu, kas atradās uz grīdas blakus gultai. "Starp citu, viņš un Roberts atstāja dāvaniņas... dāvaniņas tieši tev."Es nedaudz sakustējos, jūtot kā ziņkāre mani pārņem. "Dāvaniņas?" es jautāju, balss viegli aizsmakusi.Jana ar vieglu smīnu atvēra somiņu un izvilka izlietotus prezervatīvus. Trīs no tiem bija pilni ar spermu, bet divi pārplīsuši, viņa piemiedza ar aci. "Šie acīmredzot bija par vāju. Kādam no maniem klientiem bija ļoti liels loceklis, no rīta būs jāskrien uz aptieku!" viņa piebilda, smejoties un viegli uzsmaidot. Tas mani vēl vairāk samulsināja, bet es zināju, ka mana vieta ir pieņemt šo situāciju.
Beigas. Tālāk ir vieta Jūsu iztēlei!
1546
0
4 pirms dienām
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
Sapņots. Vērots. Piedzīvots.
Piedāvājums..
Vakars bija mierīgs. Mēs sēdējām virtuvē, pusizdzertas tējas krūzes uz galda un Amandas seja bija nopietna. Es uzreiz sapratu – viņa kaut ko grib pateikt."Paul," viņa sāka, maigi maisot tēju. "Man piedāvāja jaunu darbu."Es pacēlu acis. "Jā? Un, kādu?""Migrantu integrācijas centrā," viņa atbildēja, it kā vēl pati censtos to sagremot. "Viņi meklē latviešu valodas skolotāju. Tur ir daudz cilvēku no dažādām valstīm – pārsvarā no Āfrikas. Viņiem nepieciešama palīdzība, lai iemācītos runāt latviski un spētu iekļauties sabiedrībā."Es noliecu galvu, apsverot šo domu. "Un kāpēc tu vēl šaubies? Izklausās pēc laba piedāvājuma."Amanda nopūtās. "Es nezinu… Tas būtu izaicinājums. Jauna vide, jauni cilvēki. Es nekad neesmu strādājusi ar tik dažādu kultūru cilvēkiem. Viņu mentalitāte, viņu attieksme var būt ļoti citāda."Manī iezagās neizskaidrojama sajūta, bet es to vēl nespēju formulēt."Mēs esam Latvijā, viņiem būs jāmācās pielāgoties," es mierīgi teicu. "Tu būsi tur, lai palīdzētu."Amanda pamāja, bet joprojām šķita neizlēmīga."Ko par to saka Kristīna?" es jautāju, domājot par mūsu meitu, kas tikko bija sākusi patstāvīgu dzīvi un arī bija skolotāja."Viņa domā, ka man vajadzētu pamēģināt. Viņai šķiet, ka tas būtu interesanti," Amanda pasmaidīja.Es pieņēmu viņas smaidu, bet kaut kas manī palika nemierīgs. Varbūt tā bija mana intuīcija. Varbūt kaut kas cits. Es apskatīju Amandu un jutu, kā sirds sitas nedaudz straujāk. Viņa pati vēl nebija izlēmusi, bet es zināju, ko vēlos."Es domāju, ka tev vajadzētu pieņemt," es sacīju, cenšoties izklausīties vienkārši atbalstošs.Amanda pacēla acis un vēroja mani. "Tiešām? Kāpēc tu tā domā?"Es izlikos, ka pārdomāju. "Tāpēc, ka tas ir kaut kas jauns, izaicinošs. Tu vienmēr esi bijusi brīnišķīga skolotāja, bet šī būtu iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuriem valoda patiešām ir nepieciešama. Tu pati taču vienmēr esi teikusi, ka gribi darīt ko nozīmīgu."Viņa viegli uzsmaidīja, "Jā, bet tas tomēr būs pilnīgi citādi. Es nezinu, kā es jutīšos."Manā prātā jau bija iztēles attēli, kas mani neatstāja vienaldzīgu. Amanda, svešā vidē, svešu vīriešu uzmanības centrā. "Tu vari to izmēģināt," es piebildu mierīgi, nedaudz noslēpjot savu nepacietību. "Ja nepatiks, vienmēr vari atteikties. Bet vismaz tu būsi pamēģinājusi."Amanda nedaudz saspieda rokas kopā, it kā pārdomājot. "Tu domā, ka es varētu?""Protams," es sacīju un pasmaidīju.Viņa nopūtās un pasmaidīja. "Labi. Es padomāšu. Bet ja es to pieņemšu, tev būs jābūt pacietīgam – tas varētu prasīt daudz laika un uzmanības."Es pamāju. Tieši to es vēlējos dzirdēt.Amanda pieņēma darbu un es centos izlikties, ka tas man bija vienaldzīgi. Bet patiesībā, ar katru dienu, ar katru viņas stāstu es jutu, kā mans prāts lēnām slīd dziļāk manās slepenajās fantāzijās.Viņa nāca mājās nogurusi, bet apmierināta. Pirmajā nedēļā viņa daudz stāstīja par centru – par to, kā tiek organizētas nodarbības, kā cilvēki cenšas iemācīties latviešu valodu."Tā ir pilnīgi cita pasaule," viņa sacīja vienu vakaru pie vakariņu galda. "Viņiem ir pilnīgi cita kultūra, citas manieres. Dažiem ir ļoti grūti saprast latviešu valodas struktūru, bet viņi cenšas.""Un kādi ir tavi audzēkņi?" es jautāju, it kā nevainīgi.Viņa pasmaidīja. "Man ir neliela grupa – pieci vīrieši. Visi no Āfrikas. Viņi ir diezgan atšķirīgi – dažs ir nopietnāks, cits rotaļīgāks, bet visi ir nobrieduši, pieauguši vīrieši. Viņiem šeit nav viegli, bet viņi ir ļoti motivēti."Es iedzēru tēju, slēpjot savas domas. "Kā viņiem veicas ar valodu?""Dažādi," Amanda atbildēja. "Viens no viņiem, Samuels, ir ļoti centīgs, viņš pat pieraksta visu. Bet citi... piemēram, Kofi, viņš neizrāda tik lielu interesi. Viņš bieži joko, mēģina ar mani runāt angliski, lai izvairītos no latviešu valodas lietošanas.""Un tu to pieļauj?" es viegli pasmaidīju.Amanda nedaudz paraustīja plecus. "Es cenšos viņus visus turēt rāmjos, bet dažreiz ir grūti. Viņi ir... ļoti pašpārliecināti. Viņu kultūrā vīrieši ir citādi. Tie ir spēcīgi, dominējoši."Es pamanīju viņas savādo uzvedību to sakot un mani pārņēma dīvains sajaukums – greizsirdība, satraukums un... uzbudinājums."Un kā viņi izturas pret tevi?" es pajautāju.Amanda uz mani paskatījās un pasmaidīja. "Viņi mani ļoti ciena, es tomēr esmu viņu skolotāja. Protams, viņi ir brīvāki savā uzvedībā nekā, piemēram, latvieši, bet nekas nepieklājīgs. Profesionālas attiecības."Es pamāju, bet jutu, kā mana iztēle jau darbojas pati no sevis. Viņa varbūt domāja, ka viss ir profesionāli, bet es zināju, ka vīrieši, par kuriem viņa stāstīja, viņu redzēja citādāk. Un tas mani uzbudināja vairāk, nekā es gribētu atzīt.
Manu vakaru rutīna izmainījās..
Kad Amanda devās gulēt pēc garas darba dienas, es paliku nomodā. Viņa domāja, ka es lasu ziņas vai kādu rakstu, bet patiesībā mans prāts bija aizņemts ar ko citu. Es atvēru pārlūkprogrammu un sāku rakstīt.Sākumā tas bija nevainīgi – meklēju vispārīgu informāciju par cuckold tēmu, domājot, ka tas ir tikai ziņkārības vadīts eksperiments. Bet jo vairāk es lasīju, jo dziļāk es tajā iegrimu.Es atradu forumus, kur vīrieši dalījās pieredzē par savām fantāzijām un realitāti. Daži stāstīja, kā viņi lēnām ievadīja savas sievas šajā pasaulē. Citi tikai slepeni vēroja, kā viņu sievas pievēršas citiem vīriešiem, neko par to nezinot.Un tad sekoja porno video.Es noskatījos pirmo – balta sieviete, sākotnēji atturīga, bet pakāpeniski padevīga spēcīgam, dominējošam melnādainam vīrietim. Viņas vīrs bija tikai vērotājs, viņš nekontrolēja neko, viņš bija vienkārši klātesošs, liecinieks viņas jaunajai pasaulei. Un mani tas uzbudināja vairāk, nekā es biju gaidījis. Es zināju, ka tas bija tikai ekrānā, tikai kāda cita realitāte. Bet vai tiešām?Amanda, ap viņu pieci nobrieduši, pašpārliecināti vīrieši, kas neapšaubāmi viņu redzēja ne tikai kā skolotāju. Viņa vēl neko nesaprata, bet es zināju, viņi iekāro manu sievu!Un es vairs nespēju atrauties no domas par to.Vakari turpinājās vienādi – es izlikos, ka vienkārši interesējos par viņas darbu, bet patiesībā mani vadīja kas cits.Katru reizi, kad viņa atgriezās mājās, es gaidīju, kad viņa sāks stāstīt. Es uzdevu jautājumus, cenšoties izdabūt no viņas ko vairāk, bet viņa palika profesionāla."Un kā viņiem sokas?" es jautāju kādā vakarā, kad viņa, nogurusi, sēdēja pie virtuves galda."Nu, Kofi joprojām nemēģina runāt latviski," viņa pasmaidīja. "Viņš ir tāds… nu, viņam patīk jokošana vairāk nekā mācīšanās. Pārējie cenšas, bet viņam ir sava pieeja.""Un kā viņš izturas pret tevi?" es pajautāju, it kā nevainīgi.Amanda uz mani paskatījās ar neizpratni. "Kā parasti. Viņš ir draudzīgs, bet es viņiem visiem esmu skolotāja, Paul. Es zinu, uz ko tu velc," viņa nedaudz iesmējās, "bet viņi mani ciena."Es pamāju, mēģinot noslēpt vilšanos.Katru nakti, kad es paliku viens, mani sapņi un iztēle turpināja uzkurināt mani. Bet realitātē – nekas nemainījās. Amanda palika profesionāla. Un es turpināju gaidīt. Varbūt kaut kas notiks. Varbūt viss, ko es gaidu, vēl tikai priekšā.Es sapratu, ka man ar to nepietiek. Fantāzijas bija spēcīgas, bet tās palika tikai manā galvā, kamēr realitāte palika nemainīga. Es sāku domāt – ja jau šādas situācijas pastāv, ja citiem tas izdodas, varbūt es varu uzzināt vairāk?Slepeni, naktīs, kad Amanda jau gulēja, es sāku meklēt specifiskus forumus. Nevis vienkārši cuckold kopienas, bet tieši tās vietas, kur melnādainie vīrieši apsprieda baltās precētās sievietes.Tādas vietas pastāvēja. Man bija jāieiet dziļāk internetā, bet es atradu to, ko meklēju – anonīmus diskusiju dēļus, kur “Buļļi” runāja savā starpā.Tās nebija tikai parastas sarunas. Viņi dalījās ar stratēģijām – kā uzrunāt precētas sievietes, kā saprast, kuras ir potenciāli ieinteresētas, kā viņas pakāpeniski pievērst un pārveidot. Viņi to dēvēja ar vārdu - BLACKED.Es lasīju un mācījos. Viņu valoda bija citāda. Uzrunas, saīsinājumi, īpašs ritms teikumos. Viņi rakstīja ar pašpārliecību un tiešumu, kas mani savā veidā fascinēja. Es sāku mācīties viņu rakstības un runas stilu, cenšoties saprast, kā viņi domā.Un tad es atradu sadaļu, kas mani patiešām satricināja. "Potential HotWifes – They Just Need a Little Push"Tajā lietotāji apsprieda baltās sievietes, kuras viņi uzskatīja par “gatavām” vai “viegliem mērķiem”.Viņi runāja par skolotājām, sekretārēm, ārstēm – par sievietēm, kurām, pēc viņu vārdiem, pietika tikai ar pareizu vīrieti, lai atvērtu viņu īsto dabu.Un tad man radās kāda doma. Vairāk jau laikam fantāzija. Vai kāds jau varēja būt ievērojis manu sievu Amandu? Vai viņa jau bija “potenciālā” kādā no šiem sarakstiem? Un ja nebija… vai es varētu panākt, ka viņa tur nokļūst?Es jutu, kā adrenalīns pulsē manās dzīslās, kad izveidoju anonīmu profilu. Lietotājvārds: "BlackAlphaXXX". Attēla nebija – tikai tukšs profils, kas varēja būt jebkurš.Es atradu piemērotu sadaļu: "Wives in Progress – Which Ones Are Ripe?"Un tad es rakstīju.Es jutu, kā manas rokas trīc no sajūsmas, uzbudinājuma un nervu spriedzes, kad es sāku rakstīt. Es biju pilnībā iegremdējies lomā.Tēma: "Amanda from Latvia – Almost Broke Her, But...""Yo, listen up. Had this fine lil’ white bitch back in Step Inside Latvia Refugee Aid. Name Amanda. She teachin’ there, act all professional n’ shit, but trust me, she ain’t as cold as she wanna be. I was WORKIN’ on her, bro. Real talk. She was startin’ to feel it, startin’ to slip. The way she looked at me, the way she laughed at my jokes – she was OPENIN’ UP. One time, I got real close, whisperin’ in her ear, hand on her waist. She ain’t move away, just kinda froze like she ain't know what to do.But then? Bullshit happened. Got sent to another center before I could FINISH THE JOB. Listen, if any of y’all in Latvia, CHECK HER OUT. She still ripe, she still waitin’. She just need the right touch."Es aizvēru acis un dziļi ievilku elpu. Es zināju, ka tas bija tikai teksts. Tikai fantāzija. Bet… ja nu? Ja nu kāds to uztvers nopietni? Ja nu kāds patiešām sāks viņu meklēt? Un kāpēc es no šīs domas jutu tikai vēl lielāku uzbudinājumu? Es paliku sēžot, gaidot pirmās atbildes. Es turpināju skatīties ekrānā, sirds dauzījās, pirksti negribīgi slīdēja pāri tastatūrai. Atbildes sāka parādīties gandrīz uzreiz."Yo, she sound like a prime one, bro. You sure she was ready?""Damn, you almost got her? You shoulda pushed harder, my man.""This the kinda white wife that just need one real man to show her what’s up."Es sajutu dīvainu gandarījumu, lasot šos komentārus. Viņi to uztvēra nopietni. Viņi patiešām ticēja manam stāstam. Un tad kāds pajautāja neizbēgamo."Got pics, bro?"Es noriju kamolu kaklā. Es zināju, ka šis jautājums nāks."Nah, man, I ain’t got no pics." es ātri atbildēju. "But trust me, she was on the edge."Daži piekrita, bet citi nebija tik viegli apmierināmi."Come on, man, we need to see what she look like. Even somethin’ small."Es atkal izjutu uzbudinājuma un sajūsmas sajaukumu. Es zināju, ka man nevajadzēja atbildēt, ka man vajadzēja vienkārši vērot. Bet mana vēlme bija pārāk spēcīga."She real classy, man. Blonde, slim but got them curves in the right places. She the type that don’t even know how bad she need it. She just waitin’ for the right man."Atbildes nāca vēl ātrāk."Damn, she sound like a keeper. If you was close, someone else can finish the job.""Any brothers in Latvia? This sound like a challenge."Es sajutu drebuļus skrienam pa muguru. Kas tagad notiks? Un kāpēc es turpināju skatīties, kā tas attīstās?Es biju gatavs jebkam, bet ne tam, kas sekoja.Jauns lietotājs, kuru es vēl nebiju redzējis, pēkšņi ierakstīja komentāru:"Yo, I think I seen this one before. She work at that center, right?"Zem viņa ziņas ielādējās attēls. Mana sirds apstājās. Es nespēju elpot.Attēlā bija sieviete, kas erotiski noliekusies uz galda. No aizmugures. Apgaismojums nebija skaidrs, bet dibena izliekums, slaidās kājas, veids, kā viņas gurni piepacelti – tas viss bija pārāk pazīstams.Tas bija viņas ķermenis. Tā bija Amanda, mana sieva. Es jutu, kā mani pārņem šoks un uzbudinājums vienlaikus. Komentāri sāka birt kā lietus."Damn, bro, that ass crazy. You sure this the one?""If that’s her, she already halfway there.""Yo, OP, confirm this. This your girl?"Es sajutu, kā mani pirksti svīst uz tastatūras. Man vajadzēja apdomāties. Man vajadzēja klusēt. Bet es nevarēju."Yeah, that’s her."Es to uzrakstīju. Un tas mainīja visu. Es vairs nebiju tikai fantazētājs. Foruma pavedienā aktivitāte pieauga un es nespēju atrauties. Katrs jauns komentārs, katrs jauns jautājums lika manai sirdij sisties straujāk."Yo, she got a number? Socials? Where she at?""This one too fine to be wasted on some weak-ass dude."Man nebija atbildes. Es nevarēju atbildēt. Un tad viņš parādījās atkal – tas pats lietotājs, kurš bija ievietojis bildi."Nah, y’all chill. This one’s mine now."Vārdi spiedās caur ekrānu kā trieciens. Es sastingu. Viens no viņiem. Kāds no viņas grupas. Viņš bija redzējis viņu, bildējis viņu un tagad viņš atklāti paziņoja, ka viņa tagad pieder viņam. Komentāri eksplodēja."Oh shit, you already in? Respect, bro.""Damn, OP, looks like you was too slow."Es nevarēju elpot. Viss, kas līdz šim bija tikai fantāzija, pēkšņi sāka vilkties tuvāk realitātei. Un tā vietā, lai apturētu to, es tikai vēroju, kas notiks tālāk.Ekrāns mirdzēja tumsā un es jutu, kā mana elpošana kļūst smagāka. Ja sākumā tas bija tikai eksperiments, tikai fantāzija, tad tagad viss ieguva jaunu dimensiju.Tas pats lietotājs, kurš bija ievietojis bildi, man privāti uzrakstīja."Yo, you had her close, right? What she into? What get her excited?"Es sastingu. Man vajadzēja apstāties. Es zināju, ka vajadzēja. Bet es nevarēju. Manas rokas pašas rakstīja atbildi."She act all professional, but she love attention. Compliments, confidence. She don’t even know how much she need it."Atbilde atnāca uzreiz."Yeah, I seen it. She pretend to be strict, but when she smile? That’s when you know she soft underneath."Manā galvā viss griezās. Viņš bija redzējis to pašu, ko es. Viņš turpināja."What about physical? She like soft touch or she need it rough?"Es nevilcinājos."She used to soft. Never had real pressure. She probably don’t even know she like rough... yet."Es jutu, kā pirksti trīc, bet ne no šoka. No uzbudinājuma. Viņš atbildēja ar smiekliņu un īsu teikumu."We gon’ find out."Kad es sāku šo spēli, es domāju, ka tā paliks tikai fantāzija. Bet tagad es pats stumju Amandu tuvāk citam vīrietim, un es pat īsti nesaprotu, kāpēc es to daru. Viņš turpina jautāt."She the type to take control, or she like to be led?"Es nerakstu uzreiz. Iedomājos Amandu, kā viņa klasē stingri vada nodarbību, kā viņa pārliecinoši organizē savu darbu. Bet mājās... viņa vienmēr ir bijusi maigāka."She think she in control, but deep down, she want a strong hand. She need someone who won’t ask – just take."Viņš uzreiz atbild."That’s what I thought. She just need the right push. You know she gon’ love it."Es noriju kamolu kaklā. Un tad nāk nākamais jautājums."Lemme make it easy. Give me her number. I’ll handle the rest."Šis bija brīdis, kad man vajadzēja apstāties. Bet es neapstājos. Es skatījos uz ekrānu. Pirksti trīcēja virs tastatūras. Un tad – es to uzrakstīju. Viņas numuru. Nosūtīju. Pārbraucu ar mēli pār sausajām lūpām un gaidīju. Viņš tikai uzrakstīja vienu vārdu."Good."Un tajā brīdī es sapratu, ka robeža ir pārkāpta.Manas rokas joprojām bija sasprindzinātas pēc tam, kad nosūtīju viņas numuru. Es sēdēju, skatoties tukšumā, cenšoties saprast, kas tikko notika.Un tad es to dzirdēju. Skaņa. Klusa pīkstoņa no sievas telefona. Ziņa.Mana sirds sāka sisties straujāk. Es lēnām piecēlos, cenšoties nekustēties pārāk strauji, lai nesadzirdētu pats savu elpošanu.Amanda atradās guļamistabā, viņas telefons uz naktsgaldiņa. Es izlikos, ka esmu noguris un teicu, ka gulēšu viesistabā."Tu labi jūties?" viņa pajautāja, nedaudz pārsteigta."Jā, vienkārši karsti," es atbildēju, pasmaidot, it kā viss būtu normāli.Es paņēmu segu un devos uz dīvāna, bet es negulēju. Es gaidīju. Klusumā es dzirdēju, kā viņa pārvietojas gultā. Un tad – vēl viens pīkstiens. Manas ausis saspringa. Es varēju iedomāties, kā viņa paceļ telefonu, skatās ekrānā, varbūt viegli sarauc pieri, nespējot uzreiz saprast, kas tas ir. Tad es dzirdēju viņas kluso nopūtu. Un tad – klusumu. Viņa lasīja. Mana sirds dauzījās tik skaļi, ka es baidījos, ka viņa to varētu dzirdēt. Vai viņa atbildēs? Vai viņa aizies gulēt, izdzēsīs ziņu? Es paliku nekustīgs, klausoties, vērojot tumsu, gaidot nākamo skaņu.Es biju pārgājis robežu. Un man tas patika vairāk, nekā es gribētu atzīt.Es paliku guļus uz dīvāna, klusējot un klausoties. Istabā bija pilnīgs klusums, izņemot vieglo lapu šalkoņu no atvērta loga un retās skaņas no guļamistabas.Es mēģināju iztēloties, ko viņa dara, kā viņas pirksti slīd pāri ekrānam, kā viņa nedaudz ievelk elpu, lasot negaidīto ziņu no nepazīstama numura.Es atgriezos pie telefona un atvēru forumu. Tur viss turpinājās."She get the message yet?""If she answers, it’s over for her husband, lmao."Un tad atkal viņš – tas pats, kurš bija saņēmis viņas numuru."She reading. Bet she thinkin’. Give her time. That first shock gotta wear off."Mana elpa kļuva lēnāka. Viņš zināja. Viņš juta. Es vairs neko nekontrolēju. Man vajadzēja nobīties, bet tā vietā es turpināju lasīt, klausīties, gaidīt. Kas notiks tālāk?Es turpināju lasīt forumu, acīm pielīpot pie ekrāna. Manas rokas bija nosvīdušas, bet es tās neslaucīju – es pat nepamanīju, kā laiks skrēja. Un tad jauna ziņa."She got the dick pic. She ain't block me."Sirds uzreiz sāka sisties straujāk. Tad nāca nākamais komentārs."She answered. Not much, but she answered."Mana elpa kļuva sekla. Viņa atbildēja. Ko viņa teica? Manas ausis joprojām bija sakoncentrētas uz guļamistabu. Bet es neko nedzirdēju. Viņa klusēja, bet tajā pašā laikā viņa runāja – ar viņu, nevis ar mani.Es jutu, kā mana realitāte sašķeļas starp divām pasaulēm – vienā es joprojām biju vīrs, otrā es biju tikai vērotājs.Un es gribēju redzēt vairāk. Es nevarēju vienkārši gaidīt. Man vajadzēja zināt vairāk. Esmu pārāk dziļi iekšā, pārāk iesaistījies, lai tagad apstātos. Es atgriežos forumā un uzrakstu ziņu:"What she say, bro? She curious?"Atbilde atnāk gandrīz uzreiz."She playin’ shy. Just a simple ‘?’ at first. But she ain't block me. She still there."Mana sirds sāk dauzīties vēl straujāk. Viņa neatbildēja tieši, bet viņa neatgrūda. Es redzu, kā citi komentētāji sāk aktīvāk iesaistīties."She already thinkin’ about it.""That’s the first step, bro. Now she just need the right words."Un tad viņš atkal raksta."I’ma keep it slow. Let her get comfortable. But she already feelin’ it."Es nevaru apturēt sevi. Mani pirksti paši uzraksta:"Keep pushin’, man. She just need a lil’ more pressure."Es jūtu, kā trīsas pārņem visu ķermeni. Es uzmundrinu viņu, palīdzot viņam tuvoties Amandai. Un tajā pašā laikā gaidu, kas notiks tālāk.Es pamodos ar dīvainu sajūtu – sajūtu, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Amanda jau bija prom. Es paliku guļus, skatoties griestos, vēl ne līdz galam saprotot, kas notiek. Bet tad viss triecās atpakaļ manā prātā.Forums. Viņas ziņa. Viņa neatgrūda viņu. Es pasniedzos pēc telefona, instinktīvi gribēju paskatīties, kas noticis tālāk, bet ziņas nebija. Nekas. Man vajadzēja zināt. Bet bija jāiet uz darbu. Ceļā uz darbu es nevarēju domāt ne par ko citu. Manas domas griezās ap vienu un to pašu jautājumu – vai viņa atbildēja vairāk? Vai viņš jau ir panācis, ka viņa sāk runāt? Bet darbs bija problēma. Es nevarēju atvērt forumu, nevarēju pārbaudīt ziņas, nevarēju uzzināt neko jaunu. Laiks vilkās nežēlīgi lēni. Man bija jāgaida līdz vakaram, un tas mani padarīja traku.Es atgriezos mājās un uzreiz sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Viss bija pārāk kluss, pārāk tukšs.Es paņēmu telefonu, cerot uz kādu ziņu, bet forumā nekas jauns nebija parādījies.Tad pīkstiens. Īsziņa no Amandas. Es ātri to atvēru."Hey, mīļais. Es kavēšos, esmu ar draudzenēm. Viss labi, nesatraucies. Mīlu tevi."Es sastingu. Tas neizklausījās pēc viņas. Viņa meloja. Es zināju to. Es jutu to. Bet es atbildēju mierīgi."Labi, mīļā. Izbaudi vakaru."Un tad es vienkārši sēdēju, skatoties tukšumā, domājot, kas patiesībā notiek. Un vēl vairāk – kas vēl notiks tālāk?Es sēdēju viesistabā, izliekoties mierīgs, bet katru sekundi vērojot pulksteni. Laiks vilkās lēni un katra minūte lika manai trauksmei pieaugt.Un tad es dzirdēju, kā atveras durvis. Viņa bija atgriezusies. Es lēnu piecēlos, centos neizrādīt, ka esmu gaidījis.Amanda izskatījās citādi. Viņas mati bija mazliet izjukuši, acis smagas un no viņas nāca alkohola smarža. Viņa mēģināja uzsmaidīt, bet tas nebija īsts smaids."Hey, tu vēl neguli?" viņa pajautāja, balss nedaudz aizsmakusi."Nē, vienkārši skatījos kaut ko." Es turēju balsi mierīgu, vēroju viņu. Viņa pārāk viegli nosmējās."Draudzenes turēja mani ilgāk nekā plānots. Zini, kā tas ir."Es zināju, ka viņa meloja. Bet es nepajautāju neko. Es tikai pamāju."Jā, protams."Viņa neskatījās man acīs. Tikai nopūtās, ātri novelkot kurpes."Es esmu nogurusi, iešu gulēt, labi?""Protams," es sacīju, vēl joprojām vērojot viņu.Viņa iegāja guļamistabā un es paliku viens tumsā, klusumā, ar savām domām. Un tagad es zināju – kaut kas patiešām bija mainījies.Es sēdēju viens, tumsā, tikai ekrāna gaisma izgaismoja manu seju.Amanda jau bija guļamistabā. Es dzirdēju viņas lēno elpošanu, vieglās kustības. Viņa centās gulēt, bet es zināju, ka viņas prātā kaut kas notiek. Un es zināju arī, kas notiek manā prātā. Es atvēru forumu. Jauni komentāri.Tas pats vīrietis."She had a good time. She was real nice tonight."Mana elpa uz mirkli apstājās. Viņš rakstīja par viņu. Vai tas nozīmēja…? Es vēroju ekrānu, acis pielipušas pie teksta. Un gaidīju, kas notiks tālāk."Where she at on the scale, bro?""What level she on? She a beginner or already getting there?"Es nesapratu, ko viņi domāja. Līmenī? Es sāku meklēt forumā, pāršķirstīju dažādas tēmas, līdz beidzot atradu to, ko viņi domāja.Seši līmeņi.1️. "Curious but unaware" – Sieviete ir precēta, bet nekad nav pat apsvērusi domu par attiecībām ārpus laulības. Viņa var pieņemt komplimentus, bet nerāda nekādu interesi.2. "Flirting stage" – Viņa sāk pieņemt uzmanību no citiem vīriešiem, var flirtēt, bet joprojām kontrolē situāciju. Viņa nenojauš, cik tālu tas var aiziet.3️. "Emotional vulnerability" – Šajā stadijā viņa sāk sajust pievilcību pret kādu citu. Viņa var pieņemt ziņas, atbildēt, bet vēl šaubās, pretojas savām sajūtām.4️. "Testing the waters" – Viņa vairs nejūtas vainīga. Sāk eksperimentēt, var pieņemt fizisku tuvību, bet joprojām vilcinās.5️. "Fully embraced" – Viņa ir pieņēmusi savu jauno lomu, pilnībā pakļaujas jaunajai dinamikai un vairs neuzskata savu laulību par ierobežojumu.6️. "No return" – Šajā stadijā vīrs ir pilnībā izstumts no viņas dzīves. Viņa ir pārgājusi jaunajā realitātē, kur viņa ir pilnībā pakļāvusies jaunajiem vīriešiem.
Es jutu, kā mani pārņem karstums. Kurā līmenī viņa bija? Viņa bija atbildējusi uz ziņu. Viņa bija atnākusi mājās citādāka. Vai viņa jau bija pārgājusi no “emocionāli ievainojamas” uz “testēšanas fāzi”? Es skatījos uz ekrānu, elpojot lēni un dziļi. Foruma komentāri turpināja nākt viens pēc otra."She got the potential, bro. Some of them take time, but I can tell – she gon’ move fast.""She just need the right push, and she’ll be all the way Black Only.""She could be a real Queen of Spades. One of the best."Es lasīju šos vārdus atkal un atkal. Viņi ticēja, ka viņa var kļūt pilnībā viņu. Ka viņa vairs nekad neskatīsies atpakaļ.Un es nezināju, ko es jutu vairāk – šausmas, trauksmi vai kaut ko daudz tumšāku.Es atvēru jaunu cilni un sāku meklēt."Queen of Spades meaning.""Black Only lifestyle."Meklēšanas rezultāti parādījās uzreiz. Es sāku lasīt, iegrimstot vēl dziļāk šajā pasaulē, kas pirms tam man šķita tikai fantāzija."Queen of Spades" – sieviete, kas apzināti izvēlas attiecības tikai ar melnādainiem vīriešiem. Simbols, kas tiek izmantots, lai parādītu savu lojalitāti un vēlmi piederēt šai pasaulei. Dažas no viņām atmet visas attiecības ar baltajiem vīriešiem un pilnībā pāriet uz šo dzīvesveidu."Black Only" – sieviete, kas vairs neatzīst baltus vīriešus kā savus seksuālos partnerus. Viņa var būt precējusies, bet pēc šī pārejas punkta viņa savu vīru vairs neuztver kā īstu vīrieti. Viņas vēlmes, viņas baudas avots, viņas piederība ir tikai pie viena tipa vīriešiem.Es pievēru acis un ļāvu tam nogrimt manā apziņā. Viņi ticēja, ka Amanda varētu kļūt par vienu no šīm sievietēm. Ka viņa jau ir uz šī ceļa. Un es to netraucēju. Es ļāvu tam notikt. Es vēroju, kā viņa tiek ievilkta iekšā un es pat viņus uzmundrināju. Un tagad… es sāku saprast, ko tas patiesībā nozīmē. Es sēdēju nekustīgs, acis pielipušas pie ekrāna, lasot katru vārdu vēl un vēlreiz."We took outta the city, somewhere quiet.""She was nervous, playin’ shy at first, but you could tell she was feelin’ the energy.""Couple drinks later, she was loosenin’ up. Started smilin’ more, laughin’ at my jokes."Manas rokas bija saspiestas dūrēs, bet ne aiz dusmām. Es biju kā paralizēts. Un tad nāca nākamais trieciens."First time I kissed her, she tried to pull back. But after a second, she gave in. Full tongue, deep kiss. No hesitation.""Her lips soft as hell. She wanted it. Just needed a little nudge."Es jutu, kā manas krūtis savelkas."When I touched her, she ain’t stop me. Slid my hand inside, and damn, she was wet.""That’s always a good sign. She ain't even realize how ready she was."Manas elpas vilcieni bija sekli, kā ja es pats būtu tur, vērojot to visu notiekam savu acu priekšā. Un tad… pēdējā daļa."When we kissed again, I took her hand and put it on my cock. She froze. I could feel her breath stop.""She looked down, touched it, and said: ‘Oh my God… that’s huge.’""She smiled. She LIKED it."Es nolaidu telefonu uz ceļiem, skatoties tukšumā, bet prātā vēl joprojām spēlējās katrs teikums. Vai tas patiešām notika? Un vēl svarīgāk… kāpēc mani tas tik ļoti uzbudināja?Es vēl joprojām skatījos uz ekrānu, vēl joprojām mēģināju saprast, ko jūtu, kad forumā sāka parādīties jauni komentāri."What about her husband? He a problem?""Yo, this dude even matter? He soft or he gonna get in the way?"Es noriju siekalas. Viņi runāja par mani. Es jutu, kā mani pārņem karstums, bet ne no dusmām. Es gribēju redzēt, ko viņš atbildēs. Un tad parādījās viņa komentārs."Nah, man. He don’t even count. He’s weak. The type that don’t even see what’s happenin’.""Probably still think she his. But we know better."Es sajutu vieglu trīsas vilni cauri ķermenim."Damn, that’s perfect. He gon’ do nothin’. She already slippin’ away."Es turpināju lasīt, vērot, gaidīt. Man vajadzēja vēl. Es lasīju, kā viņi sāka apspriest mani un jutu, kā kaut kas mani vilina vēl dziļāk."We should see the husband. What kinda dude he is?""Yeah, if he’s weak, then this gon’ be easy.""Maybe he into it and don’t even know it yet."Es nevarēju atbildēt no sevis. Bet es zināju, ko viņi grib dzirdēt. Es uzrakstīju kā viens no viņiem. Kā vēl viens bullis, kurš dod padomus."Yo, if you wanna really break her in, do it while he’s there. Make him watch, let him FEEL it. Some of these husbands don’t even know they ready for that life. If he home, she gon’ feel that rush. That danger. That’s what takes them over the edge."Es nosūtīju komentāru un gaidīju. Atbilde atnāca gandrīz uzreiz."Damn. You right. That’s a whole new level.""That’s a GOOD idea."Un tad viņš atbildēja."Let’s make it happen."Es sajutu, kā mana elpa kļūst sekla. Es biju tikko devis padomu tam, kurš jau bija bijis ar manu sievu. Un es nebiju pārliecināts, vai vēl gribu apstāties. Es vēl joprojām biju paralizēts, skatoties, kā foruma diskusija kļūst arvien trakulīgāka.Pēc tam, kad viņš piekrita idejai apciemot viņu, citi sāka viņu uzmundrināt, dot padomus, plānot, kas notiks tālāk.Un tad viņš uzrakstīja kaut ko, kas lika maniem pirkstiem sastingt uz tastatūras."I ain’t gon’ be me if I don’t put my black baby in her. Maybe two or three. Let her man raise them while the whole world see."Komentāri eksplodēja."Yo, that’s how you do it! That’s the real way to OWN her!""She gon’ know her place when she carrying your seed.""Let that weak-ass husband be the babysitter. That’s what he here for."Es sēdēju bez kustības, sajūtot, kā auksti viļņi pārskrien cauri manam ķermenim. Kas tas bija? Vai tas tiešām bija tikai tukša runāšana? Vai… viņš to tiešām plānoja? Un vēl briesmīgāk – kāpēc es biju nonācis tik tālu, ka biju to atļāvis? Es biju šokēts. Un es zināju, ka atpakaļceļa vairs nav. Es vēl joprojām sēdēju, elpojot sekli, nespējot atraut acis no ekrāna. Viss bija aizgājis tālāk, nekā es jebkad biju iedomājies. Un tad jauns komentārs."I bet all five of us will fuck that bitch together and each of us individually, but me first. And real soon."Es sastingu. Piecatā? Tie paši pieci vīrieši, kurus viņa pati man bija aprakstījusi kā savus studentus.Foruma komentāri eksplodēja sajūsmā."Shit, now THAT’S a real takeover.""She ain’t ever gon’ be the same after that.""Her man? He ain’t even part of the equation no more."Es skatījos uz vārdiem, bet tie vairs nebija tikai vārdi. Tie bija plāni. Un es zināju, ka viss, kas līdz šim bija tikai teksts forumā, vairs nebija tikai fantāzija. Un es tikai sēdēju un vēroju. Nespējot apturēt savu elpu no trīcēšanas. Nespējot novērsties no tā, kas notiek tālāk. Vārdi dega manā prātā."I bet all five of us will fuck that bitch together and each of us individually, but me first. And real soon."Es nebiju šokā kā iepriekš. Es to sajutu savā ķermenī – man tas patika. Man tas sāka patiešām patikt un uzbudināt! Es vēlējos to ieraudzīt. Es gribēju, lai tas notiek. Es zināju, ka man vajadzētu justies vainīgam, dusmīgam, apjukušam. Bet tā nebija patiesība. Patiesība bija tā, ka mani tas pievilka. Es gribēju redzēt, kā viņa tiks pilnībā pārņemta. Es sajutu alkas, kas iepriekš nebija bijušas tik spēcīgas.Tad ielādējās attēls, selfijs no augšpuses. Sieva un vīrietis dziļā skūpstā, sievas roka piespiesta viņa kājstarpei.Es skatījos uz ekrānu, sirds dauzījās tik skaļi, ka šķita – visa istaba to dzird. Foruma komentāri eksplodēja."Damn, she GONE, bro. Look at that grip!""She ain’t even pretendin’ no more. She HOLDIN’ IT.""That’s when they know they can’t go back. She his now."Es jutu trīsas visā ķermenī. Viņa tur bija. Viņa to darīja. Un es nebiju tur, lai to apturētu. Vai es to gribēju apturēt? Vai es tikai vēl vairāk alkāju redzēt nākamo?Attēli, komentāri, plāni – tas viss attīstījās bez manis, bet es nevarēju atrauties. Es redzēju, kā viss turpinās, kā viņa tiek ievilkta dziļāk. Un es tikai skatījos. Es vairs nejautāju sev, kāpēc. Es biju pieņēmis savu vietu šajā spēlē. Attālināti. Klusi.Man ienāca kāda doma un es atvēru jaunu cilni. Forums vēl joprojām pulsēja ar jaunām ziņām, bet man vajadzēja zināt.Cuckold levels.Cuckold hierarchy.Es sāku meklēt, ritināt, lasīt. Un tad es to atradu. Cuckold līmeņi.1️. "Denial stage" – vīrs fantazē, bet nespēj pieņemt realitāti. Viņš vēl domā, ka kontrolē situāciju.2️. "Passive acceptance" – viņš vairs nepretojas. Viņš vēro no attāluma, bet vēl nejūtas kā daļa no procesa.3️. "Encourager" – vairs ne tikai vērotājs, bet arī veicina situācijas attīstību. Viņš netieši palīdz, lai viss ietu tālāk.4️. "Submissive cuckold" – viņš zina savu vietu, pieņem, ka viņa sieva ir ar citiem, un jau izbauda savu lomu.5️. "Full transformation" – viņš pilnībā atsakās no savām tiesībām uz sievu. Viņš kļūst par pasīvu novērotāju bez jebkāda spēka vai pretenzijām.6️. "Humiliation & exposure" – viņš vairs nav tikai vērotājs. Viņa loma ir kļuvusi par atklātu, publisku realitāti, un visi zina viņa vietu.
Es lasīju un sapratu, kur es biju. Es bija pasīvā pieņemšanā, bet es gāju dziļāk. Vai es jau biju encourager? Es gribēju zināt, cik tālu es iešu. Es vēlreiz atgriezos forumā.
Ceturtdienas vakars..
Amanda tikko bija iznākusi no dušas. Halātiņš tik tikko aizsedza viņas ķermeni, mitrie mati slīdēja pār pleciem un kā parasti pēc dušas, zem tā viņa bija kaila. Viņa izskatījās atbrīvota, bezrūpīga.Durvju zvans.Es piecēlos un devos atvērt, vēl nesaprotot, cik daudz viss mainīsies tieši šovakar. Un tur viņš bija.Masīvs, plati pleci, smagnējs skatiens, viegls smīns uz lūpām, it kā viņš jau zinātu, kā viss notiks. Viņš nekautrējās no manis, nevilcinājās, vienkārši stāvēja durvīs kā saimnieks, kas ieradies pārbaudīt savas mantas stāvokli. Aiz manis Amanda sastinga. Es dzirdēju viņas straujo elpu. Kad viņa ieraudzīja, kas stāv durvīs, viņas seja zaudēja ierasto mieru."Kofi…" viņa tikai nočukstēja.Viņš neko neatbildēja. Tikai pasmaidīja un pastiepa roku man. Spēcīgs, dzelžains rokas spiediens. Es instinktīvi nedaudz sarāvos, pirkstu locītavas viegli iekrakšķēja. Viņš to redzēja. Viņš saprata. Un viņam tas patika. Bez liekiem vārdiem viņš pārliecinoši iegāja iekšā, it kā šī jau būtu viņa teritorija. Es tikai aizvēru durvis un vēroju, kā Amanda nervozi spēlējās ar halātiņa jostu.Viesistabā Kofi apsēdās dīvānā tieši blakus Amandai. Viņa satraukti sakustējās, it kā gribētu radīt distanci, bet viņš pavēra plašu smaidu, it kā visu kontrolētu. Es apsēdos pretī, vēl mēģinot uzturēt normālu sarunu, bet jau no pirmajiem vārdiem sapratu – viņš spēlējās."Tu sieviete, bet viņa sievietis?" viņš jautāja, paskatoties uz mani un pēc tam uz Amandu.Amanda acīmredzami apjuka, sarkstot un pārtraucot viņu."Tu domā – es esmu skolotāja, bet viņš ir skolotājs?" viņa steidzīgi izlabojās, bet es redzēju, kā viņas rokas cieši satvēra halātiņa maliņu.Kofi pasmaidīja, viegli uzlika roku uz viņas kājas. Viegls pieskāriens. It kā nekas. Bet es to redzēju. Un Amanda to juta.Pie galda es visus apkalpoju, centos būt mierīgs, laipns, bet Kofi palika nekaunīgāks."Tava sieva skaista. Viņai patīk darīt liels?" viņš pajautāja, pavēršot savu dziļo skatienu pret Amandu.Viņa izplūda spilgtā sārtumā, samulsusi paskatījās uz mani, tad uz viņu."Tu domā – man patīk lielas lietas?""Jā, jā! Liels… stiprs. Viņa sajūt stipru, jā?"Viņa nekā neatbildēja. Tikai nervozi spēlējās ar pirkstiem. Kofi paņēma karoti, lēni pārbaudot ēdiena temperatūru, tad paskatījās uz mani."Tu dot man sievu. Es gribu viņu sajust."Amanda pārsprāga klepus lēkmē, acis ieplešot vēl lielākas nekā iepriekš."Tu domā – parunāt ar mani?" viņa steidzīgi precizēja, bet balss nodeva viņas nervozitāti."Jā, jā! Tu nebaidīties, viņai patiks!"Es redzēju, kā Amanda norij siekalas. Viņa bija pilnībā zaudējusi kontroli pār sarunu. Viņas loma bija mainījusies – viņa vairs nebija skolotāja, kas vada, bet sieviete, kas tikai reaģē uz notiekošo. Kofi uzlika elkoni uz galda un pavērsās pret Amandu tuvāk."Viņa garšīgs. Es gribu… ēst viņa…"Es uzreiz paskatījos uz Amandu, bet viņa bija pilnīgi sastingusi un viņas sejas ādu klāja karsts sārtums."Viņš domā – ēdiens ir garšīgs!" viņa steidzās izlabot, bet Kofi tikai pasmaidīja."Viņa ļoti silta, man patīk silta."Amanda aizmirsa pat izlabot viņu. Viņa vienkārši sēdēja, nesaprotot, kā viss varēja aiziet tik tālu. Kofi nolika karoti malā un viegli pieskārās Amandas rokas delnai."Viņa man teica – tas ir liels. Es pateicu – tas tikai sākums."Amanda pēkšņi piecēlās."Tev laikam gribas alu?" viņa izteica pirmo teikumu, kas ienāca prātā, it kā mēģinot lauzt šo atmosfēru.Es sapratu, kas jādara. Man bija jāatstāj viņus divatā."Jā, es aiziešu pēc tā," es pateicu un piecēlos.Amanda paskatījās uz mani pār plecu, it kā gribētu ko teikt, bet nepateica neko. Kofi pasmaidīja. Es aizvēru aiz sevis durvis. Un viņi palika vieni.Kad es atgriezos, man uzreiz šķita, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Amanda izskatījās citādi. Viņa mēģināja jokot, smaidīt, bet tas nebija tas pats smaids, ko es parasti redzēju. Viņa bija nervoza. Uztraukta. Viņas mute apsārtusi un halātiņš bija savilkts ciešāk nekā iepriekš, it kā viņa steigā to būtu sakārtojusi, bet ne līdz galam pareizi.Kofi nebija istabā. Es paskatījos apkārt, mēģinot uztvert, kas vēl bija mainījies. Uz galda bija saburzītas salvetes. Amanda tās pamanīja gandrīz vienlaicīgi ar mani. Es vēroju, kā viņas pirksti tās ātri un neuzkrītoši satvēra, it kā cerot, ka es neko nepamanīšu.Kofi atgriezās no balkona. Viņš bija pasmēķējis un izskatījās mierīgs, kā arī ļoti apmierināts, lepns. Viņa krekls bija izvilkts no biksēm, kakla pogas atpogātas. Es nejautāju neko. Es tikai smaidīju, apkalpoju, rūpējos par viesi un viņa komfortu.Amanda mierīgi skatījās uz mani, bet viņas acīs bija kaut kas jauns. Un es turpināju spēlēt savu lomu. Es novietoju alus pudeli uz galda. Amanda paskatījās uz mani un pasmaidīja, bet tas smaids bija savādāks – kaut kas starp piespiedu vieglumu un satraukumu. Viņa vēlējās izskatīties mierīga, bet es redzēju, kā viņas rokas joprojām viegli trīcēja.Kofi sēdēja atslābinājies, viena roka brīvi uzlikta uz dīvāna atzveltnes, viņa skatiens lēni slīdēja no manis uz Amandu un atpakaļ."Tu ilgi bija… bet labi. Mēs labi pavadīt laiku."Amanda ātri ierunājas, gandrīz pārtraucot viņu: "Jā, jā, mēs runājām par mācībām. Mēs…"Viņa nervozi iesmējās, uz brīdi aizskarot kaklu, it kā neapzināti vēlētos noslēpt apsārtumu ap lūpām."Viņa ļoti gudrs… Viņa zina daudz par… kā pareizi darīt. Par dzīve. Par sajūtas. Par mācīt citiem kā just… dziļi."Amanda nervozi pakustināja kāju, strauji ierunājās, it kā mēģinot novērst uzmanību."Kofi… es viņam mācīju, kā trenēt izrunu. Tu zini, cik grūti dažiem ir latviešu skaņas!"Viņa smējās, bet es redzēju, ka tas nebija dabīgs smiekls. Kofi pavērās viņā, pasmaidīja un viegli atslējās dīvānāļ."Jā, jā… viņa daudz māca. Par mute. Par mēle. Viņa rāda, kā likt mutē… skaņas pareizi."Es paskatījos uz Amandu, bet viņa izvairījās no mana skatiena.Es saprotoši mēģināju uzturēt sarunu normālā gultnē: "Tātad jūs runājāt par valodu?""Jā. Bet viņa teica – vajag trenēt ilgāk. Lēnāk. Lai jūt."Amanda šķietami aizmirsa elpot uz mirkli, tad strauji pielika vīna glāzi pie lūpām. Kofi turpināja, it kā nekas nebūtu bijis."Sākumā viņi nesaprot, bet Amanda dot viņiem vairāk un vairāk, līdz viņi jūt pareizi."Es vēlreiz paskatījos uz sievu. Amanda norija siekalas, viņas seja bija viegli nosarkusi.Es klusu pajautāju: "Kā viņi saprot, ka dara pareizi?"Kofi vēl plašāk pasmaidīja un apsēdās ērtāk."Kad viņi saprot, kā darīt, tad viņi dara viņai no priekšas. Viņa skatās, smaida un saka – ļoti labi!"Amanda aizrijās ar vīnu, viņas acis ātri paskatījās uz mani, tad prom."Viņš gribēja teikt – es laboju viņus, kad viņi izrunā nepareizi!"Kofi plati smaida, paceļ rokas it kā nevainīgi: "Jā, jā, pareizs cilvēks sapratīs, citam tas neder."Es vēroju Amandu, bet viņa izvairījās no mana skatiena. Es jutu, ka kaut kas bija noticis. Bet es izlikos, ka neko nemanīju. Es piegāju pie galda, paņēmu glāzes un ielēju dzērienus un turpināju spēlēt savu lomu. Kofi iedzer alu."Amanda ļoti laba skolotājs. Viņa māca mums par… viņa sevīm, kāda ir dabīga, cik daudz apauguma, kur daudz mitruma…"Amanda strauji paceļ acis, aizrijoties ar vīnu un nervozi iesmejas."Tu domā – par Latvijas dabu, ja?""Jā, jā! Viņa ļoti dabiska! Cilvēki nāk, ieiet, izbauda, pēc tam jūtas ļoti labi!"Amanda nosarkst, bet mēģina saglabāt nopietnību, kā skolotājai pieklājas."Jā, jo daba Latvijā ir ļoti daudzveidīga un cilvēki bauda tās skaistumu!""Un viņa saka – ja cilvēks grib saprast viņu, viņam jāsajūt tās dabīgums. Jāizjūt, cik dziļi tā var būt. Jāpaņem laiks un jāizbauda to lēni!"Es paskatos uz Amandu, bet viņa tikai nervozi pasmaida, iedzer vēl malku vīna."Jā, viņa rāda mums, kā kustināt mēli pareizi, kā to likt mutē!"Amanda pēkšņi paliek ļoti nervoza, uzreiz izlabo Kofi, cenšoties situāciju normalizēt."Tu domā – kā pareizi izrunāt latviešu skaņas!""Jā, jā… Viņa saka, ka, ja dari to regulāri, pēc laika kļūst viegli un patīkami!"Amanda vairs neko neatbild, tikai iedzer vīnu, acīmredzami izvairoties no mana skatiena."Viņa ļoti laba skolotāja! Viņa rāda, kā to darīt pareizi, līdz mums patīk!"Es pametu skatu uz Amandu, bet viņa sarkst, bet joprojām mēģina saglabāt savu tēlu, nezinot, kur likties."Viņa māca ar pacietību. Dažiem vajag ilgāk. Dažiem viņa rāda, kā kustēt mēli pareizi."Amanda acumirklī uzsit ar roku viņa plecam, spēlēdama skolotājas stingrību, bet viņas balss viegli trīc."Nu, nu, Kofi! Tev jāmācās labāk un cītīgāk!"Es piepildu viņa glāzi ar vēl vienu alu, it kā tā būtu mana loma – rūpēties par viesa labsajūtu.
Vakars tuvojas beigām..
Kofi piecēlās lēni, pašpārliecināti. Viņš nekur nesteidzās, it kā viņam nebūtu nekas jāpaskaidro par vēlmi doties prom, it kā tikai viņš izlemtu, ka viss ir beidzies.Amanda palika istabā. Viņa bija nogurusi, joprojām uztraukusies, it kā mēģinot atrast pareizos vārdus, bet nezinot, ko tieši teikt.Es klusībā sekoju Kofi līdz durvīm, zinot, ka tas ir mans pienākums – pavadīt viņu ārā. Kad mēs bijām pie durvīm, Kofi apstājās, pagriezās pret mani un uzlūkoja mani no augšas uz leju. Viņa diženums spieda mani nolaist skatienu uz leju. Viņš pastiepa roku. Es automātiski to satvēru. Viņa rokas spiediens bija vēl spēcīgāks nekā iepriekš. Viņš vairs nesmaidīja. Viņa skatiens bija dziļš, caururbjošs.Un tad viņš rupjā, klusā čukstā, bet skaidri pateica vārdus, kas mani pilnībā paralizēja."You understand everything, cuck? Your wife is my woman now. You get that?"Es sastingu. Elpa aizrāvās. Viņš nedaudz pievilka mani tuvāk, viņa pirksti kā dzelžaina skava spieda manus kaulus. Es gribēju protestēt. Gribēju kaut ko teikt. Bet mana balss mani pievīla.Un tad no stiprā rokas spiediena, no šoka, no sajaukuma starp bailēm un vēl kaut ko, man izdevās vājš, meitenīgs, sadragāts čuksts: "Y-yeah…"Kofi vēl sekundi skatījās man acīs, tad pasmaidīja, it kā viņš tieši to arī būtu gaidījis. Viņš atlaida manu roku, pagriezās un devās prom, it kā būtu uzvarējis spēli, kurā es pat nebiju sapratis, ka piedalos.Kad atgriezos istabā, Amanda sēdēja uz dīvāna, acīmredzami vēl nervoza."Es… atvainojos," viņa sacīja, uzmetot man skatienu un ātri novēršoties."Par viņu. Viņš dažreiz nesaprot robežas…"Viņa mēģināja smaidīt, bet es redzēju – tas nebija īsts smaids.Es pasmaidīju viegli, pārliecināti un mierīgi."Viss kārtībā," es sacīju. "Es saprotu, lai cik laba tu esi skolotāja, ne visus var iemācīt."Viņa atkal paskatījās uz mani, bet šoreiz viņas acīs bija kaut kas cits. Vai tas bija atvieglojums? Vai apjukums? Viņa neko neteica, tikai nopūtās, nogurusi pasmaidīja un devās uz guļamistabu.Es gaidīju. Es gaidīju, līdz viņa aizmigs. Tad paņēmu telefonu, atvēru forumu…Pirksti vieglām trīsām ritināja ekrānu. Jaunas ziņas. Jauni komentāri. Jauni fakti. Es lasīju. Katrs vārds dzēla manā prātā."Damn, bro took control of her like she was made for it.""She knows her place now. No hesitation.""Not a drop was wasted. She took it ALL."Neviena pile? Es aizturēju elpu."And her man? Hah, he’s the SOFTEST cuck I’ve seen.""Dude ain’t just weak, he’s submissive as fuck."Un tad parādījās kaut kas jauns."We need a new level for him. He ain't just a cuckold. He’s something MORE."Es sastingu. Jauns kukoldu līmenis?"He doesn't just watch. He serves. He submits completely. He welcomes it.""He ain't just letting it happen. He’s part of it. Encouraging it. Pushing it forward.""That’s the highest level. Beyond cuckold. Beyond humiliation. That’s REAL acceptance."Es lasīju un jutu, kā iekšā kaut kas plīst un vienlaikus nostiprinās. Es biju pieņēmis savu lomu. Un mani tas neprātīgi uzbudināja. Un tad es to ieraudzīju. Jaunākais foruma ieraksts. Kofi bija augšupielādējis attēlu.Es ielūkojos ekrānā un sajutu, kā elpa apstājas. Amanda. Uz ceļiem. Mūsu viesistabā, kad es biju devies pēc alus. Viņa smaidīja. Bet tas nebija viņas ierastais smaids. Tas bija kaut kas cits. Padevība. Pieņemšana. Apzinātība.No viņas pavērtās mutītes uz zoda… mazliet iztecējusi sperma… Tā spīdēja gaismas atspulgā, bija redzams, kā tā plūda lejup. Viņas halātiņš bija atvērts. Krūtis bija kailas, atklātas. Viņa neko neslēpa. Un Kofi? Viņš stāv virs viņas. Viņa seja nav redzama, bet attieksme ir nepārprotama. Tas bija pierādījums notikušajam.Forums eksplodēja."Damn, bro! She’s PERFECT.""That’s full submission right there.""She’s already his. Look at her face. No guilt, no shame. Just pleasure."Un es sajutu, kā mans ķermenis nodevīgi trīcēja. Es biju pieņēmis savu lomu. Un tagad es nevarēju no tā atteikties.
Nakts..
Es pamodos no klusas skaņas. Vannas istabas durvis aizvērās lēnām, uzmanīgi. Klusums. Tikai vāja čukstoša balss. Amanda. Es sastingu nekustīgs. Klausījos."I am yours, you know that.""Only for you."Mana sirds sāka sisties straujāk."Yes, I am ready."Es noriju siekalas. Tad pauze. Viņas balss mazliet klusāk, bet es dzirdēju katru vārdu."Why don’t you use rubber?""I am in my most unsafe days."Es sastingu. Pēc brīža."Okay, but not inside me."Mana elpa kļuva sekla."I am waiting for it too."Tad nākamie vārdi lika asinīm sastingt."All of you?"Pēc tam… vēl viens čuksts."Yes, you are my Bull now."
Piektdienas vakarā..
Amanda ieradās mājās ar īpašu noskaņojumu. Viņas smaids bija pārāk plats, smiekli – mazliet samāksloti. Es redzēju to uzreiz. Viņa gaidīja īsto brīdi, lai kaut ko pateiktu. Beidzot viņa viegli pieskārās manai rokai, it kā mēģinot maigi mani sagatavot."Mīļais… šajās brīvdienās es aizbraukšu pie draudzenēm. Mazliet atpūtīšos, parunāšos, atslēgšos no darba."Es zināju, ka viņa melo. Bet es to neizrādīju. Es paskatījos viņai acīs, uzsmaidīju, biju saprotošs."Protams, mīļā. Tev tas pienākas."Viņa uzelpoja viegli, it kā būtu gaidījusi pretreakciju, bet nesaņēma to. Es pieskāros viņas rokai, glāstoši, sirsnīgi, un viņa nedaudz sakustējās, bet nepaskatījās man acīs."Kad atgriezīsies?" es jautāju nevainīgi."Svētdienas vakarā."Es pasmaidīju."Lai tev jauka atpūta."Viņa samirkšķināja acis, it kā gribētu ko teikt, bet neko neteica.
Sestdiena..
Es biju atstāts viens. Es centos aizdzīt domas, nolēmu sakārtot istabu. Un tad es to ieraudzīju. Čeks. No aptiekas. Es to pacēlu, paskatījos. Tikai viena pozīcija."EllaOne"Es nesapratu uzreiz. Zāles? Pret kaut ko? Es atvēru tālruni, ievadīju meklētājā. Avārijas kontracepcija."Nākamās dienas tablete."Es skatījos uz ekrānu un čeku savās rokās. Sirdspuksti kļuva skaļāki, smagāki. Kāpēc viņai tas bija vajadzīgs?Un tad es sapratu.
Ja, nu kādam iepatikās šis stāsts vai ir par to, ko teikt, ieteikt. Varbūt ir idejas turpinājumam? Rakstiet man personīgi. Citādi nav motivācijas turpināt.
1320
0
5 pirms dienām
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
4.daļa - Sandas negaidītais pārsteigums
Nebijām ar Sandu tikušies kādu nedēļu, kad pēkšņi saņēmu ziņu: “Vai esi gatavs nelielam pārsteigumam? Rīt pēcpusdienā.”. Atbildēju apstiprinoši. “Gaidi instrukcijas!”, pēc mirkļa ieraudzīju sava telefona ekrānā. Nākamajā dienā ap pusdienlaiku saņēmu pakomāta kodu, un, neko nenojaušot, devos uz turieni. Liels bija mans izbrīns, kad pakomātā ieraudzīju aploksni, kurā atradās netālās viesnīcas numura ieejas karte, kā arī zīmīte ar sirsniņu: “Pārsteigums gaida šeit, nekavējies!”.
Biju manāmi satraukts, atverot viesnīcas numura durvis, tomēr droši devos iekšā. Numurs bija interesants, manu uzmanību piesaistīja tas, ka tajā bija daudz spoguļu. Iekšā neviena nebija, tikai uz galda stāvēja pusizdzerta sidra pudele un gaisā virmoja kāds nepazīstams aromāts. Apsēdos, un tad sadzirdēju, ka kāds ir vannas istabā. Novilku savas virsdrēbes, nolēmu ļauties notikumu gaitai un vienkārši pagaidīt.
“Pārsteigums” ieradās jau diezgan drīz, vannas istabas durvis atvērās, un no tā iznāca kāda neliela auguma sieviete, kas pat šķita mazliet pazīstama. Viņa bija ģērbusies mini svārciņos, bet pāri tiem bija uzvilkts garš T-krekls ar uzrakstu “Sandas Pārsteigums!” un dzeltenu smaidiņu. Sākumā biju manāmi apmulsis: “Kas Tu esi?”. “Esmu Linda, Sandas labākā draudzene, tūlīt visu paskaidrošu!”, viņa atbildēja. Mans skatiens tikmēr kavējās pie šīs sievietes, pamazām sāku atcerēties – viņa taču bija no manas skolas, kaut kad sen atpakaļ, kad mums bija izlaidums, tajā slepus ieradās vairākas jaunāko klašu meitenes. Es taču esmu ar viņu pat dejojis toreiz! Vai viņa to vispār atceras?
No otras puses, neviļus novērtēju arī Lindas ārējo izskatu – viņai bija tas pats koķetais smaids, kas toreiz, zibošās, tumšas acis. To visu tagad papildināja neparasti liels dupsis (ko T-krekls nevarēja nomaskēt) un nelielas krūtis. Lindas stāsts bija interesants – viņas ar Sandu studiju laikos kļuva par labākajām draudzenēm. Reiz, kad Sandai nebija drauga, Linda ar viņu nolēma “padalīties” uz vienu reizi ar savu neparasti aktīvo “boyfriendu”. Šī tikšanās bija tik iespaidīga, ka Sanda apsolīja savai draudzenei kādreiz atlīdzināt ar to pašu. “Šis brīdis ir pienācis, ja Tev nav iebildumu, protams!”, Linda rezumēja, atkal parādot savu viltīgo smaidu. “Sanda man par Tevi jau šo to pastāstīja, mums nav noslēpumu!”, viņa neveikli iesmējās. Varēja just, ka iedzertais sidrs ir padarījis viņu mazliet rotaļīgu. Apjautājos Lindai, vai viņa atceras, ka esam sen atpakaļ dejojuši. Pēc mirkļa viņa pat sāka atcerēties tā vakara detaļas; šķiet, ka ledus starp mums bija pilnībā salauzts!
Saruna pamazām kļuva intīmāka, sākumā apsēdāmies uz gultas malas, sāku glāstīt Lindas krūtis, skūpstījāmies. Šķiet, ka mums nebija iebildumu šodien pamēģināt kaut ko no tā, ko sen atpakaļ palaidām garām. Linda atlaidās gultā, novilka garo T-kreklu, kamēr es pamazām vilku nost viņas minisvārkus. Zem minisvārkiem atklājās, ka Lindai ir interesantas biksītes ar pērlīšu virteni stringa vietā. Šis atklājums mani ļoti uzbudināja. Nogūlos blakus Lindai uz kreisā sāna un sāku ar labo roku virpināt krellītes gar viņas jūtīgajām vietām. Linda reaģēja jau drīz, varēja redzēt, kas šis viņai ļoti patīk. Tā kā biju krietni garāks par Lindu, varēju vienlaicīgi čukstēt viņai ausī trakas idejas par vakara turpmāko gaitu.
Pamazām kļuvu nekaunīgāks, un sāku ar roku masēt Lindas piebriedušo klitoru un kaunuma lūpiņas. Drīz mani sagaidīja vēl viens pārsteigums – dupsī bija ievietots spraudnis. “Šis gan ir vēl viens liels pārsteigums!”, spēju tikai konstatēt. “Varbūt nonāksim arī līdz tam!”, Lindas jaukais smaids bija redzams vairākos istabas spoguļos.
Pērlīšu biksītes drīz atradās gultas stūrī, bijām jau krietni iekarsuši. Lindas roka sniedzās zem spilvena un kaut ko izvilka no turienes. “Pamēģināsim šo!”, viņa čukstēja. Tas bija rievots prezervatīvs, izskatījās interesanti. Uzvilku to, un pēc mirkļa jau tāpat, guļot uz kreisā sāna, iegāju Lindā, kas vēl arvien gulēja uz muguras.
Viņa jau bija pilnībā gatava šim pavērsienam un baudīja grumbuļainā prezervatīva radīto berzi. Šajā pozā man bija samērā viegli sevi kontrolēt, reizēm iznācu ārā no Lindas un berzēju savu locekli gar viņas piebriedušo klitoru. Linda brīžiem skaļi elsoja, mana kreisā roka “palīda” zem viņas lielā dupša un mazliet sāka kustināt spraudni, kas vēl arvien bija viņas dupsī. Labā roka sasniedza klitoru un sāka to kairīnāt. Pēc brīža Lindai atpakaļceļa vairs nebija – orgasma vilnis pārņēma viņas ķermeni.
Linda vēl mirki elsoja, bet tad atguvās. “Vai tiešām esi gatavs tam, ko tikko man čukstēji ausī – anālajam? Mēs šodien varam, esmu uz to sagatavojusies! Sanda teica, ka Tu esi maigs un šo to saproti no tā!”, viņa lietišķi turpināja. Spraudnis jau pēc mirkļa bija izņemts, Linda izaicinoši ieņēma sunīša pozu uz gultas malas un sniedza man vēl kaut ko, kas bija paslēpts zem spilvena - lubrikantu: “Varbūt šādi, vai Tev būs ērti?”. Nostājos blakus gultai. Skats bija iespaidīgs – Lindas iespaidīgais dupsis tagad šķita vēl lielāks nekā iepriekš, bez tam varēju redzēt Lindas seju arī spogulī, kas atradās gultas galā. Tas bija tik uzbudinoši, ka ar grūtībām varēju savaldīties.
Ar lubrikanta palīdzību jau drīz devos turpināt neparasto pārsteigumu. Lindas dupsis tiešām bija labi sagatavots, bet tas vienalga radīja man neparasti lielu kairinājumu. Centos pamazām tajā iekļūt, izbaudot katru mirkli. Kad biju jau diezgan dziļi, ievēroju, ka Lindas roku pirksti cieši sagrābj palagu, pēc mirkļa sajutu kā viņa ļoti cieši “sagrābj” arī manu locekli, tik cieši, ka varēju tikai ievaidēties. “Patīk šis?”, ieraudzīju Lindas koķeto smaidu gultas gala spogulī. Tikai pamāju, un centos turpināt. Ilgi tas nevilkās, Linda kādā brīdī sāka ritmiski savilkt savus muskuļus, piemērojoties manām kustībām. “Paliec iekšā dziļi, kad beidz!”, viņa čukstēja. Centos sekot Lindas instrukcijai – kad sākās mans orgasms, viņa ritmiski sāka sakļaut savus dupša muskuļus, pielāgojoties manai pulsēšanai, it kā cenšoties “izslaukt” no manis visu un vēl vairāk. Orgasms bija neaprakstāms. Pašās beigās, kad mani izšļācieni bija beigušies, Linda vēl ļoti cieši “sagrāba” mani savā dupsī uz vairākām sekundēm. Tas jau bija uz sāpju robežas, jo mans loceklis bija pārkairināts. “Tu mani tikko aizvedi uz citu galaktiku!!!!”, spēju tikai nočukstēt , pamazām atgriežoties uz šīs planētas. “Iemāci šo Sandai, nenožēlosiet!”, Lindas koķetais smaids spogulī nepazuda pat šajā pikantajā situācijā.
1794
1
1 pirms nedēļas
A11A,
50
Pēdējā vizīte: 5 pirms vairākām stundām
-
Sekss Blaumaņa laikos un Mūsdienās
Visas cilvēces pastāvēšanas vēsturē sievietei pa dzīvi parasti bija tikai viens sekss parteris - viņas vīrs.
Atceroties šo to no vēstures un dažām to laiku filmām, Neviens neprecēja meiteni, ja viņa nebija nevainīga - tas skaitījās milzīgs negods.
Cik noprotu arī starp vīru un sievu tolaik sekss bija tikai tumsā un zem segas, kalpu galā vispār ekstrēmi - kopējā istabā, kur gulēja kādi 10-12 cilvēki.
Mūsdienās turpretim ir otra galējība - tie plikumi visās malās ir tik daudz, ka sievietes kailais ķermenis Mūsdienās nav nekas īpašs.
Sievietes plikums zaudē dabiskā kairinātāja lomu un vīriešiem ieraugot plikumus, vairs nekas neceļas, jo tas viss no pārsātinātības kļūst par normu nevis uzbudinošu kārdinājumu.
Kā Jums liekas?
Tad kad sekss / kārdinājums bija labāks - toreiz vai tagad?
Atstājam savu viedokli komentāru sadaļā!
2125
6
2 pirms nedēļām
PRINCESS_DARTA,
18
Pēdējā vizīte: 6 pirms vairākām stundām -
Orģijas pie Reiņa
Kādu dienu iezvanījās mans tālrunis. Skatos nepazīstams numurs. Parasti nelabprāt atbildu uz šādiem zvaniem, bet tā kā gaidīju vienu sūtījumu, tad padomāju, ka varbūt zvana kurjers. Atbildu uz zvanu. “Sveiks, vai Reini vēl atceries?” – ierunājās vīrietis.
Šeit nedaudz jāiepauzē ar sarunas turpinājumu. Reinis ir mans kādreizējais kaimiņš un darba biedrs, dzīvojām netālu viens no otra. Viņš dzīvoja kopā ar vecākiem privātmājā, es netālu uz tās pašas ielas dzīvoklī. Agrāk daudz laika pavadījām kopā, gan darbā, gan arī atpūšoties – tusiņi, pikniki, izbraucieni, arī daži seksuāla rakstura pasākumi. Varētu teikt, ka bijām draugi. Pirms gadiem 6 viņš pārvācās dzīvot uz citu pilsētu, jo bija atradis labāku darbu. Vēl sākumā ik pa laikam sazvanījāmies, bet ar katru brīdi zvani palika retāki mūsu starpā, kā jau tas bieži notiek šādos gadījumos. Liekas, ka nebijām sazvanījušies vismaz kādus 3 gadus.
“Protams, atceros, kā tad tev gājis pa šo laiku” – es priecīgs apjautājos. “Visādi, bet kopumā jau tīri nekas” – Reinis atbild. “Man tev ir piedāvājums” – turpina viņš – “Es drīz braucu strādāt uz ārzemēm, un pirms aizbraukšanas gribēju sarīkot tādu kā atvadu ballīti, bet nu tādu uhhh, kā saka. Plānoju pasākumu uz nākošo piektdienas vakaru, manā vecāku mājā. Tu taču māju vēl atceries?” Jā, atceros gan, bet vai tad tu esi atpakaļ šeit? – pārjautāju es. “Nē, māja pēc vecāku nāves pārgāja man mantojumā, vispār taisos to pārdot” – precizēja Reinis. “Oi, man ļoti žēl par taviem vecākiem” – es centos būt līdzjūtīgs. “Viss kārtībā, paldies. Tad kā tev ir ar nākošo piektdienu? – vēlreiz pārjautāja viņš. Viņš zināja, ka esmu precēts cilvēks un ne vienmēr tā varu atlicināt laiku šādiem pasākumiem. “Es vēl nezinu, bet varētu zināt pirmdien (zvans notika piektdienā)” – es atbildēju un paturpināju – “Bet ko tad tu īsti tur esi iecerējis?” “Gribu vienkārši pirms aizbraukšanas uztaisīt vienu riktīgi izvirtīgu pasākumu, esmu pat sākumam uzaicinājis vienu striptīzdejotāju, lai iesildītos” – Reinis mēģināja paskaidrot. “Gribu kaut ko līdzīgu gangbang pasākumam uzorganizēt. Atcerējos par tevi, tu taču neesi pielicis punktu seksuālai izklaidei?” – centās noskaidrot Reinis. “Reti, bet pa laikam jau vēl šo to pasāku” – es atbildēju. “Vai bisex lietiņas arī vēl praktizē” – viņš turpināja izjautāt mani. “Jā” – atbildēju es. “Ideāli, mums tieši kopējā bariņā pietrūkst viena bipas vīrieša, tu gribētu šādu izklaidi?” – precizēja Reinis. “Un, kas būs pārējie, es viņus pazīstu? – tagad jautāju es. “Nē, diez vai, kopā tad ar tevi mēs būtu 10 cilvēki. Ir divi hetero pāri, viens bi pāris, es, viens biuni vīrietis, viena bipas sieviete, un tad vēl tu.” – skaidroja Reinis. “Kur tu tādus izrāvi?” – painteresējos es. “Tie hetero ir mani labi paziņas, bet pārējie savukārt, viņu paziņas, bet tos es neesmu saticis” – atkal skaidro viņš. “Bet pasākums drošs, ja jau tu viņus pat nezini? – uztraucos es. “Mani paziņas viņus ļoti labi zinot, tā kā domāju viss būs ok” – Reinis piebilst. “Labi, es līdz pirmdienai vēl padomāšu un noskaidrošu vai man ir brīvs tas vakars.” – šaubīgi atbildu. “Labi, bet tad zvani uz šo pašu numuru”. “Ok, tad līdz pirmdienai”. Tā mūsu saruna beidzas, un es iegrimu pārdomās. No vienas puses gribās satikt draugu ar ko kopā pavadīti jauki brīži, no otras puses nedaudz uztrauc šis pasākums, kur tik daudz man nepazīstami cilvēki. Turpmākās dienas laikā mēģināju vairs par to nedomāt, jo tomēr laiks līdz pirmdienai vēl bija pietiekošs. Pa brīvdienām sapratu, ka teorētiski piektdienas vakaru es varu izbrīvēt, bet vēl joprojām šaubījos par piedalīšanos. Kaut kas mani uzrunāja, un kaut kas tomēr lika vēl domāt. Pienāca pirmdiena, zvanīt Reinim vilcinājos. Taču pēcpusdienā Reinis piezvanīja pats: “Čau, nu kā tev ir, būsi? – jautāja viņš un turpināja – “Visi pārējie ir devuši akceptu, ka būs. Es tiešām priecātos, ja tu atbrauktu”. “Labi, būšu, bet ja man kaut kas nepatiks, tad paturu tiesības jebkurā brīdī pamest pasākumu” – biju savā ziņā prasīgs šajā brīdī. “Lai tā būtu” – noteica Reinis – “bet gan jau būs labi. Es tad citiem dodu ziņu, ka būsi. Piektdien, tad uz ap septiņiem vakarā esi pie manis.” “Labi” – atbildēju un saruna beidzās. Un atkal pārņēma šaubas vai pareizi izdarīju, ka piekritu. Visu nedēļu vēl ik pa laikam mani šī doma tirdīja.
Pienāca piektdiena, noskaņojums bija labs, un nolēmu, ka braukšu ciemos, lai kā tur arī būtu. Norādītajā laikā ierados pie Reiņa vecāku mājas, nekas šeit īpaši nebija mainījies kopš biju šeit pēdējo reizi. Pagalmā stāvēja trīs mašīnas, atradu vietu arī savai. Piezvanīju pie durvīm, prieks bija ieraudzīt Reini, atverot durvis. Viņš gandrīz nebija vizuāli mainījies pa šiem gadiem. “Sveiks, super atkal satikties” – Reinis padeva man roku. Sarokojāmies, un viņš aicināja mani iekšā. Arī iekštelpās nekas nebija šeit mainījies, tāds pats telpas iekārtojums, tās pašas mēbeles. “Vai tu esi precējies” – dodoties uz istabu, es pajautāju. “Nē, tā arī nav sanācis, un tāpēc arī dodos uz ārzemēm, mani te nekas netur.” – atteica Reinis. Istabā atradās trīs vīrieši un divas sievietes. Viņiem rokās bija glāzes ar dzērieniem. Sasveicinājos ar viņiem. “Tas ir mans kādreizējais darba kolēģis par, kuru jums rakstīju iepriekš” – Reinis iepazīstināja par mani. “Atpūšaties, iemalkojat, mums nedaudz jāparunājas.” - noteica Reinis un aicināja mani uz virtuvi. “Vēl nav atbraucis viens hetero pāris un tā bi sieviete” – pa ceļam uz virtuvi skaidroja Reinis. Virtuvē viņš arī man pasniedza dzērienu, un sākām atcerēties vecos, labos laikus. Runājām samēra ilgi, līdz pie durvīm atkal zvanīja – bija atbraucis tas pāris. Pēc laika ieradās arī beidzamā mūsu pasākuma dalībniece. Ja pārējos vēl īsti nepaspēju novērtēt, tad šo sievieti nopētīju kārtīgi. Sieviete (Ksenija) 35-38 gadus jauna, ģērbusies vieglā ādas jaciņā un paīsos svārkos, kājās gari melni zābaciņi. Pamanīju, ka viņas vienā deguna nāsī bija neliels pīrsings un uz rokas, kuru nenosedza jaciņas piedurkne bija redzams neliels tetovējums. Sasveicinājusies ar visiem, viņa devās pie viena no pāriem, un apskavās ar tiem. Sapratu, ka viņi ir pazīstami, un ka laikam tieši viņi ir tas bipāris. Staigājot kopā ar Reini pa istabu, runājoties un malkojot dzērienu, centos apmēram novērtēt visus šī pasākuma dalībniekus. Bi pāris (Alise un Mārtiņš) bija abi apmēram vienāda auguma, vidējas miesasbūves un apmēram ap 45 gadus jauni. Sievietei bija uzvilktas melnas bikses un viegla blūzīte, bet vīrietis bija solīdi saģērbies pat uzvalkā. Abi hetero pāri ( Marika un Varis, Lelde un Gatis) bija savā ziņā līdzīgi viens otram, tikai vienā pārī sieviete bija nedaudz garāka par savu vīru, arī viņi bija vecumā ap 40, slaidi. Blakus vienam no pāriem stāvēja vīrietis (Roberts), gara auguma, masīvas miesasbūves.
Reinis piesita pie glāzes, tā pievērsdams citu uzmanību. “Sveiki, vēlreiz visiem! Sapulcināju jūs visus šeit, lai kopīgi aizvadītu šo vakaru nepiespiestā atmosfērā. Pasākuma laikā cenšamies visi justies brīvi un atraisīti, iepazīt vienam otru. Jūs variet izteikt cits citam dažādus nepiedienīgus piedāvājumus, bet viens noteikums gan ir būtisks – ja kāds vai kāda saka nē, tad tas tā arī ir jāpieņem bez iebildumiem un aizvainojumiem. Lai nedaudz viens otru labāk iepazītu, tad piedāvāju katram nedaudz pastāstīt par sevi seksuālā jomā un pieredzi, lai pārējiem radītu nelielu priekšstatu par sevi. Pāri var stāstīt arī kopā vai pa vienam. Pirms uzsākam, gribēju vēl jūs informēt, ka drīz ieradīsies striptīzdejotāja un parādīs mums mazu priekšnesumu, kā saka omas uzlabošanai. Dzērieni ir virtuvē, mājas citas telpas ir jūsu rīcībā.” – savu runu pabeidzis Reinis pacēla glāzi – “Priekā!” Reinis kā jau mājas saimnieks uzņēmās iniciatīvu un par sevi pastāstīja pirmais. Īsi un kodolīgi. Pārējie centās no viņa neatpalikt, un arī neizplūda garās runās. Kopējā aina bija apmēram šāda: abi hetero pāri bija pazīstami ar Reini, bet pieredze šāda veida pasākumos nebija, bet esot ar mieru kaut ko jaunu iemācīties no citiem un ņemt dalību, ja liksies pieņemami. Kā jau pareizi biju sapratis tad Alise ar Mārtiņu bija pazīstami ar Kseniju, savā starpā pa laikam arī tiekoties kopīgām seksuālām rotaļām. Bijusi arī pieredze būt apmēram šāda apmēra pasākumā. Roberts atzinās, ka esot pazīstams ar Reini, satikušies vienā sporta klubā, pieredzes lielās grupās neesot, bet esot ticies ar vienu pāri, patīkot arī bi spēlītes, bet tikai kā aktīvai personai. Grūti pateikt cik no visiem stāstītājiem stāstīja taisnību par savu pieredzi un cik nē, tāpēc arī es par sevi pastāstīju ne sevišķi daudz, lai pārāk nepievērstu sev uzmanību, bet, protams, pieminēju, ka esmu vairāk bi pasīvā tipa. Pienāca norādītais laiks, un tiešām gandrīz precīzi pēc pulksteņa, Reinis ieveda istabā apmēram 25 gadus jaunu sievieti, ģērbusies sarkanā mežģīņu kleitiņā, sarkanās zeķēs un augstpapēžu kurpēs. “Iekārtojieties, kur atrodiet vietu, un izbaudiet priekšnesumu” – Reinis vērsās pie mums visiem. Katrs centās atrast sev vietu istabā, man sanāca apsēsties blakus Ksenijai, viņai otrā pusē sēdēja Mārtiņš un Alise. Ieskanējās lēna, viegla mūzika, un uzaicinātā sieviete uzsāka jauku, erotisku deju. Mēs visi ar interesi vērojām viņas līganās kustības, kas pārgāja sava ķermeņa glāstīšanā. Dejas turpinājumā, sieviete ar vijīgām kustībām atbrīvojās no savas kleitiņas, noslidinot to uz grīdas. Augums bija vienreizējs, stingras vidēja izmēra krūtis, kuras ieskāva sarkans krūšturis, vēl vairāk tās izceļot. Garās kājas ļoti izcēla sarkanās zeķes ar zeķturi, bet dupša apaļumus varēja aplūkot pilnā mērā, jo tās praktiski nekas neapsedza, jo viņai bija uzvilkti sarkani maziņi stringi. Sieviete turpināja dejot, izrādot savu krāšņo augumu. Pirmais noreaģēja viens no pāriem, un vīrietis piecēlās, piegāja pie sievietes un aiz viņas zeķtura aizlika naudas zīmi. Viņa piemēram sekoja arī pārējie, cenzdamies pārspēt cits citu. Sieviete parādā nepalika, un jau pēc mirkļa viņas deja turpinājās ar krūštura noņemšanu. Burvīgas krūtis, kustējās dejas ritmā, sieviete ik pa brīdim tās noglāstīja. Viņa kā visus kaitinādama, lēnām dejoja gar visiem, ļaujot kādam noglāstīt savas kājiņas, citam ļaujot pieskarties viņas dupsim. Es centos vairāk vērot citu dalībnieku reakcijas. Vīrieši, protams, visi bija sajūsmā, hetero pāru sievietes gan ne īpaši reaģēja, lai gan viena no viņām tomēr ik pa brīdim ļoti seksuāli aplaizīja savas lūpas. Alise un Mārtiņš daudz uzmanības dejotājai nepievērsa, bet skūpstījās. “Es viņai ar prieku tagad izlaizītu” – pēkšņi man blakus ierunājās Ksenija. Pasmaidīju un piekrītoši pamāju ar galvu. Dejotāja, turpinot sevi paglāstīt, centās visādi izlocīties dejas solī, lai apkārtējie varētu viņu labāk izpētīt. Pēc neilga laika mūzika apklusa, sieviete salasīja savas drēbītes un devās uz blakus istabu. Mēs visi cītīgi viņai aplaudējām, pavadot ar skatieniem. Jauks iesākums, padomāju. Aizgāju uz virtuvi sev vēl ieliet dzērienu, jo likās, ka es tomēr kaut intereses pēc palikšu pasākumā, lai kaut paskatītos kas būs turpinājumā. Atgriezies lielajā istabā nekādas īpašas pārmaiņas nepamanīju, vienīgi Reinis ar vienu no pāriem bija pazudis, bet zinot Reini, tā viņam bija parasta parādība, ka pasākumu laikā nozūd un tad atkal pēkšņi parādās. Nedaudz aprunājos ar Leldi un Gati par dzīvi un sīkumiem, un turpināju malkot savu dzērienu. Istabas galā Alise un Mārtiņš bija sev pa vidu apsēdinājis Kseniju, savā starpā čaloja, bet pamanīju, ka abi glāstīja kājiņas Ksenijai. No virtuves iznāca Roberts ar savu dzērienu, un tāpat kā es ar acīm pārlaida skatu istabai un apsēdās mīkstajā krēslā netālu no trijotnes. Es stāvēju nostāk, atbalstījies pret palodzi. Pēc brīža, Alise piecēlās un devās uz vannas istabu. Nepamanīju to brīdi, kad Roberts bija piebiedrojies palikušajiem uz dīvāna. Ksenija sēdēja starp abiem vīriešiem, un viņas rokas atradās uz abu vīriešu bikšu priekšām, un glāstīja tās. Nu jau paliek interesanti, pie sevis nodomāju. Tāpat laikam padomāja arī Lelde ar Gati, kas bija pienākuši tuvāk šai trijotnei. Visi kopā vērojām, kas notiks tālāk. Ilgi nebija jāgaida, kad Ksenija bija jau abiem noslidinājusi bikses līdz ceļiem un satvērusi abus locekļus rokās. Viņas glāsti bija samērā intensīvi un abu vīriešu locekļi strauji pieņēma apmērus. Pārsteidza Roberts, kura locekļa izmērs noteikti bija iespaidīga izmēra, kādus laikam biju redzējis tikai kaut kādās pornofilmās. Ksenija turpināja masēt Roberta locekli, bet paralēli jau bija paņēmusi mutē Mārtiņa locekli. Lelde apķērusi Gati no mugurpuses, bija viņam pieglaudusies kā mazs kaķītis un ar interesi vēroja trijotnes darbības. Uzmanīgi vēroju Kseniju, jo vēlējos redzēt kā viņa orāli tiks galā ar Roberta lielo locekli. Bet viņas izpildījumā tas izskatījās elementāri, jo lūpas tik ātri aptvēra šo milzeni un ieslidināja sev mutē, lai gan likās, ka tas nebūs iespējams. Redzēju, ka arī Lelde no šī skata uzvilkās, jo viņas roka noslīdēja savam vīram līdz bikšu priekšai, atvēra rāvējslēdzi un izņēma no biksēm locekli. Tas bija jau piebriedis, un Leldes roka to tagad aptvēra un uzsāka glāstīt. Viņa vēl joprojām stāvēja viņam aiz muguras, kustināja roku pa Gata locekli un vēroja, kā Ksenija pārmaiņus orāli samīļoja abus vīriešus. Pamanīju, ka istabā ir ienākusi Alise, viņa lēnām nāca mums visiem tuvāk, un es neviļus pamanīju, ka kaut kā nedabiski viņas bikšu priekša ir piebriedusi. Viņa pamanīja manu skatienu, uzsmaidīja un ar roku pārbrauca pār savu bikšu priekšu. Pienākusi pie Ksenijas, kura vē joprojām rāpus pie dīvāna apmierināja abus vīriešus, viņa satvēra Ksenijas svārciņus un parāva tos uz augšu, atsedzot pārējiem Ksenijas dupša apaļumus. Tajā pat laikā viņa atpogāja savu bikšu priekšu, un no tās izņēma strapon, kuru satvēra ar roku. Apkārtējie ar interesi vēroja šo mākslīgo locekli Alises bikšu starpā. “Ksenija jau ir iejutusies kā redzu” – ierunājās Alise. “Lelde, ja tev nav iebildumu, tad varbūt abi pasīvie varētu uz maiņām mums te visiem atsūkāt” – iniciatīvu turpināja uzņemties Alise. Īsti nesagaidot atbildi no Leldes, Alise pamāja man: “Sāc sūkāt man, tad varbūt Gatis pievienosies. Pametu acis uz Leldi un Gati, pēc viņu sejas izteiksmēm sapratu, ka tas viņiem ir bijis pārsteigums, taču laikam jau patīkams, jo Gatis, Leldes pavadīts, nostājās blakus Alisei. Lelde turpināja glāstīt sava vīra locekli. Notupos uz ceļiem un aptvēru ar lūpām strapon galviņu, pakāpeniski virzot to mutītē. Alise man neļāva ilgi domāt, bet uzreiz iesāka kustības manā mutē, pieturot strapon ar roku. Atrāvos no strapon, lai ievilktu elpu, kad man pie sejas parādījās Gata loceklis, Leldes roka turpināja kustināt vīra locekli. Nedaudz pavirzījos uz locekļa pusi, atvēru mutīti un Lelde pati lēnām ievirzīja vīra locekli man mutē. Taču viņas rokas darbības neapstājās, un pat pieauga, virzot locekli manā mutītē. Pa to laiku Ksenija bija paspējusi novilkt savu ādas jaciņu, novilkusi krekliņu un krūšturi. Viņa vēl joprojām sūkāja abiem vīriešiem rāpus, un viņas krūtis skaisti šūpojās ritmā. “Jūs turpiniet” – noteica Alise un devās blakus pie Ksenijas. “Tev patīk? – jautāja Lelde savam vīram, kura loceklis viņas vadīts turpināja slīdēt mana mutē. “O, jā” – klusi atbildēja Gatis. Alise bija piegājusi Ksenijai no mugurpuses, burtiski norāva viņas bikšeles un bez nekāda brīdinājuma iegāja ar strapon vagīnā. Viņa drāza viņu pamatīgi, brīžiem likās, ka Ksenija aizrīsies ar kādu no vīriešu locekļiem, kad kārtējo reizi strapon dziļi nonāca viņā. Lelde bija noslidinājusi savas kleitiņas lencītes un nebiju pamanījis, ka krūštura viņai nemaz nebija, bet varbūt tas bija tāpēc, ka krūtis bija ļoti maziņas, bet izskatījās tās jauki. “Vai vari atlaisties tur? – vaicāja Lelde norādīdama uz dīvāna malu. Apsēdos uz grīdas un atbalstīju muguru pret dīvānu. Sajutu, ka Leldes rokas ir satvērušas manu bikšu jostu un cenšas to attaisīt. Novilkusi manas bikses, viņa tikpat ātri tika galā arī ar manām apakšbiksēm. Viņas roka satvēra manu puspiebriedušo locekli un tūlīt novirzīja sev mutē. Gatis nostājās virs viņas un ievirzīja savu locekli manā mutē, mana galva atbalstījās pret dīvāna malu. Šo es no viņu puses nebiju gaidījis, bet laikam jau iepriekšējie procesi bija viņus abus uzbudinājuši, un viņi to izbaudīja. Blakus esošā kompānija arī jau bija mainījuši savas pozīcijas – Ksenija rāpus sūkāja Mārtiņa locekli, bet no mugurpuses abos caurumiņos viņu drāza Ksenija un Roberts. Alise bija iegājusi anāli Ksenijā, bet Roberts spraudziņā. Abi centās uzņemt vienādu ritmu, lai maksimāli sagādātu baudu Ksenijai. “Jums laba poza” – nokomentēja Alise skatīdamies, kā Lelde ar Gati darbojas ap mani. “Mēs arī tūlīt mainīsimies” – viņa vēl piebilda un turpināja iegūt Kseniju dupsī. Pakāpeniski arī pārējie bija spējuši atbrīvoties no apģērba un mani uzbudināja šī kailo ķermeņu klātbūtne un darbības. Pamanīju, ka blakus kompānija nedaudz pārtraukuši Ksenijas iegūšanu un pievērsuši skatienus mums. Kādu brīdi vērojuši mūsu izklaidi, Alise uzrunāja Leldi un Gati: “Vai varam aizņemties jūsu partneri?” Mēs atrāvāmies no savas nodarbes un gaidījām viņas turpinājumu. “Paliec, kur esi” – viņa norādīja man. Viņa apsēdās man blakus dīvānā un pavērsusi skatienu uz manu pusi piedāvāja: “Negribi pajāt uz manis, nāc sēdies virsū”. Piecēlos no grīdas, un lēnām tuvināju savu dupsi izslietajam strapon. Ļoti lēnām ieslidināju to sevī, juzdams kā tas dziļi ienāk manī, tūlīt pat manas sejas priekšā parādījās Mārtiņa un Roberta locekļi. Es bez vicināšanās izvēlējos Mārtiņa locekli, jo par Roberta gigantu nebiju pārliecināts vai spēšu to paņemt mutītē. Pamanīju, ka arī Ksenija, Lelde un Gatis bija atraduši sev nodarbi – Lelde atlaidusies dīvānā ar platām kājām, ar baudu saņēma orālos glāstus no Ksenijas, bet Gatis jau pilnā sparā ieguva Kseniju no mugurpuses. Pakāpeniski nedaudz ātrāk sāku sēsties uz strapon, bet Roberts laikam juzdams, ka ir nedaudz apdalīts, bija jau paspējis iekārtoties pie Alises mutes, un iedevis viņai sūkāt. Blakus esošie bija samainījušies vietām, Lelde tāpat ar paplestām kājām atlaidusies atdevās savam vīram, bet Ksenija bija iekārtojusies virs Leldes sejas uz dīvāna atzveltnes, un papletusi kaunuma lūpiņas, lāvās Leldes mēlītei. “Paņem viņu” – atskanēja Alises balss man aiz muguras. Nevarēju saprast kam tas adresēts, bet pēc tā, ka abi vīrieši no mums atgāja nost, nopratu, ka tas bija tēmēts Robertam un Mārtiņam. Un tagad blakus mums dīvānā rāpus nostājās Mārtiņš, bet Roberts ar savu milzeni pārliecinoši iegāja viņa dupsī. Mans izbrīns bija liels, jo mans dupsis noteikti nebūtu gatavs, kam tik lielam. Laikam manu izbrīnu nolasīja arī Alise un tikai noteica: “Viņš man trenēts. Pagriez tu arī dupsi”. Nometos četrrāpus blakus Mārtiņam un Alises strapon iegāja manī. Pēc visu blakus esošo baudas izsaucieniem, biju arī pats ļoti uzvilcies. Pirmais beidza Roberts, kurš elsdams ļoti skaļi izšļāca spermu pār Mārtiņa dibena apaļumiem. Tad kulminēja Gatis, kurš beidza savā sievā, kura, savukārt, ar baudas kliedzieniem izbaudīja šo jauko mirkli. Mans uzbudinājums nedaudz bija apslāpis, un beigt it kā vēl nevēlējos, bet Alise gan bija uzvilkusies un centās ar spēcīgiem grūdieniem virzīt manī strapon. Pēc mirkļa viņa smagi elpodama iznāca no manis. Katrs mēģināja atkal atrast vietu, kur nedaudz atlaisties un atslābināties, kāds sameklēja savu glāzi ar dzērienu, cits vienkārši atlaidies dīvānā, atpūtās. Es arī atradu savu glāzi un malkoju dzērienu. “Ir kādi priekšlikumi par turpinājumu” – pirmā ierunājās Alise. Viņas aicinājumam atsaucās Ksenija: “Tā ka visiem nebija vēl iespējas sasniegt baudas virsotnes, tad varbūt varam viņiem palīdzēt to izdarīt” – viņa piedāvāja. Tādi laikam sanācām mēs trīs: Es, Mārtiņš un pati Ksenija. “Laba ideja” – domu uzķēra Alise – “Tad varbūt, lai vīrieši mums parāda kā viņi apmierina sevi līdz nobeigumam, bet pārējie vīrieši, lai palaiza Ksenijai. Balsojam?” “Es par, bet lai viņi abi beigās beidz uz manis” – savu versiju izteica Ksenija. Pārējie arī pacēla rokas apstiprinādami savu “par”, izņemot Leldi, kura ilgi vilcinājās ar atbildi. Visi pievērsās viņai. Viņa saminstinājās un tad teica: “Es arī par, bet ar noteikumu, ka kāds no viņiem vēl paņems mutītē Gatim. Es šausmīgi uzbudinājos, kad sākumā to viņam darīja”. “Pārējie piekrīt?” – pārjautāja Alise. Visi apstiprinoši pamāja. “Varbūt tad, lai viņi onanē tupus uz ceļiem, un Gatis pats izvēlas, kam dot mutītē” – piedāvāja Ksenija. Visi piekrita tādam scenārijam. Ksenija ērti iekārtojās dīvānā, atplezdama savas kājiņas vīriešu mēlītēm. Viņas virzienā devās Roberts, jo sanāca, ka viņš palicis vienīgais brīvais vīrietis. Mēs abi ar Mārtiņu nometāmies ceļos pretī dīvānam, kura tagad iekārtojās Alise un Lelde, un uzsākām apmierināt sevi. Alise un Lelde skatījās uz mums, kad Alise pajautāja: “Vai drīkstu?” Tajā pašā brīdī viņas lūpas noliecās pie Leldes krūts galiņa, apskāva to ar mēlīti, bet roka noslīdēja pie Leldes kājstarpes. “Jā” – izdvesa Lelde. Vērodami kā Alise apmierina Leldi, bet Roberts Kseniju, abi ar Mārtiņu ātri atkal uzbudinājāmies. Pie manis pienāca Gatis un pievirzīja locekli manai mutei. Sapratu, ka izvēle kritusi uz mani, un neiebilstot atsāku sūkāt viņam. Laikam jau Alises glāsti un skats, ka atkal ņemu mutē viņas vīram, pamatīgi satricināja Leldi, kura izteiksmīgi locījās un viegli trīcēja, vērodama savu vīru. Redzējām, ka tuvu kulminācijai ir arī Ksenija, kuru apmierināja orāli Roberts, tāpēc abi ar Mārtiņu paātrinājām savas darbības. Jutu, ka nevaru vairs nociesties, atvirzīju Gati no sevis, un strauji piecēlos un devos pie Ksenijas. Ar vairākiem šļācieniem mana sperma izplūda pār viņas krūtīm, tajā brīdī arī pati Ksenija konvulsīvi noraustījās, un noglāstīja savas krūtis. Pēc mirkļa uz viņas beidza arī Mārtiņš, daļa spermas nonāca Ksenijai uz sejas. Viņa ar roku noslaucīja seju un noglāstīja atkal savas krūtis.
Visi pilni baudījuma, atslābinājāmies un nedaudz pārspriedām notikušo, malkojot savus dzērienus. Pēkšņi no otrā stāva istabā parādījās Reinis ar pazudušo pāri. Uz mūsu izbrīna jautājumu: “Kur tad bijāt pazuduši” – saņēmām diezgan īsu atbildi: “Bišķi patusējām trijatā.” Tā beidzās atvadas no Reiņa. Pēdējo gadu laikā neesam vairs sazvanījušies, zinu tikai, ka viņš tagad dzīvo un strādā kādā no Skandināvijas valstīm.
2607
0
2 pirms nedēļām
Rūdis,
49
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām -
3.daļa :)
Vēl brīdi paliku viesnīcas gultā, pamazām atslābstot no pieredzētā. Pateicoties Sandai, šis tiešām bija kļuvis par kaut ko vairāk nekā vienkāršu ātru seksiņu. Atslābums pamazām pārņēma manu ķermeni, bet centos noturēties. No otras puses – mani nelika mierā tikko pieredzētais – vai tas kādreiz varētu notikt vēlreiz? Bija jāizdara vēl dažas lietas vakarpusē, tāpēc devos prom no viesnīcas. Vakars pagāja bez citiem ievērības cienīgiem notikumiem, bet, jau guļot savā gultā neviļus “pārlapoju” dienas notikumus.
No rīta nolēmu aiziet līdz viesnīcai paēst brokastis un izreģistrēties no numuriņa. Ienākot viesnīcā ievēroju kādu izteikti rudu sievieti, kas sēdēja netālu no ieejas, bet devos lifta virzienā. Liels bija mans pārsteigums, kad šī sieviete pēdējā brīdī ienāca liftā. Ak, vai – tā taču bija Sanda ar rudu parūku! Tikai tagad ievēroju, ka arī citi aksesuāri ir neparasti – tīkliņzeķes un tumšas brilles. “Neliels pārsteigums, vai ne! Zināju, ka Tu no rīta atgriezīsies!”, viņa man čukstēja liftā. “Prieks Tevi redzēt, Tu izskaties jauki, bet neparasti!”, centos diplomātiski atbildēt, bet domas jau sāka raisīties citā virzienā. “Jā, es izskatos mazliet citādāk, vai tas Tev patīk?”, ja godigi, Sanda jau šķita diezgan iekarsusi. “Man pēc vakardienas ir radies kāds plāns, kas Tev varētu šķist interesants, varbūt varam to īstenot kopā?”. “Kāds plans, pastāsti, lūdzu!”, spēju tikai atbildēt, kad jau tuvojāmies mūsu numuram. Durvis pēc mirkļa pavērās, un bijām atkal tur – tajā pašā numurā, kas mums abiem vēl bija atmiņā kopš vakardienas. “Man pat mazliet neērti par to runāt, bet – es nekad neesmu to darījusi dupsī”, Sanda čukstēja. “Man šķiet, ka es to gribētu pamēģināt… Ar Tevi!”, viņa turpināja. Manai galvai vienā mirklī cauri izskrēja visa mana pieredze šajā jomā – pāris reizes ar sievu ar mainīgām sekmēm, nu, un tad, protams, tā viena pilnīgi trakā reize komandējumā ar manu Polijas kolēģi Magdu pēc vakariņām un vīna (viņa bija reāla eksperte, no kuras pat vienā reizē tik daudz iemācījos; diemžēl tās prasmes tik bieži man neiznāca vēlāk pielietot…). “Vai es droša, ka tiešām to vēlies?’, paspēju noteikt, bet manā priekšā jau stāvēja Sanda, kurai bija nevis tīklīņzeķes, bet gan vesels tīkliņkombinezons. Viņa izaicinoši saplēsa to ap savām krūtīm un teica: “Sāksim šeit!”.
Mana rīta erekcija strauji pieņēmās spēkā, kad sāku glāstīt viņas krūtis. Tīkliņkostīms labi padevās mūsu vēlmēm, un pēc mirkļa jau bez šķeršļiem varēju glāstīt viņas maigo kājstrapi. Vibratora šodien mums nebija, bet vakardienas iedvesma to pilnībā aizvietoja.
Sandas nodoms bija skaidrs, tomēr mana pieredze teica, ka tā pirmā reize nav tik vienkārša. “Vai Tu esi pārliecināta, ka vēlies to, vispirms pamēģināsim, vai varam Tevi sagatavot? Tas nav nemaz nav tik vienkāršī”, čukstēju viņas ausī. Noguldiju Sandu gultā, paliekot zem dupša nelielu spilvenu. Sanda bija parūpējusies pat par nelielu lubrikanta pudeliti. Mana roka pamazām sāka riņķot ar viņas dupsi, cenšoties izprast situāciju. “Tu esi diezgan saspringta!”, pēc mirkļa konstatēju. “Mazliet baidos…”, skanēja Sandas atbilde. Mans pirksts pamazām atrada ceļu Sandas dupsī, izraisot elsas no viņas puses. “Tā kā tas vibrators vakar, atceries?”, es čukstēju. Sanda pamāja, tomēr jutu, ka viņa vēl arvien ir ļoti saspringta. Ar lubrikanta palīdzību arī otrs pirksts atrada ceļu Sandas dupsī, tomēr īsti atslābusi viņa nebija. Mēģināju papildīnāt kairinājumu ar savas mēles pieskārieniem viņas piebriedušajam klitoram. Nav šaubu, ka viņai patika, bet īsti gatava viņa nebija. Pēc brīža jau 2 pirksti centās iekarot Sandas dupsi, kamēr īkšķis glāstīja ieeju vagīnā, bet mēle maigi rūpējās par viņas klitoru.
Vienā brīdī Sanda sāka burtiski “vārīties”, laikam doma par “aizliegto” viņu neprasti uzbudināja, un viņa strauji šķērsoja orgasma finiša līniju. Centos atbalstīt viņas kaisli ar savu pirkstu un mēles kustībām, kas laikam tīri labi izdevās. “Ārprāts, tas bija tik neparasti!”, viņa skaļi čukstēja, ar rokām aizsedzot savu seju.
Vairs nevarēju izturēt šo, un vienkārši metos virsū Sandai, kas tagad atradās uz gultas malas. Manas gurnu kustības pēc ieiešanas Sandas mitrajā makstī bija ļoti straujas, tomēr orgasms pēc vakardienas “varoņdarbiem” nenāca tik ātri. Numuriņu pamazām pārpidīja gan manas, gan Sandas elsas. “Ak, vai, mēs taču to darām bez prezervatīva!”, uz mirkli man iešāvās prātā. Arī Sandai laikam bija par to aizdomājusies: “Beidz man virsū, izšauj visu, kas Tev ir!”, viņa stenēja. To es vairs nevarēju izturēt, pirmās spermas šaltis sasniedza Sandas krūtis un seju, liels vilnis izskrēja cauri manam satracinātajam ķermenim, bet pēc mirkļa jau viss bija beidzies. “Forši , bet man šķita, ka neesi vēl gatava tam dupsim šodien!”, čukstēju, apskaujot Sandu no aizmugures. “Vienmēr ir nākamā reize!”, tā bija viņas atbilde.
1358
1
2 pirms nedēļām
A11A,
50
Pēdējā vizīte: 5 pirms vairākām stundām
-
Ar draugiem
Tas bija sen, jaunībā, sīkās detaļās neieslīgšu un uz gada prozas darbu nepretendēju ;) Tātad:Man ar labāko čomu bija sanācis tā, ka sapazinām meitenes, kuras arī savā starpā bija draudzenes. Tā nu mums izveidojās 2 pārīši - es ar Kristīni, čoms ar Daci. Mēs tad bijām 20 gadīgi čaļi, meitenes par gadu jaunākas. Tātad jaunības tvirtums, lokanība, utt. - viss savās vietās. Meitenes pietiekoši nerātnas arī un nebija nekādi baļķi gultās.
Tā nu vasaras vidū devāmies uz vienu pasākumu, kur bija jāpaliek pa nakti, mums bija ierādīta atsevišķa istabiņa, kur 2 divguļamās gultas. Istabā izkārtotas tā, ka 90 grādos ar kājgaliem bez maz vai saiet kopā. Pasākums bija foršs, alkohols, cigaretes, smiekli, dejas, utt. viss kā jaunības tusiņos pieklājas. Tā arī devāmies gulēt. Kaut kad naktī pamodos ar baigo stieni apenēs. Sāku glāstīt Kristīni, roka noslīdēja līdz dupsītim, ko piesedza tikai šaurs stiķītis no stingiem, pavilku mazliet saņus, samitrināju pirkstus ar siekalām un sāku masēt viņas pežiņu. PĒc kāda brīža jau sajutu, ka viņasakustas, viņa pamostas un prasa - ko tu dari? Es saku, ka baigi gribas. Un viņa tik pasmaidīja, pielika roku pie mana daikta, satvēra un secināja, ka tas ir pilnīgi ciets un nekādi lieki jautājumi nebija. Tā arī es viņu iesildīju un karotītes pozā iegāju no mugurpuses. Darbojos mierīgli, klusām, lai blakus gultā esošos nepamodinātu. Bet tā visam turpinoties, protams, ka uzsilstot, gribas ātrāk, dziļāk, utt..sākās elsošana gan no manis, gan Kristīnes mutes, sākām kaislīgi skūpstīties. Nomainījām pozu, viņa uzsēdās man virsū, pieliecās pie manis, mēs kaislīgi skūpsījāmies, satvēru viņu aiz dupša un sāku no apakšas kārtīgi kniedēt. Laikam bijām palikuši pa skaļu, vienā brīdī pagriezu galvu sāņus un skatos, ka Dace skatās. Es uz brīdi saminstinājos, skatījos viņai pretī, bet viņa pasmaidīja pretī un atsedza segu. Skatam pavērās viņas krūtis ar jau cietiem krūšu galiņiem un viņai starp kājām atradās čoma roka. Kristīne to arī pamanīja. Un tad kāds no mums, īsti neatceros, kurš teica - nu ko, varētu blakus paseksot? Visi piekrītoši teica, ka labprāt.
Noņēmu no Kristīnes segu un norāvu topiņu, ar ko viņa gulēja, tagad blakus gultā esošajiem pavērās labs skats un varēja nopētīt, kā Kristīne lēkā pa manu locekli. Ilgi nebija jāgaida, čoms norāva Dacei biksītes un manam skatam pavērās smuka, skūta pežiņa, kurā tika ieslidināti uzreiz 2 pirkstiņi. Acīmredzot Dace bija jau pamatīgi uzvilkusies un slapja. Aigars (čoms) nolika Daci suniskajā ar skatu pret mums un no mugurpuses iegāja unsāka lēnām ņemt Daci. Esi izdomāju, ka gribu to pašu. Teicu, lai Kristinē arī nometas suniskajā pret Daci. Tā nu draudzenes bija ar sejām viena pret otru, vien pāris metri starpā un es ar Aigaru smaidīdami no aizmugures ņēmām katrs savu daiļavu. Sajūtas bija ļoti uzbudinošas, kā nekā kaut kas jauns un nebijis un tik seksīgi vērot kādu citu pāri nododamies mīlas priekiem. Mainam pozas, varbūt gribat nākt pie mums gultā blakus, pajautāju? Bija tāds neliels mulsums atkal, klusuma brīdis, bet pēc pāris sekundēm Dace jau cēlās augšā un kāpa pie mums gultā. Teicu, tā meitenes, noguļaties abas blakus, tikai katra savā gultas sānā pretēji tā, ka Dace skatoties gaisā varēja skatīties man acīs un Kristīne Aigara acīs. Meitenes guļ gultā kājas mums uz pleciem un mēs kniedējam. Meitenes pagriežot galvu blakus varēja vērot, kā čaļu loceklis ieslīd draudzenei starp lūpiņām. Diezgan uzbudinoši šādi ir, kad ņem savu meiteni priekšā, skaties lejā un skaties acīs citai meitenei. Tik uzbudinoši, ka širmi rauj nost. Un vinā brīdī es nenoturējos un uzliku roku uz Daces pupiem, es pajautāju vai drīkst. Viņa paskatījās, samulsa, tad paskatījās uz Aigaru un viņš teica, ka neiebilst, ja Kristīne arī ļaus. Tad sekoja mans skatiens atkal uz Kristīni. Visi sasmaidījāmies un sapratām, ka turpinam. Tā nu es pačamdīju, pamasēju Daces pupiņus, kas bija 2. izmēra, bet stingri un cietiem krūšu galiīem, tikmēr Aigars masēja Kristīnes pupiņus, kas bija nedaudz mazāki.
Protams, ka jutu, ka šādi ilgi neizturēšu, bet negribēju lai viss tik ātri beidzas, tāpēc izvilku locekli no Kristīnes, notupos un piesūcos viņas slapjajai, pludojošajai pežiņai ar savām lūpām un mēlīti. Spēlējos gar viņas klitoriņu un caurumiņā ievadīju 2 pirkstus un ātri viņu drāzu. Kristīne kunkstēja un locījās. Tikmēr Aigars bija rīkojies līdzīgi un atradās ar savu seju starp Daces kājām. n tad notika kas negaidīts, Dece prasīja - Kristīn, negribi samainīties ar čaļiem? Visi bijām uz pauzes. Bet tā kā bijām savstarpēji tik labi draugi un ilgi pazīstami, Kristīne atbildēja, vai vajag? Kāpēc ne, es piebalsoju, ko saki Aigar? Un viņš ar spīddīgu sejo no Daces pežiņas sulām smaidīgs saka, ka vienreiz jau vajadzētu to pamēģināt un kāpēc lai šī nebūtu tā reize? Nu ok, aiziet!
Bet lai būtu interesantāk, daram to 69 pozās, tad visi būsim iesaistīti.
Sākumā es uzkāpu virsū Dacei, noliecos starp viņas kājām un jau jutu, kā viņa satver manu locekli un kāri to aplaiza. Es neatpaliku un pārlaidu ar mēli pār viņas piebriedušo klitoriņu. Tikmēr Aigars nometās pāri Kristīnei un arī jau izbaudīja viņas lūpiņas, tikmēr Kristīne paņēma mutē Aigara locekli. Brītiņu šādi padarbojāmies, tad piecēlosun ierosināju pamainīties. Šīs pozu maiņas un starpposmi protams ļoti palīdzēja, lai nebeigtu. Tagad teicu, lai meitenes ieņem pozu 69. Viņas samulsa mazliet, bet es teicu, nu nav jau jums jālaiza viena otra obligāti, vienkārši varēsiet skatīties, kā loceklis drāž pežiņu.
Dace palika uz muguras guļot un Kristīne iekārtojās viņai virspusē. Es pieliku locekli pie Daces lūpām, viņa pavēra tās vaļā un kāri aplaizīja locekļa galviņu ar mēli, to kārtīgi saslapinot. Tad piecēlos augstāk un ieslidināju locekli Kristīnei starp pežiņas lūpām un iegāju līdz galam. Tikmēr Aigars rīkojās līdzīgi un sākumā Kristīne viņam bija pasūkājusi un tad viņš iegāja Dacē. Skats neaprakstāms. Es ar Aigaru sasītām plaukstas un teicām - superīgākais tusiņš ever! Meitenes kaut ko ķiķināja un kunkstēja zem mums.
Nu ko mainamies, Aigar? Saskatījos ar viņu. Apgājām katrs uz otru gultas pusi un atkārtojām pirms tam veiktās darbības. Šoreiz iedevu Kristīnei pasūkāt, pajautāju, kā garšo Dace? Viņa smejoties teica, ka diezgan salda. Dace teica, ka Kristīne arī esot garšīga. Un tad es pieliku locekļa galviņu pie daces lūpiņām, Kristīne teica, pagaidi, es palīdzēšu. Viņa pieskārās Daces pežiņai un pavēra ar pirkstiem lūpiņas plašāk, ka var redzēt jau iestrādāto caurumiņu. To protams jumta arī Dace un rīkojās līdzīgi, guļot uz muguras, viņa papleta Kristīnes lūpiņas plašāk, lai Aigars var viegli ieslīdēt iekšā. Pirmais grūdiens lēns un mierīgs, bet tik maigs un slīdīgs jau iekšā. Esmu beidzot paņēmis tavu draudzeni, saku Aigaram. Viņš smejoties saka, es tavējo arī. Kristīne saka, nē mēs iedevām jums čaļi, nevis jūs paņēmāt, uz ko visi sasmējāmies.
Tā nu mēs paātrinājām tempu un kunkstieni palika arvien intensīvāki un skaļāki, ik pa brīdim izvilku locekli un iedevu Kristīnei pasūkāt, tad atkal drāzu Daci, Aigars rīkojās tāpat. Saskatījāmies ar Aigaru, bija skaidrs, ka mēs vairs ilgi neturēsim, jau tuvojas beigu signāls. Saku meitenēm - tad pabeidzam šo visu kā porņukos, tupjaties uz zemes blakus. Meitenes notupās, saprata kas notiks, atvēra mutes un izkāra mēles. Ea ar aigaru nostājāmies blakus, es Dacei pretī un viņš Kristīnei. Tad teicu, lai viņas masē, tad Dace paņēmu manu locekli un sāka to spēcīgi un ātri masēt, tāpat arī Kristīne darīja, paņēma Aigara lielo metamo un masēja. Es jutu, ka beidzu, pārņēmu vadību un šļācu savu spermu gan uz Daces, gan Kristīnes sejām un krūtīm, tikmēr arī Aigars jau iestenējās un darīja līdzīgi. No lielā uzbudinājuma mums abiem bija kārtīgi spermas sļācieni, ka meitenes bija nolietas ar mūsu spermu. Abas smējās ar aizvērtām acīm, aplaizīja lūpas un teica, ka tagad nevar saprast, kuram sperma garšīgāka, jo abas ir sajaukušās.
N u ko, nākošnedēļ uz pirtiņu varbūt laižam? Visi sasmējāmies un saskatījāmies. Nebūtu slikti :) Tā nu mūu vasaras spilgtākie piedzīvojumi bija aizsākušies!
2094
1
2 pirms nedēļām
Cietais555,
36
Pēdējā vizīte: 15 pirms vairākām stundām -
when the app didn't work
“You've got me hooked."I can see how passionate you are, and it's truly enchanting."
The fall moon cast its icy light through the window, painting his face in blue hues. He was aware of her presence, but his eyes remained closed as he slipped between wakefulness and a peaceful slumber.
She sat in a cushioned chair beside their bed, watching the cool light play across his face. Some might’ve warned her that this was a foreboding omen of things to come, but she sat calmly, as she had done for several consecutive nights, knowing this was part of life. To her, the moon’s light was the peaceful light of God. His skin was now old, paper thin, and marked with wrinkles. She smiled, knowing they weren’t mere wrinkles, but lines and paths holding stories of a life well lived. Reaching forward, she stroked his hair, now thinning and mostly gray. He’d aged so gracefully, only beginning to show his true age within the last several months. Still, even if he had aged quickly, she would’ve found him as handsome as the day they met.
633
0
4 pirms nedēļām
aman neel,
22
Pēdējā vizīte: 3 pirms dienām -
Как подготовиться к йони‑массажу
На Западе, где эта сексуальная практика более распространена, процедуру можно пройти у сертифицированного массажиста — тренера по тантрическому сексу. По данным британского Cosmopolitan, один сеанс может длиться от одного до трёх часов и стоить свыше 100 фунтов стерлингов. Однако йони‑массаж вполне можно организовать самостоятельно. И даже превратить его в ежедневную рутину: некоторые секс‑тренеры, например та же Грейс Хейзел, это настоятельно рекомендуют. Делать йони‑массаж можно как в одиночку, так и с помощью партнёра — это может стать частью вашей игры.
1. Создайте атмосферу
Вам потребуется комфортное, защищённое от посторонних вторжений место. Подойдёт и спальня, и гостиная, если вы уверены, что вас никто не потревожит.
Приглушите свет. Задёрните шторы или опустите жалюзи на окнах. Разбросайте по полу подушки и одеяла, чтобы сделать пространство вокруг более уютным. Располагайтесь на кровати, ковре, коврике для йоги — в любом месте, где вы будете чувствовать себя комфортно и безопасно.
2. Подготовьтесь психологически
Йони‑массаж, как уверяют эксперты по тантрическому — это прежде всего духовная практика. Она требует соответствующего психологического состояния. Популярное медицинское интернет‑издание Healthline рекомендует готовиться к йони‑сеансу с помощью дыхательной разминки.
Разденьтесь донага. Лягте на спину. Расслабьтесь. Прикройте глаза. Вдыхайте и выдыхайте глубокими, медленными, слышимыми вдохами. Дышать при этом надо животом, сознательно выталкивая и вталкивая в него воздух.
Эти упражнения помогут вам успокоиться, расслабиться, сделают ваше тело более восприимчивым. Продолжайте дышать так же во время самого массажа.
3. Подготовьтесь физически
Перед тем как начать, выполните эти несколько шагов:
Положите одну подушку под поясницу, другую под голову.
Согните ноги в коленях, чтобы ступни полностью соприкасались с полом.
Медленно разведите колени, чтобы раскрыть влагалище.
Разогрейте тело мягкими, чувственными прикосновениями:
Осторожно, не торопясь, помассируйте пальцами нижнюю часть живота и область возле лобка.
Сделайте лёгкий массаж груди и ареол. Соски в первые несколько минут не трогайте: они должны стать напряжёнными, острыми. Затем легко потяните их вверх или ущипните — выбирайте то действие, которое будет для вас желанным и комфортным.
Разомните ягодицы, верхнюю часть ног, внутреннюю поверхность бёдер.
Всё, вы готовы. Можно приступать.
557
0
1 pirms mēneša
Aleks,
45
Pēdējā vizīte: 15 pirms vairākām stundām -
Vasaras nakts kaimiņu ballītē
Vakars bija silts, un pagalms piepildījās ar smiekliem, klusiem tostu čukstiem un vīna glāžu šķindoņu. Ilze, tērpusies vieglos, īsos svārkos un baltā topiņā, sēdēja uz dārza terases margas, kājas lēni šūpodama gaisā. Viņas skatieni šad un tad aizkavējās pie Raivja – kaimiņa no blakus dzīvokļa, kurš nesen bija pārvācies, bet jau bija ieguvis vietu kaimiņu draudzīgajās sarunās.
Viņš stāvēja pie galda, smaidot un runājot ar pārējiem, bet ik pa laikam pameta skatienu Ilzes virzienā. Viņas klātbūtne bija viegla, bet tajā pašā laikā noslēpumaina – tāda, kas liek vīrietim aizdomāties, vai viņš tiešām tikai iedomājas, vai tomēr viņa ar apzinātu rotaļīgumu vilina.
Kad vakars ievirzījās vēlajā stundā un vairāki kaimiņi jau devās mājup, Ilze paņēma vēl vienu vīna glāzi un lēni piegāja pie Raivja.
— “Tev garšo sarkanvīns?” viņa jautāja, pasmaidot un pietuvojoties tik tuvu, ka viņš sajuta vieglo smaržu no viņas ādas.
— “Atkarīgs no kompānijas,” Raivis atbildēja, paceļot uzacu un ciešāk ieskatoties viņas acīs.
Ilze pasmējās un viegli pieskārās viņa rokas iekšpusei ar saviem pirkstiem – tik nemanāmi, bet ar pietiekamu ilgumu, lai Raivis to sajustu kā strāvu. Viņa nevērīgi pieliecās, lai noliktu glāzi uz galda, un viņas svārku mala pavirzījās augstāk, atklājot mirkli no baltajām stringa biksītēm. Raivis ievilka elpu un piespieda sevi novērst skatienu, bet viņas klātbūtne bija pārāk hipnotizējoša.
— “Tu izbaudi vakaru?” viņa iečukstēja, noliekoties tuvāk, it kā tikai sarunas turpināšanai, bet viņas lūpas bija bīstami tuvu viņa kaklam.
— “Jā… arvien vairāk,” viņš klusi atbildēja, liekot roku uz margas viņai blakus – ne pieskaroties, bet radot sajūtu, ka starp viņiem ir tikai viens elpas vilciens.
Ilze pasmaidīja un uz mirkli apstājās, vērojot viņa reakciju. Tad viņa saņēma viņa skatienu un čukstus piebilda:
— “Tad varbūt nevajag, lai vakars beidzas tik ātri?”
Viņu skatieni sastinga viens otrā, un tajā brīdī starp viņiem vairs nebija nekādu jautājumu.
Raivis juta, kā sirds sāk sisties straujāk. Ilzes balss tonis, vīna reibums un siltā nakts atmosfēra radīja sajūtu, ka laiks ir apstājies. Viņa skatieni slīdēja no Ilzes lūpām uz viņas atsegto plecu un atpakaļ, un viņam vairs nebija šaubu – viņa zināja, ko dara.
— “Un kā tu iedomājies, ka šis vakars varētu turpināties?” Raivis vaicāja, viegli pasmaidot.
Ilze ar pirkstu galiem uz mirkli pieskārās viņa apakšdelmam, tad lēnām pacēla glāzi un iedzēra pēdējo vīna malku. Viņa nolika glāzi uz galda un, neatraujot skatienu no viņa, klusi sacīja:
— “Varbūt vari pavadīt mani līdz dzīvoklim?”
Raivis pasmaidīja, sajūtot, kā starp viņiem spriedze kļūst neizturami salda. Viņš pavēra roku, ļaujot viņai pirmajai doties pa dārza celiņu, kur sveču gaisma spēlējās ar viņas viegliem svārkiem un kailajiem augšstilbiem.
Kad viņi nonāca līdz Ilzes durvīm, viņa atslējās pret tām, paskatījās uz Raivi un ar vieglu kustību pieķēra viņa kreklu starp pirkstiem, it kā vilinot viņu tuvāk.
— “Tu taču neļausi man palikt vienai šajā garajā naktī?” viņa piebilda, viegli sakot to caur smaidu.
Raivis mirkli kavējās, bet tad viņš pietuvojās pavisam tuvu, līdz sajuta viņas elpu uz savas ādas. Viņa pirksti slidinājās pa viņa roku, bet tad viņa ar vieglu kustību satvēra viņa kaklu, maigi piespiežoties tuvāk.
— “Man šķiet, ka tev jau ir atbilde,” viņš čukstēja, un mirkli vēlāk viņu lūpas satikās.
Sākumā lēni, kā izbaudot gaidīto mirkli, bet drīz vien Ilze ciešāk piespiedās viņam klāt, un viņu skūpsts kļuva dziļāks. Viņa atslēdza durvis, un abi kopā lēnām iegāja dzīvoklī, kur vasaras nakts karstums šķita tikai pieaugošs.
Iekšā dzīvoklī valdīja patīkams puskrēsla apgaismojums – neliela galda lampa izmeta siltu gaismu uz koka grīdas, un pa daļēji atvērtajiem logiem plūda nakts svaigums, sajaukts ar pilsētas tālajiem trokšņiem.
Ilze lēni pagriezās pret Raivi, viņas skatiens bija viegli izaicinošs, bet vienlaikus maigs. Viņa atspiedās pret durvīm un vilinoši pacēla uzaci.
— “Man šķiet, ka tev tiešām nebija plāns šovakar doties prom tik ātri,” viņa čukstēja, pirkstiem lēnām novelkot gar viņa apakšdelmu.
Raivis neuztraucās vairs par atbildēm – viss jau bija skaidrs. Viņš pietuvojās, viņu ķermeņi sastinga tikai niecīgā attālumā viens no otra. Ilze uz mirkli aizvēra acis, sajūtot viņa roku, kas viegli pieskārās viņas gurnam, pirkstiem slīdot gar plānā auduma maliņu.
Viņš noskūpstīja viņas atsegto plecu, tad viegli virzījās augšup, līdz viņu lūpas atkal satikās. Šoreiz skūpsts bija dziļāks, pirksti ciešāk satvēra viens otru, un elpas kļuva lēnākas un dziļākas.
Ilze pieķērās pie viņa krekla malas un lēnām to vilka augšup, viņas pirksti slidinājās pāri viņa siltajai ādai, it kā iepazīstot katru līniju. Viņš palīdzēja to novilkt, un tajā pašā brīdī viņa ar rotaļīgu smaidu spēlējās ar savas blūzes pogām, lēnām tās atsprādzējot, it kā izbaudot katru sekundi, kad viņa atklājās viņa skatienam.
Nakts solījās būt gara, un starp viņiem nebija vairs nekādu robežu – tikai kaisle, kas uzliesmoja lēnām, bet neatgriezeniski.
Raivis ar pirkstu galiem viegli pieskārās Ilzes viduklim, sajūtot siltumu cauri plānajam audumam. Viņa ķermenis reaģēja uz viņas tuvumu – kārdinošo smaržu, ādas maigumu un veidu, kā viņa lēni kustējās viņa priekšā, it kā spēlējoties ar gaidām.
Ilze, nenovēršot skatienu, pacēla rokas un lēnām atsprādzēja pēdējo savas blūzes pogu. Audums viegli noslīdēja no viņas pleciem, un Raivis ievilka elpu, vērojot, kā viņa apzināti ļauj tai nokrist uz grīdas. Zem tās atklājās smalka, baltas mežģīnes veidota apakšveļa, kas izcēla viņas sievišķīgās aprises.
Raivis nevilcinājās – viņa pirksti slīdēja gar viņas muguru, atrada mazās siksniņas un, pavelkot tās lēni lejup, viņš ļāva blūzes vietu ieņemt kailai ādai. Viņš noskūpstīja viņas atsegto atslēgas kaulu, tad lēnām virzījās lejup, ar lūpām pieskaroties viņas ādai.
Ilze pasmīnēja un pietuvojās viņam vēl ciešāk, viņas gurni viegli piespiedās pret viņa cieto vēderu. Tad viņa pavilka viņa jostas sprādzi, pirkstiem veikli atbrīvojot siksnu un ar vienu kustību atsprādzējot pogu uz viņa džinsiem.
Raivis ļāvās viņas tempam – viņa pirksti slīdēja gar audumu, lēnām velkot džinsus lejup. Viņš palika viņas priekšā, tikai vieglos bokseršortos, un viņu starpā vairs nebija nekādu barjeru.
Ilze atkal pacēla acis uz viņu, rokas uzlikdama viņa krūtīm, un viegli iesmaidīja.
— “Es domāju, ka mēs esam gatavi šai naktij,” viņa čukstēja, pievelkot viņu tuvāk, līdz viņi abi sajuta viens otra kailo ādu.
Ilze juta, kā Raivja pirksti ciešāk apvijas ap viņas vidukli, pavelkot viņu tuvāk. Viņas elpa kļuva straujāka, sajūtot viņa karsto ādu pret savu. Viņa nagi viegli ieskrāpēja viņa plecus, kad Raivis, nelaužot acu kontaktu, lēnām nolaida roku zemāk, pirkstiem slīdot gar viņas augšstilbiem.
Viņa elpa aizrāvās, kad viņa pirksti pārvilkās pāri plānajam audumam starp viņas kājām, viegli pieskaroties, bet pietiekami, lai viņas ķermenis reaģētu ar nepārprotamu trīsas vilni. Viņš pasmaidīja, jūtot, cik ļoti viņa jau ir iekarsusi.
— “Tu laikam par šo domāji jau labu laiku,” viņš čukstēja, pirkstiem lēnām iezīmējot ceļu starp viņas augšstilbiem.
Ilze uz mirkli sakoda lūpu, bet tad pasmīnēja, ar abām rokām apvijot viņa kaklu un iečukstot atbildi tieši viņa ausī:
— “Un tu ne?”
Raivis neatbildēja – viņš tikai ar pēkšņu, bet kontrolētu kustību satvēra viņu ciešāk un piespieda pie sienas, ļaujot viņai sajust viņa spēku un vēlmi. Viņa siltā elpa piepildīja telpu starp viņiem, un Ilze, pilnībā ļaujoties viņa rokām, atlieca galvu, sajūtot, kā viņa pirksti drosmīgi atrod ceļu zem biksītēm, viegli pieskaroties viņai tur, kur viņa jau sen bija vēlējusies sajust viņa pieskārienus. Viņa elpa kļuva trauksmaināka, un viņa neapzināti ieķērās viņa plecos, nagiem viegli iespiežoties viņa ādā.
— “Tu esi neticami mitra…” Raivis čukstēja, viņa balss skanēja aizsmakusi no pieaugošās kaisles.
Viņa pirksti lēnām spēlējās ar viņu, radot nepārprotamu vilni caur viņas ķermeni. Ilze aizvēra acis, ļaujoties katram viņa pieskārienam, viņas gurni automātiski atbildēja ar vieglu kustību pret viņa roku.
— “Tev patīk, ka es tā daru, vai ne?” viņš piebilda, lūpām noslīdot lejup pa viņas kaklu, atstājot dedzinošus skūpstus uz viņas ādas.
Ilze varēja tikai klusi noelsoties, viņas nagi ciešāk ieķērās viņa mugurā. Viņas elpa kļuva saraustīta, kad Raivis vēl dziļāk ielīda viņas slēptākajās vietās, viņa pirksti ritmiski un prasīgi spēlējās ar viņu.
Viņa vairs nespēja savaldīties – viņa aizķēra viņa bokseršortu malu un ar vienu, izlēmīgu kustību tos novilka, atklājot viņu pilnībā. Viņas skatiens kļuva vēl karstāks, un lūpās parādījās nerātns smaids.
— “Tagad mana kārta tevi pavedināt,” viņa čukstēja, lēnām noslīdot uz ceļiem viņa priekšā…
2569
2
1 pirms mēneša
realgin,
34
Pēdējā vizīte: 3 pirms nedēļām
-
Dievīgā viņa un es muļķis...
Bija saulaina vasaras diena. Steidzīgi ar uztraukumu sirdī kāpu savā mazajā sarkanajā auto un devos uz pirmo tikšanos ar Viņu. Neziņā ko nopirkt viņai devos uz vietējo veikalu viņas pilsētā. Super, nodomāju puķe un mellenes būs tieši laikā. Kad biju nokļuvis norunātajā tikšanās vietā, domāju, ka sirds pa muti izleks ārā no uztraukuma. Un tad ieraudzīju viņu - gara auguma , nopietnu sejas izteiksmi, gariem gaiši brūniem matiem - tādiem līdz pus mugurai , īsā kleitiņā nedaudz virs ceļgaliem. Biju satraucies un apmulsis, domāju, ka vārdu pār lūpām nevarēšu pārspļaut , BET tomēr nebija tik traki. Pirmo reizi biju saticis cilvēciņu ar kuru tik viegli runāt, kaut gan jutu kā man balss trīs no uztraukuma. Sēdējām brīvā dabā ēdām ogas un centāmies iepazīt viens otru un uzzināju, ka viņa ir tik pat kautrīga kā es , tas ļāva man nedaudz nomierināties, kā ne kā tomēr esmu saticies ar tādu pašu vienkāršu cilvēciņu kā es , tik 100 reizes skaistāku. Minūtes gāja un ogu trauciņš tukšojās , atmosfēra palika brīvāka un patīkamāka, gājām pastaigāties un vairāk un vairāk uzzinājām vien par otru. Man tas patika un jutu, ka viņai arī. Randiņa beigās saņēmu uzaicinājumu uz kafiju, tik vakarā pie viņas...
Vakars nāca leni un gausi, nevarēju neko padarīt, jo domas par viņu vien prātā grozijās. Beidzot sagaidīju to brīdi , lēcu savā mazauto un devos pie viņas. Tiešām, bija kafija, garšīgas vakariņas un atkal sarunas... Nolēmām pārcelt mūsu sarunas istabā pie televizora. Iegūlāmies gultā un nezināmu iemeslu dēļ iegrimām abi multenē, kurā gāja pa televizoru. Tas laikam tāpēc, ka mēs abi tādi kautrigi... 🤭 Beidzot saņēmos un noskūpstīju viņu, tas bija tik patīkami, patīkami kā viņas lūpas pieskaras manējām... Skūpstiju viņu maigi un kaislīgi. Manas lūpas pieskārās viņas ausu ļipiņām un kaklam un pleciem... Jutu kā viņas rokas pieskaras manam ķermenim, domāju, kā tūlīt iskusīšu no labsajūtas... Sākām lēnām izģērbt viens otru, maigi pieskaros viņas krūtīm, kuras bija tieši tādas kā man patīk, nē pa lielu, nē pa mazu... Mana mēle lēni spēlējās ar viņas mazajiem krūšu galiņiem. Dievinu to sajūtu, kad mana partnere uzbudinās no maniem pieskārieniem un tieši to es tajā brīdī sajutu... Lēni un uzmanīgi manas lūpas ceļoja pa viņas ķermeni ar vien zemāk un zemāk, jutu kā viņa uzbudinās arvien vairāk un vairāk, līdz nokļuvu līdz viņas gludi skūtajai vagīnai, tā bija dievigi skaista un mikla.. skūpstīju viņas skaisto vagīnu, līdz mana mēle sāka savu darbu un leni un prātīgi sāku ar mēles galiņu ceļot pa viņas iekš gurniem lēni, lēni tuvojoties viņas vagīnai... Jūtu , kā viņa paliek ar vien uzbudinātāka un uzbudinātaka... Lēni pavēru viņas kājas un nu manai mēlei tika dota vaļa, paspēlējos ar viņas klitoriņu lēni un maigi, lēni un maigi mana mēle ieslīdēja viņas caurumiņā un atkal atgriezās pie klitoriņa un sāka to masēt ar vien stingrāk un ātrāk... Viņa to izbaudīja, līdz lūdza, lai peņemu viņu. Mans loceklis jau bija gatavs, tik ļoti gribēju sajust, kā tas ieiet viņas miklajā vagīnā, noskūpstīju viņu un lēni, lēni tikai ar galviņu iegāju viņā un atkal ārā un atkal iekšā, ar katru reizi ar vien dziļāk un dziļāk. Drīz jau mans loceklis viss bija viņā, sāku lēni un ritmiski viņu mīlēt au arvien ātrāk un ātrāk. Sajūtas bija dievišķas, it sevišķi redzot kā mans loceklis ieiet viņā un nāk ārā un atkal atpakaļ. Viņa sasniedza orgasmu un palūdza mani apgulties uz muguras. Nekad neaizmirsīšu tās sajūtas, kādas bija kad sajutu kā viņas lūpas aptver manu cieto locekli, viņa paņēma to mutē un sāka to lēni un maigi sūkāt, viņai ļoti tas patika. Beidzu uz viņas kailā skaistā ķermeņa, patika man vērot, kā viņa to izbaudīja, lēni ar pirkstiem spēlējoties ar manu spermu un izmērējot to pa savu kailo ķermeni...
Šī bija tikai pirmā reize no daudzām. Ja būs interese no lasītāju puses, paturpināšu ar nakamo stastu, lai jūs saprastu, kāpēc - Dievīgā viņa un es muļķis...
1483
0
1 pirms mēneša
Rusins,
40
Pēdējā vizīte: 3 pirms nedēļām -
Кринж свидание #2
Познакомился в гей соц.сети с молодым парнем 19 лет. В переписке всё было замечательно и мы договорились о встрече. А жил он очень близко ко мне, буквально в соседнем доме. И вот за 5 минут до встречи он меня заблокировал. Терпеть не могу таких людей. Но я не растерялся и написал ему с фейкового профиля и договорился о встрече. На мое удивление это было очень легко. Мы наконец встретились и я выговорил ему все что думаю. Он ничего не смог ответить и я предложил ему пойти ко мне домой. Дома мы сняли друг с друга одежду и начали заниматься безудержным сексом. Два красивых молодых парня просто ублажали друг друга. Мы кончили по два раза. Затем он ушел и снова блокнул меня везде. И я вот думаю что с этими людьми не так. Какие-то совершенно сумасшедшие.......
824
0
1 pirms mēneša
Eros,
24
Pēdējā vizīte: 6 pirms dienām -
Pišaties uz veselību!
Sēžu dīvānā lielajā istabā. Kājās tikai vecmodīgās bumbierenes, zem kurām jau pusstīvs vidusmēra loceklis, ko ar plaukstu, caur apakšbiksēm, stingri glaudu un spiežu pie ciskas. Lielajā TV, blondīne uz ceļiem sēdot, no mugurpuses, spēcīgi velkot aiz matiem atliekusi otras blondīnes galvu pret sevīm, pārlaiž mēli viņas vaigam gar pašu lūpu kaktiņu. Gaidu savu mīļo no dušas. Norunājām paseksot. Esmu atpogājis vienīgo pogu savām apenēm un draudziņš manā rokā jau ir pilnīgi ciets un karsts. Strādāju lēni, ik pa laikam ar plaukstu parīvējot un pārlaižot loceklim no apakšas, aizsniedzoties līdz olām, kuras arī neaizmirstu apmīļot. Tā darbojos kādu laiciņu, vērojot blondīnes vieglajā porno. Parādās mīļā ar virs krūtīm apsietu mitro dvieli. Stāv durvju ailē un smaida. Es nedaudz samulstu un palieku mīksts. Blondīnes tik ņemās vēl...Pienāk sieviete un piespiež manu galvu sev klāt zem krūtīm. Es velku plaukstas no ikriem pa stilbiem uz augšu līdz kamēr paslīdu zem mīļās dvieļa un apskauju virs apaļā dibena. Sieviete, grozot gurnus, bužina man matus, noliek plaukstas man uz pleciem un lēnām, rokām slīdot pār manām spalvainajām krūtīm, noslīgst ceļos starp ieplestajām kājām. Viņa sāk brucināt manu bikšupriekšu un ātri atmodina jau noplakušo un atpakaļ apenēs pazudušo draudziņu. Tiiiīk patīkami! Tā kādu laiciņu baudu procesu, kamēr pats esmu ielaidis pirkstus viņas matos pakausī aiz ausīm. Atlaidies atgāztu galvu pēkšņi jūtu karstu, slapju muti apņemot locekļa galviņu...neizsakāma bauda, loceklis tik ciets asinīm piedzīts, ka liekās tūlīt, tulīt pārsprāgs pušu. Sievietes galva manās rokās šūpojas šurpu turpu uz locekļa, gribās to sagrābt un uzvilkt uz locekļa cik vien tālu var, gribās lai loceklis nekad nebeidzas un tas varētu šļūkt pa sievietes rīkli bezgalīgi tik uz priekšu...bet pēkšņā sievietes uzraušanās kājās, un viņas mutei pieplokot manējai, atgriež mani realitātē. Viņa apsēžas starp manām kājām un atguļas pret manīm. Es kāri glāstu un berzēju viņas krūtis un vēderu. Sāk sāpīgi spiest daiktu, kas iestrēdzis starp mūsu ķermeņiem un es bikstu mīļo nost no sevis lai mainītu pozu darbam, bet viņa nostājas zemē uz ceļiem vēljoprojām ar muguru pret mani, un, man pieceļoties kājās viņa nedaudz sāniski iegriezusies caur padusi ar roku aizķeksē manu daiktu un pievelk mani klāt to stingri iespiežot sev padusē. Veikli iespļauj sev brīvajā plaukstā un sāk aši berzēt no paduses ārā rēgojošos galviņu, vēlreiz veikli nolaiza sev pirkstus un iespiež locekļa galviņu starp vidējo un rādītājpirkstu. Pēc dažām kustībām ar pirkstiem šādā manierē mani astainie kosmonauti izlido pāri pus istabai nolaižoties tieši istabas vidū. Es kā piecēlos, tā atkrītu atpakaļ dīvānā un nepaspēju lāgā elpu ievilkt, kad man sejā ietriecās sievišķīgi smaržojoša, slapja pežiņa. Viņa, vienu kāju uz roku balsta uzlikusi tik sirsnīgi aktīvi berž man sejā savu dievišķo spraugu, ka man pat īsti daudz nav jānopūlas, tikai jāgādā, lai mana izbāztā mēle būtu gana slapja. Esmu tādā sajūsmā, ka man plaukstā esošais loceklis pēc pāris maigām kustībām jau atkal ir uzblīdis ciets. Ļoti uzbudina, ka sieviete pati prasīgi un nekaunīgi paņem, kas viņai pienākas. Es izgaršoju mīļotās pežuku kā saldāko desertu glaunā restorānā vienlaicīgi masējot sev locekli un esmu pamanījies brīvās rokas īkšķi no apakšas iespiest miklajā spraugā, kas trako uz manas sejas. Gandrīz paelpot nespēju, bet sievietes uzstājīgās, spēcīgās kustības un klusā vaidēšana liek noprast, ka esam tuvu vulkāna izvirdumam. Es sarūpēju jaunu porciju svaigu siekalu, lai gludi slīd un piesūcos ar lūpām viņas klitoram. Paveru lūpas un ar mēli spiežu uz klitora, sievietes dibens sāk trīcēt un konvulsīvi raustīties manā plaukstā, kuras īkšķis joprojām atrodas slapjajā pežā. Viņa atraujas no manas mutes, bet es piespiežu viņas klēpi sev pie auss un skūpstot mīļotās cisku pašrocīgi izšaujos otrreiz kautkur gaisā. Man tik ļoti garšo sekss😋
2639
0
3 pirms mēnešiem
Garšosekss,
41
Pēdējā vizīte: 7 pirms vairākām stundām -
Skaistule, briesmonis un es - 1.daļa
Piektdienas vakars.
Darbs šodien vilkās lēni un nebeidzami. Pulkstenis jau rādīja seši vakarā, bet es vēl cīnījos ar pēdējiem darbiem, kaut domās sen biju mājās. Uz galda viegli novibrēja tālrunis. Mana sieviņa – Zane.
Zane vienmēr bija kā bāka manā dzīvē, viņas klātbūtne izstaroja gaismu un stabilitāti. Viņa bija slaida, 170 cm gara, ar elegantām kustībām, vidēji lielām krūtīm un tumšiem, plecu garuma matiem, kas perfektā harmonijā saskanēja ar viņas dzīvīgi zaļajām acīm. Viņas rakstura cietais kodols, reizēm šķietami auksts un lietišķs, piešķīra viņai majestātisku stāju. Viņas pārliecība, tiešums un dabiskais dominējošais raksturs bija īpašības, kas vienlaikus mani gan apbūra, gan nedaudz biedēja. Slaids augums un 57 kg bija viņas dabas dota perfekcija.
Es pats esmu – 175 cm garš, kalsns un tikai mazliet garāks par Zani. Mani plānie, pagarie mati krita pār seju, slēpjot manu trauslumu, kuru nereti izmantoja citi. Mans svars – knapi 60 kg – tikai pasvītroja šo kontrastu. Tomēr tāds es biju – maigais, atbalstošais un vienmēr saprotošais Zanes vīrs.
Atvēru viņas ziņu.
Zane: Čau, mīļo vīriņ, kā tev iet?
Tas bija neparasti. Viņa mani nekad nesauca par „mīļo vīriņu”. Tas skanēja tik mīļi, ka mana sirds mazliet notrīcēja, lai gan reizē tas šķita dīvaini. Ar vieglu smaidu atbildēju:
Es: Sveika, sieviņ. Noguris, bet viss labi. Kā tev?
Atbilde nāca gandrīz uzreiz.
Zane: Man viss labi. Starp citu, Marks ir pie mums ciemos.
Marks. Viņa vārds vienmēr uzlika man nelielu smagumu uz krūtīm. 190 cm garš armēnis ar milzīgu augumu un ne mazāk iespaidīgu vēderu – viņš izstaroja spēku un autoritāti. Viņa tumšie mati, bieza bārda un spalvainās rokas lika viņam izskatīties gandrīz kā no citas pasaules. Pārdošanas guru un kā runāja, sieviešu "iekarotājs". Viņa rupjais humors mani atgrūda, bet Zane... Viņa vienmēr viņu aizstāvēja.
Es: Sapratu, labi. Kāpēc viņš ir pie mums?
Zane: Viņš vēlējās apspriest mūsu projektu. Tas ir ļoti īpašs MŪSU projekts, mīļo vīriņ. Es viņu ielūdzu uz vakariņām.
Viņas uzsvars uz "MŪSU projekts" izskanēja kaut kā nepierasti. Mazs neizpratnes grauds sāka dīkt manās domās, taču es to apslāpēju.
Es: Skaidrs, sieviņ.
Jau biju ceļā uz kāpnēm, kad pienāca vēl viena ziņa.
Zane: Mīļais, ieskrien aptiekā un nopērc EllaOne tableti, lūdzu.
EllaOne? Es nezināju, kas tā ir, bet Zane nekad nelūdza neko lieku. Viņa vienmēr zināja, ko dara.
Es: Protams, sieviņ.
Zane: Un, mīļo vīriņ, esi pieklājīgs pret Marku. Lūdzu, uztver viņa klātbūtni saprotoši.
Apstājos, it kā mani būtu pārsteidzis negaidīts vējš. Šī piezīme šķita tik... neparasta. Viņa nekad nebija tik uzstājīga šādos jautājumos. Kāpēc viņai tas bija jāpiebilst? Vai es agrāk nebiju pietiekami pieklājīgs?
Atmetu ar roku, izšķīdinot šaubas kā dūmu gredzenus gaisā. Tā bija Zane. Viņa vienmēr zināja, ko dara. Es viņai uzticējos.
Aptiekā.
Darbs ievilkās ilgāk, nekā biju plānojis, tomēr pacilātā noskaņojumā steidzos uz aptieku. To vadīja mūsu kaimiņiene Inga – profesionāla mediķe, kura pirms dažiem gadiem bija izveidojusi savu aptieku. Aptuveni 45 gadus veca, vienmēr sakopta un ar mierīgu, pārliecinošu balsi, Inga bija vietējā autoritāte un uzticības persona.
Ieejot aptiekā, turpat pie letes pamanīju Veru – Zanes kolēģi. Vera dzīvoja blakus kāpņutelpā un mēs laiku pa laikam pārmijām dažus vārdus. Aptuveni četrdesmit gadus veca, viņa vienmēr izcēlās ar dzīvīgu humoru un ziņkārīgu dabu, kas padarīja viņu par neaizvietojamu jebkurā sarunā.
Kad iegāju, abas sievietes uzreiz mani pamanīja un pasmaidīja.
– Sveiks, Paul! No darba? – Inga uzrunāja mani sirsnīgi, jau pilnībā pievēršot man uzmanību.
– Jā, vēlējos tikai nopirkt vienu lietu, – atbildēju, kā vienmēr, maigi.
Vera paskatījās uz mani ar rotaļīgu izteiksmi sejā.
– Tādā steigā? Tava Zane liek tev strādāt virsstundas? – viņa pasmaidīja, acīmredzami jokojot.
– Nē, ne gluži, – es pasmaidīju atpakaļ. – Tikai sieviņa palūdza nopirkt vienu tableti... EllaOne.
Tikko šie vārdi bija izskanējuši, abas sievietes paskatījās viena uz otru un viņu sejās nozibēja zīmīga smaidu ēna. Inga, saglabājot profesionālu attieksmi, devās pie plaukta, kamēr Vera, acīmredzami izklaidējoties, uzmeta man asprātīgu skatienu.
– EllaOne, ja? – viņa pieglaimīgi jautāja. – Tu gan ātrs, Paul. Kā tad tu paspēji, ja biji darbā visu dienu? – Viņas balsī bija dzirdams viegls ķircinājums, kuru es īsti nesapratu.
– Atvaino, nesapratu? – es pajautāju, jūtoties mazliet apjucis.
Vera viegli paraustīja plecus, bet viņas acīs dzirkstīja kaut kāds rotaļīgs noslēpums. Tad viņa piebilda:
– Nu, es tikai domāju… Zane šodien mājās bija jau pirms pusdienām. Tu taču teici, ka biji darbā. Vai tad jums bija... – viņa sāka, bet pēkšņi Inga pacēla roku, pārtraucot viņu.
– Vera, atceries, mēs šeit esam profesionālā iestādē, – viņa uzsmaidīja viegli ironiski. – Sargājam cilvēku privātumu, vai ne?
Veras sejā uz mirkli nozibēja sapratne. Acīmredzot viņa saprata, ka ir aizgājusi par tālu un ātri apraujoties pasmaidīja, it kā nekas nebūtu noticis.
– Ak, Paul, piedod, es tikai jokojos. Tu vienmēr esi tik sirsnīgs, ka gribas tevi mazliet pakaitināt, – Vera teica ar atbruņojošu smaidu, taču viņas acīs kaut kas palika nenosakāms.
Inga pasniedza man tableti un es, pieklājīgi pateicies un samaksājis, devos ārā no aptiekas. Lai gan viss šķita ikdienišķs, Veras vārdi turpināja rezonēt manā prātā. Kāpēc viņa pieminēja, ka Zane bija mājās jau pirms pusdienām? Un kāpēc viņas balsī bija tas savādais mājiens?
Centos atbrīvoties no domām, pārliecinot sevi, ka tas ir tikai nejaušs pārpratums vai kārtējais Veras joks. Tomēr kaut kur dziļi manī bija sajūta, ka šis moments nebija tik nevainīgs, kā izskatījās.
Ar tableti kabatā devos mājup, jūtot nelielu mulsumu, tomēr saglabājot pārliecību – Zane visu izskaidros. Viņa vienmēr zināja, kā mani nomierināt.
Jau aiz aptiekas durvīm, pēkšņi apstājos. Varbūt Zanei bija nepieciešams vēl kaut kas kopā ar šo tableti? Man nebija ne jausmas, kā tā jālieto un doma atgriezties mājās, neko par to nezinot, šķita mulsinoša. Varbūt bija vēl kādi preparāti, kas nepieciešami?
Pagriezos un atvēru aptiekas durvis vēlreiz. Iegājis iekšā, redzēju Ingu un Veru stāvam blakus letei. Viņas intensīvi apsprieda kaut ko, ko acīmredzami neplānoja skaļi atkārtot. Es tikai paspēju noķert pāris vārdus:
No Ingas: … divatā ar to jūsu milzi…
Un no Veras: Tagad man viss ir skaidrs…
Kad viņas mani pamanīja, saruna momentā aprāvās un abu sejās nozibēja viegli izsmejoši smaidi.
– Atvainojiet, – es iesāku, jūtot, ka balss kļūst mazliet nedroša. – Es tikai domāju… Vai šai tabletei nevajag kaut ko papildus? Es īsti nezinu, kam tā ir paredzēta.
Veras acis iemirdzējās un viņas seja kļuva rotaļīga. Viņas skatienā bija kaut kas apslēpti jautrs, kas mani mulsināja.
Inga, cenšoties saglabāt nopietnu toni, atbildēja: Paul, tā ir tā saucamā "rīta tablete", ja saproti, ko es ar to domāju.
Man mute pavērās, bet īsti nesapratu, kā tas saistās ar mani. "Rīta tablete"? Tādas lietas biju dzirdējis, bet nekad neaizdomājos, ko tas tieši nozīmē. Apmulsumā pamāju ar galvu, izlikdamies, ka saprotu.
Vera nespēja noturēties un iesmējās skaļi. Viņas smiekli bija aizrautīgi, gandrīz lipīgi. Inga pievienojās, gan savaldoties vairāk, tomēr arī viņas acīs bija nerimstošs humors.
Es stāvēju tur, samulsināts un jutoties neērti, kamēr viņas baudīja mirkli. Pēc brīža Vera, joprojām smaidoša, pievērsās man: Tu esi fantastisks, Paul! Tava sieva tiešām var būt lepna par tevi. Tu esi saprotošs, izpalīdzīgs... Patiesībā tu esi tik maigs un rūpīgs, ka tu būtu lieliska draudzene!
– Draudzene? – es vaicāju, vēl vairāk apjucis.
– Jā, – viņa teica, viegli smīnēdama. – Tādi vīri kā tu ir retums. Tava Zane ir laimīgākā sieviete pasaulē. Es pat brīnos, kā viņai tik ļoti paveicies.
Es paskatījos uz Ingu, kuras sejā bija apslēpta humora ēna un tad uz Veru, kuras izteikumi it kā izsmejoši, tomēr skanēja kā atzinība. Viņu vārdi mani mulsināja, taču vienlaikus sildīja. Es patiesi vēlējos būt labs vīrs un ja viņas tā domāja, varbūt darīju visu pareizi.
Lai arī "draudzene" kā kompliments šķita mazliet dīvains, es pasmaidīju, pateicu paldies un devos prom. Kabatā bija tablete, bet galvā – jautājumi, kurus biju pārāk kautrīgs uzdot. Bet Zane, es sev teicu, visu izskaidros.
Mājās.
Dzīvoklī mani sagaidīja pārsteidzoša aina. Viesistabā valdīja intīma atmosfēra – sveču gaisma dejojot plivinājās pa sienām, fonā skanēja klusa mūzika un telpā virmoja vīna aromāts. Tā bija tik neparasta aina mūsu mājām, ka es uz brīdi sastingu.
Zane piesaistīja manu uzmanību. Viņa bija tērpusies īsā, caurspīdīgā halātiņā, kas tik tikko nosedza augšstilbus. Viņas tumšie mati un zaļās acis sveču gaismā izskatījās īpaši dzirkstošas.
Un tad es viņu pamanīju. Marks. Viņš sēdēja uz mūsu dīvāna un es sajutu neizskaidrojamu diskomfortu. Viņa milzīgais augums bija ietērpts manā halātā, kas viņam bija par šauru, knapi nosedzot viņa spalvainās krūtis un vēderu. Viņš turēja rokā vīna glāzi un pasmaidīja ar pārliecību, it kā šis būtu viņa dzīvoklis.
– Здравствуй, Павел! Ну что, как день прошёл? – viņš teica draudzīgā tonī, kas, ņemot vērā situāciju, šķita ironisks.
Mēģinot saglabāt pieklājību, atbildēju: – Добрый вечер. Всё нормально, спасибо.
Zane piecēlās un piegājusi pie manis, uzlika rokas uz pleciem, maigi noskūpstot uz vaiga. Viņas skatiens bija tik intensīvs, ka šķita kā nerunāts aicinājums pieņemt notiekošo. Viņa klusējot devās atpakaļ un apsēdās Marka klēpī, it kā tā būtu viņas vieta. Marks tikai pasmaidīja un uzmeta man pašpārliecinātu skatienu.
– У тебя замечательная жена, – viņš teica, uzlūkojot Zani. – Очень талантливая, умная… Она настоящая находка.
– Спасибо, – atbildēju negribīgi, apjaušot, ka viņa vārdi pārkāpj pieklājības robežas.
Marks pievērsās Zanei, uzrunājot mīļvārdiņā: – Занюта, милая моя, налей мне ещё вина.
Zane paklausīgi piecēlās un aizgāja pie galda, lai ielietu vīnu. Es joprojām stāvēju, cenšoties saprast situāciju. Marks turpināja: – Знаешь, Павел, мне кажется, что вы – идеальная пара. У тебя жена просто золотая. У неё такой потенциал! Надо только немного помочь ей раскрыть его.
„Potenciāls”? „Palīdzēt viņai”? Es nesapratu, par ko viņš runāja, bet viņa tonis bija autoritatīvs, it kā viņam būtu visas atbildes.
– Она сама сказала, что хочет учиться. Правда, Занюта? – viņš pievērsās Zanei, kura vienkārši pamāja ar smaidu sejā.
Pēc brīža Marks atkal pagriezās pret mani: – Нам с тобой нужно поговорить, Павел. Это касается будущего.
Šie vārdi mani mulsināja vēl vairāk. Kādā nākotnē viņš iesaista sevi un manu sievu? Kaut kas notika, un es līdz galam to nesapratu.
Tad Marks sacīja: – Павел, иди переоденься. У нас серьёзный разговор впереди, – viņa balss bija ne tikai pārliecinoša, bet gandrīz komandējoša.
Es pamāju un devos uz guļamistabu, lai pārģērbtos. Ceļā mani pārņēma dīvains sajūtu sajaukums – uztraukums, mulsums un nepārprotams diskomforts. Atverot guļamistabas durvis, es apstājos kā sastindzis.
Gaisā virmoja smaržu un sviedru aromāts – pārāk intensīvs, lai būtu normāls. Gulta bija nekārtīga, palags saburzīts, ar traipiem, kuru izcelsmi nebija grūti uzminēt. Uz gultas malas atradās saplēstas Zanes biksītes, bet uz nakts skapīša – saplēsts prezervatīvs, bez šaubām varēja saprast, kas te bija noticis. Tas viss šķita tik sveši un neiederīgi Zanes ierastajai kārtībai.
Nedroši iesaucos: – Kur ir manas drēbes?
Marks atsaucās no viesistabas: – Они в спальне для гостей.
Devos uz viesu guļamistabu, tur tās bija vienkārši nomestas kaudzē. Es tās satvēru un devos uz vannasistabu, lai pārģērbtos un nedaudz savāktos.
Vannasistaba bija haotiska. Grīda slapja, it kā tur būtu bijusi vētra. Uz vannas malas stāvēja divas tukšas vīna glāzes un mana sievas krūšturis. Izlietnē cigarešu izsmēķi, kas bija pilnīgi neierasti, jo Zane nesmēķēja. Tas viss liecināja par nesenām svinībām, kuru detaļas es nespēju izskaidrot.
Ar nemieru sirdī un daudzām neatbildētām domām es tomēr pārģērbos un devos uz viesistabu. Marks vēlējās „nopietni parunāt par nākotni”, un man nebija izvēles kā vien klausīties, lai gan nezināju, ko sagaidīt.
Kad iegāju viesistabā, mani sagaidīja aina, kas mani šokēja. Marks un Zane bija savijušies kaislīgā skūpstā – viņš bija cieši pievilcis Zani sev klāt un viņa pilnībā ļāvās šai situācijai.
Es stāvēju, cenšoties saglabāt mieru, lai gan iekšēji viss vārījās. Viņi pārtrauca skūpstu tikai tad, kad pamanīja mani, Marks pacēla galvu, uzmetot man skatienu, kas it kā teica: "Tu esi nokavējis ko svarīgu." Marka rugainā seja bija atstājusi sarkanīgas pēdas uz Zanes vaigiem, kas pastiprināja redzētā intensitāti.
– Садись, Павел, – viņš sacīja ar pašpārliecinātu toni, norādot uz krēslu pretī dīvānam.
Es paklausīgi apsēdos, nesaprotot, kas īsti notiek. Marks vēroja mani ar vieglu, gandrīz triumfējošu smaidu, kamēr Zane joprojām atradās viņa klēpī, izskatoties pilnīgi apmierināta ar situāciju.
– Нам нужно поговорить, – Marks sāka, viņa balss skanēja nopietni un autoritatīvi, kā cilvēkam, kurš ir pārliecināts, ka viņš kontrolē situāciju.
Marks pagrieza galvu pret Zani un sacīja: – Занюта, налей ещё вина.
Zane, it kā ar zināmu baudu spēlējot savu lomu, viegli smaidīja un nedaudz vilcinoties atbildēja: – Вино закончилось, милый.
Marks šķietami pārdomāja, paskatoties pulkstenī un tad atkal pagriezās pret mani. Viņa sejas izteiksme bija pašsaprotama, kā cilvēkam, kurš izdod pavēli: – Павел, ещё не поздно. Магазины работают. Иди быстро купи пять хороших бутылок вина. Или, ещё лучше, армянский коньяк.
Pirms es paspēju reaģēt, viņš pievienoja: – И не забудь что-нибудь для массажа. Занюта мне обещала массаж с ароматным маслом.
Zane murrājoši piebalsoja, it kā situācija būtu pilnīgi dabīga. Marks, savukārt, mani mudināja: – Давай-давай, Павел. Ты быстро справишься.
Manā prātā valdīja pilnīgs haoss, bet ķermenis šķita darbojoties automātiski. Bez vārdiem es uzvilku mēteli un izgāju no dzīvokļa. Ejot galvā nemitīgi atgriezās ainas no dzīvokļa. Situācija šķita tik sirreāla, ka es īsti nespēju noticēt, ka tā notiek ar mani.
Aukstais gaiss mani mazliet atmodināja, taču domu virpulis nemazinājās. Marks bija pārņēmis ne tikai mūsu mājas, bet arī manu vietu – gan fiziski, gan emocionāli. Kāpēc Zane izturējās tā? Un kāpēc es neprotestēju? Pārlasot sarunu galvā, mani pārņēma sajūta, ka šis nebija nejaušs vakars. Taču, lai gan mani mocīja dusmas, šaubas un neskaidrība, es tomēr gāju pēc vīna un konjaka, it kā automātiski izpildot pavēles.
Veikalā
Veikala plauktu rindās es jutos kā apmaldījies. Atradu prasītās pudeles un automātiski tās ievietoju grozā. Tad sāku meklēt masāžas eļļu. Aromātu izvēle bija tik plaša, ka mana neskaidrība tikai pieauga. Pēc brīža nolēmu paņemt pirmo, kas šķita piemērota un devos pie kases.
Kamēr stāvēju rindā, mans tālrunis iepīkstējās. Ziņa no Zanes:
Zane: – Kad atnāksi, noliec iepirkumus viesistabā uz galda un netraucē mūs. Ej gulēt, mīļais. :)
Ziņojums lika manai sirdij pukstēt straujāk. Tas šķita dīvains un nepierasts. Man šķita, ka viņa cenšas mani pasargāt no kaut kā, ko uzskatīja par „pieaugušo sarunu”. Apjucis es samaksāju par pirkumiem un devos mājās.
Atgriešanās mājās.
Kad atvēru dzīvokļa durvis, viesistaba bija tukša. Sveces joprojām dega un vīna aromāts vēl virmoja gaisā. Es noliku iepirkumus uz galda, kā Zane bija lūgusi un īsi apstājos, lai ieklausītos.
No mūsu laulības guļamistabas skanēja klusas balsis. Durvis bija aizvērtas, taču caur tām varēja sadzirdēt čukstus un klusus smieklus.
Manās krūtīs sāka spiest dīvaina sajūta. Kaut kur dziļi iekšā klauvēja nepatīkamas aizdomas, bet es tās apklusināju. Zane bija skaidri norādījusi, lai netraucēju. Jutos noguris un pārāk apmulsis, lai mēģinātu saprast, kas patiesībā notiek.
Ar vieglu nopūtu devos uz viesu guļamistabu – mazāko istabu mūsu dzīvoklī. Uz gultas joprojām bija manas drēbes, ko pirms tam biju steigā sakārtojis. Šī telpa šķita atsvešināta, bet šajā brīdī tā bija mana patvēruma vieta.
Es pārģērbos un apgūlos. Aiz loga viegli šalca vējš un dzīvokļa atmosfēra šķita savāda.
Gultā, kas jutās sveša, es pievēru acis. Mana sirds pukstēja pārāk skaļi, domas bija pārāk haotiskas. Tomēr es nolēmu gaidīt. Laiks, iespējams, visu izskaidros. Vai vismaz es tā cerēju.
Sākotnēji domāju, ka spēšu aizmigt, bet tad sadzirdēju atskaņas no mūsu guļamistabas. Kaisles pilni vaidieni un čuksti mijās ar skaļākām balsīm, kas skaidri liecināja par neprātīgām emocijām, kuras tur plosījās. Es dzirdēju vairāk, nekā būtu vēlējies.
Ik pa laikam viss pieklusa, it kā viņi ieturētu pauzi, bet pēc brīža viss atsākās ar jaunu spēku. Ik pa laikam Marks mēģināja pierunāt Zani uz kaut ko, bet, kad viņa acīmredzot atteicās, viņa balss kļuva bargāka. Pēc brīža atskanēja citi trokšņi – sitieni, tādi kā pļaukas. Tā nebija iedomu aina – viņš viņu pēra. Zanes balss izteica gan sāpju, gan savāda prieka sajaukumu. Tas mani dzina arvien dziļākā mulsumā un apjukumā.
Ar lielām grūtībām uz rīta pusi beidzot iemigu. Taču atpūta bija īsa, jo mani pamodināja tālruņa vibrācija. Tā bija īsziņa no Zanes:
Zane: – Atnes mums kafiju!!!
Es paklausīgi piecēlos un steidzos gatavot kafiju. Lai viss būtu kārtībā, pievienoju arī pāris tostermaizes, jo gribēju, lai viņiem nekas netrūkst.
Ar paplāti rokā es pieklauvēju pie mūsu guļamistabas durvīm. Pēc mirkļa atskanēja Marka dziļā balss:
– Входи.
Iegāju un redzēju ainu, kas mani gandrīz paralizēja. Zane gulēja gultā, izskatīdamās samocīta, bet viņas sejā bija redzams gandarījuma un laimes mirdzums. Viņas mati bija izspūruši un uz zoda bija redzamas gaiša, svaiga šķidruma lāsītes, kuras viņa pat nebija centusies noslaucīt. Viņa izskatījās tā, it kā būtu pārdzīvojusi kaut ko ārkārtīgi intensīvu un tajā pašā laikā ļoti kaislīgu.
Marks sēdēja gultas malā, pilnīgi kails, viņa masīvais, spalvainais ķermenis izstaroja neapstrīdama saimnieka auru. Viņš uzmeta man skatienu un tad paskatījās uz Zani, pasmaidīdams.
– Молодец твоя жена, Павел, – viņš sacīja. – Знает, как правильно разбудить мужчину.
Zane viņam atbildēja ar vieglu smīnu un klusu murrāšanu, it kā pieņemot viņa uzslavu.
Es klusēju, nesaprazdams, ko teikt, tad uzliku paplāti uz nakts skapīša un gaidīju, vai būs kādi norādījumi. Marks, izdzēris pāris malkus kafijas, vērsās pie manis:
– Теперь иди. Подготовься к серьёзному разговору.
Es paklausīgi pagriezos un devos ārā. Manī mutuļoja pretrunīgas sajūtas – kauns, mulsums un apjukums. Es nevarēju līdz galam aptvert, kas īsti notiek. Tomēr es zināju vienu – šī „saruna” būs kaut kas, uz ko man jābūt gatavam.
Saruna.
Kad Marks un Zane bija nomazgājušies un atsvaidzinājušies, mani pasauca uz viesistabu. Es iegāju, joprojām nesaprotot, kas mani sagaida.
Marks sēdēja uz dīvāna, ar dvieli ap gurniem, kas tik tikko apsedza viņa masīvo augumu. Viņa krūtis, biezā spalvu sega un pārsteidzoši mierīgā izteiksme piešķīra viņam teju dzīvniecisku autoritāti. Zane sēdēja viņam klēpī, pilnībā apmierināta ar situāciju. Viņas pirksti maigi slīdēja pāri Marka krūtīm, glāstot viņu ar tādu maigumu, kas līdz šim šķita paredzēts tikai man. Skats bija iespaidīgs – it kā briesmonis turētu gūstā jaunavu, kura ne tikai nepretojas, bet pilnībā pakļaujas viņa gribai.
– Павел, налей Занюте вина и мне коньяка, – Marks pavēlēja, it kā viņš būtu mājas saimnieks.
Es bez vārdiem piepildīju glāzes un pasniedzu tās. Mans skatiens neviļus nolaidās uz dvieli, zem kura atsedzās viņa ķermenis. Bija skaidri redzams masīvs loceklis, tāds milzenis, kādu es nekad iepriekš nebiju redzējis pat pornofilmās. Es sajutu, kā mani vaigi nosarkst, nespējot slēpt mulsumu.
Zane, pamanījusi manu skatienu, tikai smaidīja, skatoties tieši man acīs. Viņas smaids bija gandrīz rotaļīgs, it kā viņa būtu apmierināta ar manu reakciju. Marks, šķiet, to nepamanīja vai vienkārši par to neuztraucās.
Viņš malkoja konjaku un sāka sarunu.
– Павел, ты любишь свою жену?
– Конечно, люблю, – es atbildēju, mana balss bija čukstoša.
Marks uzmeta skatienu Zanei, kura ar mazu smaidu viņam atbildēja:
– Я тоже его люблю.
Marks pasmaidīja un turpināja: – Мы это не трогаем. Ваш брак остаётся. Но в постели она теперь моя женщина.
Zane maigi piekļāvās viņam tuvāk, viņas pirksti turpināja slīdēt pa viņa krūtīm, it kā apliecinot viņa vārdus. Es klusēju, jūtoties pilnībā bezspēcīgs šīs situācijas priekšā.
– Ты будешь спать в гостевой комнате. Это теперь твоя комната. Я переезжаю к вам.
Viņa vārdi skanēja mierīgi, bet ar tādu pārliecību, kas lika man piekrist, pat neprotestējot. Tad viņš pievērsās nākamajam jautājumam:
– Занюта будет работать ближе ко мне. Её переводим. Ты тоже уйдёшь с работы. Я думаю, ты будешь хорошим водителем. Мне нужно, чтобы ты был всегда под рукой.
Es klusējot pamāju. Zane uzmeta man mierinošu skatienu, it kā viņa ticētu, ka tas viss būs tikai labāk.
Marks turpināja, tagad uzrunājot mani tieši:
– А ещё я хочу ребёнка от Занюты. Она это знает, – viņš teica, skatoties man tieši acīs. – Это вопрос времени.
Es nejutu ne dusmas, ne izbrīnu – tikai dīvainu piekrišanu un apjukumu. Zane nenoliedza viņa vārdus, viņa vienkārši skatījās uz mani, it kā cerot, ka es sapratīšu.
– Мы с ней будем парой на улице, – Marks turpināja. – Пусть люди думают, что хотят.
Es nespēju izprast viņa motīvus līdz galam, taču man bija skaidrs, ka viņš savus lēmumus pieņem neatkarīgi no citu domām. Šajā brīdī Zane nedaudz sakustējās un Marks pievērsās viņai.
– Выпей ещё вина, Занюта. Это для смелости.
Zane paklausīgi iedzēra no glāzes un pasmaidīja. Es nevarēju saprast, kas tiek plānots, bet skaidri zināju, ka tas ir kaut kas svarīgs.
Marks, pagriezies pret mani, pavēlēja: – Теперь иди и готовься. Мы уезжаем.
Es piecēlos un devos prom, mana sirds dauzījās kā traka. Mani pārņēma neizskaidrojams uzbudinājums, kas robežojās ar bailēm un dīvainu pieņemšanu. Es biju gatavs sekot viņu norādēm, pat nesaprotot, kur tas viss mūs novedīs.
3473
1
3 pirms mēnešiem
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
Reiz kāzās.
Nesmu garu stāstu autors, bet reāli dzīves notikumi reizēm ir visforšākie. Esmu pasākumu fotogrāfs, līdz ar to ar reizēm gadās krāšņi piedzīvojumi. Ta nu.... vienas no vasarīgām kāzām ar skaistu pāru fotosesiju, un kā jau vienmēr ar viesu fotosesiju, viss norit kā ierasts, bet te pienāk skaista blonda meitene, ka viņa pēc mana darbiņa beigām grib privātu fotosesiju; nu pa to viņa atsevišķi samaksās. Nu: protams ok, bez nekādas iedziļināšanās. Nāca manas darbadienas beigās. Informēju ar meiteni pa dienas beigām, uz ko viņa atbild mirklīti, lai es viņu uzgaidu, un tiekamies pie mašīnas. Ta nu es viņu gaidu mašīnā, un jā; viņa tur nāk, pārģērbusies īsā kleitā, un nez vai tur ir kas zem kleitas. Es biju iedomājies ka fotosesiju taisīšu tur pat, jo viesu namā bij daudz tomēr skaistu fonu, bet šī man saka braucam, viņa grib kādu klusu ezermalu, vai ar der kāds labību lauks. Nu laižam.... pa ceļam sarunas pa pasākumu, pa jaunlaulātiem īsti ne kas ievērīga. Tā nu ripojam, pa ceļam labību lauks, otra labību lauka puse ir saulrieta atspīdēta, rada savu kontrastu. Nolemjam brist uz otru pusi, kur ir vēl pamanāmi bērzi, tuvāk pīpējot ar pamanām akmeņus; ideāli fotosesijai. Esam vietai klāt, uztaisam pāris testa kadrus un ķeramies pie lietas. Protams dažādas pozās, akmens atļauj ar meitenei ar guļus pozā iepozēt, un protams tas viss tik seksīgi kopā ka, ar sarunas aizgāj intresantas un protams mūsu fantāzijai tas lika sakustēties. viņa te saka; ka viņa ar vēlas kādu kailfoto, un tas ar bijis šīs iemeslis, nācās visu atkārtot, tik šoreiz bez abģērba, Viņa lēnām slidināja kleitu nost, ar izsteiktu skatienu, un maigām, seksīgām kustībām. Kā jau aizdomas bij, zem kleitas bij tik manāms seksīgs augums. Protams meitenei palīdzēj to visu iznest kāzu šampaniets, ko bij paņēmusi līdz. Drīz meitene kļuva nevaldāma, tuvojās man, līdz varēja sajust viņas elpu un viņas roku uz sava pleca, kas viezijās uz leju cenšoties atpogāt manu kreklu. Kļuva intresanti, nolēmu padoties, un atbildēt ar pieskārieniem, kaut gan man bij vienkāršāk, jo priekšā jau viņa man bij kaila. Protams viņa mani aktīvi izģērba, bij ļoti uzbudinoši, es lēnām pār viņas augumu aizsniedzos līdz viņas kājstarpei, tāda sajūta bij ka viņa pludoja, tik mitra tik uzbudinoša. Viņa ar bij jau tikusi līdz manam draudziņam, siltām lūpām meisterīgi apskāva un darīja seva, šķita ka viņa grib mani apmierināt tik ar muti, un jā.... es ar viņai mutē eksplodēju. Ātri pašam pa skādi. Bet viņa piecēlās un uzmācīgi nāca skūpstīties, bij dalītas izjūtas. Bet tas uzbudināja vēlreiz. Ta nu uz tā paša akmens mēs nodevāmies karstai kaisles vēlreiz. Bij forši. Aizvedu meiteni atpakaļ uz kāzu vietu. Un pēc laika ar adevu bildes, bet atmiņas un izjūtas palikušas spilgtas.
3619
3
3 pirms mēnešiem
Reks,
47
Pēdējā vizīte: 3 pirms mēnešiem -
Uzmanieties no bīstama tipa! +371 28 949 133
Labdien, meitenes!
Gribu pabrīdināt par bistamu tipu uzmeteju, kas braukā mašīna apkart bariņā seksa piedzīvojumos.
Bistams jo uzbrūk meitenēm bārā un draud nogalināt. Varbūt pat arī slepkavo.
Bija pie manis atbraucis, ilgi nespēja "atskriet" nosalis, kaut ju vairakas dienas iepriekš pieteica laiku un pārliecinājās bieži vai viņa laikā rezervētajā 22vos gaidīšu.
Biju laipna. Pats arī likas normāls uzvedas labi, nebija neka tada attiekme slikta, komplimentus izteica, mīļš bija. Izņemot smaku no cigaretem nebija iemesla nepatikai.
Saņēma savas chibinas, izdzera savu karsto sulu, steiga aizgajam dušā seksot.
Uzreiz pec tam saka ģērbties, paprasija cigaretes. Un tad saka vinam zvanīties telefons. Tas bija divaini, teica lai klusums, domāju nu gan jau sieva. Taja gala bija sieviešu balsis. Tad zvanija vēlreiz, teica "ne ,vinu nevar aiztikt. Atnes man pagi 50 eir. " un atri tinas prom. Apsoloja naudu iedot bet aizbēga.
Sapratu kas uzmetejs un solīti naudu nedos aizbegs tūlīt kaut gaju nopakal. Ieleca mašīna aizbega. Bet teica telefona, gaidi tepat pie masinas esmu tūlīt busu atnesisu naudu.
Strunts par to naudu, bet vins atrakstīja man ka esot mani izglābis no uzbrukuma. Man esot jabut pateicīgai ka dzīva esmu. Ka bija plans ar vel diviem grupa uzbrukt un izvarot. Cik saprotu tad laikam ari novākt.
Pirms tam piemineja kaut ko par 2 ukraiņu meitenēm un naudas izkrapsanu. Pecak no runata sapratu ka tas pasas meistenes ir vel masina.
Ja jums zvana vai raksta no šī numura, uzmanieties! Viņš ir bīstams var pat nogalināt!
Atceros ka nejautāja vel man ta jocigi, vai stradaju uz sevis vai zem kads jo citas strada zem kada.
Tātad gribēja zināt sekas vai būs.
"Скажи спосибо что тебя ещё двое не трахнули я не дал живи дальше"
2343
6
3 pirms mēnešiem
Elžuks,
24
Pēdējā vizīte: 3 pirms mēnešiem -
Vai es kļūstu par ma...ņu? 1.daļa
“JĀ, ŅEM MANI... AK, DIEVS... JĀ, DRĀZ ... OOOOO ... JĀĀĀĀAAA!”
Tas šķita tik neticami. Es dzirdēju šos vārdus un tie bija uzbudinoši, bet... bet es nespēju noticēt, ka tie ar tādu skaidrību un nopietnību plūda no MANAS mutes. Es nekad nebiju bijusi tāda, nekad nebiju lietojusi šādus vārdus vai izteikusi tos ar tādu atklātu un labvēlīgu attieksmi. Bet iepriekš es nekad neko tādu nebiju izjutusi. NEKAD. Manī bija 21cm garš un resns dzimumloceklis, kas ienāca manā mincītē un jau no pirmā ielaušanās brīža... neraugoties uz mincītes izstiepšanas sāpēm... mans ķermenis piedzīvoja to, ko es nekad nebūtu varējusi paredzēt. Es biju seksuālajās debesīs!Dzimumloceklis? Es šaubījos. Nē, nē, tas nebija dzimumloceklis. Es jau agrāk biju jutusi dzimumlocekli. Šis... bija PIMPIS. Tas bija garš, resns, dzīslots un ciets pimpis. Un tas bija neiedomājami uzbudinoši, kad tas piepildīja manu mincīti.Atvēru acis un paskatījos uz vīrieti, kas atradās starp manām kājām virs manis. Kā viņu sauca? Es labi neatcerējos. Es pacēlu galvu, lai ar neticīgām acīm paskatītos uz to milzīgo pimpi, kas ritmiski tika izvilkts no manas miklās mincītes un tad stumts atpakaļ iekšā. Bija brīži, kad viņa pimpis lēnām tika izvilkts pilnībā no manas ciešās mincītes, centimetru pēc centimetra atsedzot spīdošo pimpja miesu, bet tad stingri un spēcīgi stumts atpakaļ iekšā, lai atsistos manas mincītes dziļumos.Man aizrāvās elpa, kad es koncentrējos uz atkailināto pimpi, redzot katru centimetru un joprojām neticēju, ka es to visu ieņemu pat pēc pāris minūtēm, kad tas mani bija drāzis. DRĀZIS. Tas bija vienīgais veids, kā par to domāt. Tā nebija mīlēšanās. Tā bija drāšanās un pirmo reizi mūžā es to patiesi izbaudīju.Manas krūtis šūpojās un lēkāja ar katru viņa spēcīgo grūdienu. Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas. Turēt to, lai neticīgi skatītos starp kājām, man bija pārāk liela piepūle. Šķita, ka vienīgais, ko es patiešām vēlējos darīt, bija ļaut, lai no manas mutes līdzās elpai izplūst nemitīga elsu, stenēšanas un vaidu plūsma.Kad viņš satvēra manas potītes un pacēla tās uz augšu, es atkal atvēru acis. Viņš bija uzlicis manas kājas uz saviem pleciem, kas lika manam dibentiņam pacelties augšup un viņš turpināja iegūt mani. Es pamanīju vizuālas izmaiņas, kad viņa milzīgais pimpis no iekšpuses atsitās pret mana vēdera augšdaļu. MANS KUNGS! Es redzēju, cik dziļi viņš mani drāž, jo pimpja galviņai atsitoties pret manu vēdera iekšpusi izstiepa pauguriņu uz tā!Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas un es turpināju stenēt un elsot.“Vai... tev... ir... labi?” viņš izrunāja vārdus, līdz ar katru spēcīgo grūdienu.“Ahhhhhh ... Kungs, jā... ak, jā... jā... jā, jā...” Es izdvesu starp savām elsām.Viņš iesmējās, kas atkal lika man atvērt acis. Viņš pasmaidīja, turpinot iegremdēt savu brīnišķīgo pimpi manā mincītē. Mani gurni bija piepacelti no gultas, manas potītes bija uz viņa pleciem un viņa mežonīgie grūdienu triecieni lika manām krūtīm lēkāt, bet augšstilbiem un kājiņām trīcēt.Mana mutīte pavērās “O” formā un es atkal aizvēru acis. Es jau biju izjutusi orgasmu uz viņa locekļa un jutu, ka nākamais orgasms strauji tuvojas.“Es tūlīt... beigšu,” viņš murmināja, it kā perfekti lasītu manas sajūtas. “Man... izvilkt…?”“NĒ!” Es kliedzu, atkal pārsteidzot sevi ar iekāres kaisli, kas mani bija pārņēmusi. “Nē... nē... Es gribu... to... sajust...”Viņš bija ļoti tuvu kulminācijai, nākamajā mirklī es sajutu, kā viņa pimpis vēl vairāk uzbriest un sāk pulsēt. Viņš dziļi un spēcīgi iegrūda savu pimpi un turēja to manī. Tad, īsi pirms mani pārņēma orgasms, es sajutu, kā viņa sperma ieplūst manī. Mans Kungs, tās bija tik daudz. Bet tā bija tikai pirmā šalts. Mana mincīte bija pilnībā piepildīta ar viņa pimpi... Kurp tad aizplūda visa šī sperma?Manas rokas atkrita pie sāniem, kamēr es aizsmakusi elsoju. Viņš joprojām bija manī, tad viņš maigi nolaida manas kājas uz gultas un mani celīši paplētās uz sāniem. Viņš noliecās pār mani, vispirms noskūpstīja katru krūtsgaliņu, tad skūpstīja manas krūtis līdz pat kaklam un tad ieskatījās manās acīs. Es viņam veltīju vāju smaidu, vislabāko smaidu, kādu vien varēju sakopot, taču šaubījos, vai tas pienācīgi atspoguļoja pateicību par baudu, ko viņš man bija sagādājis.Ar rokām apķēru viņu ap kaklu un pievilku tuvāk, lai kaislīgi noskūpstītu. Viņš atlaidās uz mana ķermeņa un viņa loceklis ik pa brīdim noraustījās manī, kamēr mēs skūpstījāmies un centāmies savaldīt savu elpošanu un sirdspukstus.Mēs kādu laiku tā gulējām un skūpstījāmies, līdz viņš lēnām atrāvās no manām lūpām. Viņš noskūpstīja manas krūtis un viņa loceklis izlīdēja no manas ciešās, ar spermu piepildītās mincītes. Vēl nekad sajūtas, kad mani pamet loceklis, nebija bijušas tik erotiskas un jutekliskas, mana mincīte savilkās ap to, it kā negribētu ļaut tam aiziet. Un mana mincīte nekad nav jutusies tik tukša kā tagad, kad šis skaistais un masīvais loceklis bija prom.Es piecēlos uz elkoņiem, lai viņu vērotu. Manas acis pievērsās logam, kura aizkari bija plaši atvērti. Nespēju noticēt, ka nebiju to pamanījusi agrāk un aizvērusi aizkarus. Mani pārņēma dīvains uzbudinājums, apzinoties to, ko biju darījusi spilgti izgaismotā telpā pie atvērtajiem aizkariem. Protams, istaba atradās piektajā stāvā, bet tomēr... Šāda izrādīšanās nebija tas, ko dara kārtīga sieviete, vai ne? Man pār seju pārskrēja smaids, kad loga atspulgā ieraudzīju sevi kailu gultā. Es izskatījos ļoti apmierināta. “Kārtīga” sieviete arī nesatiekas ar svešu vīrieti, lai tiktu izdrāzta.Savu uzmanību atkal pievērsu šim vīrietim, kurš pajautāja, vai es negribu ko iedzert no minibāra. Es viņam uzsmaidīju un piekrītoši pamāju. Viņš bija ne tikai ļoti izskatīgs un tāds kurš bija spējis mani pavedināt, bet arī īsts džentelmenis, jo viesnīcas istabiņu bija apmaksājis ar savu kredītkarti. Es vēroju, kā viņš piegāja pie mazā minibāra skapī zem televizora. Salīdzinot ar mani, viņš bija milzīgs: 180 cm garš un 100 kg muskuļu. Tad es atcerējos, ka viņš teica, ka apmeklē sporta zāli un izskatījās, ka viņš to uztver ļoti nopietni. Mans skatiens pārlaidās pa visu viņa ķermeni, kad viņš izņēma divas nelielas brendija pudelītes. Tad viņš pagriezās pret mani, norādot uz brendiju, es piekrītoši pamāju, acis pievērsusi citai milzīgajai lietai, viņa 21cm loceklim, kurš rotaļīgi šūpojās ar katru viņa kustību un spīdēja no mūsu abu šķidrumiem. Tas mani uzreiz uzbudināja un mana roka noslīdēja, lai glāstītu savu mincīti, kuru tas bija mazliet izstiepis un apmierinājis. Kaut ko šādu es biju izbaudījusi pirmo reizi dzīvē.Viņš atnesa man brendija pudelīti. Man bija jāsaņemas, lai atrautu savu skatienu no šī brīnišķīgā locekļa, kurš šupojās manā priekšā. Es pieņēmu brendiju un viņš noskūpstīja mani uz lūpām. Es nopūtos. Viss šis bija tik ļoti labi visos aspektos.Es nedaudz pagriezos uz sāniem, ar vienu roku turēju dzērienu un ar otras rokas pirkstu galiem viegli noglāstīju viņa muskuļotās krūtis. Es paskatījos uz viņu un redzēju, ka viņš mani vēro ar maigu smaidu. Jauns, spēcīgs vīrietis. Divdesmit gadus jaunāks par mani. Salīdzinoši zemu atalgots mehāniķis. Un es: 43 gadus “jauna” sieviete, labi atalgota, lielveikala vadītāja, mans 165cm, slaidais augums izskatījās trausls, salīdzinājumā ar viņa un pēc gadiem viņš varēja būt mans dēls.Manas pārdomas pārtrauca viņa pirkstu pieskāriens manām krūtīm un joprojām uzbudinātajiem krūšu galiņiem. Es pasmaidīju un paskatījos uz spēcīgajiem pirkstiem, kas bija pieskārušies manam trauslajam ķermenim. Es paskatījos un pasmaidot paliecos pret viņu. Viņš arī lēnām noliecās un šoreiz mēs skūpstījāmies mazliet ilgāk un kaislīgāk. Pēc brīža es atrāvos, lai atvilku elpu un mani pārņēma trīsas.Dievs... Es tikko piedzīvoju savu mūža labāko skūpstu un es reaģēju uz viņa lūpu pieskārienu kā pusaudze uz savu pirmo īsto skūpstu. Es sevi pazinu, tāpēc, pirms sāku sevi tiesāt un apšaubīt, es ātri izdzēru atlikušo dzērienu un noliecos pār viņu, lai tukšo pudelīti novietotu uz sānu galdiņa. Es paskatījos uz viņu, manas krūtis stipri piespiedās pie viņa krūtīm un atklāju, ka viņš mani uzmanīgi vēro, ar pirkstiem maigi glāstīdams mani no pleciem līdz pat kājiņām.Es uzgūlos pilnībā ar savu ķermeni uz viņa, skatoties viņam acīs. Manas kājiņas bija starp viņa atvērtajām kājām, viņa loceklis spiedās man vēderā un mani cietie krūšu galiņi bija iespiedušies viņa krūšu lejasdaļā, es sāku skūpstīt viņa krūtis un kutināt tās ar savu mēli. Viņš tikai vēroja mani ar maigu smaidu, ar pirkstu galiem turpinot glāstīt manus plecus un muguras augšējo daļu. Es ar skūpstiem slīdēju lejup pa viņa ķermeni, tad sajutu, kā viņa loceklis, kurš berzējās gar manu ķermeni lēnām sastingst, acīmredzami gaidot. Es noskūpstīju viņa vēderu un pacēlu galvu, lai paskatītos uz, iespējams, vienīgo reālo sešpaku, ko jebkad biju redzējusi... un vēl jo vairāk - aptaustījusi.Es virzījos zemāk pa viņa vēderu, līdz sajutu viņa locekļa galviņu sev pie zoda. Es nedaudz pavirzījos lejup un noskūpstīju to. Tajā mirklī loceklis sakustējās un, šķiet, vēl vairāk sastinga. Es paskatījos viņam acīs. Viņš joprojām smaidīja. Ko gan es gaidīju, ka viņš varētu liegt man mīlēt viņa locekli? Es vēl kaislīgāk noskūpstīju locekļa galviņu, tad nolaizīju locekļa kātu apmēram līdz pusei, tad pacēlu galvu un aplaizīju lūpas, it kā izbaudītu garšu un tieši to es arī darīju.“Es nekad neesmu...” Es klusiņām teicu samulsusi un kautrīgi paskatoties uz viņu.Viņš maigi pieskārās manam vaidziņam, “Tu nekad neesi sūkājusi pimpi?” viņš jautāja.Iespējams, es nosarku. Es pakratīju galvu, manām lūpām pieskarasot viņa vēl puscietajam loceklim, “Nedaudz ar bijušo vīru, bet... ne pēc...”. Es atkal nolaizīju lovekli, joprojām skatoties uz viņu. Es paņēmu tā galviņu starp lūpām un aplaizīju to ar mēli. “Es domāju,” es kautrīgi noteicu, ”ka mūsu kopējais nektārs... garšo ļoti labi.”Pēc tam es paņēmu dziļāk mutītē viņa locekļa galviņu, daļēji tāpēc, lai neredzētu viņa reakciju, bet galvenokārt tāpēc, ka manī radās izmisīga vēlme, par kuras esamību es pat agrāk nenojautu. Es neticēju, ka esmu laba locekļu sūkātāja. Man bija tik maza pieredze. Tas nebija kaut kas tāds, ko savā iepriekšējā laulībā biju pieradusi darīt līdztekus vairumam citu seksuālu lietu. Tomēr viņa pastāvīgi briestošais loceklis liecināja, ka es daru pareizi un tas mani iedrošināja veltīt tam vairāk uzmanības ar rokām un muti. No viņa mutes atskanēja kluss vaids, kas lika manai mutītei drošāk virzīties lejup pa cieto kātu, līdz locekļa galviņa atdūrās man rīklē un es norīstījos. Es ātri atvilku galvu atpakaļ, lai dziļi ieelpotu, bet tad turpināju savus pūliņus, glāstot, sūcot un laizot resno locekļa kātu, kurš atkal bija pilnībā uzbudināts.Es jutu, kā viņa rokas maigi pavelk man plecus. Joprojām glāstot viņa locekli ar mēli, es paskatījos uz viņu. Viņa uzmundrinošais maigais smaids bija nomainījies pret uzstājīgu izteiksmi.“Pagājušajā reizē es drāzu tevi,” viņš sāka, ”tagad ir tava kārta.” Manā sejā parādījās apjukums, es nebiju pārliecināta par viņa vēlmēm. Pie vainas mana nelielā pieredze. Es vienmēr biju uz muguras, kad mani mīlēja... bijušais vīrs. Viņš pasmaidīja, šķiet, saprata. Viņš viegli noglaudīja man vaigu, vienlaikus maigi un iedrošinoši smaidot. “Sēdies uz manis. To sauc par “Jātnieces pozu”.”Beidzot es sapratu, viņš izstiepa savas kājas un es pārmetu kāju pāri viņa gurniem. Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un berzēju savu ļoti miklo mincīti gar viņa cieto milzeni. Mana sirds paātrinājās, bet pa ķermeni pārskrēja kaisles vilnis. Divreiz? Vai es vienā naktī būšu izdrāzta divreiz? Un jau pēc pāris orgasmiem?Es apsēdos stāvāk un berzējos gar viņa cieto locekļa kātu. Tas bija apbrīnojami, kā viņa loceklis pašķīra manas lūpiņas, kad es virzījos gar to uz priekšu un atpakaļ. Locekļa galviņa berzās pret manu klitoru, tas radīja saldas trīsas visā manā ķermenī. Es sēdēju uz viņa, ar rokām glastot savas krūtis, bet ar gurniem slidināju savu mincīti uz priekšu un atpakaļ pa viņa locekli. Man patika šādi kaitināt viņu, bet viņa locekļa nepacietīgā noraustīšanās man lika saprast, ka ir pienācis laiks paņemt to sevī.Es pacēlos augstāk, pasniedzos sev starp kājām un pabīdīju viņa locekli, lai tas būtu vienā līmenī ar manu caurumiņu. Kad sajutu, ka tas tur ir, es nolaidos, lai locekļa galviņa varētu iespraukties manī. Es sajutu kā viņš ielauzās starp manām lupiņām, tad laidos vēl zemāk, tad vēl un vēl, es atkal vēlējos izbaudīt šos 21cm spēka.Kad sajutu to pilnībā sevī no manas mutītes atkal izlauzās elsas un maigas nopūtas. Es lēnām pacēlos uz augšu un uzmanīgi nolaidos atpakaļ. Viņš saspieda manus krūšu galiņus un mazliet pavilka tos. Atvēru acis, lai paskatītos uz viņu, viņš smaidīja un izbaudīja, kā es jāju uz viņa, ar viņa locekli pilnībā sevī.Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un tad atzinos: “Tas ir...kas jauns. Tas viss... ir kas jauns, priekš manis.” Es viņu cieši noskūpstīju un maigi pajautāju, “Vai es to daru labi?”Viņš iesmējās, pievelkot manu seju vēl kaislīgākam skūpstam. “Tu esi lieliska. Vienkārši dari to, kas tev sagādā prieku un tas sagādās prieku arī man.” Kad es apsēdos atpakaļ, viņš vēl spēcīgāk saspieda manus krūšu galiņus. “Labs sekss,” viņš turpināja, ”daļēji ir eksperimentēšana un uzmanība. Jaunu lietu izmēģināšana un pielāgošanās tam, kas sagādā baudu tev un tavam partnerim.”Es pamāju un jau arvien ātrāk un straujāk jāju uz viņa locekļa. Bija sajūta, ka vairs nevaru bez tā iztikt, ka man bija jāizbauda vēl un vēl un vēl un jājūt viņa loceklis pilnībā sevī. Bet es arī gribēju, ļoti gribēju sajust, kā viņa sperma atkal piepildīs mani. Es nekad ... NEKAD ... agrāk nebiju tā jutusies.Katru reizi, kad es pilnībā uzsēdos uz viņa locekļa, viņš kairināja manu klitoru ar savu pirkstu. Es negaidot beidzu, mani pārņēma baudas viļņi…. un tad sajutu, kā viņa loceklis noraustās un sāk pulsēt, piepildot mani ar karstu spermu. Tad es uzgāzos uz viņa krūtīm. Es jutos ļoti izsmelta un ļoti apmierināta, guļot uz viņa ķermeņa un ne mazākajā mērā nebaidījos par savu svaru uz viņa, ņemot vērā, ka viņš bija gandrīz divreiz smagāks par mani. Es elsoju un atklāju, ka varu saspiest viņa locekli ar savas maksts muskuļiem, kad tas sāka zaudēt savu cietību un samazināties, tāpēc tas joprojām palika manī.Es jutos... ļoti apmierināta. Divreiz lieliski izdrāzta un sajutusi vairākus orgasmus. Es negribēju kustēties.
3582
2
3 pirms mēnešiem
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
Viens mirklis. (Ļoti īss stāstiņš)
Tajā brīdī es sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav. Mūsu dzīve un mūsu laulība mainīsies uz visiem laikiem. Tas bija tajā brīdī un es to visu varēju izlasīt tieši viņas acīs. Kad mana skaistā sieviņa bija piespiesta pie bāra aizmugurējās sienas, viņas apakšbiksītes bija norautas, kājiņas paplēstas un viņš bija starp tām ,bet es to visu vēroju aiz krūmiem, viņam nezinot.
Tad viņš lēnām sāka stumt savu locekli viņā. Es skatījos uz sievu un redzēju, ka viņas acīs ir gaidas un viņas lūpas tik maigi pavērās, kad viņa sajuta, kā viņš ienāca viņā. Skatiens, “Ak, mans Dievs, vai tas tiešām notiks?”, vienā mirklī pārvērtās pilnīgā pārliecībā, ka tas IR noticis. Viņš spiežas dziļāk. Sievas acis paplašinās, kad viņa sajūt, kas patiesībā ir īsts loceklis.
Visas šīs fantāziju un sarunu naktis bija novedušas līdz šim notikumam. Visi tie atklāsmes brīži un sarežģītās sarunas, visas tās neviltotās emocijas. Visi tie mēneši, pat gaidīšanas ilgie gadi un ziņkāre bija noveduši pie tā, kas ir noticis. Visas pārdomas un pārvērtības. Visa plānošana, viss darbs, visi meklējumi un domas, vai šī diena kādreiz pienāks un tagad šis brīdis beidzot ir klāt.
Sākumā viņš to dara lēnām un sievas acīs es redzu gan sāpes, gan baudu vienlaicīgi. Viņas acis joprojām ir pievērstas man un es varu redzēt, ka viņā ir neaizsargātība, mīlestība un iekāre vienlaikus. Viņa nedaudz sakustas. Viņš pārtrauc, lai pielāgotos, maigi ieejot vēl dziļāk. Līdz ar katru centimetru dziļāk es redzu viņas sejā tīru izbrīnu, gandrīz neticību.
Es redzēju, ka viņš jau uz pusi no sava locekļa ir manā sieviņā. Es pēkšņi aptveru, ka ir sasniegta robeža, līdz kurai es spēju sieviņu aizsniegt. Ar katru centimetru tālāk viņš iespiežas dziļāk, nekā es pats jebkad esmu bijis un dziļāk, nekā sieva jebkad ir piedzīvojusi. Savā ziņā viņš tagad ir ciešāk saistīts ar manu sievu nekā es jebkad būšu. Tā ir tik spēcīga atziņa. Tajā brīdī man sāka spiesties asaras. Tāpat tajā mirklī es redzu ka, visticamāk, arī viņa to apzinās.
Viņa mazliet ar grūtībām viņu uzņem, bet viņas skatiens man saka, ka viņa joprojām vēlas to visu un nevēlas, lai tas beigtos. Šajā mirklī viņa izjūt, kas patiesībā ir īsts izmērs. Pēc visiem šiem gadiem viņa beidzot izjūt lielu vīrieti, īstu vīrieti. Es priecājos par sievu.
Tagad viņa jau sāk skatienu pievērst viņam. Tikai uz sekundes daļiņu un tad atpakaļ uz mani. Bet tad atkal un atkal. Viņas skatienu frekvence pieaug. Es redzu, kā viņas acu zīlītes paplašinās, it kā viņa būtu apreibusi no kādas dīvainas narkotikas. Tajā mirklī viņas sejā es redzu gan neticību, gan ekstāzi. Tas ir skatiens, kādu es nekad neesmu redzējis viņas sejā. Tas ir skatiens, kas ļaujas, līdzīgs tam, kas ļauj krist gaidītā pakļāvībā.
Es skatos uz to un viņš jau ir gandrīz pilnībā iekļuvis manā sieviņā. Viņas mutīte ir plaši pavērta un viņa skatās uz viņu arvien ciešāk un dziļāk. Tad, kad redzu, kā viņš pēdējo reizi virzās uz priekšu, sievas acis satiekas ar manējām, lai gūtu pēdējo atbalstu. Viņš iespiežas viņā tik dziļi, cik vien var sasniegt un viņa nekontrolēti sten. Viņš ir tik dziļi manā sieviņā.
Tajā brīdī viņas galva noliecas atpakaļ un viņas acis aizveras. Viņš pieliecas un viņa mute pieskaras viņas lūpām. Viņš viņu dziļi skūpsta un viņa mēle tik cieši iekļūst manas sieviņas mutītē. Viņa tikai mirkli vilcinās un tad mežonīgā kaislībā skūpsta viņu pretī. Viņš sāk manu sieviņu neprātīgi drāzt. Viņa atver acis, tagad viņa skatās uz viņu, tikai uz viņu. Ne mirkli vairs neskatās uz mani. Vairs nav vajadzības.
Tajā brīdī es saprotu, ka viņa tagad pieder viņam. Es viņai vairs neesmu pat klāt, sieva ir tikai un vienīgi viņa. Tagad viņa viņam ir pilnībā pakļauta. Es atkāpjos atpakaļ, it kā tagad traucētu. Tajā brīdī es saprotu, ka viss ir mainījies. Viņas stenēšana tagad pastiprinās un es savā prātā cīnos ar savām domām.
Pirms paspēju tās apkopot, sākas sievas pirmais no daudzajiem spēcīgajiem orgasmiem.
Ja, Jums patīk mani stāsti, rakstiet man. Man ir blogs, kurā publicēti visi mani stāsti.
3241
6
4 pirms mēnešiem
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
Spēle ar lielmeistaru.
Stāsta Juris.Pēc diviem laulības gadiem es iepazīstināju sievu ar jaunu spēli. Mēs katru mēnesi devāmies uz randiņu, bet pa ceļam uz mājām sarīkojām ko īpašu. Spēle bija dabisks turpinājums tipiskai vīriešu fantāzijai - vērot, kā sieva flirtē un izturas seksīgi citu vīriešu klātbūtnē. Gada laikā mēs pāris reižu spēlējām manu jauno spēli un mums abiem tā šķita aizraujoša.Mēs devāmies uz kārtējo randiņu. Pēc vakariņām mēs braucām garām lielai viesnīcai, kas atradās tikai pāris kilometru attālumā no mūsu mājas. Es izlaidu sievu pie ieejas vestibilā un braucu novietot mašīnu autostāvvietā.Mēs izvēlējāmies šo viesnīcu, jo tā bija bieža biznesa ceļotāju pieturvieta un ap desmitiem vakarā jebkurā dienā viesnīcas bārā noteikti atradās daži garlaikoti biznesmeņi. Viņu vakari kļuva daudz interesantāki, kad pēkšņi ienāca mana sieva.Mana sieva ir ļoti jauka 37 gadus veca sieviete ar smalku, stingru un izskatīgu augumu. Viņai ir skaisti, gaiši mati. Liene vienmēr skaisti saģērbās un uzkrāsojās mūsu vakariem un viņa patiešām izskatītījās ļoti seksīgi.Pirmo reizi, kad mēs spēlējām manu jauno spēli, es pusstundu pēc tam, kad biju viņu atvedis, vēroju Lieni viesnīcas bārā. Bārs atrodas pret autostāvvietu un visa ārsiena ir stiklota. Es sēdēju mašīnā un vēroju, kā Liene ienāk. Bārā sēdēja seši vai septiņi vīrieši, kas skatījās vakara futbolu un malkoja alu. Kad viņa ienāca telpā, viņi visi pagrieza galvas, lai viņu vērotu.Liene piegāja pie bāra, nedaudz šūpojot gurnus. Visas acis bija pievērstas viņas stingrajam dibentiņam. Viņa apsēdās un gaidīja, kad pienāks bārmenis. Kad viņš pienāca, es redzēju, kā viņa ar viņu sarunājas. Bārmenis paskatījās uz vīrieti, kas sēdēja bāra galā. Es varēju nojaust, ka šis vīrietis piedāvāja manai sievai nopirkt dzērienu. Kad bārmenis pagriezās, lai piepildītu glāzi, vīrietis nokāpa no sava krēsla un piegāja klāt Lienei.Vīrietis izskatījās apmēram manā vecumā, varbūt trīsdesmit pieci. Viņš izskatījās diezgan spēcīgs un viņam noteikti netrūka pārliecības, jo viņš piedāvāja nopirkt dzērienu manai sievai minūtes laikā pēc tam, kad viņa ienāca pa durvīm. Vīrietis sarunājās ar Lieni, neapšaubāmi flirtējot. Viņa bija tērpusies vienkāršā melnā kleitā ar dziļu izgriezumu priekšpusē un viņš saprātīgi kontrolēja savu skatienu. Viņa acis tikai ik pa laikam apstājās uz viņas krūtīm.Es paskatījos pulkstenī, pārsteigts, ka ir pagājis tik daudz laika. Sakārtoju savu cieto locekli biksēs un izkāpu no mašīnas.Spēlētājs, kā es viņu iedomājos, bija cieši klāt un runāja ar Lieni. Pārējie vīrieši telpā bija atmetuši cerības, redzot Spēlētāja gājienu un pārmaiņus skatījās futbola spēli un vēroja manu sievu. Domāju, ka visi bija pārsteigti, kad es iegāju bārā un aizgāju taisnā ceļā līdz vietai, kur sēdēja Liene. Spēlētājs atradās viņai pa labi un es aizņēmu bāra krēslu tieši viņai pa kreisi.Bārmenis paskatījās uz mani ar jautājumu un es pasūtīju alu. Es paskatījos uz Lieni un pajautāju, ko viņa dzer. Viņas dzēriens bija gandrīz tukšs un es pasūtīju viņai jaunu. Kad es uzliku divdesmitnieku uz bāra letes, es pamanīju Spēlētāju, kurš skatījās uz manis naidīgām acīm.Mēs ar sievu mazliet parunājāmies un viņa man pastāstīja savu izdomāto stāstu par to, ka viņa ir ceļojoša biznesa sieviete, kas apmetusies viesnīcā. Es spēlēju līdzi, izlikdamies, ka arī es esmu no citas pilsētas un viņu nepazīstu. Visbeidzot es noliecos un pietiekami skaļi, lai Spēlētājs dzirdētu, pateicu viņai, ka esmu apmeties viesnīcā un pajautāju, vai viņa vēlas doties uz manu numuriņu. Viņa piekrītoši pamāja ar galvu un es palīdzēju viņai nokāpt no krēsla un pavadīju viņu ārā. Mēs atstājām Spēlētāju sēdēt un brīnīties, kā viņa deguna priekšā tika nocelta seksīga sieviete.Es mūs aizvedu mājās un pēc desmit minūtēm mēs jau plēsām viens no otra drēbes. Lienes mincīte bija slapja. Es iemetu viņas kailo ķermeni gultā un ar vienu grūdienu iegāju viņā. Viņas uzbudinājums man atklāja, cik ļoti viņai patika šī spēle. Tas, ka visi vīrieši bārā viņu vēroja, bija glaimojoši un vienlaikus uzbudinoši. Es nodomāju, vai viņa bija fantazējusi par došanos uz sava pielūdzēja istabu, kamēr viņa sēdēja un sarunājās ar viņu.Nākamā gada laikā mēs šo spēli atkārtojām vēl pāris reizes. Es jutos mazliet slikti par to, kā mēs uzmācāmies šiem neko nenojaušošajiem ceļotājiem, bet patiesībā viss, ko viņi bija maksājuši, bija dzēriena cena un viņi pretī saņēma nelielu sarunu ar ļoti skaistu sievieti. Es arī nesaredzēju lielas briesmas, jo mēs ar Lieni bijām tie, kas dalīja kārtis, tāpēc mēs stingri kontrolējām spēli. Es turpināju tā domāt līdz brīdim, kad mēs kaut kādā veidā iedalījām sev džokeru no kāršu komplekta.Kādu trešdienas vakaru mēs devāmies uz agrām vakariņām. Nedēļas sākumā restorāni nav īsti aizņemti. Es jutu, ka Liene jutās nedaudz uzbudināta, jo kad mēs iegājām restorānā, viņa man pa laikam pieskārās un neuzkrītoši glaudās man klāt. Viņa turēja manu roku pāri galdam, kamēr mēs sarunājāmies pie dzērieniem un es sajutu uzbudinājuma trīsas. Es jau gribēju viņu izbaudīt un mēs vēl pat nebijām sākuši ēst savus salātus.Pēc vakariņām mēs noskatījāmies filmu kinoteātrī. Kad mēs izgājām, es mūs vedu mājās. Pēkšņi bez jebkādām diskusijām es iegriezos pie viesnīcas Sapnis. Liene paskatījās uz mani ar vilinošu, zinošu smaidu un es zināju, ka viņa piekrīt. Viņa bija uzbudināta un šis vakars bija lieliski piemērots, lai izspēlētu manu spēli. Es viņu izsēdināju un iegriezos autostāvvietā. Iebraucot stāvvietā, es laikus paskatījos, lai ieraudzītu Lieni, ieejot bārā.Viņa ienāca un devās virzienā uz bāru telpas vidū. Es redzēju, ka viņa pēkšņi apstājās un pagriezās pret bāra galu, prom no logiem. Kas notiek? Pēc dažām sekundēm Liene devās tālāk, izzūdot man no redzesloka. Es nespēju iedomāties, ko viņa darīja, es vēl desmit minūtes nervozi sēdēju mašīnā un mēģināju izlemt, ko darīt tālāk. Beidzot nolēmu, ka labāk iešu iekšā.Es izkāpu no mašīnas un devos uz viesnīcas vestibilu. Es iegāju iekšā, pagriezos pa labi un aizgāju vēl desmit metrus līdz bāra durvīm. Es ieskatījos, bet nekur telpā nevarēju pamanīt savu sievu. Dodoties pie bāra, es beidzot ieraudzīju Lieni. Mani pārņēma atvieglojums, kam sekoja izbrīns. Liene sēdēja tumšā stūrī pie bāra aizmugurējās sienas. Viņa sēdēja tik tuvu savam kompanjonam, ka viņu gurni bija saskārušies. Brīdi vērojot, es dzirdēju viņas smieklus.Es apsēdos pie bāra, lai varētu viņus pētīt. Es nespēju saprast, ko Liene darīja.
Stāsta Liene.Kad mans vīrs pirmo reizi ieteica savu “spēli” - aizvest mani uz viesnīcas bāru, lai mani iekārotu sveši vīrieši, es domāju, ka viņš ir zaudējis prātu. Protams, man likās, ka sapratu, viņu tas uzbudina. Viņš var vērot, kā visi šie vīrieši sarunājas ar viņa sievu. Tad viņš pēdējā brīdī ienāk, noceļ sievieti un atstāj pārējos vīriešus stāvēt apkārt kā muļķus.Bet man bija arī daudz šaubu. Es nejutos gluži pareizi, spēlējoties ar šiem vīriešiem, kuri pat nezināja, ka spēlē šo spēli. Es arī mazliet uztraucos, ka varētu notikt kautiņš. Taču Juris bija tik ieinteresēts izmēģināt šo spēli, ka es beidzot piekāpos un piekritu vienreiz to izmēģināt.Pirmajā reizē, kad mēs spēlējām, es tik tikko biju pievērsusi bārmeņa uzmanību, kad kāds vīrietis no bāra gala piesteidzās un pasūtīja man dzērienu. Viņa vārds bija Renārs un viņš bija darba darīšanās. Viņš bija aptuveni manā vecumā un bija ļoti izskatīgs. Viņš bija sirsnīgs un jautrs un man patiešām patika viņa kompānija. Man bija grūti saglabāt raksturu.Mums sarunājoties, es pat ļāvu domām aizklīst, kā būtu, ja šī nebūtu spēle. Jāatzīst, ka tad, kad esi precējusies, tu ne pārāk bieži domā par sevi. Man šķita ļoti glaimojoši, ka tāds izskatīgs puisis kā Renārs uzreiz izrādīja interesi par mani. Renārs diezgan skaidri izteica savus nodomus un es iedomājos, kā atļaujos viņam aizvest mani uz savu istabu un mīlēties ar mani visu nakti. Kopš mēs bijām precējušies, es nekad nebiju domājusi par seksu ar kādu citu, izņemot Juri, tāpēc šī doma man bija kā jauna un dīvaina lieta. Es sajutu uzbudinājuma uzplūdus, kad mani pārņēma šī nerātnā doma.Pēc tam, kad Juris iejaucās un izlikās, ka mani noceļ, mēs devāmies uz mašīnu. Mani bija pārņēmis uzbudinājums un es sajutu mitrumu savā kājstarpē, kamēr Juris veda mūs mājās. Es nevarēju vien sagaidīt, kad sajutīšu viņu sevī. Mēnešu laikā mēs šo spēli spēlējām vēl dažas reizes. Kādu vakaru, kad devāmies uz vakariņām, es jau domāju, vai mēs apstāsimies viesnīcā. Tajā rītā es jau pamodos, jūtoties uzbudināta un man īsti nevajadzēja pārbaudīt kalendāru, lai saprastu, ka man jābūt tuvu sava cikla kulminācijai. Vakariņu laikā es sarunājos ar Juri, bet jau domāju par to, kad mēs atgriezīsimies mājās.Mēs noskatījāmies filmu un tad devāmies mājup. Patiesībā es gribēju spēlēt spēli, bet nolēmu sēdēt mierīgi un skatīties, ko darīs mans vīrs. Bija tā, it kā Juris lasītu manas domas. Pat neprasot, viņš iegriezās pie viesnīcas. Spēle bija sākusies.Es jutos ļoti seksīga, ejot pāri viesnīcas vestibilam uz bāru. Biju tērpusies savā iecienītākajā kleitā, pavisam vienkāršā melnā kleitā ar nelielu izgriezumu. Kleita bija cieši pieguļoša ap augšstilbiem un nesniedzās pat līdz ceļiem. Es jutos pārliecinātāka nekā iepriekšējās reizēs, tad atvēru durvis un iegāju iekšā. Es paguvu spert desmit soļus, kad kāda balss man uzsauca."Atvainojiet, lēdija?"Mani ne pārāk bieži dēvē par “lēdiju”, tāpēc es apstājos un pagriezos. Vīrietis sēdēja pie bāra aizmugurējās sienas un ar cerībām lūkojās uz manis. Es gaidīju, lai redzētu, ko viņš vēlas."Vai jūs varētu uz brīdi atnākt pie manis?" viņš jautāja man patīkamā tonī. Es piegāju klāt. "Kāpēc jums nepasēdēt ar mani pāris minūtes?" Viņš jautāja tā, it kā tas būtu pilnīgi normāli.Es nervozi aplaizīju lūpas, aplūkojot viņu. Tas nebija iekļauts scenārijā un es nebiju pārliecināta, ko darīt. Īsu brīdi apsvēru iespēju vienkārši pagriezties un doties uz bāru, kā biju iecerējusi, taču tas būtu nepieklājīgi.Vīrietis bija nedaudz vecāks par mani, varbūt pat četrdesmit gadu vecumā. Tomēr viņš droši vien regulāri vingroja, jo izskatījās ļoti labā formā. Viņa mati bija nevainojami kopti un viņš bija tērpies perfekti piegrieztā tumši zilā uzvalkā. Viņš patiešām bija diezgan pārsteidzošs. Pretēji savām saprātīgajām domām es apsēdos līdzās viņam. “Es esmu Boriss,” viņš man teica, ”un jūs?” Es pateicu viņam savu vārdu."Ļaujiet, es jums pasūtīšu dzērienu," viņš teica pēc tam, kad bijām iepazinušies. Viņš pamāja bārmenim un es ieraudzīju apstiprinošu mājienu. "Es daudz ko zinu," Boriss turpināja, kamēr es neizpratnē skatījos uz viņu. “Lūk, pirmā lieta.” Viņš teica, kad man blakus parādījās viesmīlis. "Es paņemšu vēl vienu dzērienu un dāmai sidekaru," viņš teica bārmenim.Es patiešām nedaudz sakustējos pie tā. Sidekars nav īsti ierasts dzēriens, kas patīk sievietēm un bija neparasti, ka šis svešinieks zināja, ka tas ir mans mīļākais. Tad es viņam nedaudz pasmaidīju un teicu: " Ļoti labi. Kādas citas “lietas” jūs zināt?”“Kā jau teicu, es zinu daudzas lietas,” viņš atbildēja. "Vai jūs kaut kam piekritīsiet?"Tas bija traki – piekrist kaut kam, pat nezinot, kas notiek, bet es tomēr pamāju ar galvu šim pievilcīgajam svešiniekam. Viesmīlis atnesa dzērienus un aizgāja."Es turpināšu tev stāstīt lietas," viņš teica pārejot uz “tu”, "un katru reizi, kad man būs taisnība, tu piekritīsi spēlēt tālāk un gaidīt nākamo soli."Es atkal pamāju, it kā tas būtu pilnīgi loģiski. "Es zinu, ka tavs vīrs sēž automašīnā un iespējams brīnās, kāpēc viņš tevi tagad neredz," Boriss teica. Es nosarku. Man uz brīdi ienāca prātā doma piecelties un aizskriet uz mūsu auto, bet tad es atcerējos savu vienošanos ar svešinieku.Boriss redzēja, ka es jūtos neērti. "Neuztraucies, Liene," viņš teica, "es lieliski saprotu jūsu spēli. Un tā kā man bija taisnība, es tev stāstīšu tālāk."Es gaidpilni skatījos uz Borisu. Tas solījās būt interesanti."Tavam vīram patīk šī spēle, jo viņš vēlas redzēt, kā tu flirtē. Tas liek viņam justies vīrišķīgākam ar tik iekārojamu sievu. Lai viņam būtu vēl interesantāk, flirtē ar mani." Boriss apvija roku ap mani un pievilka mani tuvāk sev. Tagad mēs sēdējām tik cieši, ka mūsu gurni pieskārās viens otram. Es sajutu blakus sēdošā vīrieša bagātīgo aromātu, viņa smaržas un viskiju. Es jutu viņa roku, kas mani pievilka pie viņa un viņa plaukstu, kas stingri atspiedās uz mana kreisā augšstilba."Tavs vīrs parasti gaida tur diezgan ilgi, vai ne?" Boriss jautāja. Es pamāju. "Bet šovakar viņš negaidīs, jo tu esi pazudusi. Tavs vīrs ienāks šeit pēc trīs minūtēm," viņš teica, parādīdams man savu pulksteni. Mēs sēdējām kopā, vērojot sekundes rādītāju virzāmies pa ciparnīcu. Gandrīz tieši pēc trim minūtēm Juris ienāca bārā, izskatīdamies nedaudz nervozs. Es nevarēju atturēties no smiekliem. Tas bija kā sēdēt blakus burvim. Juris beidzot apsēdās pie bāra un pasūtīja dzērienu. Viņš vēroja mani un droši vien brīnījās, kāpēc es šeit sēžu. Es mēģināju ignorēt scenārija maiņu. Boriss bija interesants sarunu biedrs un es viņam stāstīju vairāk, nekā parasti to darītu ar svešinieku. Es arī sāku apzināties, cik cieši biju piespiedusies Borisam.Es paskatījos uz juri, lai novērtētu viņa reakciju. Viņš tagad smaidīja, dzerot savu alu un es redzēju aizrautību viņa acīs. Viņam noteikti nebija ne jausmas, kā viņš mani izvilks no šīs situācijas, vērojot, kā es flirtēju ar Borisu, viņam tas patika. Arī es pati sāku justies uzbudināta. Manas lūpiņas bija pietūkušas no iekāres un es sāku just, kā mitrums sūcas manās biksītēs.“Tātad, es domāju, ka man bija taisnība par tām trim minūtēm,” paziņoja Boriss. “Un tagad vēlos, lai tu izdarītu ko citu. Pieliecies tuvāk pie manis un pieglaudies pie mana auss, it kā mēs kļūtu ļoti intīmi.”Es mazliet vilcinājos, jo nākamais solis mani darīja mazliet nervozu.“Neuztraucies, Liene” Boriss mani mierināja. “Tavs vīrs ļoti uzbudinās. Bet tas nav tikai tāpēc, ka viņam patīk vērot citus vīriešus, kas mēģina ar tevi flirtēt. Viņam patīk tas nelielais kontroles zaudējums, redzot, kā tu flirtē ar mani.” Nevaru to izskaidrot, bet Borisa secīgā “pareizo lietu” kārtība lika man viņam uzticēties. Es arī jutu sava veida pienākumu ievērot mūsu neformālo vienošanos, ka turpināšu spēli, tik ilgi, kamēr viņam būs taisnība.Tāpēc es pieglaudos viņa auss ļipiņai. Es redzēju, ka viņam tas patika, jo viņš nedaudz nodrebēja. Man patika viņam sagādāt baudu. Mēs apskāvāmies kā mīļākie. Mans uzbudinājums pieauga un biksīšu audums starp manām kājām kļuva no mitra līdz patiesi slapjam. Mani pārņēma vēlme kaislīgi noskūpstīt Borisu un piespiest savas mitrās biksītes pie viņa, bet zināju, ka vēlos pēc tam doties prom un doties mājās ar Juri, lai izbaudītu viņu.Es paskatījos uz Juri. Viņa acis bija lielas un viņš neizskatījās dusmīgs. Viņš izskatījās vairāk uzbudināts nekā jebkad agrāk. Borisam atkal bija taisnība.“Es domāju, ka tev tas patika un ne tikai tāpēc, ka tas uzbudināja tavu vīru,” teica Boriss. Es varēju tikai pamāt ar galvu. Atkal taisnība.Boriss izņēma pildspalvu un papīra gabalu no žaketes kabatas. Viņš uzrakstīja kaut ko un salocīja papīru uz pusēm. Tad viņš izņēma savu elektronisko istabas atslēgu no kabatas un ievietoja zīmīti mazā papīra aploksnē. “Paņem šo, bet nelasi,” viņš teica, pasniedzot to man.“Cik reizes es līdz šim man ir bijusi taisnība?” viņš man jautāja. Es pakratīju galvu, nezinot. “Es domāju, ka tās bija sešas reizes. Mans laimīgais skaitlis ir septiņi.”Šis bija visneparastākais un viskaislīgākais vakars, ko jebkad biju piedzīvojusi."Tātad, es tev teikšu pēdējo, manu laimīgo septīto lietu," teica Boriss. "Šī ir svarīga."Atkal pamāju ar galvu. Joprojām biju mūsu vienošanās varā."Šobrīd tavas biksītes ir tik slapjas no uzbudinājuma un tajās kļūst neērti," viņš man teica. Es nosarku, bet viņš pat negaidīja apstiprinājumu, ka viņam taisnība."Paņem šo istabas atslēgu un dodies uz dāmu istabu. Nelasi zīmīti. Novelc savas biksītes. Tad ej pie sava vīra, iedod viņam biksītes un atslēgu, pirms atgriezies šeit pie manis. Nesaki viņam neko."Es vilcinājos, biju apjukusi. Dodot biksītes Jurim, liktu viņam domāt, ka es grasos doties prom kopā ar Borisu un pavadīt nakti ar viņu. Man šķita, ka Boriss zināja, ka tas pamatīgi uzbudinās Juri, bet es baidījos, ka tas varētu viņu arī pārāk šokēt. Un kāds bija istabas atslēgas nolūks? Vai Boriss piedāvāja savu istabu Jurim un man? Vai viņš cerēja mūs vērot savā istabā? Tas viss kļuva arvien dīvaināk.Domājot par notikušo, man vēl tagad ir grūti noticēt, ka turpināju piedalīties šajā spēlē. Tomēr, es piecēlos un devos uz dāmu istabu, kā Boriss bija lūdzis. Man bija liels kārdinājums izlasīt zīmīti, bet nedarīju to. Man bija gandrīz atvieglojums novilkt biksītes. To audums bija burtiski slapjš no mana uzbudinājuma un es varēju iedomāties, ka Juris sajutīs manu uzbudinājumu uz tām.Dāmu istabā gandrīz pārdomāju. Vienīgais, kas mani motivēja turpināt, bija tas, ka zināju, ka es visu kontrolēju. Jebkurā brīdī varēju vienkārši atgriezties pie Jura un teikt: "Laiks doties mājās." Mēs abi tikai pasmietos par dīvaino "burvi" viesnīcas bārā.Izgāju no dāmu istabas un devos pie Jura. Viņš pasmaidīja, droši vien domādams, ka tagad mēs dosimies prom. Kad nonācu līdz viņam, satvēru viņa labo roku un tad ieliku visu viņam plaukstā. Es redzēju viņa apjukumu, kad pagāju viņam garām un atgriezos pie Borisa.Kad nonācu līdz Borisam, viņš jau bija piecēlies, satvēra manu roku un veda mani no bāra ārā. Mēs pāris soļus nogājām pa foajē līdz viesnīcas mazumtirdzniecības veikalam. Jutu vēsa gaisa plūsmu uz savas atkailinātās mincītes, taču nekas nespēja dzesēt manu uzbudinājuma liesmu.Kad mēs nonācām pie mazā veikala, Boriss man pasniedza desmitnieku un teica, lai es ieeju un nopērku prezervatīvu iepakojumu. Mani pārsteidza viņa pieprasījums un mans žoklis uz mirkli nolaidās, līdz ātri to aizvēru. Iegāju veikalā un darīju, kā man bija teikts. Kamēr pārdevējs izsita čeku, mans prāts virpuļoja – es neplānoju gulēt ar Borisu un man to vajadzēja viņam nekavējoties paskaidrot.Kad iznācu no veikala, Boriss satvēra manu roku un veda mani uz liftu. Mirkli klusēju, jo pa foajē gāja vecāka kundze. Lifta durvis atvērās un mēs iegājām iekšā. Vecā kundze pievienojās mums un mēs klusumā uzbraucām līdz devītajam stāvam.Kad izkāpām Borisa stāvā, viņš īsu gabalu pagāja līdz savai istabai, bet es apstājos."Boris, klausies. Tas viss ir, nu, ļoti aizraujoši, bet es nevaru iet tālāk," es viņam teicu. "Es neplānoju gulēt ar tevi."Boriss piegāja pie manis un satvēra manas rokas. "Es zinu," viņš klusi teica. "Es iedevu tavam vīram otru savas istabas atslēgu. Viņš drīz atnāks uz šejieni.""Ko mēs darām?" es jautāju."Es pacēlu tava vīra spēli nākamajā līmenī," teica Boriss. "Es tev parādīju, kā viņu var uzbudināt. Tagad uzticies manam pēdējam solim, tu nenožēlosi."Tas bija riskanti. Es nepazinu Borisu un ļaut viņam palikt ar mani vienatnē viesnīcas istabā nebija laba ideja. Kā arī joprojām īsti nesapratu, kādu spēli viņš spēlē. Es pat nezinu, kāpēc ļāvu viņam mani aizvest pie numuriņa durvīm. Viņš ielika atslēgu un atvēra durvis. Tad es iegāju iekšā kopā ar viņu.
Stāsta Juris.Es kādu laiku vēroju Lieni bārā, īsti nesaprazdams, ko darīt. Viņa sēdēja līdzās kādam vīrietim, kurš, šķiet, bija nedaudz vecāks par mums. Skatoties uz viņu, sapratu, ka viņš izskatījās labi. Viņi abi sēdēja ļoti cieši kopā, kā... nu, kā mīļākie, kas čukstas tumšajā bārā. Nolēmu atslābināties un kādu brīdi malkot savu alu, lai redzētu, kas notiks tālāk.Pat ļāvu domām mazliet aizklīst uz TV virs bāra, bet, kad atkal paskatījos uz viņiem, mani pārsteidza tas, ko redzēju – mana sieva cieši apskāva svešinieku un pieglaudās viņa kaklam. Kad paskatījos zemāk, redzēju viņa lielo roku, kas stingri spiedās uz viņas augšstilba. Sākumā tas nešķita nekas pārlieku intensīvs, bet, laikam ritot, man sāka šķist, ka starp viņiem kļūst intīmāk.Nesaprotu, kāpēc, bet man nevajadzēja būt tik mierīgam – man bija jābūt dusmīgam, bet es nebiju. Tā vietā biju neticami uzbudināts. Mans loceklis bija tik ciets, ka tas burtiski pulsēja biksēs. Es jutu, kā auksti sviedri izsitās uz manām rokām, vērojot, kā Liene apmīļo šo svešinieku. Man vajadzēja piecelties un iet pie viņiem, bet es neko nedarīju. Vienkārši turpināju sēdēt un vērot, ļaujot acīm uzsūkt katru detaļu.Pēc dažām minūtēm viņi pārtrauca apskāvienu un turpināja sarunu. Vīrietis izvilka pildspalvu, kaut ko uzrakstīja un pasniedza to Lienei. “Beidzot,” es nodomāju. “Viņš dod viņai savu telefona numuru un mēs varēsim doties.” Liene devās uz tualeti. Izvilku banknoti, lai samaksātu par savu alu un gatavojos doties mājup. Es nevarēju sagaidīt, kad varēšu ievilkt Lieni gultā. Laikam nekad iepriekš nebiju juties tik uzbudināts.Liene iznāca no tualetes un devās tieši pie manis. Es piecēlos. Pēdējā brīdī pamanīju, ka viņai bija dīvains satraukums sejā. Viņa pēkšņi satvēra manu roku un ielika man tajā kaut ko, pirms devās atpakaļ pie sava jaunā drauga. Kas pie velna?Viņa un svešinieks izgāja no bāra, sadevušies rokās. Paskatījos, ko Liene bija ielikusi manā rokā un biju pārsteigts – tās bija viņas plānās melnās biksītes. Kad tās pagrozīju rokās, jutu, ka tās bija pilnīgi izmirkušas. Pārliecinājos, vai neviens uz mani neskatās un tad pacēlu tās pie sejas. Lienes iekārojamā ķermeņa smaržas piepildīja manas nāsis.Es steidzos pie bāra durvīm, lai redzētu, kur viņi dodas. Es ieraudzīju, kā Liene iegāja viesnīcas veikalā. Redzēju, ka viņa kaut ko iegādājās. Kad pārdevējs gribēja ievietot viņas pirkumu papīra maisiņā, man šķita, ka redzu prezervatīvu iepakojumu.Mana sieva man bija pasniegusi savas slapjās biksītes un pēc tam devusies prom kopā ar svešinieku, lai nopirktu prezervatīvus. Ziņa bija sāpīgi skaidra, bet tik negaidīta, ka man bija grūti to saprast. Mana spēle ar nevainīgu flirtēšanu bija pilnībā apgriezta kājām gaisā. Liene grasījās doties uz šī vīrieša istabu un pārgulēt ar viņu.Tad sapratu, ka manā rokā ir vairāk nekā tikai slapjās biksītes. Tur bija arī istabas elektroniskā atslēga, ko viņa man bija pasniegusi un kad to izvilku no papīra aploksnes, no tās izkrita zīmīte. Pacēlu to un izlasīju.
Liene vēlas doties uz manu istabu ar mani. Pagaidi desmit minūtes un seko līdzi, jo viņa vēlas, lai tu vērotu. – Boriss
Manā prātā sāka veidoties ainas ar manu sievu, kas atslīgusi uz gultas, kamēr viņu bez apstājas bauda šis vīrietis no bāra. Mani sāka pārņemt panika. Ko viņa izdomāja? Mēs nekad iepriekš nebijām pat apsprieduši kaut ko tādu. Vai tiešām viņa gribēja pārgulēt ar viņu? Tas šķita pārāk traki.Es paskatījos uz pulksteni. Bija pagājušas piecas minūtes, kopš viņi pazuda. Es nervozi staigāju pa viesnīcas foajē dažas minūtes, nezinot, ko darīt. Beidzot sasniedzu savu robežu. Man bija jādodas uz numuriņu, lai redzētu, kas notiek. Es devos tieši pie lifta.Uz papīra bija rakstīts "907", tāpēc devos uz devīto stāvu. Likās, ka tur nokļūt prasa veselu mūžību. Izgāju no lifta un gāju līdz istabas durvīm. Apstājos, lai paklausītos, bet iekšā nesadzirdēju nevienu skaņu. Sirds nevaldāmi dauzījās krūtīs, izvilku atslēgu un ievietoju to slēdzenē. Iedegās zaļa lampiņa un es atvēru durvis.
Stāsta Liene.
Boriss novilka mēteli un pakarināja to. Viņš noņēma kaklasaiti un atpogāja krekla apkakli, tad pieveda mani pie lielās gultas malas un paņēma no manis brūno papīra maisiņu. Viņš izņēma prezervatīvu iepakojumu un nolika to uz naktsgaldiņa, pēc tam apsēdās uz gultas."Nāci šurp," viņš teica, norādot, lai es pievienojos viņam uz gultas."Es taču teicu, ka negulēšu ar tevi," sacīju ar zināmu aizkaitinājumu."Es joprojām esmu apģērbies. Vienkārši uzticies man."Boriss bārā bija šķitis šarmants, pievilcīgs un seksīgs, bet tagad viņš lika man justies neērti. Es gribēju aiziet un es domāju, ka būtu to darījusi, ja ne tas, ko biju redzējusi jura sejā agrāk. Kad Boriss mani pārliecināja viņu noskūpstīt, biju droša, ka Juris sadusmosies. Bet tā vietā, kā Boriss bija paredzējis, Juris šķita vēl vairāk uzbudinājies. Varbūt Borisam bija taisnība, kad Juris mūs atradīs viesnīcas istabā, viņš būs vēl vairāk uzbudināts. Man šķita, ka Borisam bija lielāka izpratne par šo spēli nekā man vai Jurim.Tas bija neprāts. Es varēju to izskaidrot tikai ar savu uzbudinājumu un dīvaino pienākuma sajūtu pret mūsu vienošanos ar Borisu, kas ļāva viņam mani pievilkt vēl tuvāk. Kad Juris ieradīsies, es to pārtraukšu, apsolīju sev. Es piecelšos un došos prom kopā ar savu vīru. Boriss atlaidās uz gultas un es lēnām apgūlos, lai noliektos pār viņu. Mana kailā mincīte bija tikai pāris centimetrus virs viņa gurniem."Tas ir slikts lēmums," es čukstēju."Vienkārši uzticies man," Boriss atbildēja.Man bija nedaudz neērti, tāpēc lēnām nolaidos līdz atbalstījos uz viņa. Es nodomāju, ka viņa bikses, iespējams, tiks notraipītas ar manu mitrumu. Tad viņš mazliet pakustējās un es sajutu viņa biksēs iespīlēto cieto locekli, kas berzējās pret manu mincīti. Borisam bija ļoti ciets un šķita arī diezgan liels. Es noelsos no viņa vēl neatklātā locekļa berzes pret manām lūpiņām. Tas bija neprāts. Es vēlējos seksu un gribēju doties mājās ar Juri, lai mēs beidzot atdotos viens otram.Kad nolaidos zemāk, mana ciešā kleita bija uzslīdējusi augšup pār gurniem. Ja Boriss paskatītos, viņš bez šaubām redzētu manu kailo mincīti ēnā zem kleitas apakšmalas. Ja kāds ienāktu pa durvīm, tas noteikti varētu redzēt manu kailumu."Juris mūs abus varētu nogalināt, kad ienāks," es teicu Borisam.Tieši tad es izdzirdēju kā durvis atslēdzas.
Stāsta Juris.
Es atvēru viesnīcas istabas durvis un acumirklī uztvēru visu ainu. Boriss bija novilcis mēteli un atlaidies gultā. Liene bija uz viņa, rokas atbalstītas uz Borisa krūtīm. Viņas kleita bija uzslīdējusi augšup un es skaidri redzēju viņas kailā dibentiņa iekārojamās formas. Viņas pežiņa bija pavisam kaila, atsegta un piespiesta Borisa gurniem. Prezervatīvu iepakojums stāvēja uz naktsgaldiņa, ērti pieejams, kad viņi būs gatavi turpināt savu piedzīvojumu.Mani pārņēma šoks, bloķējot jebkādu vēlmi rīkoties. Liene acīmredzot bija izlēmusi spēlei piešķirt pavisam jaunu dimensiju. Apdullis, es iegāju istabā un nespējot nostāvēt, nokritu uz krēsla stūrī. Manas domas bija piesātinātas ar spēcīgām emocijām. Jutos viegli noreibis no bailēm un greizsirdības sajaukuma, taču degu no uzbudinājuma un vēlmes.Ielūkojos Lienes acīs. Viņa mani uzmanīgi vēroja. Es nespēju nolasīt viņas izteiksmi, es gaidīju, lai redzētu, ko viņa darīs tālāk.
Stāsta Liene.
Kad Juris ienāca istabā, viņš kādas desmit sekundes šķita visu novērtējam. Es gaidīju kāda būs viņa reakcija. Taču viņš mani pārsteidza, jo… neko neizrādīja. Viņš vienkārši šķērsoja istabu un apsēdās uz krēsla, it kā būtu tikai vērotājs. Viņš pieņēma situāciju un mani tas pilnīgi apstulbināja.Es vēroju viņu, mēģinot izprast viņa rīcību. Vai tiešām? Juris gribēja vērot, kā es ar Borisu eju tālāk? Tas mani nostādīja dilemmas priekšā.Es jau biju teikusi Borisam, ka netaisos ar viņu gulēt un to biju domājusi pavisam nopietni. Bet tagad, kad biju šeit, uz viņa un jutu Jura mudinošo skatienu, cik tālu es biju gatava iet? Uz šo jautājumu es nezināju atbildi. Man likās, ka varētu nedaudz paberzēties pa Borisu, varbūt ar to pietiks.Es viegli šūpoju gurnus uz priekšu un atpakaļ. Borisa locekļa berze pret manu kailo mincīti caur biksēm uz brīdi jutās patīkama, bet drīz kļuva pārāk raupja un pārāk sausa pret manām lūpiņām.Es skatījos uz Juri. Viņa skatiens bija intensīvs un viņa izteiksme liecināja par milzīgu uzbudinājumu. Vai man vajadzētu ieklausīties Jura vēlmēs un atbrīvot Borisa locekli? Skatoties uz viņu, es lēnām atsprādzēju Borisa jostu, atpogāju bikses un izvilku viņa locekli. Biju nolēmusi, ka vienkārši mazliet paslidināšos pa viņu un ar to arī pietiks.Kad viņa loceklis bija atbrīvots, es to aplūkoju tuvāk. Tas bija gluds un silts manā plaukstā. Borisam bija ļoti resns un garš un tas bija ciets kā akmens. Es maigi pārslidināju plaukstu pa visu tā garumu, jūtot smago, izteikto formu, kas vijās no pamatnes līdz spožajai galviņai. Es to palaidu vaļā un slīdēju ar gurniem uz priekšu, pieliekot savu mincīti virs viņa.Es sajutu, kā viņa cietais loceklis pašķir manas lūpiņas un es slīdēju ar gurniem uz priekšu un atpakaļ, slidinot savu mincīti pa viņa milzeni. Biju tik slapja, ka viņa loceklis kļuva mitrs. Sajūtas bija dievīgas. Nespēju atturēties un netīšām ievaidējos.Turpinot mans uzbudinājums nekontrolējami auga. Es tik ļoti vēlējos, lai viņš mani piepilda, ka atteikšanās no šīs vēlmes kļuva gandrīz sāpīga. Ar katru gurnu kustību es gāju mazliet tālāk un Borisa locekļa gals tuvojās manas mincītes atverei. Zināju, ja es pavirzītos vēl puscentimetru un noliektu gurnus nedaudz leņķī, viņš ieietu manī. Man bija jābūt ļoti uzmanīgai.
Stāsta Juris.
Liene mani vēroja ilgu laiku, bet es pamanīju, ka viņa arī viegli berzējās pret Borisu. Nespēju noticēt, ka viņa bija tik ļoti uzbudināta un neķītra. Pēc brīža es redzēju, kā viņa atsprādzē viņa jostu un atpogā viņa bikses. Viņa izvilka viņa locekli.Borisa loceklis bija ļoti liels un izskatījās vēl lielāks, kad Liene to turēja savā mazajā rociņā. Es sajutu īsu baiļu sajūtas mirkli, kad ieraudzīju savu sievu, turot viņa milzīgo locekli. Viņa kustējās virs viņa, kleita uzslīdēja pilnībā pāri gurniem. Es varēju redzēt, ka loceklis atrodas starp viņas kaunuma lūpiņām.Viņa šūpojās uz priekšu un atpakaļ, slīdot ar savu pilnīgi mitro mincīti pa viņa locekli. Pēc kāda laika viņa sāka viegli elsot un vaidēt. Man nav ne jausmas, cik ilgi tas turpinājās, bet ar laiku es redzēju, kā viņas kustības kļūst arvien garākas. Borisa locekļa gals katras kustības beigās sāka pazust starp viņas kaunuma lūpiņām, meklējot ieeju.Un tad vienā brīdī viņa noslīdēja uz leju un viņa loceklis vairs nebija redzams. Liene pēkšņi skaļi ievaidējās, lēnām spiežoties atpakaļ. Mani pārņēma intensīvs baiļu un ekstāzes sajaukums, kad sapratu, ka Borisa milzīgais loceklis slīd iekšā manas sievas pežiņā un es to vēroju. Mana sieva tika pista manā acu priekšā un vienīgais, ko es darīju, es sēdēju un jutu kā dauzās mana sirds.Borisa loceklis pilnībā bija Lienē. Viņa aizvēra acis un lēni papurināja galvu vai nu viņa centās noliegt to, ko darīja, vai arī vienkārši mēģināja pierast pie viņa masīvā locekļa – es nebiju drošs.Pēc īsa pauzes Liene sāka uz viņa intensīvi jāt. Viņa slīdēja ar gurniem uz augšu un leju, paceļoties gandrīz līdz tam, ka pilnībā izlaida locekli no sevis, tad atkal slīdēja lejup, piepildot savu mincīti. Pēc dažām minūtēm viņas kustības mainījās uz tām, kuras atpazinu, tā viņa parasti jāja uz manis.Viņa piespiedās cieši pie viņa gurniem un vienkārši šūpojās uz priekšu un atpakaļ. Borisa loceklis kustējās dziļi viņā, kamēr viņa nepārtraukti berzēja savu klitoru un kaunuma lūpas pret viņa kaunuma kaulu. Mana sieva sāka trīcēt no orgasma uz Borisa locekļa.Liene izskatījās skaisti, kad viņa atkal un atkal sasniedza kulmināciju. Ar katru orgasmu viņas gurni raustījās un viņa dziļi vaidēja, izbaudot to. Starp orgasmiem viņa nogurusi sēdēja uz ceļiem, elsojot, atgūstoties pēc intensīva seksa, izsmelta un izstaipīta no resnā locekļa, kas viņai sniedza tik daudz baudas. Es pamanīju, ka uz viņas krūtīm sāk veidoties viegls sviedru slānis.Pēc neskaitāmiem orgasmiem, man šķita, ka Boriss saprata, ka viņa sāk pagurt. Viņš satvēra viņas ķermeni savās rokās un apguldīja viņu uz muguras. Viņš nostājās pie gultas malas un pievilka viņu tuvāk sev. Tajā brīdī viņš izkāpa no biksēm. Viņš satvēra savu milzeni un ievadīja to atpakaļ manā sievā, tad atpogāja kreklu un novilka to.Boriss stāvēja starp manas sievas kājām un mierīgi pisa viņu, man tas likās, ka mūžiba. Es pat piecēlos no sava krēsla un devos aiz viņa, lai varētu labāk redzēt. Lienes kaunuma lūpas bija plaši atvērtas ap viņa resno locekli, kad tas pazuda viņā. Es vēroju, kā viņš ritmiski un dziļi pisa viņu. No šīm dziļajām kustībām Liene vēl pāris reizes beidza un es sāku brīnīties par viņa izturību.Boriss atkal izvilka locekli no viņas. Uz brīdi es varēju redzēt visu viņas mincīti. Viņas kaunuma lūpas bija pilnībā uzbriedušas no uzbudinājuma un viņas sulas bija izsmērētas pa visu kaunuma zonu un iekšējiem augšstilbiem. Viņas mincīte palika pavērta.Boriss lika viņai nostāties pie gultas malas. Liene atspiedās uz elkoņiem, pavēršot viņam savu pievilcīgo dibentiņu. Šis skats man likās neticami uzbudinošs.Boriss piegāja un atkal satvēra savu locekli un nevilcinoties iegrūda to Lienes mincītē. Viņš sāka viņu ļoti spēcīgi pist. Es vēroju, kā viņš cieši satvēra manas sievas gurnus, lai atkal un atkal pavilktu viņas ķermeni pret sevi. Borisa smagie sēklinieki sitās pret Lienes ķermeni, viņš sāka smagi elsot, tuvojoties finišam.Pēkšņi Boriss skaļi ievaidējās un spēcīgi viņu pievilka sev klāt. Borisa kustības norima, kad viņu staricināja orgasms. Es pēkšņi iedomājos par neizpakoto prezervatīvu kastīti uz naktsskapīša, bet bija jau par vēlu. Viņš turpināja rupji stenēt un mazliet trīcēt. Liene atkal ievaidējās, sajūtot, kā Borisa loceklis pulsēja dziļi viņas ķermenī. Es iedomājos, kā viņa sperma piepilda Lieni, kamēr es to vēroju.Beigu beigās, pilnībā izsmelts, Boriss izvilka locekli no manas sievas un atkāpās. Viņa loceklis bija daļēji atslābis un nedaudz spermas vēl pilēja no tā. Liene apgūlās uz sāniem. Pirmo reizi kopš brīža, kad Boriss viņu bija ieguvis viņa paskatījās uz mani un es redzēju izbailes viņas sejā.Es viņu maigi mierināju ar savu skatienu, nezinu kā, bet mans loceklis man bija rokā un es mežonīgi beidzu skatoties savas sieviņas acīs. Mans loceklis pulsēja ļoti spēcīgi un es ejakulēju ar mežonīgu spēku. Es iztukšoju sevi pilnībā.Pēc tam es noliecos, lai viņu noskūpstītu. Mans loceklis, sāka atslābt. Pēc skūpsta abi jutāmies mazliet neveikli. Boriss bija apsēdies uz krēsla, no kura es biju piecēlies un vēroja mūs ar neatšifrējamu izteiksmi. Es aiztaisīju bikses, Liene sakārtoja savu apģērbu un mēs bez jebkādām sarunām izgājām no istabas.Mēs devāmies uz leju līdz foajē un klusējot gājām uz auto. Kad nonācām līdz auto, es atvēru viņai durvis un pievilku pie sevis īsam apskāvienam un skūpstam. Pēc mirkļa Liene pārtrauca skūpstu un palūdza man paņemt salvešu kasti no viduskonsoles.Es iekāpu viņas vietā, kamēr viņa stāvēja pie auto, bet tā vietā, lai darītu, kā viņa lūdza, es uzliku rokas uz viņas augšstilbiem pie kleitas apakšmalas. Es pacēlu viņas kleitu, atklājot viņas mincīti sev un kailo dibentiņu tukšajam autostāvvietas laukumam.Mans minējums izrādījās patiess, Borisa lielā spermas deva lēnām tecēja no manas sievas mincītes lejup pa viņas kājiņām. Skats mani pilnībā apbūra un es to vēroju dažas sekundes."Es neticēju, ka tu tiešām gribēji, lai es to daru!" viņa beidzot noteica."Es? Es tikai piedalījos," atbildēju. "Tā bija tava izvēle."Liene nolaida kleitu atpakaļ un mēs skatījāmies viens uz otru, dziļi iegrimuši domās. Domāju, ka abi vienlaikus sapratām. Boriss bija spēlējies ar mums. Liene pasmaidīja un es piecēlos, lai viņu noskūpstītu."Brauksim mājās," es viņai teicu. "Jau ir diezgan vēls."Joprojām nezinu, ko domāt par Borisu. Nezinu, vai bijām viņa neapzinātie līdzdalībnieki vai veiksmīgie mācekļi. Viņš noteikti pierādīja sevi kā īstu spēles lielmeistaru.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
3956
8
4 pirms mēnešiem
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
Pelnrušķītes stāsts.
Masku ballīte.
Vakars bija silts un piepildīts ar gaidām, es un mana sieviņa Jana izkāpām no automašīnas pie viesnīcas, kur notika ikgadējā mana darba masku ballīte. Šogad tēmā valdīja pasakas un viesnīcas zāle bija pārveidota par elegantu karaļvalsti. Katrs bija tērpies kādā slavenā pasaku tēlā un mēs ar Janu arī centāmies atstāt iespaidu.Jana, izvēlējās Pelnrušķītes tēlu, viņa bija satriecoša savā gaiši zilajā kleitā un šķita, ka viņa tikko būtu izkāpusi no pasaku lappusēm. Viņas smalkās, atdarinātās “kristāla” kurpītes mirdzēja katrā solī. Viņa izskatījās kā sapņu princese un es biju pārliecināts, ka viņa būs balles uzmanības centrā.Es biju izvēlējies neparastu tēlu. Tā kā mēs bijām nolēmuši nedaudz paspēlēties ar lomām, es biju tērpies kā Rūķis, paklausīgs, pakļāvīgs kalpotājs savai spožajai Pelnrušķītei.Kad mēs iegājām greznajā viesnīcas zālē, mūzika jau skanēja un dejas ritēja pilnā sparā. Masku ballīte bija sākusies un viesi bija ģērbušies dažādos pasaku tēlos – princese Katrīna, Sniegbaltīte, Aladins un citas slavenas figūras. Katrs šķita spēlējot savu lomu un es nevariēju nepamanīt, cik atklāti pievilcīga bija Jana – viņas slaidā figūra izcēlās starp citiem dejotājiem.Jana tuvojās manam priekšniekam Robertam, kurš bija izvēlējies savu paša interpretāciju par Šarmanto Princi . Viņa apspīlētais kostīms bija elegants un viņa harizma pievilināja ne vienu vien skatienu. Roberts jau no pirmā brīža aizrāvās ar Janu – viņi tūlīt pat sāka deju un stāvot malā, es varēju tikai vērot, cik sinhronas ir Janas un Roberta kustības, viņi smējās un flirtēja.Viņi izskatījās kā ideāls pāris – Jana kā Pelnrušķīte un Roberts kā princis, kurš bija gatavs viņu izglābt. Es paliku savā lomā – paklausīgs un pazemīgs, gluži kā mans tēls, kurš tikai vēro no malas.
Dejas laikā.
Pēc pāris dejām ar Robertu Jana atgriezās pie manis, viņas seja staroja."Princis vēlas man pielaikot kurpīti," viņa jokoja, viegli pasmaidot. Viņas acīs bija izteikts azarts.Es atbildēju ar smaidu, bet iekšēji jutu, ka situācija kļūst arvien personiskāka. "Varbūt viņš to arī izdarīs," es ironizēju, lai gan manī dzima jaunas sajūtas – kaut kas starp greizsirdību un intriģējošu uzbudinājumu.Kad mūzika kļuva lēnāka, Roberts pienāca atkal pie Janas. "Vai es varu lūgt uz deju?" viņš jautāja, acis nenovēršot no viņas.Jana pamāja un ar graciozu kustību, pastiepa roku pret Robertu. Viņi devās uz zāles vidu, dejas laikā Roberts lēnām noliecās un piepacēla Janas kājiņu. Viņš lēnām novilka un uzvilka Janai kurpīti, it kā pārbaudot, vai viņa patiešām ir īstā Pelnrušķīte. Jana, nedaudz nosarka no viņa pieskāriena un pavērsa skatienu uz mani, it kā pārliecinoties vai es to redzu.Es ne tikai to vēroju, bet arī jutu, ka mani pilnībā pārņem šī aina. Robertam bija pilnīga kontrole pār situāciju un es biju tikai vērotājs, kurš nespēj neko mainīt. Jana likās izbaudām šo lomu spēli un es sapratu, ka vakars tikai sākas.Kad balle tuvojās noslēgumam, Roberts, vēl arvien izstarojot savu pievilcību un pārliecību, pienāca pie manis un Janas."Es gribu piedāvāt jūs abus pavadīt mājās," viņš sacīja ar savu dziļo balsi. "Tā kā šovakar esmu Princis, man jāaizved sava Pelnrušķīte uz mājām, vai ne? Es varu izsaukt karieti?"Jana, viegli pieskardamās viņa rokai, smējās jokojot. "Tu gan esi īsts Princis! Varbūt Princis varētu mani arī izglābt?"Es sapratu, ka viņi abi spēlē šo lomu vairāk nekā tikai ballītes ietvaros. Jana pieņēma Roberta uzmanību pilnībā, un es kā Rūķis, atrados savā vietā – uzticams, taču aizmirsts.Taksometrā, Jana ar Robertu apsēdās aizmugurē, man nācās ieņemt vietu priekšā. Atmosfēra kļuva arvien intīmāka, lai gan viņi turpināja sarunāties par darbu un ikdienas dzīvi, viņu ķermeņa valoda izteica ko citu. Es uzmetu skatienu atpakaļ un pamanīju, kā Roberts lēnām noglāsta Janas kāju, turpinot sarunu.
Mājās.
Kad mēs beidzot piebraucām pie mājas, Jana, mazliet iereibusi no izdzertā šampanieša un jūtami uzbudināta no Roberta pieskārieniem, ielūdza viņu pie mums uz vēl kādu dzērienu."Princis nevar doties mājās, kamēr nav apkalpojis Pelnrušķīti," viņa jokoja, izaicinoši skatoties uz Robertu.Es biju klusējošs vērotājs, es atnesu vīna glāzes no virtuves, kamēr Jana ar Robertu sēdēja viesistabā, turpinot flirtēt. Viņu sarunas kļuva intīmākas un es skaidri redzēu, ka Robertam patīk pieskarties Janai."Mīļais," Jana teica, pagriežoties pret mani. "Vai vari atnest vēl uzkodas?" Viņas tonis bija nevis pavēlošs, bet drīzāk tāds, kas apstiprināja manas lomas maiņu. Es sapratu, ka esmu kļuvis par Rūķi un viņa – Pelnrušķīte.Kad biju atgriezies ar uzkodām, Jana un Roberts turpināja sarunu, bet es viņus vairs neuztvēru kā savu sievu un savu priekšnieku. Viņu lomas bija skaidri noteiktas – viņi abi baudīja manu paklausību un to, kā klusi es izpildu viņu vēlmes.
Pavērsiena punkts.
Vakars ritēja tālāk, atmosfēra kļuva arvien dziļāka, intīmāka un gandrīz taustāmi saspringta. Es, sēžot krēslā vēroju, kā Pelnrušķīte Jana un Princis Roberts arvien vairāk satuvinās. Pēc katras nākamās vīna glāzes viņu sarunas kļuva arvien vaļsirdīgākas, pieskārieni kļuva ilgāki, bet smiekli – tuvāki. Jana bija pilnībā atslābinājusies un viņa izbaudīja Roberta kompāniju ar katru mirkli vairāk.Roberts, jau nedaudz iereibis, pēkšņi pievērsās man ar nevainīgu jautājumu. "Tu esi saprotošs vīrs, vai ne? Jana man teica, cik jūs abi esat laimīgi. Viņa patiešām ir kā dārgums."Jana, sēžot blakus Robertam, nedaudz nolieca galvu, skatoties tieši uz mani. Viņas acīs bija viegls mirdzums."Protams, esmu saprotošs," atbildēju, cenšoties saglabāt mieru, kaut iekšēji jutu spriedzes pieaugumu.Roberts pasmaidīja un pacēla glāzi vīna, it kā uzsverot savus vārdus. "Man šķiet, es jau tagad jūtos kā daļa no jūsu ģimenes... Saproti, ko es gribu teikt, vai ne?"Viņa balss tonī bija kaut kas aizkustinošs un es īsti nesapratu, kur viņš vēlas virzīt sarunu. Jana tikai turpināja klusēt, ļaujot Robertam vadīt šo sarunu."Zini," Roberts turpināja, "esmu izdzēris vairāk nekā parasti un droši vien man nevajadzētu šonakt braukt mājās. Bet es arī nevēlos būt traucēklis."Viņa balss tonis it kā gaidīja, ka es piedāvāšu kādu risinājumu un Jana lēnām uzmeta man skatienu. Viņas acis izteica kaut ko vairāk – kaut ko, kas šķita pārbaudījums, izaicinājums man. Es sapratu, ka viņi gaida manu reakciju."Pavisam noteikti, tu vari palikt," es teicu, lai gan mana balss bija nedaudz neizteikta. "Mums ir viesu istaba, tur tu varēsi pārnakšņot."Roberts pasmaidīja, it kā gaidījis šādu atbildi. "Viesu istaba, jā, bet vai Princim tur būs ērti un piemēroti?" viņš noteica.Es sajutu, ka saruna virzās uz ko lielāku. Roberts pacēla skatienu un paskatījās uz Janu, kura viņam atbildēja ar siltu smaidu. Viņi abi bija uz viena viļņa."Es domāju," Roberts pēkšņi kļuva mazliet nopietnāks, "jūsu guļamistabā ir ērtāka gulta. Vai ne, Jana?"Jana pasmaidīja, viņas acis bija pievērstas man. "Es domāju, ka princim vienmēr jābūt komfortā," viņa teica, viegli noglāstot Roberta roku. Viņas balss tonis bija mierīgs, bet arī pilns ar zināmām gaidām par to, kas sekos.Man kļuva skaidrs, ka viņi gaida vairāk nekā tikai atļauju palikt pa nakti. Tas, ko Roberts netieši jautāja, bija daudz vairāk – viņš piedāvāja pilnīgu lomu maiņu. Kā Princis viņš vēlējās ne tikai Pelnrušķīti, bet arī pilnīgu manu atļauju tam.Un tad nāca izšķirošais jautājums, kas telpu piepildīja ar gaidām. Roberts, joprojām skatoties uz Janu, izteica frāzi, kas izklausījās nevainīga, bet es jutu tās dziļāko nozīmi. "Kā sadalīsim vietas, mans draugs? Varbūt... Princis ir pelnījis komfortu, tā pat, kā Pelnrušķīte. Kā tu domā, varbūt viesu istaba piemērotāka ir Rūķim?"Tas nebija tieši jautāts, bet tas skanēja kā galīgs tests. Viņi abi, Jana un Roberts, tagad gaidīja manu atbildi. Jana viegli piespiedās Robertam tuvāk. Laulības gulta vai viesu istaba – šis nebija jautājums tikai par vietu, kur gulēt. Tas bija jautājums par to, vai es piekritīšu, lai Princis pārguļ ar viņa Pelnrušķīti.Telpā valdīja pilnīgs klusums. Tikai pulksteņa tikšķēšana, Jana nolieca galvu uz Roberta pleca. Viņi gaidīja.Es dziļi ieelpoju, es apzinājos, ka šis mirklis izšķirs visu. Manā galvā norisinājās vesela domu vētra, bet atbilde bija jau skaidra. Es noliecu galvu un izteicu frāzi, kas ne tikai noslēdza vakaru, bet atvēra pilnīgi jaunu ceļu mūsu dzīvē:"Es domāju... Rūķim būs pareizāk palikt viesu istabā. Princis ir pelnījis ērtības."Jana pasmaidīja, apmierināta ar manu atbildi. "Paldies, mīļais. Es zinu, ka šonakt mums visiem būs labi."Roberts pacēla glāzi un smaidot, piebilda: "Nu, tad lai sākas jauna ēra. Tu patiesi esi lielisks, vīrs."Jana piecēlās no dīvāna, paņēma Roberta roku un skatoties man dziļi acīs, teica: "Ar labunakti, mīļais. Es pavadīšu Princi līdz guļamistabai."Es pamāju, pieceļoties un dodoties uz viesu istabu. Iekšēji jutu dīvainu sajūtu – pazemību, satraukumu un pieņemšanu vienlaikus. Es dzirdēju viņu soļus, kad viņi virzījās uz guļamistabu un zināju, ka mūsu dzīvē sākas jauns posms – es biju izdarījis savu izvēli un tā bija neatgriezeniska.
Rīts.
Nakts ritēja mokoši. Es gulēju viesu istabā, mēģinot nomierināt prātu, bet klusumā, kas pārņēma māju, pamazām sāka izskanēt skaņas, kuras kļuva par neizbēgamu realitātes apliecinājumu. No guļamistabas dzirdamie čuksti, aizturētie smiekli un klusas kaislības atbalsis lika man skaidri saprast, kas šobrīd notiek aiz aizvērtām durvīm. Manā galvā notika cīņa starp to, ko biju pieņēmis un realitāti, kas kļuva neizbēgama. Katrs šis troksnis man lika izjust smagumu krūtīs un es skaitīju minūtes līdz rītam.Jana un Roberts bija pilnībā iegrimuši savā pasaulē. Šī bija viņu nakts. Gultā, kurā es ar sievu agrāk biju nodevies intīmajiem brīžiem, tagad līdzās Janai bija Princis. Skaņas no viņu tuvības pieauga.Kad beidzot pienāca rīts, es jau gulēju nomodā, skatoties uz griestiem, prātojot, kā mainīsies mūsu dzīve pēc šīs nakts. Guļamistabas durvis viegli atvērās un iznāca Jana. Viņas gaita bija lēna, klusa un atbrīvota, it kā viņa būtu izbaudījusi pilnīgu brīvību un laimi.Es paskatījos uz viņu – Jana bija iznākusi tērpusies tikai Roberta kreklā. Krekls viņai bija par lielu, sniedzoties līdz augšstilbiem un tas bija vienīgais apģērba gabals, kas viņai bija mugurā. Nebija nepieciešami vārdi – šis vienkāršais skats pasniedza visas atbildes par to, kas bija noticis naktī.Jana uzmeta man vieglu smaidu, kas šķita piepildīts ar mieru un pašapziņu. Man nebija jautājumu, viņai nebija jāatbild. Viņas acīs bija skaidrs vēstījums – viņa bija izbaudījusi šo nakti kopā ar Robertu un viņa krekls bija skaidrs apliecinājums tam, ka viņu tuvība bija bijusi pilnīga. Jana pienāca man klāt, noliecās un sniedza man dziļu, kaislīgu skūpstu.Skūpsts bija tik intensīvs, ka es uz mirkli aizvēru acis, ļaujoties sajūtām. Bet tad es to sajutu – izteiktu, nedaudz sāļu garšu, kas nekavējoties iedūra man sirdī kā realitātes apliecinājums. Spermas garša uz viņas lūpām bija neizdzēšama zīme tam, kā Roberts bija pamodināts. Skūpsts bija rūgteni salds – tas bija kā pēdējais apliecinājums par nakts notikumiem, par to, cik tālu viss bija aizgājis."Es ceru, ka tu labi gulēji," viņa čukstēja, izbaudījusi skūpstu, it kā viņai tagad būtu vēl vairāk spēka pār manu gribu. Viņas balss bija mierīga, bez nožēlas. Viņa nebija spiesta kaut ko paskaidrot, jo viss jau bija skaidrs.Es dzirdēju, kā Jana virtuvē uzliek vārīties ūdeni. Roberts joprojām bija guļamistabā.
Brokastis un pateicība.
Pēc rīta klusuma un Janas parādīšanās Roberta kreklā, mēs visi pamazām satikāmies virtuvē. Jana ar rāmu smaidu gatavoja brokastis un atmosfēra šķita pārsteidzoši mierīga. Roberts izskatījās nedaudz noguris, bet ļoti apmierināts ar nakts notikumiem. Viņš apsēdās pie galda un izskatījās kā cilvēks, kurš pilnībā kontrolē situāciju.Jana, šķietami atpūtusies un pārliecināta, pasniedza kafiju un brokastis, sarunājoties ar Robertu intīmā tonī, it kā viņi būtu divatā. Es joprojām jutos nedaudz izslēgts no šīs tuvības, bet iekšēji pieņēmis savu lomu un mēģināju uzturēt mierīgu atmosfēru. Es vēroju viņu ķermeņu valodu – pieskārieni, skatieni, vieglas sarunas, kurās Roberts dažreiz izsaka kādu asprātīgu komentāru, kas liek Janai pasmaidīt vēl plašāk.Viņa uzmet man vieglu, mīļu skatienu un es saprotu, ka mūsu attiecībās kaut kas ir mainījies. Viņa izbaudīja šo jauno dinamiku un viņas attieksme pret mani nebija izsmejoša vai pavēloša, bet vairāk līdzīga vadībai – viņa ievirzīja mani jaunā lomā, it kā rūpējoties, lai es saprastu, kas tagad ir mans uzdevums.Kad brokastis bija galā un Roberts grasījās doties prom, Jana izteica savu nākamo lūgumu. Viņas balss bija mierīga, bet vārdi – skaidri."Mīļais," viņa teica, pievēršot man uzmanību, "vai tu vari pavadīt Robertu līdz durvīm un pienācīgi pateikties viņam par vakardienu? Galu galā, viņš bija mans Princis."Mani soļi bija lēni, bet paklausīgi un es sekoju norādēm. Roberts piecēlās no galda un mēs devāmies uz priekštelpu. Viņš pagriezās pret mani, ar apmierinātu smaidu. Es jutu, ka šī bija mana iespēja apstiprināt savu jauno lomu un pateikties tam, kurš tagad bija ienācis mūsu dzīvē ar pilnīgu pārliecību par savu vietu."Paldies par vakardienu," es teici, raugoties uz Robertu. "Es novērtēju visu, ko tu izdarīji."Roberts pasmaidīja, viegli uzsita man uz pleca un piebilda: "Tu esi lielisks vīrs. Tava sieva ir īpaša sieviete, tev ir paveicies." Viņa balss bija pilna pašapziņas un viņš pagriezās, lai dotos prom, atstājot mani ar izpratni, ka šis bija tikai sākums.
Mīlas gultas sakārtošana.
Kad atgriezos viesistabā, Jana jau bija piecēlusies un stāvēja pie loga, skatoties ārā. Viņa atkal uzmeta man vieglu smaidu, bet šoreiz viņas balss tonis bija nedaudz nopietnāks. Viņa pienāca tuvāk."Mans mīļais vīriņ," viņa teica ar maigumu balsī, "es vēlos, lai tu saproti, cik svarīga ir tava loma. Ja tu esi pilnībā pieņēmis to, ko mēs vakar sākām, es vēlos, lai tu ej uz mūsu guļamistabu un sakārto gultu. Es gribu, lai tu piedzīvo visu – arī to, kas notika tur naktī."Šī bija pārbaude. Es sapratu, ka viņa gaida no manis kaut ko vairāk nekā vienkāršu paklausību. Jana vēlējās pārliecināties, vai es patiešām esmu gatavs pilnībā pieņemt savu jauno lomu. Gultas sakārtošana bija simbolisks akts.Es pamāju ar galvu un lēnām devos uz guļamistabu. Kad atvēru durvis, telpā joprojām bija viņu kopīgās nakts sajūta – gaisā joprojām virmoja smalks kaisles aromāts. Es tuvojos gultai un mani sagaidīja skaidri mīlas pierādījumi. Gultas veļa bija saburzīta un uz tās vēl bija redzamas viņu tuvības pēdas – tas nebija jāapraksta vārdos. Katrs mazais detaļu gabals lika man saprast, kas šeit bija noticis.Mana sirds sitās straujāk, bet es sapratu, ka šis ir mans jaunais pienākums. Es pieņēmu šo uzdevumu ar zināmu pazemību, sakārtojot gultu un rūpējoties par to.Kad darbs bija pabeigts, es atgriezos viesistabā, kur Jana mani gaidīja. Viņa piegāja tuvāk un ar maigumu acīs uzlika roku man uz pleca."Paldies, manu mīļo ragnesīt," viņa teica maigi, izrunājot vārdus tik mīļi un maigi, ka tie skanēja kā viņas atzinības apliecinājums. Viņa pasmaidīja, it kā būtu pilnīgi apmierināta ar to, ka esmu pieņēmis savu jauno lomu.Šis bija brīdis, kad es pilnībā sapratu, ka mūsu dzīve un attiecības ir mainījušās. Jana vairs nebija tikai mana sieva – viņa bija kļuvusi par HotWife un es – viņas uzticamais Kukolds.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
3236
6
4 pirms mēnešiem
OnTheKnees,
43
Pēdējā vizīte: 3 pirms vairākām stundām
-
No sos ciemata
Viņu pirmo reizi satiku sos ciematā, toreiz man bija 18 viņai 16. Braucu vizināt bērnus ar rolleri , jo tas uzlaboja viņiem dienu. Pēkšņi viņa apsēžas un saka braucam. Apmetām aplīti, ieskatījāmies viens otram acīs un samainijamies ar numuriem . Ilgu laiku nedevām viens otram nekādu ziņu. Līdz bija pagājušo jau 3 gadi un parādījās uzaicinājums FB. Tieši brīdī kad braucu uz viņas pilsētu. Tad nu apstiprināju un uzrakstīju vai nevēlas tikties. Uz ko viņa atbildēja ka nu ir aizņemta bet jā varam. Tikšanās bija ātra, uzreiz devāmies uz nomaļāku vietu , abi zinājām ko vēlamies. nonācām mežā un daudz nerunājot ķērāmies pie lietas. Viņa paņēma manu uzbudināto locekli savā mutē kamēr es viņu maigi turēju aiz matiem, pēcāk novilku viņas biksītes un sunīša pozā atspiežoties pret koku ieslidinàju viņā savu locekli. Daudz skatienu apkārt vai neviens nenāk. Neliels uztraukums un viss, beidzu turpat mežā, atvadījāmies un devāmies tālāk. Tik dīvaini, ka zinājām ko vēlamies. Kopš tās reizes vairs neesam runājuši.
2432
1
4 pirms mēnešiem
Jānis,
30
Pēdējā vizīte: 3 pirms dienām
-
Bija 2012g
Bija jauks vasaras vakars braucu mājās no maiņas apmeram septiaņi no rīta: Tā kā bija traki darbiga maiņa domāju piestašu rīta agrumā nopeldeties : domats darīts iebraucu sev zināma ezera peldvieta sabužinajis sevi ka nu atveldzešos un bridu ezerā pa pliko kā saka rīta mundrumu atgūt. Neko nedomājot atveldzejos un lēna gaitā liduu ārā no siltā udens . Sadzirdeju meiteņu kikinasanu domaju ka radās kā ne kā nakts neguleta. Neko saku krameties ap mašīnu un ieraudziju telti netālu no peldvietas ! Sapratu ka neesmu viens! Neko nepieveršot uzmanibu taisijos projām ! Skatos divas sievietes ar vīrieti nak pie manis : Prasa vai neesot kas iedzert: Es jau tā samulsis nezinu ko atbildēt stostidamies saku ka ir gan aizķeries: Kā mājās braucot vienmēr paņemu lidz pēc maiņas ar ko atslābināties konjaciņu. Piedavaju sak ir gan : Skatoties uz tām meičām sapratu ka šīs ķiķinaja. Vecis gan bija tumsnejs ap gadiem 60 spalvains ar zelta ķēdi : sapratu kas par izklaidēm bija pie ezera. Vecis prasa uzreiz naudu vai bābas : es samulsu : kamēr stostijos dāmas jau ķiķinaja ap mani neko iedzērām un atbrivojamies. Sapratu ka vecim nestāv :::: bet dāmām gribējās karstu stāvošu daiktu tā kā biju ari iesilis saku ka varētu pacīnīties ar dāmām tad nu sāku kircinat vienu no viņām...turpinajums sekos!
4542
0
5 pirms mēnešiem
Peteris15,
46
Pēdējā vizīte: 16 pirms vairākām stundām
-
Meeting
Ну так вот пара сексвайф и муж списались обменялись фотками и встретится в ресторане договорились С парой пришли в ресторан и сразу искорка проскочила между мной и девушкой. Ну так бывает. Ну середина дня, ресторан полупустой. И девочка спросила где мыть руки и я вызвался ей помочь. Ну а пришла она на встречу в такой секси юбочке расклешенной и ножки в нейлоне, я ещё думаю чулки или колготки. Ну я показал туалет и уже уходить и дай думаю проверю. Удерживаю дверь которую она уже закрывать собиралась, задираю юбочку а там чулочки . Без лишних слов я захожу в туалет, развернул девчушку к себе попкой, член уже стоял, и лёгким движением руки презерватив на члене и я задираю её юбочку, а там к шикарным чулочкам вдобавок ещё и ажурные трусики. Просто сдвинул трусики в сторонку - сделал привычный вверх-вниз членом раздвигая лепестки её розочки и нагло и уверенно держась за бёдра насадил девочку на хуй как бабочку на иголку. Короче оттрахал как следует. Малышка мне всю руку искусала чтобы не кричать. Потом уже дома вдвоём с её мужем оттрахали по полной и не сдерживаясь. Вот такое знакомство
1534
0
5 pirms mēnešiem
James,
46
Pēdējā vizīte: 6 pirms vairākām stundām -
Čalis gaidīja, kamēr šefs izdrāza...
Bija parasta diena ofisā, kolēģi prom pie partneriem, es kā viņu asistente ofisā, atbildu uz epastiem un telefona zvaniem. Priekšnieks arī šodien nebija ofisā, faktiski es viena pati. Darbs jau gāja uz beigām, kad uz parasto telefonu piezvanīja mans draugs. Sākumā izlikās par klientu, kam interesē mūsu preces, ar nedaudz pārveidotu balsi, pēc tam jau sapratu, ka tas ir viņš. Pasmējāmies, sākām normāli sarunāties un viņš caur telefonu vilka uz visādām nerātnībām. Vārds pa vārdam, es atbildēju, uzvilkāmies. Viņš lika man apsēsties uz galda, ielikt roku aiz biksītēm, paspēlēties ar klitoru, pēc tam novilkt biksītes.. mani tas mulsināja, taču bija interesanti un piekritu visam, ko viņš vēlējās. Līdz pienāca darba beigas un beidzām sarunu ar domu, ka tūlīt pat steigšos mājās pie viņa un mums būs kaislīgs sekss. Doma tik tāl bija laba, ja vien kāds nebūtu visu dzirdējis un redzējis. Noliku klausuli, iemetu biksītes somā, devos uz izeju, kad no sava kabineta koridorā iznāca priekšnieks. Es nebiju pamanījusi, ka viņš ir atnācis. Viņš prasīja, lai ienāku viņa kabinetā. Parunāties. Mna sisrds notrīcēja jo biju nobijusies, ka viņš visu dzirdēja un tagad mani atlaidīs par tik nepiedienīgu uzvedību. Iegāju kabinetā un viņš aizslēdza durvis. Nesapratu, kas notiek, viņš vienkārši pateica - apsēdies! Uz mana galda, pretī manam krēslam. Es biju ļoti samulsusi, bet piegāju pie viņa galda un atspiedu dibenu pret tā, sakrustojusi rokas uz krūtīm. Viņš pienāca, apsēdās krēslā un nopētīja mani kā tādu preci. "Es dzirdēju tavu sarunu! Un zinu, ka tev šobrīd nav kājās biksītes! Tu saproti, ka mūsu uzņēmumā tik nepiedienīgas sarunas un darbības ar klientiem pa telefonu nav pieļaujamas?" Es nosarku un ļoti nokaunējos viņa priekšā. Apzinoties un atceroties katru vārdu, ko runājām. Taču pirms paspēju ko atbildēt, viņš stingrā balsī atkārtoja, ka licis man APSĒSTIES UZ galda, nevis atspiesties! Es uzreiz uzmetu dibenu uz galda un gaidīju kas būs tālāk. Domājot, ko lai atbild par to sarunu. Taču atbildēt nemaz nevajadzēja, priekšniekm nepatika attaisnojumi, viņam vajadzēja izlēmīgi un rīcībspējīgi darbinieki. "Parādi man to mitro pežu, kura tik ļoti grib daiktu sevī!" Es nedaudz šokēta skatījos uz viņu.. RĀDI! Viņš iesaucās, uz ko es automātiski sabīstoties nedaudz pavēru kājas. Viņš lika pacelt kleitu un paplest plašāk. Pēc tam lika man spēlēties ar sevi.. kamēr pats piesēdās tuvāk un iestūma savus resnos pirkstus manī. Viņš ātri kustināja tos un mans uzbudinājums tikai pieauga, es jau tā biju ļoti uzvilkusies, bet tagad viņš drāza mani ar pirktiem un es nespēju to izbeigt. Nespēju pretoties. Viņš piecēlās, attaisīja bikses un no tām izvēlās viņa milzenis. Ar pliku galviņu, izspiedušies asinsvadi, resns.. no gala notecēja sula.. Arī no manis jau tecēja un viņš uzreiz, ātri ienāca manī un sāka mani drāzt, dziļi un spēcīgi. Es baudā sāku skaļi vaidēt, bet viņš aizpieda manu muti un turpināja mani drāzt. Es biju tik ļoti uzbudināta, man bija tik ļoti labi, ka beidzu un sāku trīcēt uz viņa daikta.. vēl pāris grūdieni un viņš aiz maiem novilka mani uz ceļiem un iebāza savu pimpi man mutē. Beidza mutē. Pēc vienkārši teica, ka drīkstu iet.
5753
3
6 pirms mēnešiem
AgneseB,
24
Pēdējā vizīte: 5 pirms mēnešiem
-
Mekleju sievieti seksam bauskā
Meklēju sievieti seksam bauskā . Romantisks vakars kas var arī regulāri turpinaties , kad nu vien sagribas. Var ari pret atlīdzibu , vai izmaksat vakariņas utt. Atverts piedavajumiem . No 18-45gadus jaunai sievietei.Meklēju sievieti seksam bauskā . Romantisks vakars kas var arī regulāri turpinaties , kad nu vien sagribas. Var ari pret atlīdzibu , vai izmaksat vakariņas utt. Atverts piedavajumiem . No 18-45gadus jaunai sievietei.
1209
0
6 pirms mēnešiem
Jankamekleju,
27
Pēdējā vizīte: 2 pirms nedēļām
-
Kārlis, Vidzemē
Sveiki. Iteresē slepenas sexa attiecības, ko varam realizēt ik pa laikam, kad uznāk vēlme sajust jaunus piedzīvojumus un iekāri. Poedāvājums tikai precētām dāmām. Tikšanās slepenas ar pilnīgu konfidencialitāti. Ja rodas šāda vēlme, bet joprojām nēsi droša, raksti un sarunāsim. Pēc tam jau pati pieņem lēmumu, vai tas ir tas ko vēlies 😉
1114
0
7 pirms mēnešiem
Kārlis,
42
Pēdējā vizīte: 1 pirms nedēļas
-
Ar kaut ko jāsāk..
Tas jau bija kādu laiciņu atpakaļ, atmiņā palicis vēl karantīnas laiks un komandantstundas laiks, un kā nu sanācis kā ne, šajā laikā biju attiecībās, bet šad un tad šo ierobežojumu dēļ nācās palikt vienam Rīgā, bet tā brīža draudzenei nācās doties uz laukiem. Garajās vakara stundās pavadīju laiku šeit, jo citu neko īsti tāpat nevarēja darīt, nolēmu, ka varbūt jāpapriecājas vismaz virtuāli, ja jau nav iespējams to darīt klātesošs, tā nu sāku saraksti ar daudzām, jo daudzām, bet kā pieredze rāda, tad sievietēm šeit augsti standarti, bet tomēr izdevās sastapt kādu kurai ir līdzīgas domas par šo un arī vēlas piepildīt savus vientuļos vakarus.
Virtuāli sākām sarakstīties, viņa skaista sportiska sieviete ar dupsi kā no žurnāla vāka, krūtis ļoti formīgas, un lūpas tik izteiktas un spilgtas, kad šādu foto saņem, tad viss ko vari izdarīt ir noslaucīt savas siekalas un turpināt saraksti. Vārds pa vārdam esam jau sevi apmierinàjuši vairākas reizes attālinàti apmainoties ar fotoattēliem, bet man piezogas doma, ka tā šis viss nevar beigties, ka tomēr jāmēģina satikties, viņa tagad zina manas mīļākās vietas un lietas, un es viņas, tas varētu būt viena laba tikšanās..
Kas arī notika..
Sākumā viss nedaudz neveikli, jo tomēr pirmā tikšanās dzīvē, iemalkojam pa glāzei un jau sākam vairāk atraisīties. Es kā vīrietis kuram muti var aizvērt tikai ar skūpstiem vai uzsēžoties lēnām sāku virzīt tēmas uz mums vēlamajām, kā jau katru vakaru..
Tad pēkšņi vakaram esot jau kulminācijā un esam jau sākuši nedaudz aptaustīt viens otra ķermeņus, viņa pielec kājās un saka, ka nepieciešama dāmistaba.
Es nedaudz atslīdu zemāk krēslā un jūtu, ka esmu pamatīgi iereibis, bet manā gadījumā tā ir laba ziņa, jo nakts nebeigsies nedz ar vienu reizi nedz ar 15 minūtēm slavas.
Viņa iznākot no dāmistabas ir nedaudz atbrīvojusies no apģērba, dzīvoklī ir patumšd vienīgais apgaismes objekts ir dzeltenīga lampiņa, kas spīd man blakus, atveroties durvīm redzu, kà pie stūra parādās rotaļīga ēna, kurai seko puskails ķermenis, viņas formīgās krūtis sedz tikai tīkliņveida krūšturis, kad viņa atliecoties uz atpakaļ atspiežas pret sienu ir redzams cik ļoti uzbudināta viņa ir, ēnā ļoti izceļas viņas cieti piebriedušie krūšu gali.. Mans draugs biksēs no šī skata sekundē ir pilnīgi ciets.
Tad viņa lēnām un uzmanīgi tikai caurspīdīgās biksītēs un tīkliņveida krūšturī pienāk pie manis un pieglaužas pie manas auss un iečukst - es ļoti gribu, tagad..
Un šajā brīdī mūsu mēles savijas fantastiskā un slapjā dejā, viņai patika, kā ar mēli spēlējamies un nolēma, ka man nepieciešams parādīt arī viņas piebriedušajirm krūšu galiņiem cik labi mana mēle strādā.
Ar mēli maigi noglāstu apkārt krūšu galiņam cik tas iespējams caurs tīkliņu un tad maigi pieskaros ar pašu mēles galiņu un sajūtu cik stingrs tas ir un sadzirdu cik ļoti tas patika viņai no viņas vaida, rokās esmu jau satvēris viņas stingro dupsi un maigi to masēju un spaidu, viņa sēžot manā klēpī jau ir sajutusi manu lockekli kurš spiežas ārā no biksēm. Turpinu skūpstīt viņas krūtis un ar mēli spēlēties ar krūšu galiņiem , tikmēr viņa ar savu kājstarpīti berzējas gar manu lockeli, tad viņa satver manu galvu atrauj no krūtīm, ar veiklu kustību attaisa savu krūšturi un es beidzot redzu šīs divas perfektās formas krūtis, viņa iespiež manu galvu starp tām un spēcīgi sāk jāt uz manis caur biksēm, es jau vairs nespēju izturēt un veiklā kustībā samainamies vietām, tagad viņa ir krēslā un skatās uz mani, es stāvu viņas priekšā un pētu katru viņas centimetru un paralēli atpogāju savas bikses un no tad viņas sejas priekšā parādās mans rīcībai gatavais loceklis..
Viņa paskatās manās acīs un jautā vai drīkst? Uz ko atbildu pamājot ar galvu,viņa maigi satver manu locekli ar mēli nolaiza visu sākot ar oliņām līdz pat pašam galam, un tad ievelk galiņu savā karstajā mutītē..
3064
2
7 pirms mēnešiem
Bubuls,
31
Pēdējā vizīte: 1 pirms dienas -
Viņš izdrāza mani saslēgtu roku dzelžos
Man tobrīd vēl nebija astoņpatsmit, bet viņam pāri trīsdesmit. Mēs bijām pazīstami jau sen, dzīvojām nelielā pilsētā un viņš strādāja pa apsargu manā skolā. Bija vakars un mamma man palūdza aiziet pie viņa uz skolu, lai paņemtu spirtu, ko viņš bija kaut kur dabūjis, pa lēto. Es aizgāju, skola bija slēgta. Pieklauvēju, viņš atvēra un aiz manis aizslēdza durvis. Pirmo reizi pa visiem gadiem, cik šeit esmu mācījusies, biju skolotāju istabā. Ērti dīvāni, liels galds. Viņš prasīja man, vai nevēlos uzcienāties, uz galda stāvēja pīrādziņi, desmaizītes, bonaparts. Nodomāju, kāpēc ne, vienu glāzīti varētu. Pēc vienas glāzites nāca otra, trešā, ceturtā un apsēdies man blakus, nejauši roku uzlika uz manas kājas. Es neiebildu. Sākumā samulsu, bet sapratu uz ko tas velk un viņš ielēja piekto glāzīti, pēc kuras piecēlies, sāka taisīt vaļā siksnu. Es sēdēju samulsusi, bet pavisam drīz viņa puscietais loceklis atradās manā mutē un ar plaukstām turot manu galvu, tas tika ritmiski spiests man mutē. Jutu, kā tas piebriest. Paliek aizvien lielāks. Cietāks. Viņš murmināja pie sevis, cik viņam labi esot. "Man ir arī roku dzelži, gribi, es tevi arestēšu?" Viņš jautāja un izvilka tos. Es nepaspēju neko daudz pateikt, jo mutē bija loceklis, kad viņš mani jau paņēmis aiz padusēm piecēla kājās. Pagrieza ar muguru pret sevi un aizlicis manas rokas aiz muguras, saslēdza tās roku dzelžos. Pastūmis uz priekšu un pacēlis manas rokas augstāk, tiku noguldīta ar krūtīm pret galdu, bet viena no viņa neķītrajām rokām jau glāstīja manu kāju, dibenu un pacēla svārkus. Nākamajā brīdī, manas biksītes tika pavilktas uz sānu, uzāķētas uz dibenu un viņa pirksti berzējās gar manu vagīnu. "Ooo cik slapja!" es atceros viņa pārsteigumu. Un sajutu vairākus viņa pirkstus savā vagīnā. Ar vienu roku turēdams manas rokas gaisā, piespiesta pie galda es tiku drāzta ar viņa pirkstiem. Es nespēju pretoties, tikai gaidīju, kas būs tālāk. Jo vairāk un ātrāk viņš kustējās, jo patīkamāk man kļuva, līdz izvilcis pirkstus, viņš iestūma savu locekli manī. Turot mani aiz rokām, kas saslēgtas, viņš sāka mani drāzt, spēcīgi, dziļi, strauji. Man patika kā viņš lēnāmvilka ārā un tad atkal spēcīgi ienāca manī. Viņa loceklis bija tik ciets, tas pirpildīja msnu vagīnu ar katru grūdienu, līdz viņš beidza uz mana dibena. Paņēmis salveti notīrīja to, uzvilka bikses, noņēma roku dzelžus, iedeva spirtu un teica, lai nesu mammai. Es samulsusi stāvēju pie skolas un nespēju aptvert, kam es tikko biju ļāvusi sevi izdrāzt. Bet viņa brutālums mani pārsteidza nesagatavotu.
4700
4
7 pirms mēnešiem
Millya,
24
Pēdējā vizīte: 7 pirms mēnešiem
-
Kaimiņu būšana V
Ne nākamajā dienā, ne ndēļā mēs ar Kittiju īsti neko par notikušo neparunājām. Man bija darbs, viņai arī, satikāmies reti, tikai gulēt ejot un no rīta pie brokastīm. Domāju, mums abiem notikušais bija diezgan skaidrs un runāt par to īsti nebija laiks un pat vēlēšanās. Notika tas, kam bija jānotiek, tas, ko viņa vēlējās un tas, ko es vēlējos. Reizēm lietas notiek pašas no sevis. Es vienmēr esmu ticējis, ka savas vēlēšanās ir jāsaka skaļi, nevis jāpatur pie sevis pēc svecīšu nopūšanas. Patinot laiku atpakaļ, pirms vairākiem gadiem biju jautājis Kitijai, vai viņa vēlas ar sievieti un viņa atbildēja, ka jā. Tad tagad atceroties pēdējos notikumus, jautājumi faktiski paliek lieki. Reizēm tu kaut ko pasaki, bet tas piepildās pēc gada vai pat vairākiem. Viss, kas notiek, reizēm notiek lēni un bez steigas. Tā pat, kā nejauša sastapšanās ar Natāliju saimniecības preču veikaliņā. Nezināju, ka viņa ir nomainījuši darbu un tagad šeit strādā. Kittija bija prasījusi man nopirkt virvi, dārza šūpolēm, taču saimniecības preču veikaliņa durvis gandrīz bija paspējusi aizslēgt Natālija. Viņai ir sācies pusdienlaiks un pusdienlaikā durvis tiek slēgtas. Tā notiek nelielos veikaliņos mūsu nelielajā miestiņā. Viņa pārsteigta iesaucās, ka viņai sākas pusdienlaiks, bet neatstās taču kaimiņu aiz durvīm. Man ienākot, durvis aizslēdzās. Uz jautājumu, ko es meklēju, atbildēju, ka virvi.. viņa jokodama pasmējas un vaicāja vai ziepes arī vajadzēs, bet es atjokojot teicu, ka lai sasietu sievieti, iztikšu bez ziepēm. Viņa manāmi piesarka. Tā kā stāvējām jau pie virvēm, es viņai parādīju uz sarkanu, resnu virvi un teicu, lai nogriež man 10 metrus. Man nevajadzēja šādu, bet lai pieturētos pie teiktā, liku viņai tā tiešām domāt. Viņa izskatījās nedaudz satraukusies un es teicu viņai, lai neuztraucas, sievietei, kura tiks sasieta, tas noteikti patiks. Uz ko viņa smaidīdama noskaitīja metrus un nogriežot to pasniedza man. Vēl kaut ko? Viņa jautāja. Jā, vēl šo paciņu knaģus un savilcējus. Viņa atkal piesarka un uzmetusi acis plauktam teica, ka savilcēji vēl nav izlikti, bet tie esot noliktavā. Viņa devās pa priekšu un es sekoju viņai. Lēnām viņa gāja pa priekšu, šupodama gurnus un nedaudz atskatījusies saprata, ka es viņai sekoju. Neko neteikusi turpināja uzsākto ceļu. Viņai kājās bija melnas, garās zeķes vai zeķubikses, īsti nezinu, jo dibenu sedza kleita līdz celim. Viņai patīk velkāt kleitas un tverot viņas saldo smaržu sapratu, ka gribu viņu atbrīvot no tās kleitas. Tā bija skaista, seksīga, labi piegulēja uz auguma, bet zinu, kas ir apakšā. Taču tā vietā lai izģērbtu viņu, ieejot noliktavā uzreiz pateicu viņai: "Novelc kleitu!" Viņa apstājās, pagrizās pret mani un ar pārsteigtu skatienu skatījās uz mani. "ko gaidi?", es mazliet stingrākā balsī pārjautāju. Natālija pasmaidīja un izlikās, ka nav dzirdējusi manu pavēli, pagriezās un devās tālāk. Nezinu, kas man bija uznācis, bet turpat stāvot un turot rokā virvi es jau daudz skaļākā balsī pavēlēju: "Neizliecies par kurlu kuce tu labi dzirdēji, ko es tev teicu! Neliec man atkārtot!" Viņa pārsteigumā pagriezās vēlreiz un strauji man tuvojās, likās, ka tūlīt dabūšu pa seju par uzdrīkstēšanos. Viņa strauji pienāca, pacēla roku un apstājās. Arī es stāvēju un skatījos cieši viņas acīs.. viņas seja bija tik tuvu manējai, ka varēju sajust viņas elpu savā mutē. Viņa turēja roku paceltu, bet neuzdrošinājās sist. "Kā tu uzdrošinies mani neklausīt? Kuce!" Viņa lēnām, pacelto roku aizvirzīja aiz muguras, lai pieturētu kleitas augšu, kad ar otri sāka taisīt vaļā kleitas rāvējslēdzāju. Atvērusi augšu viņa novilka kleitu līdz gurniem un pēc tam pār dibenu, pār ceļiem, izkāpusi no tās, turēja to rokās. Es paņēmu to un lēnām to glīti salocījis, noliku turpat netālu uz kādas kastes. Lēnām nopētīju viņas augumu, viņas ādu, viņas sirds dauzījās, viņa elpoja nedaudz paātrināti, kas lieicināja, par paātrinātu sirds ritmu. Viņa stāvēja melnās zeķu biksēs, melnā apkašveļā. Man par lielu pārsteigumu, viņai nebija krūštura. Viņas stingrās krūtis zem kleitas izskatījās tik labi, ka pat to nepamanīju. Viņas krūšu gali bija piebrieduši, cieti. Uz ādas uzmetusies zosāda, no nedaudz vēsā gaisa noliktavā, un kaut kur bija neliels caurvējš, sparugas te netrūka. Apgājis viņai apkārt prātoju, ko man ar šo kuci iesākt. Es taču atnācu nopirkt virvi šupolēm, nevis kucei. Vietējā saimniecības preču veikalā varēja iegādāties daudz ko, sākot no katliem, pannām, šampūniem, traukiem, līdz pat dārza instrumentiem, lāpstām, cirvjiem.. Turpat netālu no Natālijas stāvēja naži. Es paņēmu vienu no tiem un viņas sejā bija iezagās reālas bailes. Ar asmeni es lēnām vilku gar viņas kaklu, krūtīm, vēderu un maigi to iespiedu starp viņas kājām, kas viņai lika elsot ļoti strauji un satraukti. Lēnām pār nabu es ieslidināju nazi aiz viņas zeķubiksēm, tad strauji to pavelkot pārgriezu tās. To pašu es izdraīu ar viņas biksītēm, pārgiežot tās abās pusēs. Nedaudz papletusi kājas, viņa atbrīvoja tās un es izvilcis tās no viņas kājstarpes, vēl siltas, samurcīju tās bumbiņā un pielicis pie viņas mutes, lēnām ar tās iebīdīju viņas mutē. Centimetru pa centinmetram, līdz viņa nedaudz sāka rīstīties. Kuce stāvēja klusi. Tikai elpoja struji un brīžiem notrīcēja no vēsuma. Tad paņēmu virvi, lai nogrieztu no garā gabala īsāku gabalu. Noliku virvi un nazi uz kastes, bet pats vēlreiz apgāju apkārt kucei, nopētot katru viņas ķermeņa centimetru. Nostāies aiz muguras ar roku iegāju viņas kājstarpē. Viņa satraukti ieelsojās un nopūtās. Viņa bija karsta, mikla. Pēkšņi man uznāca nepārvarama vēlme viņu nopērt. Nopērt par neklausīšanu, nopērt par sliktajām domām, ko viņa domāja, kad paņēmu nazi, nopērt par pavedināšanu virtuvē, nopērt par manas sievas laizīšanu. Par visu nopērt. Mazliet paspēlējies, liku viņai pacelt rokas un turēt tās uz sāniem, kamēr es pavilku uz leju viņas saplēstās zeķu bikses, līdz ceļiem. Tā, lai viņa stāvētu pliku dibenu, bet nevarētu paiet, dēļ savīstītajām kājām. Nostājies mazliet iesānis, es pieliecies pie viņas auss, pavēstīju viņai par saviem plāniem: "Tagad es tevi nopēršu, par to, ka pavedināji mani virtuvē, par to, ka domāji, ka es ar to nazi varu tev kaut ko nodarīt, par to, ka laizīji manu sievu. Tu nedrīksti kustēties, tu nedrīksti ar rokām aizsegties, tev ir jāstāv mierīgi un jāskaita līdzi cik reizes es tevi peru. Vai saprati kuce?" Viņa bailēs sastingusi skatījās taisni uz priekšu un pamāja ar galvu. "Sāki, jā mans kungs! Un pēc katra cirtiena teiksi skaitu un "mans kungs! Vai saprati?" Viņa trīcošā balsī atbildēja, "Jā, mans kungs!" Es pasmaidīju, tiešām kuce visu sapratusi un tas mani no sirds iepriecināja. Nezinu vai fakts, ka tagad esmu kungs vai kas cits, bet sajutos labi. Pārlaidu acis noliktavai domājot, ar ko lai viņu noper un pamanīju mušu sitamās pletnes. Izvēlējos vienu un spēcīgi to atvēzējis, strauji to virzīju uz leju, radot vēju un skaņu, no kuras Natālija izbijās un sakustējās, nolaizdama rokas. "Vai tiešām tu domā, ka tavs kungs būs tik nežēlīgs?" es vaicāju, uz ko viņa bailīgi atbildēja, ka nē. Nē kungs! "Par katru tavu grēku, saņemsi desmit sitienus! Sāc skaitīt kuce!" Es nnoliecu viņu nedaudz uz leju un sāku pērt. Sākumā vāji, ka pat sarkanas š'vīkas uz dibena nepalika. Taču ar katru nākošo grēku, es palielināju sitienu spēku, pārbaudit viņas robežu, līdz tiekot pie 30+ pērieni jau bija diezgan spēcīgi un uz viņas vaigiem bija manāmi redzamas svītras.. taču Natālija turpināja skaitīt un paklausīgi, skaļā balsī, pēc katra skaitļa nosaucot mani par kungu. "Četrdesmit, mans kungs!".. "Paplet savu kājstarpi kuce!" un viņa uzreiz ar rokām paleta savus dibena vaigus, ar pirkstiem saķerot kaunuma lūpas un arī tās paplešot. Man par pārsteigumu, viņa suloja. Viņa bija tik uzbudunāta, ka viņas peža kliedza, lai izdrāžu viņu. Taču nedomāju kucei šādu prieku tik ātri sagādāt. Vispirms pārlaidis ar roku pār viņas lūpiņām, iegāju vņā ar diviem pirkstiem un sāku viņu drāzt ar roku. Uz ko kuce sāka skaļi vaidēt un kunkstēt.. noliecoties aizvien zemāk uz priekšu un cītīgi turot savu pežu pavērtu. Viņa bija tik slapja, ka jau visa mana roka bija ar viņas sulu. Pamazām drāžot viņu, jutu kā viņa iekšā pulsē un saraujas, kā kļūst stingra, kā tuvojas viņas baudas virsotne. Turpinājumā pašsaprotami, viņa sāka trīcēt un beidza no manām darbībām, iztaisnojusi muguru, cieši sakļaujot kājas kopā viņa stāvēja un raustījās konvulsijās. "Skaties man acīs!", kungam patīk redzēt, kā viņa izbauda savu laimi. Paņēmis virvi es liku viņai pastiept rokas uz priekšu, sasējis tās, es ievēroju kaut kādu ūdens trubu ejot gar griestiem. Izvilcis tai cauri virvi, piesēju Natāliju pie šīs trubas, tā, ka viņas rokas bija gaisā. Atradis kaut kādu lāpstas kātu, plati pie tā piesēju abas Natālijas kājas. Viņa stāvēja ar seju pret sienu, viņas krūtis pieskārās tai. Taču mugura bija izliegta, ,atšaujot dibenu uz manu pusi. Vēlreiz sāku viņu masēt un ātri ievadīju nu jau trīš pirkstus viņā.. lēnām spēlējoties ar viņas vagīnu, mana roka bija kļuvusi slapja un jau četri pirksti staipīja viņas pežu. Taču es nedomāju apstāties un pēc brīža jau visi pieci bijas viņas vagīnā un pamazām, ar katru nākošo grūdienu, centos ieiet viņā pavisam, ar visu plaukstu. Viņa trīcēdama kunkstēja un vaidēja pa visu noliktavu, kad mana plauksta iegāja viņā un saliekot to kulakā, sāku lēnām drāzt viņu dziļi, taču jau pēc pāris grūdieniem, viņas diebens kā mežonīga ķēve sāka locīties uz visām pusēm, cenšoties atbrīvoties no manas rokas, viņa trīcot atkal beidza.. ietupusies ceļos, cenšoties tos sakļaut, taču koks starp kājām viņai neļāva to izdarīt. Viņa beidza tik spēcīg, ka burtiski izstūma manu roku no sevis. UZ reiz nometu bikses un uzreiz iestūmu viņā savu jau sen kā piebriedušo daiktu. Viņa bija tikko beigusi un ļoti stingra, kad sāku viņu spēcīgi drāzt no aizmugures. Paņēmu viņu aiz matiem un spēcīgi vilku uz leju, viņas mugura izliecās tā, ka krūtis berzējās cieši pret sienu, bet starp dibena vaigiem ienirst mans loceklis. Atkal parādās un atkal spēcīgi pazūd viņā. Viņas dibens nodreb ar katru grūdienu un mans temps aizvien palielinās, līdz jau drāžu viņu no visa spēka.. jūtu, kā pamazām ar katru reizi, kad iznāku, mana bauda pieaug un arī viņa ne uz mirkli nav zaudējusi savu, par to liecina visi viņas maksts muskuļi, kas cenšās izspiest no mana locekļa visu, ko vien var izspiest. Pamazām tuvojoties kulminācijai, es sāku apsvērt iespējamos beigšanas variantus.. un zinot, kā Natālijai patīk anālais sekss, neilgi pirms beigām, piespiežu galviņu viņas ānusam un veikli ieslīdot tajā, sāku viņu piepildīt ar savu spermu. Mēs abi tā mirkli stāvam un cenšamies atgūt elpu.. atguvies, es izeju no viņas ānusa un sperma notek gar viņas kāju.. atraisījis viņas kājas un rokas, uz mirkli piesēdām uz kastēm noliktavā.. "Mums biežāk vajadzētu kopā paēst šādas pusdienas", viņa noteica. Es piekritu, abi pasmējāmies un sākām ģērbties. Atvainojos viņai par saplēstajām biksītēm, uz ko viņa noteica, ka bija tā vērts un līdz varakam iztikšot bez. Paņēmu pēc kā nācis, Natālija mani izvadīja no veikala un dirvis pēc manis joprojām palika slēgtas. Norunājām vēlreiz tikties, tikai šoreiz viesnīcā. Pēc pāris dienām, kad mana Kittija atkal būs dežūrā.
4102
2
7 pirms mēnešiem
ReTe,
37
Pēdējā vizīte: 1 pirms mēneša -
Dubaija
2020.gada vēlā rudenī, mūkot no Kovid ierobežojumiem, ar čomu aizlaidām uz dažām dienām, uz konferenci Dubaijā! Otrās dienas vakarā, netikām konferences VIP afterparty (garāks stāsts, kas aizvirzītu mani no tēmas), čoms uzaicināja pie sevis viesnīcā iedzert lidostā nopirkto, līdzpaņemto rumu! Tai laikā es vēl lietoju alko. Tiem kas nezina - arābu valstīs parastā veikalā alkohols nav nopērkams. Tas ir pieejams tikai specializētos veikalos, viesnīcu bāros - ārzemniekiem! Musulmaņiem ir aizliegts lietot alko!Bet nu ne par to stāsts, protams! Izdzērām 0.5l pudeli uz diviem. Skaidrs, ka piedzerties nav iespējams, bet nu tāds viegls reibonis noķerts. Man tas parasti nozīmēja tādu starpstāvokli, kad ir grūti dabūt erekciju. Par daudz lai būtu skaidrā un gribulis, bet par maz, lai būtu šmiga, un erekcija. Kārtīgā šmigā tad atkal cita problēma - grūti vispār tikt līdz orgasmam! Tad varu "stundu plus" mocīties ar cietu mietu un nebeigt. Bet nu atkal novirzos no tēmas....Godīgi jāatzīst, čoms tērējās ar plašāku vērienu un dzīvoja ļoti krutā viesnīcā, es vienkāršākā. Pēc "izraušanās no kovid skavām" nosvinēšanas, izsaucu taxi un devos uz savu viesnīcu!
Viesnīcas foajē iekāpu liftā, nospiedu savu 11.stāva pogu, man pievienojās vēl daži cilvēki. Tai skaitā jauna, ap 25, apaļīgām formām, tumšmataina sieviete, kura nospieda 18.stāva pogu. Nezinu kāpēc to piefiksēju, jo viņa manu uzmanību nepievērsa ne ar ko īpašu! Lifts apstājās manā stāvā. Es viens pats izkāpju, lifta durvis jau novibrē, lai vērtos ciet, te pēkšņi arī apaļīgā izlec no lifta! Mans numuriņš bija vien pāris soļu attālumā no lifta, jau nopīkstināju savu durvju karti, redzu beibe nekustās no vietas un skatās uz mani! Pajautāju - kā varu viņai palīdzēt? Viņa man saka - es tā parasti nedaru (ha-ha, iekšēji jau sasmējos), bet viņa varot par 100 EUR man striptīzu uzdejot un masāžu uztaisīt! Es viņai saku - par 100 eur es arī Tev varu masāžu uztaisīt! Nē, nu varot jau arī seksu sarunāt, bet tas esot 250 EUR. Es pretī: nu labi, nāc iekšā numuriņā, ko mēs te gaitenī kaulēsimies (saruna, protams, notika angliski). Mūžā tādu ciparu nebiju iztērējis par seksu.... bet tā kā biju ietaupījis uz vienu maksājumu vairāk kā 1500 EUR - domāju, nu labi why not? Paskatījos makā, man EUR naudās bija tikai 100nieks. Viņa man saka, ka šai pašā viesnīcā ir bankomāts, es varēšot aiziet pakaļ pēc tam (tad nu gan uzticējās!). Turklāt es vēl teicu, ka nezinu, vai mums kas vispār izdosies, jo esmu iedzēris. Viņa nostājās pie spoguļgaldiņa, uzlika kaut kādu mūziku telefonā (nu nebaudāma skaņa, protams) un sāka gorīties! Es viņai saku - ņefiga, tā nav dejošana! Es par šo neesmu gatavs maksāt. Viņai vēl jāpiemaksā, lai es kaut ko tādu skatītos. Viņai 2x nebija jāsaka, piedāvāja pāriet pie masāžas! Iegāja manā viesnīcas vannas istabā, apjautājās, vai man ir kāds ķermeņa krēms? Atbildēju, ka nav gan, nelietoju! Savāca ķermeņa losjona mazās vienreizējās pudelītes, kādas mēdz būt viesnīcu vannas istabu aprīkojumā. Nogūlos, sāka mani masēt... Absolūti skaidri un ātri sapratu, ka pat elementārus masāžas kursus nav izgājusi, nedz pacentusies apgūt šo prasmi! Vai nu diletante, vai iesācēja, vai arī iespējams vairumam ir vienalga kādas kvalitātes apkalpošanu vīrieši saņem! Man nē! Es teicu, ka tā tas cauri neies! Tā kā sarunas vedās brīvi, man bija interesanti... Nezinu kas, bet kaut kas man viņā patika un pievilka. Skaistule viņa nebija. Varbūt alkohols pie vainas. Teicu, gulies Tu, es labāk Tev uztaisīšu masāžu! Viņa pastāstīja - ka devusies šajā viesnīcā pie savas draudzenes, kura jau esot nomuriņā ar kaut kādu vietējo arābu policistu, kurš esot izvirtis, bet arī stipri piedzēries! Gribot vērot citus nodarbojamies ar seksu, jo pālī viņam nemaz nestāvot. (ak jā, ik pa brīdim viņa arī ar kādu sarakstījās un 1x pat sazvanījās pa tel). Pati esot no Francijas. Saucot Džidžī (hm... iespējams iniciāļi G.G.). Francijā esot vīrietis, bet nu krāniņš galīgi maziņš un sekss esot nekāds!
Kad sāku viņu masēt, lai arī neesmu nekāds masieris, esmu masējis vien savas sievietes, sapratu, ka viņai visa mugura savilkta. Plecu muskuļi kā metāla troses. :) Iespiedu mazliet pāris limfas plūsmas mezglos (ir tādi mums ķermenī) - viņa gandrīz no gultas izleca! Pateicu, ka viņai kārtīga, profesionāla masāža nepieciešama! Palēnām masējot, biju nokļuvis līdz viņas kājstarpei, liku apgriezties uz muguras, ieslidināju savus pirkstus viņā... Jāpiebilst, es zinu kur un kā ar pirkstiem darboties, lai sievieti līdz skvirtam novestu! Nepagāja ne pusminūte, kad viņa jau sasniedza orgasmu! Nu varbūt pārspīlēju, bet noteikti mazāk par minūti. :D
Tad viņa sāka darboties ar savām rokām gar manu locekli. Bet nu bez mutes palīdzības, tikai rokām, man pat nesacēlās. Pateicu - nē meitēn, te nekas nebūs. Tad viņa apģērbās, kādu brīdi pļāpājām.... Tad viņa man paprasīja samaksu. Es godīgi dodu 100 EUR. Viņa man - kā, bija taču vienošanās par 250 EUR. Uz ko es skaļi sāku smieties, sakot - ka viņai nu gan pietiek nekaunības, es pat seksu neesmu dabūjis, Tevi izmasēju, Tevi apmierināju, samaksāju vēl 100 EUR! Viņa man pretī - nu jā, bet Tev jau nestāv! Tā kā bija pagājis krietni ilgāks laiks, nekā izlasīt šos stāstiņu, tad man jau tas mazais žvingulis bija pazudis un es sāku sajust, ka erekcija varētu būt! Es viņai - nu, šobrīd man liekas, ka es varētu! Viņa netielējoties saka - ok, ātri norauj kleitu, apakšveļu un nāk uz gultu, prasa, kādā pozā es viņu gribu! Liku viņai uzsūkāt, un tad stāties uz celīšiem no mugurpuses! Es biju gatavs! Iegāju viņā! Prezervatīvus mēs pat nepieminējām! Smaržoja viņa labi, likās, ka ar viņas higiēnu viss kārtībā (nedod dievs, ja būtu kaut mazākā pazīme pēc zivīm.... mana nelaime un laime vienlaikus - uz smakām esmu ļoti jūtīgs). Viņa tikai izbailēs teica - "tikai nebeidz iekšā". Es apsolīju! Man reizēm patīk apaļīgākas dāmas ar kārtīga izmēra dibeniem! Tādu ņemot priekšā beidzu neparasti ātri, izrāvu ārā un izšļācu uz viņas muguras un dibena vaigiem! Šī vēl uztraucās - Tu tiešām nebeidzi iekšā? Es pajautāju, vai tiešām es izskatos pēc idiota, kurš gribētu viņai radīt problēmas?
Piecēlās, aizgāja uz vannas istabu, sakopās, apģērbās, teica, lai iedodu savu whatsapp numuru. Viņa uzaicinās mani, ja es gribu pievienoties arī viņas draudzenei un un izdrāzt viņas abas, parādot šovu tad piedzērušam arābam, kurš visu apmaksā! Par to man nebūšot jāmaksā. Bet uzreiz es nedrīkstot nākt. :) Es negribēju dot Latvijas numuru. Iedevu vietējās simkartes numuru! To nevarēja pievienot whatsapp. Nezinu kā tagad, bet tai laikā AAE vispār whatsapp varēja darbināt tikai caur VPN, jo oficiāli tas tur bija aizliegts. Nobraucām lejā viesnīcā, līdz bankomātam, izņēmu nepieciešamo summu un samaksāju!
Protams, vēlāk vairs man viņu neizdevās sazvanīt. Gribēju viņu vēl satikt, uzturējos Dubaijā vēl dažas dienas. Bet nu tā arī DžiDžī manā dzīvē bija iepeldējusi tikai to 1-2 stundām ar dārgāko ever prostitūtas pakalpojumu bez izsargāšanās!
2783
2
8 pirms mēnešiem
Runcuks47,
43
Pēdējā vizīte: 4 pirms dienām
-
Kaimiņu būšana III
Nepagāja pat minūte, man liekas, kad pa durvīm ienāca sieva.. es vēl stāvu istabas vidū, pliku pakaļu, loceklis kā stabs gaisā. kitija protams ir ne to vien redzējusi, bet šoreiz pārsteidzu pat viņu un arī man sirds pa muti kāpa ārā, likās viss, kas vien bija manī, apgriezās 3x iekšā un pat kļuva nedaudz nelabi. Viņa pārsteigta prasa, ko es daru kails mūsu viesistabā? Domājot ko atbildēt, lēnām pasniedzos pēc šortiem un velku tos tik pat lēni kājās, skatoties uz Kitijas pārsteigto sejas izteiksmi. Pasmaidu, lai slēptu uztraukumu un no uztraukuma vienlaicīgi. Viņa atkārto jautājumu un es mierīgi, atguvis elpu saku, ka viņa taču aizbrauca šopingā un, ka biju nolēmis pavadīt šo laiku, kas atvēlēts tikai man vienam pašam, mierīgi uz dīvāna, paskatoties kādu interesantu video no mūsu filmu krājuma, kamēr viņa prom. Ārēji protams centos būt mierīgs, bet iekšā viss dauzījās, griezās... Jana tikko bija izgājusi pa tām durvīm, pa kurām ienāca Kittija. Domāju, vai viņas satikās vai nē, vai viņa paspēja pazust no mūsu mājas? "Nu vispār, kamēr Olga mani gaida mašīnā, es varētu tev ātri izpalīdzēt", viņa pasmaidot noteica. "Tikai ātri, jo es ienācu tikai pēc maka un pārāk ilga kavēšanās Olgai var likt ienākt iekšā." Kittija atspiedās ar muguru pret sienu turpat koridorā un lēni, kārdinoši pavilka uz augšu savus jau tā ne pārāk garos svārciņus, ar tru roku slīdot pār savām krūtīm un un saspiežot te vienu, te otru. Vēl nedaudz un redzēju vīnas biksītes, ko viņa lēni pavilka uz leju līdz celīšiem un nedaudz paplešot kājās, redzēju viņas piesārtušās kaunuma lūoas, ar kurām viņa sāka spēlētirs, slidinot pirkstus starp tām.. "Tu nāksi?" Ilgi vairs negaidot, nometu šortus šortus tur, kur tos biju pacēlis un darīju to ko vīram pienākas. Piegājis pie Kitijas, mēs sākām kaislīgi skūpstīties. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu viņu tik ļoti gribējis. Turēju viņas galvu aiz pakauša savā plaukstā un likās, ka reibstu no mūsu skūpsta, īpaši brīdī, kad viņa ar roku paņēma manu locekli un pievilkusi pie savas kājstarpes, sāka ar manu galviņu berzēt savu klitoru, slidināja to starp kaunuma lūpām no klitora līdz makstij un atpakaļ. Piespiedis pie sienas es kustējos viņas virzienā un mans stingrais loceklis kairināja viņas klitoru, kamēr rokas spēlējās ar viņas krūtīm, kas jau tika atbrīvotas no kleitas lencītēm un krūštura. Es skūpstīju viņas kaklu, plecus, krūšu galus un viņa baudā elsoja an ausīs, apķērusi manu galvu spieda sev tuvāk. Līdz viņa spēcīgi agrūda mani pāris soļus atpakaļ. Noliekusi galvu, viņa caur pieri skatījās uz mai tā, itkā gribētu mani saplosīt gabalos līdz koķeti pasmaidot pagriezās ar seju pret sienu un piespiedusi krūtis pie tās, ar abām rokām plati papleta savus dibena vaigus, aicinādama mani iekšā. Ilgi nedomādams, piegāju pie Kittijas un stingri saķēris viņas gurnus, devos viņā iekšā. Tiklīdz galviņa pazuda viņas vagīnā, Kittija atkal iekunkstējās un sakodisi lūpas gaidīja turpinājumu. Lēnām, nesteidzīgi mana galviņa atkal iznāca, paberzējās gar viņas klitoriņu un atkal iegāja viņā. Tā kacinādams viņu es pamazām ar katru reizi iegāju aizvien dziļāk. Ticis pāri pusei, es paliku viņā un kustinot gurnus, lēmnām šupojos kitijas vagīnā un viņas dibentiņš padevīgi kustējās vienā ritmā ar mani. "Mmm.. jā mīļais, tu esi tik ciets, man ir tik faking labi ar tevi, es jūtu katru tavu centimetru sevī, esmu tava mauķele šobrīd, paņem mani tā kā tu to vēlies." Mūsu spēlēs šādas runas nebija nekas svēšs, viņa tiešām zin, kā likt justies man laimīgam. Šādas runas mani vienmēr uzvelk vēl vairāk un pamazām kāpinot tempu mans locekli pazuda aizvien dziļāk viņā un olas ar katru grūdienu atsitās pret viņas klitoru. Satvēris viņas kaklu no priekšpuses, es paliecu viņas muguru uz aimuguri un jau pilnā garumā, ritmiski kustējos viņā, līdz brīdim, kad spogulī pamanīju Janu. Jā, viņa skatījās uz mums caur visistabas logu. Laikam redzot sievu atgriežamies, aizskrēja aiz mājas, tagad caur viesistabas logu vēro, kā es pēc viņas drāžu savu sievu. Fakts, ka viņa skatās piešķīla jaunas sajūtas un šī nav pirmā reize, kad mūs kāds vēro. Arī sievai tas ļoti patīk, tāpēc neslēpu no viņas šo faktu un tā arī pateicu viņai: "Mums ir skatītājs" es iečukstēju sievas ausī.. Viņa pārsteigta jautāja: "Ko!? Olga?" mans loceklis jau pilnībā slīdēja viņas vagīnā līdz galam un viņas vaidi palika aizvien skaļāki. Viņa gribēja zināt, kas un kur mūs vēro, tāpēc satraukti sāka skatīties pa labi un kreisi, maksimāli aiz mums, cik varēja, caur vaidiem viņa lūdza, lai pasku, kas mūs vēro. Bija jūtams vēl viens uzbudinājuma pieplūdums, pēc fakta atklāšanas, ka mūs kāds novēro, Kitijas maksts muskuļi bija kļuvuši tik stingri, ka jau ar grūtībām turējos viņā, viņa pastiepās caur kājām un saķēra manas olas, paglāstījusi tās, palika pie sava klitora, stimulējot to, es jutu, ka viņa tūlīt eksplodēs. Es paņēmu viņas galvu aiz matiem pagrizu uz spoguļa pusi, viņas acu skaties satikās ar Janu un viņa trīcēdama biedza, skatoties tiešu uz Janu. Arī mans mērs bija bilns un viņai vēl trīcot, izgāju no viņas un izšāvu savu spermu tieši uz viņas anālā caurumiņa.. Pēc tam, kad biju beidzis, paskatījos caur spoguli uz Kittiju un viņa baudā, sašļukisi uz grīdas, smaidīga noteica, ka viņai laiks doties pēc maka.. savukārt Jana bija pazudusi. Atceroties par Olgu, fiksi atnesu salvetes un Kittija noslaucījusies vēl kaislīgi mani noskūpstīja un devās pēc maka. Kad viņa bija prom apgūlos dīvānā, pskatījos uz loga pusi, cerībā, varbūt tur vēl Janu ieraudzīt, bet viņa bija prom. Izpumpējies un patīkami noguris, pievēru acis un domāju, kā man ir paveicies un reizē, kādās auzās esmu iebraucis. No vienas puses, piekrāpt sievu dzērumā ar kaimiņieni, ok, kāja paslīdēja, kam negadās? Bet kaimiņienes meitu paņemt? Un pēc tam sisvu, viņas acu priekšā.. Ko Natālija teiktu, ja zinātu, kas te šodien notika? Nemaz nerunājot par mau sievu, kas tikai laimīgas sagadīšanās pēc mūs nepieķēra procesā. Šis ledus ir plāns un neesmu gatavs ielūst, tāpēc nolēmu, ka šis viss vairs neatkārtosies. Taču viss nebija atkarīgs tikai no manis..
3436
5
8 pirms mēnešiem
ReTe,
37
Pēdējā vizīte: 1 pirms mēneša
-
Tavas sievas auto
Kādu laiku mums nav sanācis tikties. Seksuālā spriedze ar katru dienu pieaug. Ilgi gaidītā tikšanās beidzot ir sarunāta uz rītdienas pēcpusdienu.
No rīta pārliecinos ka visas ķermeņa zonas ir gludas un ieziestas ar bagātīgu krēma kārtu, lai Tavas rokas slīdetu pa zīdaini maigu ādu. Veļa saskaņotās ķiršu sarkanās mežģīnēs. Ātri tai pāri pie pārvilkta kleita uz skrienu prom savas gaitās.
Ziņa ka nevarēsim tikties kā iecerēts, nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, sagraujot dienas noskaņu.
"Būšu Tavā pusē, skūpsti auto ir viss ko varu Tev šodien sniegt"
Negribīgi piekrītu, nu tomēr vēlos Tevi satikt.
Norunājām satikties nomaļā vietā, prom no svešām acīm. Piebraucu un saprotu ka nav īstais auto, vēlējos jau braukt prom, bet redzu ka māj lai nāku pie Tevis.
Kāpjot iekšā jautāju "Kam tad auto atņēmis esi?"
"Sievas šodien"
Un man prātā pazib ķecerigas domas, aizveru blakus sēdētāja durvis un iekāpju aizmugurē.
"Nāc pie manis..." tikai nosaku atbrīvojoties no kurpēm...
Neesi vēl kārtīgi apsēdies uz aizvēris durvis kā manas lūpas jau pieplok Tavējām. Kaislīgi skūpsti un klejojošas alkatīgas rokas, reibina. Līdz sajūtu kā stingri satver manus matus plaukstā, atvelkot manas lūpas no Tavām. Neapmierināti ierūcos, bet sastingstu sajūtot Tavas lūpas uz kakla, pavisam maigi, viegli tam pieskaroties. Mmm... šis kontrasts, singrais tvēriens un maigie skūpsti, liek manām biksītēm atkal kļūt mitrām. Manas rokas noslīd no pleciem līdz bikšu priekšai, sajūtot cik stingri vēlies mani. Veikli atbrīvoju Tavu stingro locekli no bikšu gūsta. Mmm... mitra piebriedusi galviņa spīguļo saulē, skatoties uz to aplaizu lūpas un ieskatos Tev acīs, lūdzot to nogaršot. Sajūtot kā atlaid matus saprotu ka atļauja ir dota. Ātri ieņemu poziciju uz ceļiem un noliecos Tev klēpī, ar mēli maigi aplaizot "savu gardumu" un iesūcot to mutē. Jūtu kā pacel manu kleitu un Tev paveras skats uz manu stringos tērpto dupsi. Vienu roku turi man virs galvas, negrūžot dziļāk bet neļaujot arī atbrivot muti, bet otra roka glāsta manu dibenu un brīdī kad esmu paņemusi cik vien dziļi varu sajūtu kā uzšauj man pa dibenu. Atskan klusināts kliedzines un domas manā prātā cīnās "turi muti plati" un "lūdzu vēl". Turpinu tieši kā Tev patīk spēlējoties ar mēli, ik pa brīdim saņemot spēcīgus uzsitienus pa dibenu. Līdz sāc berzēties gan manām mitrajām biksītēm.
"Tu esi tik mitra. Laba meitene..."
Paceļu galvu un skatoties Tev acīs saku "Lūdzu, vēlos Tevi sajust, dziļi sevī! Lūdzu!"
Tu minstinies, bet piekrīti un esmu Tev jāteniski klēpī, biksītes pavilktas maliņā, ienāc manī... Noelšos sajūtot Tavu locekli ienākot pilnā garumā. Mmmm... brīdi to izbaudu līdz mani gruni sāk kustēties galvu reibinošā ritmā... Abi esam tik uzvilkti ka beigas ir pavisam tuvu un ātri vien abi piedzivojam šo ilgi gaidito piepildijumu...
"Un tagad mums ir viena problēma, ja es piecelšos no manis tecēs un daudz..."
Smiedamies un skūpstīties sameklējam salvetes, uzmanīgi atdalot ķermeņus cenšoties neko nenosmerēt...
Šoreiz paveicās un visi pierādījumi par mūsu tikšanos ir salvešu kaudzīte tuvejas pieturas miskastē.
4188
5
8 pirms mēnešiem
Monaa,
34
Pēdējā vizīte: 2 pirms vairākām stundām
-
Kaimiņu būšana II
Bija pagājusi kāda nedēļa un notikušo Natālijas mājā jau bija gandrīz aizmirsis, dzīvojām savas dzīves tālāk.. Ik pa laikam redzēju tikai Natas skuķi dārzā, ķeram pirmos saules starus, lai edektu brūnāka kā jau bija. Nezinu no kurienes tāds brūnums viņai jau pavasarī, varbūt uz solāriju staigājusi, bet viscaur viņai bija skaists iedegums bez nevienas baltas svītriņas. Šad tad no otrā stāva logu pavēroju viņu, kad gaiss iesilst virs 20+ grādiem, 100% zinu, ka skuķis sauļosies. Šodien nebija izņēmums un redzēju, kā viņa atkal uzvilkusi savu dzelteno peldkostīmu, devās dārza virzienā, paķērusi līdzi kaut kādu kočiku. Apgūlās uz zviļņa, nolika kočuku blakus un sekoja patīkamākais, kā viņa ieziež sevi ar kaut kādu krēmu.. lēni, maigi, iemasē kājas, rokas, vēderu, krūtis.. viņas peldkostīms knapi nosedz viņas tvirtās krūtis. Precīzāk nosedz tikai mazliet vairāk par pašiem galiņiem. Arī apakšina turās tikai uz striķīšiem un pats labus aizklāts ar nelielu dzeltenu lupatiņu. Šobrīd iedomājos, kā varētušo lupatiņu pavilkt malā un lēni, maigi ieslīdināt savu gurķi viņas persikā. Brīnumaino skatu pārtrauca sieva, kad izdzirdēju viņu kāpjam pa kāpnēm. paķeru telefonu, ielecu gultā un izlikos, ka lasu ziņas telefonā. Kittija gribēja tikai pateikt, ka dosies ar draudzeni šopingā un pabrīdināt, ka pāris stundas būs prom. Tiklīdz viņa bija prom, es atkal piegāju pie loga un turpināju skatīties un novērtēt Janas augumu. Viņa gulēja, uzvilkusi saules brilles un malkoja kokteili, ķerot saules starus. Mans loceklis sacēlās un automātiski nolaidis šortus paņēmu to rokā un lēnām sāku to masēt. Tajā brīdī Ja piecēlās un noņēmusi saules brilles sāka skatīties tieši uz manu pusi.. bāc! Es jutos tik ērti un droši savās mājās, ka nebiju aizvilcis plāno aiskaru, biju drošs, ka viņa mani neredz. Bet tagad sapratu, ka viņa jau no paša sākuma mani redzēja ar visu to, ka ārā ir gaišāks, kā iekšā... Viņa iegāja mājā. Bet es nokāpis uz viesistabu vienkārši gaidīju.. kas nu būs. Galvā pārcilājot visus sliktos variantus par izvirtušo kaimiņu, kurš masturbē uz kaimiņa meitenēm. Un sieva? Kāds kauns.. pārņēma mani. Jau domāju, būs jāpārdod māja un japārvācas, jo ar tādu slavu šeit negribēšu dzīvot. Pēc brīža atskanēja durvju zvans..
Es trīcošu sirdi atvēru durvis sagaidot tur jau Natāliju, kurai skuķis būs pasūdzējies, bet man par pārsteigumu tir stāvēja pats skuķis - Jana. Brīdi stāvējām un vienkārši skatījāmies viens uz otru. Drīkstu ienākt? Viņa jautāja. Es mazliet apstulbis parādīju viņai ar roku žetu, lai nāk iekšā. Ienākot viņa devās uz viesistabu, bet es mazliet atguvies no visa ievēroju, ka viņa joprojām ir peldkostīmā, un viņas dibenu sedz tikai šaurs striķītis. Divas skaistas apaļas dibena puslodes lēnām kustoties devās uz manu visistabu un man atkal sāka celties.. bet uzreiz pārtraucu visu un devos viņai pakaļ. Nonākuši viesistabā viņa apsēdās klubkrēslā, pavērusi plati kājas, cik plati atļāva krēsla roku balsti un jautāja: "vai tev patika mani vērot sauļojamies?" Es mazliet samulsu, bet apstiprināju, ka viņa ir jauna, ļoti skaista meitene un jebkuram vīrietim patiku viņu vērot. "Tikai vērot?" viņa jautāja tieši.. tikpat tieši atbildēju, ka jebkurš vīrietis gribētu viņu arī uzvilkt uz sava zara. Tas viņu sasmīdināja.. varbūt iedvesmoja, es nezinu, bet tā vietā, lai sūdzētos, šausminātos vai kāsavādāk, viņa sēdēja manā visistabā, klubkrēslā, ieņēmusi karalienes cienīgu pozu, platām kājām un orkas plati uz roku balstiem un uzdeva visnotāl pareizus jautājumus. Skuķis mammā atsities, es nodomāju, zin ko grib un kā to panākt. "Bet es visiem nedodu" viņa paziņoja un lēnām ar roku sāka vilkt pa savu ķermeni, no kakla, pār krūtīm, nedaudz tās saspiežot, vēderu un turpināja pa kājas iekšpusi līdz celim.. Mans loceklis atkal sāka celties.. un viņa to labi redzēja, pasmaidīja un apstiprināja, ka redz, cik ļoti man patīk skatīties. Es klusēju, jo viņai bija sasodīta taisnība.. lēnām viņas roka pavilka jau tā pieticīgās biksītes uz sānu un kā nolasījusi manas domas, pavēra skatu uz viņas perfekto persiku, kas gludi izskūts izskatījās nevainīgi skaisti. Tumši sārtās lūpiņas aizsedza viņas ieeju.. lēnām viņa sāka sevi klāastīt arī ar otru roku, krūtis, krūšu galus caur krūšturi.. mans loceklis bija piebriedis pilnībā.. un viņa to redzot, noteica, ka es varu turpināt augšā iesākto.. brīdi stāvējis es novilku šortus un skatoties uz viņu paņēmu rokā savu locekli. Redzēju, kā viņas acis uz to skatās, kā apburtas un sāku to lēnām masēt vērojot to, kā viņa spēlējas ar sevi, savu šķirbiņu, kā slidina pirkstus ap savu maksti, lūpiņām. Ar otru roku viņa paleta savas lielās kaunuma lūpas un man pavērās skats uz viņas piebiredušo klitoru, kuru tā vien gribējās pieiet un nolaizīt, bet neuzdrošinājos pamosties no šī sapņa vai kā savādāk to iztrucēt. Viņa bija bija ļoti uzbudinājusies un ar vienu roku glāstot sevi lejā, ar otru pavilka nost lencīte, kas nosedza vaiņas skaistās, iesauļotās krūtis. Skuķis tuvojas orgasmam, es nodomāju, pēc viņas ciešā skatiena uz manu pusi, saspringtā kakla, izliektā ķermeņa un kustību ātruma.. viņa pamazām, bet tuvojās tam un bija skaidrs, ka drīz viņa pabeigs un ka ir ļoti uzbudināt. To redzot arī mans uzbudinājums bija atradis jaunu līmeni. Viņa nelika ilgi gaidīt un ar skaļiem kunkstiem iekunkstoties beidza, kājas cieši sakļaujot un raustoties konvolsijās. Es izmantoju brīdi un nometos uz ceļiem pie viņas kājām.. nepieskaroties viņai, es tupēju ar savu locekli rokā. Beidozties viņas orgasmam, viņa paskatījās uz mani un atkal pavēra kājas kā iepriekš. Es maigi piespiedu savu galviņu viņas makstij un lēnām to slidināju uz augšu, ap viņas klitoru un atpakaļ pie maksts, saslapinot savu galviņu, atkal atgiriezos pie klitora.. ar roku vadīju to starp viņas kaunuma lūpām un masējot savu saitīti izbaudīju katru kustību.. Ar rokām viņa papleta savas lielās, piebriedušās, mazliet sārtās kaunuma lūpas katru uz savu pusi, itkā aicinādama nai iekšā. taču zināju, ka ieejot viņa es uzreiz ekspodēšu, tāpēc lēnām turpināju berzēties gar viņas klitoru. Viņas uzbudinājums atkal bija pieaudzis, viņa skatījās uz mani lielām acīm un lūdzās caur tām, lai eju iekšā.. mazliet atslābis es piespiedu savu galviņu viņas makstij un lēnām virsīju to iekšā. Sen nebiju izjutis tādu pretestību, viņa bija slapja, bet mans loceklis lēnām, spēja iespiesties viņā tikai nedaudz vairāk par galviņu.. viņa bija tik cieša, stingra, uzbudināta, ka likās, ka galviņa tiks pilnībā saspiesta.. jau pēc pāris ksutībām viņa atkal sāka raustīties un beidza, izspiežot mani pilnībā arā un atkal sakļaujot kājas, aizsargājoties.. tiklīdz viņa nomierinājās, atkal paleta kājas plati un šoreiz es uzreiz iegāju viņā. pamazām jutu, ka viņa kļūst brīvāka un jau līdz pusei varēju viņā brīvi kustēties, taču arī es jau sen balansēju uz baudas robežas, ko tagad vairs nespēju noturēt, izvilcis es beidzu uz viņas persika.
Sakopusies ar salvētēm, ko atnesu no virtuves, viņa nokāra galvu un devās uz durvju pusi, ātri pamaetot kaimiņa māju.
3621
6
8 pirms mēnešiem
ReTe,
37
Pēdējā vizīte: 1 pirms mēneša
-
Pianists
Juris bija talantīgs jaunais mūziķis, kurš šo vakaru pavadīja, spēlējot klavieres kādā no Rīgas vecpilsētas restorāniem, bet Anna bija enerģiska studente, kura mācījās mākslas vēsturi un bija pazīstama arī ar savu mīlestību pret klasisko mūziku. Viņu satikšanās bija nejauša. Vienu vakaru, kad Juris spēlēja Anna ar draudzenēm bija atnākusi uz restorānu pavakariņot, apsēdusies netālu no pianista, viņa visu vakaru viņu vēroja un klausījās viņa notīs. Viņu acis laiku pa laikam satikās, un starp viņiem uzliesmoja neizskaidrojama saikne. Pēc vakariņām, draudzenes devās prom, bet Anna palika, lai iemalkotu vēl glāzi vīna un paklausītos Jura klavierspēli. Pēc koncerta pieanists apsēdās pie savas kvēlākās klausītājas Annas un viņi sāka sarunu, kas turpinājās līdz vēlam vakaram, kad viņi kopā devās prom. Anna dzīvoja netālu un atļāva Jurim sevi pavadīt. Vakara naksnīgajās debesīs abi nepamanīja, ka bija savilkušies tumši mākoņi un pēkšņi sāka līt spēcīgs lietus. Bez jebkādas patvēruma iespējas viņi skrēja pa ielu, līdz atrada atvērtu vārtrūmi. Tā bija veca, aizmirsta ēka, kas reiz kalpojusi kā dzīvojamā māja, bet tagad izskatījās pamesta. Stāvot vārtrūmē un pamatīgi izmirkusi, Anna sāka trīcēt. Atlaužot aiznaglotu logu, viņi iekļuva iekšā ēkā, lai paslēptos no lietus un diezgan spēcīgā vēja, kas tikai pieņēmās spēkā. Iekļuvuši iekšā viņi saprata, ka šeit jau gadiem neviens nav bijis, bet lai arī telpas bija izvāktas, atsevišķās telpās vēl bija palikusi kāda mēbele, kumode, skapis. Vienā no skapjiem Juris atrada arī sveci un sērkociņus. Vismaz gaisma, vismaz aizvējš un nekas nelīst uz galvas, viņi abi nodomāja. Lai kaut nedaudz sasildītu Annu, Juris viņu cieši apskāva, piespiežot pie sevis un ar rokām berzēja viņas plecus un muguru, caur viņas salijušo, slapjo kleitu. Beiguši trīcēt un nedaudz sasildījušes viņie vienkārši stāvēja apskāvušies un gaidīja, kad mitēsies lietus, taču nekas neliecināja, ka tas varētu notikt drīz. Acīm aprodot ar blāvo sveces gaismu, abi sildoties izpētīja telpu, kas brīnumainā kārtā bija labi saglabājusies. Vecās, biezas mūras sienas un lieli logi, kas, ja vien nebūtu aiznagloti, spētu ienest daudz gaismas telpā. Veca podiņu krāsns, kas kādu gadsimtu te sildījusi cilvēkus, dažas ar palagiem pārklātas, noputējušas mēbeles un šur tur zirnekļu austās mājas. Varēja tikai iztēloties telpas sākotnējo, aristokrātisko burvību, kas tagad stāv pamesta, nevienam nevajadzīga, kā kapsula, kas tā vien gaida, kad kāds kādreiz atkal uzburs šeit veco spozmi. Uz sienas bija skaidri saskatāmi divu cilvēku silueti, ēnas no sveces gaismas. Abi skatoties ēnā, deva tai nosaukumu: "Svešinieku apskāviens". Viņi turēja viens otru tik cieši, ka klusumā varēja sajust viens otra sirdpukstus. Ēnas roka izstiepās aiz sievietes tēla un lēnām pacēlās līdz galvai, maigi pieskaroties tais un noglāstot to, Anna sajuta Jura roku uz slapjajiem matiem, kas lēnām slīd pār tiem.. spēlējoties ar tiem, pavirpinot tos pirktos.. viņa rokas pirksti noglāsta viņas seju no deniņiem, gar ausi līdz kalklam. Viņi klusi veras ēnā un nesaka ne vārda, bet sirds nodreb un nodevīgi pukst straujāk pret viņa krūtīm. Otra roka sniedz tik pat maigu glāstu otrpus vaigam, bet ceļā uz leju apstājas pie Annas zoda un maigi atrauj viņas skatienu no ēnas un liek ieskatīties svešinieka acīs. Roka lēnni noglāsta viņas vaigu, plauksta aptver viņas kakl un aizlīd līdz pkausim, īkšķim paliekot pie auss. Viņš veras viņas acīs cieši itkā novēršot viņas uzmanību no savām rokām, kas lēni, bet uzstājīgi un cieši turpina sniegt viņai glāstus, kas vairs nav berzēšana sasildīšanai, bet glāsti, kas jau aizdedzina uguni abu starpā un kļūst karsti. Viņa roka noslīd līdz viņas dibenam un noglāsta kāju, apakaļceļā uz dibena pusi nedaudz paceļot viņas kleitu uz augšu un saspiežot dibenu.. viņa piekļaujas ciešāk, cik ciešāk iespējams viņam. Otrajā piegājienā vēl mazliet tiek paveilkta kleita un viņu nešķiramais skatiens turpina hipnoziēt vienam otru, taču nav zināms, kurš no abiem uzvar. Abu elpas kļūst aizvien straujākas, kustības ātrākas, līdz viņas kleita ir padevusies un Juris var glāstīt Annas kailos dibena vaigus, ko sedz vēl neliela, šaura, mežģīnota bikšīšu maliņa. Sasildītās rokas aizvien augstāk glāsta Annas gurnus, dibenu, muguru. Juris nedaudz atraujas un lēnām nostājas aiz viņas muguras, pievelkot atkal cieši sev klāt, Anna sajūt piespiežamies sev kaut ko lielu un stigru, piebriedušu, viņa lēnām šūpina gurnus. Jura rokas slīd pār visu Annas ķermeni, no augšas uz leju, uzkavēoties pie Annas krūtīm un spaidot tās caur kleitu, krūšturi. pamazām viņu ķermeņi kustās vienā ritmā kā dejā, Anna noliec galvu uz sāna un Jura lūpas noskūpsta maigi viņas kaklu, liekot viņas ķermenim atbildēt ar zosādu uz katru ķemeņa kvadrātcentimetra, kas izlaužās pati no sevis. Viņš lēnām skūpsta viņas kaklu, rokām maigi velkot viņas kleitu uz augšu, līdz tā pārslīd pār viņas galvu un lņi nokrīt uz grīdas. Juris uzreiz novelk arī savu kreklu un atkal kā sildot piespiež savas krūtis Annas mugurai, viņu iekarsušie ķermeņi izstaro tādu karstumu, ka par negaisu ārā atgādina tikai skaļie pērkondārdi, kas ik pa laikam piepilda telpu un liek Annai nedaudz sarauties. Taču šeit, Jura apskāvienos vīnai ne no kā nav bail, viņa jūtas droši un pārliecināta par turpinājumu, viņas rokas noslīd aiz diena un satausta locekli, kas cieši piespiedies viņas dibenam. Lēnām viņa sāk to caur biksēm glāstīt, novērtēot tā dabisko izmēru un formu, kamēr Jura rokas apvijušās ap viņas ķermeni, glāsta to, vienai rokai ieslīdot Annas kājstarpē, no Annas ķermeņa izspiežas elsa un Juris pievelk to ciešāk pie sevis. Ēnā ķermeņi kustās vienā ritmā, kamēr viņi maigi sniedz pieskārienus viens otram. Pamazām viņu kustības ēnā atgādina aktu, tikmēr viņiem pašiem ir pazudusi jebkāda kontrole pār saviem ķermeņiem, jo Anna kontrolē Juri, bet Juris Annu. Abu elsas kļūst aizvien skaļākas un piepilda tukšo, pamesto telpu ar dzīvību. Juris sniedz skūpstu vētru Annas kaklam un auss ļipiņām, turpinot maigi masēt Annas kliotoru nu jau zem biksītēm. Arī Jura bikses jau ir noslīdējušas līdz ceļiem un viņa loceklis maigi tiek berzēts starp Annas dibena vaigiem, iemitējot akta kustības, viņi bauda viens otra pieskārienus un peldas ķemeņa situmā, maigumā. Ik pa brīdim telpā ielaužoties vēsākai vēja pūsmai, viņu ķermeņi kā ēzi uzmet zosādu, bet tas netraucē, tieši pretēji piešķir vēl trešā spēka glāsta baudu abiem mīlniekiem. Juris pagriež Annu pret sevi un maigi virza viņu ar muguru pret kumodi, kas ir aiz viņas, sasniedzis to, viņas bikšites tiek novilktas un viņs maigi viņu paceļ un apsēdina uz tās, pats nostājoties starp viņas kājām. Viņi atkal apskaujas un viņu krūtis cieši piespiežas vienam pie otra. Skatoties viņai acīs viņš maigi piespiez savu galviņu viņas klitoram un maigi berzē jas gar to, Annas ķermensi atbild un viņa kustina savus gurnus pretī, regulējot spiedienu un tempu, ar kādu notiek berze. Juris atkal satver Annas pakausi un šoreiz viņu lūpas saskaras. Sākumā maigi.. Annas acis aizveras un Juris noskūpasta viņu vēlreiz, līdz viņu lūpas pilnībā savis skūpstā un arī Jura galviņa iazvien mērķtiecīgāk slīd zemāk no klitora, līdz pāršķeļ Annas lūpas un maigi ieslīd viņā. Lēnām, maigi, Annas ar gurniem tam lēnām liek ieslīdēt dziļāk.. un caur skūpstu, caur ķermeni, caur abiem nāk maigas elsas, bauda, ekstāze... pazūd jebkāda realitāte un galvu pārņem viegls reibonis, ko nevar sniegt nekāds alkohols, nerkotika. Tā ir bauda, kura pārņem abus mīlniekus, kas iestrēģuši sājā telpā, laikā.. ēnas saplūdušas vienā veselā, tās nodevīgi atklāj pieaugošo kauisli starp abiem, kad Jura loceklis ir pilnībā iegājis viņā un dziļām, pieaugoši spēcīgām kustībām kustās viņas vagīnā. Viņi kustās vienā dejā, vienā ritmā.. Cieši apvijusi kājas ap Jura gurniem un ar vienu roku toroties pie viņa kakla, Anna atlieca savu ķermeni, ļaujot apskatīt savas krūtis, kuras kārtējā vēja vēsma palīdzējusi noklāt tās ar zosādu un viņas piebiedušos krūšu galus. atliekusi galvu viņas ritms un vaidi aizvien vairāk liecināja par baudas augstumu tuvošanos. Elsas saplūda ar lietus skaņu un pērkona dārdiem, līdz ēnai apstājoties.. viņa pieplaka Jura ķermenim, cieši to apskāva un maigi sāka trīcēt, līdz viss viņas ķermenis pamazām pārņēma trīcēšanu un no šīs trīcēšanas, kā arī no maksts muskuļu konvulsijām arī Juris balansēja uz baudas robežas.. Apķēris cieši Annnu, viņš čukstēja viņai ausī, ka vairs nespēj noturēt.... "Tikai nebeidz manī", Anna atbildēja un Juris uzreiz izgāja un viņa cieši ar kaunuma lūpām piespiedās viņa loceklism, sākot gar to berzēties, līdz sperma kā karsts vulkāns izvirda starp viņiem abiem.
2065
2
9 pirms mēnešiem
ReTe,
37
Pēdējā vizīte: 1 pirms mēneša
-
подруга
Мой член сначала проник в ее лоно, что заставило Люду вскрикнуть и прогнуться, словно кошку. Немного подвигаясь в ней и убедившись, что достаточно увлажнил свое орудие, я вышел из ее киски и медленно стал погружать его в ее узенькую попочку. Она вскрикнула немного, но, затем расслабилась и позволила войти в себя полностью. Мы стали двигаться с такт друг другу, наши губы слились в жарком поцелуе. Так глубоко я в нее больше никогда не входил. Мне хотелось заполнить все ее щелочки собой одновременно. Как жаль, что это невозможно! Это длилось не так долго, как хотелось бы (ведь ее попочка была столь узенькой) , и наконец, как не странно, мы оба кончили. Я пролил свое семя в эту божественную дырочку сзади. Мы поцеловались, и, обнявшись, уснули.
615
0
9 pirms mēnešiem
Eromasāža,
39
Pēdējā vizīte: 5 pirms mēnešiem
-
Seks ar kolēģi.
Seks ar Aldu.Tā bija trešdiena, vakarā notika sapulce un mēs Aldu gatavojāmies prezentācijai. Mēs bijām viņas nelielajā kabinetā. Alda vienmēr man simpatizēja kopta sieviete nedaudz virs 30 gadiem, blondīne, neliela auguma ap 1.60m, kurai patika nēsāt mini svārkus. Kad Alda vienmēr sēdās un krustojas kājas vienmēr varēja redzēt viņas biksītes. Mēs ar kolēģiem sen par viņu sapņojām un apspriedām viņu. Gatavojoties prezentācijai Alda, kā vienmēr bija ģērbusies mini svārkos un baltā blūzītē, sakrustojusi kājas varēja redzēt viņas baltās mežģīņu biksītes. Vārds pa vārdam mēs sākām jokot un nedaudz koķetēt. Un es atzinos viņai, ka man viņa simpatizē. Alda piecēlās no sava krēsla piegāja pie kabineta durvīm un aizslēdza tās, man jau tajā mirklī sirds sāka lekt pa muti ārā. Viņa pienāca pie manis, kur es krēslā sēdēju, pacēla nedaudz savus mini svārkus uz augšu un apsēdās man klēpī. Protams, tajā mirklī es jau biju ciets un gatavs darbam. Viņa attaisīja manu bikšu priekšu un izvilka locekli no biksēm un lēni sāka to masēt. Es sāku atpogāt viņas blūzīti un pavilku krūšturi uz augšu. Un tur bija divas skaistas krūtis, brūnie galiņi piebrieduši, es viņus ielieku mutē un sūkāju. Tikmēr Alda jau ir pavilkusi savas biksītes nedaudz malā un es jūtu kā viņa uzsēžas uz manis, silta, mikla, cieša. Viņa sāk lēkāt uz manis, manas rokas uzreiz sāk spaidīt viņas dupsi, ko jau sen biju vēlējies izbaudīt. Protams, ar vienu pirkstiņš sāku spaidīt dibena caurumu, nedaudz pielieku roku pie viņas klitora, kas ir slapjš un tad mēģinu pirkstu ieslidināt viņai dibenā. Bet viņa atbild, ka nevēlas anālo seksu, bet nav pretenziju, ja es paspēlējos ar pirkstiem. Pēc neilga brīža es jūtu, ka tūlīt beigšu un es viņu par to brīdinu, Alda tik noteica, lai tikai nekas netiek uz drēbēm un es beidzu viņā iekšā. Tikai nokāpjot nost pamanīju, ka man uz džinšam bija viņas sula un nedaudz spermas. Alda pieliecās un nolaizīja spermu, bet tāpatās nācās doties uz toleti un mēģināt ar ūdeni nedaudz apmazgāt bikses. Bet neko no tās dienas nenožēloju, jo tas bija varens seks.
3021
2
9 pirms mēnešiem
KixWTF,
29
Pēdējā vizīte: 4 pirms dienām
-
Gribu.lv - 2.daļa
2.daļa
Viesnīcas numurā apskāvu Sandu no aizmugures, un sākām atbrīvoties no drēbēm spoguļa priekšā. Sākumā masēju viņas krūtis ar visu krūšturi, tad jau bez tā, izjūtot piebriedušos krūšu galus. Aizbāzu roku aiz viņas biksītēm. “Izvelc to, un ieej maigi ar pirkstu”, Sanda čukstēja. Jā, vibrators vēl arvien bija tur, un es ar prieku izpildīju šo seksīgo aicinājumu. Uzbudinājums, kad pirmo reizi sajutu to, kas mani sagaida, bija neaprakstāms. Sanda bija ļoti karsta un izbaudīja katru pieskārienu. “Es gribēšu kaut ko traku!”, viņa čukstēja, “bet man jāieiet uz brīdi dušā”.
Priekšlikums nebija slikts, jo tas taču paildzinātu procesu, kas mums tik ļoti sāka iepatikties. “Es pirmā!”, viņa teica un rotaļīgi ieskrēja dušā. Minūtes vilkās lēni, tomēr beidzot viņa parādījās ietinusies baltā dvielī. “Sagatavošu kaut ko seksīgu!”, Sanda teica, kad es devos uz dušu. Atgriežoties istabā redzēju, ka Sanda bija metusi pie malas visas kautrības paliekas, un ar labo roku prasmīgi tracināja savu klitoru. Tuvojoties gultai pamanīju vēl vienu niansi – vibrators tagad atradās viņas dupsī, un vadības pults – viņas kreisajā rokā. Ātri pievienojos un mana mēle sāka piedalīties šajā procesā. Atcerējos kā sen atpakaļ apguvu šo ar klasesbiedra māsīcu, kas aicināja mani zīmēt ar mēli alfabeta burtus :) Šoreiz centos rakstīt “SANDAS ORGASMS”, un jau pie trešā riņķa viņa tur tiešām nonāca. Noteikti palīdzēja arī tas, ka viņai bija iepaticies vibratora režīms, kurā vibrācijas pieaug viļņveidīgi, sasniedz maksimumu, un tad atkal atsākas no sākuma. “Nāc manī iekšā”, Sanda aicināja vēl elsojot no orgasmiņa. Paķēru prezervatīvu, no pēc mirkļa jau biju gatavs izpildīt aicinājumu. Nebija laika diskutēt par pozām, pirmā bija tik klasiska, cik vien iespējams :)
Sākām maigas, lēnas kustības, pamazām atrodot kopīgu ritmu. Arī vibrators sniedza ļoti patīkamu papildus kairinājumu mums abiem. Tad vienā brīdī sajutu, ka viņa cenšas maksimāli atbrīvoties, kad virzos viņā iekšā, bet cieši saspieda mani, kad devos pretējā virzienā. Tas radīja sajūtu, ka ar katru nākamo kustību iekļūstu dziļāk. Vai viņa centās man parādīt ceļu uz savu G-punktu? Šķiet, ka tas bija mērķis, jo vienā brīdī Sanda parādīja vingrotājas cienīgas prasmes, paceļot kājas, un satverot tās savās rokās. Tagad es tiku iekšā ļoti dziļi, un varēju piekļūt tieši tai vietai, ko viņa vēlējas. Sandas plati ieplestās acis un elsas bija tam apstiprinājums.
Jutu, ka sāku zaudēt kontroli, tāpēc iznācu ārā, un centos vēl mazliet likt lietā mēli. Tomēr Sandai bija cits plāns: “Man tur viss jau ir pārkairināts, ienāc manī no aizmugures!”. Man šis plāns patika! Īpaši erotiski bija ieraudzīt dupsī ievietoto vibratoru. Šķita, ka piedalos kādā trakā pornofilmā! Mēģināju sevi vēl kādu brīdi kontrolēt, bet tas bija no sērijas “neiespējamā misija”. Sagrābjot Sandas dupsi, ar īkšķiem mazliet centos kustināt vibratora ārējo galu, kas viņai lika atsaucīgi nodrebēt. Pēdējās 30 sekundēs mans ritms kļuva nevaldāms, un vilciens jau drīz ieradās stacijā, kuras nosaukums sākas ar “O”. Abi apgāzāmies uz sāna un izbaudījām šos mirkļus kopā. “Tas bija traki, vai ne?”, es atzīmēju. “Traki forši!”, Sanda pasmaidīja.
Jau tuvojās vakars, mums bija jādodas savās gaitās. Sanda devās prom agrāk. Atvadoties, viņa pieliecās man pie auss, un teica “Klau, tas viesnīcas numurs taču mūsu rīcībā ir rīt līdz pusdienlaikam. Vai mums ir kādi plāni arī rīt no rīta?”.
3222
2
10 pirms mēnešiem
A11A,
50
Pēdējā vizīte: 5 pirms vairākām stundām
-
Gribu.lv - 1.daļa
Meklēju partneri tepat Gribu.lv. Pēc diezgan ilgiem pūliņiem izdevās atrast interesantu sievieti 40+. Pēc neilgas sarakstes viņa bija gatava satikties jau nākamajā nedēļā uz kafiju tepat netālu pie Dailes teātra.
Ieejot kafejnīcā uzreiz ieraudzīju viņu, kā bijām vienojušies - tumšas brilles un melnas zeķes, kas eleganti izcēla visus šīs sievietes jaukumus. Arī es paņēmu kafiju, sākām runāt. Mani viņa ļoti ieinteresēja, bet centos to sākumā neizrādīt. Jo tas tikai dotu lielākas iespējas kopīgam turpinājumam.
Šķiet, ka arī viņai patiku, jo viņa smējās par maniem muļķīgajiem jokiem, un arī ķermeņa valoda lika domāt, ka varētu sekot kas interesants :)
Pēc kāda laika informēju viņu, ka man ir sagatavots neliels pārsteigums. Biju nopircis vienu no tiem nelielajiem vibratoriem, ko sieviete ievieto TUR, un partneris var to regulēt ar nelielu pulti. Kautrīgi un slepus devu viņai šo vibratoru, un teicu - ja mūsu sarunai varētu būt turpinājums, tad, lūdzu, ieej tagad tualetē, un ievieto šo vibratoru TUR. Ja Tu to izdarīsi, tad tas apliecinās, ka Tev ir interese turpināt šo spēli, ja nē, tad droši aizej. Liels bija mans prieks, ka jau pēc dažām minūtēm viņa bija kopā ar mani un varēju sākt spiest podziņu uz pults, kas radīja viņai interesantas sajūtas.
Pamazām tas kļuva arvien trakāk, Sanda (tā viņu sauca) sāka izdvest skaņas, kas varēja mulsināt apkārtējos. Tāpēc es viņai jautāju - vai vēlies šo turpināt? Pirmā lieta, ko viņa man iečukstēja ausī bija, ka viņa jau ir kļuvusi ļoti mitra, un ir pašlaik gatava darīt gandrīz jebko. Šie vārdi bija seksīgākais, ko biju dzirdējis, un daži klikšķi telofonā nodrošināja, ka varam jau tūlīt doties uz viesnīcu.
Vibrators turpināja brīžiem darboties līdz ieradāmies viesnīcas numurā. Varu tikai iedomāties, kādas izjūtas tas Sandai sagādāja.
<turpinājums sekos|>
3634
3
10 pirms mēnešiem
A11A,
50
Pēdējā vizīte: 5 pirms vairākām stundām
-
Kaimiņ
Ir bijis vēl šādi! žēl kad kaimiņi nomainijās. Tur vot bija sieva džekam. Vienreiz aizgāju ciemos sēžam izdomājzm ka gaļa jāuzcep. Kaimiņš aizbrauca uz veikalu. Kamēr šis veikalā sieva pienāk un pasaka man ausī ka grib mani. Un ja es gribot viņu lai rīkojos ātri. Tad nu šī man startā fiksi pasūkāja norāvu biksītes pacēlu kleitiņu uzliku uz galda un fiksi izdrāzu. Beidzu mutē un neilgi pēctam jau vīrs ieradās. Tad nu ar viņu reizi pa reizei izklaidējāmies. Bet šie aizvācās uz ārzemēm dzīvot un kontakts pārtrūka…
2912
1
10 pirms mēnešiem
Atis777,
36
Pēdējā vizīte: 2 pirms mēnešiem