Pulkstenis bija jau krietni pāri pusnaktij un mūsu kompānijā jautrība un smiekli nerimās. Tā pat kā darba dienā strādājot plecu piepleca bijām ļoti saliedēts kolektīvs, tā arī visa uzņēmuma sporta spēlēs to spējām apliecināt, iekabinot citām nodaļām, tā arī brīvā laika pavadīšana kopā, pirtīs, viesu namos, mums nebija nekas svešs. Šī jau bija kāda trešā pirts, kur kopā ar kolēģiem un kolēģēm atpūtāmies. Protams, tikai kolektīvs, bez otrām pusītēm.. saliedēšanās pasākums kā nekā. Šī reize ne ar ko neatšķirās no citām - visi sabraucā, sametām uz galda rijamo, dzeramo, sēdējām sarunas pa darbu, joki, miekli.. iešana pirtī, viss normas robežas. Kolektīvs neesam liels, mūsu nodaļa sastāv no pieciem darbniekiem un vdītāja. Darbs diezgan stressains un bieži dienas laikā uzdod pa nervu, tāpēc arī atpūšamies, noņemam stresu bez bremzēm, kā teikt.
Iznāku no pirts, ielecu baseinā, iznāku no baseina, apsēžos pie galda un ko es dzirdu, sarunas panesušās par pudeli. Jā, par to spēli, kas jaunībā tika ispelētas katrā janiešu tusiņā, ar bučošanos. Es kā nodaļas vadītājs, saviem padotajiem protams aizrādu, ka šonakt te nekāda bučošanās nenotiks, bet.. Kitija bija vecākā mūsu darbiniece, viņai bija slaids augums un asa mēle. Jau sen jutu, ka atļauju viņai par daudz. Arī šoreiz viņa nekautrējās runāt man pretī un/vai varbūt alkohols par daudz, bet viņa smaidīdama, izaicinoši skatījās man acīs, paņēma pudeli, nolika galda vidū un jautāja: "Kas ir? Bail, ka iekodīšu lūpiņā?"
Tajā brīdī visi bija uz pauzes, visi apklusa un gaidīja no manis kādu reakciju.. katrā ziņā, viņa bija metusi izaicinājumu šefam un mans pienākums bija nodzēst šo uguni, bet bija kāda lieta, par ko viņi vēl nezināja. Man piedāvāja darbu citur un jau pēc meneša es pats šeit vairs nebūšu, tāpēc pasmaidīju un nolēmu, ja jau Kitija tik ļoti grib bučoties, kāpēc ne?
Taču, lai pievilktu grožus, atbildēju viņai, ka varam mierīgi bučoties arī bez tās pudeles... es piecēlos un pasaucu viņu iziet ārā, aprunāties, t.i. "pabučoties", ar sejas izteiksmi un vārdiem radot pārējiem iespaidu, ka man būs prīvātas pārrunas ar Kitiju par viņas uzvedību.
Arī Kitija to sapratusi , nedaudz sakautrējās, piespēlēja un nokārusi galvu, nāca ar mani ārā uz pārrunām. Ārā bija tumšs un es gāju tālāk no pirts uz dīķa pusi, tur bija soliņš.. bet Kitija man nervozi sekoja, jautājot, kur mēs ejam un es atbildēju, ka negribu, ka kolēģi dzird mūsu sarunu.
Tā kā bija silta vasaras nakts, es gāju kā nopirts, peldēnēs, bet viņai bija aptīts tikai dvielītis. Nonākuši pie soliņa, es viņai pajautāju: "Nu, mēģināsi man iekost?" uz ko viņa tā kā samulsa uz ko es viņai: "Ar vārdiem jau tu visu laiku kod, tāda asa, tieša.. tagad, šobrīd tev ir iespēja savus vārdus pārvērst darbos, ja gribi protams."
Lai arī bija tumšs, viens otru tuvumā labi redzējām un redzēju, kā viņas sejā parādās smaids. Es apķēru viņu ap gruniem un velkot klāt, mūsu lūpas automātiksi saskārās, sākām skūpstīties. Viņa aplika rokas man ap pleciem, kaklu un cieši piespiedās. Mūsu skūpts kļuva aizvien kaisl;igāks, dziļāks.. viņa arī mēģināja kost man lūpā.. to, ka man stāv, viņa labi varēja just, ka kaut kas ciets duras viņas vēderā... Pirts bija izgaismota un labi varēju kontrolēt ar vienu aci, ka neviens nenāk..
Pēc brīža es sajutu viņas roku uz sava locekļa un skūpstoties viņa sāka to masēt... brīdi vēlāk, apsēdos uz soliņa un teicu: "Tikai nekod".. un viņa nometās ceļos un sāka man sūkāt. Tik kaislīgi un cītīgi man vēl nebija sūkāts, viņas mute darbojās kā putekļu sūcējs, likās, ka grib vienkārši pa taisnu izsūkt visu spermu no manām olām.
Tā kā jau bijām laiciņu prom, nolēmu, ka nav ko vilkt šo sarunu baigi garumā. Noliku viņu uz muguras guļus uz soliņa, pacēlu abas viņas kājas gaisā, pats jāteniski pāri soliņam, pavilki nost viņas peldkostīma biksītes un sāku viņu drāzt. Šī bija pirmā reize, kad drāzu savu padoto un man ļoti patika. Jutos vēl lielāks boss, īpaši, kad viņa kunkstēdama locījās zem manis. Drāžot norāvu viņas dvielīti, atbrīvoju krūtis un bija tik labi, ka pilnibā aizmirsu pieskatīt pirtiņu. Likās, ka baigi ilgi nebija, beidzu viņai. Uz vēdera un fiksi iemetāmies dīķī noskaloties, kad no pirts tieši iznāca Armands un nāca uz mūsu pusi... Arī ielīda dīķī, bet es devos atpakaļ. Atstāju viņus divatā. Iegāju pirtī, iedzēru ar parējiem kolēģiem, kaut ko runājām, bet no Kitijas un Armanda nav ne ziņas.. nodomāju, ka jāiet paskatīties, bet zinot, ka pa taisno ejot mani var reddzēt, nolēmu izmest likumiņu pa apvadtaciņu. Manas aizdomas apstiprinājās jau tuvojoties. Vēl viņus neredzēju, betcskaidri bija dzirdamas skaņas, kad miesa sitas pret miesu un Kitijas vaidi. Un jā, ieraudzīju, ka Armands uz tā paša soliņa vālē Kitiju tieši tādā pašā pozā, kā es pirms minutēm pircpatsmit. Bija skaidrs, ka es nebiju mednieks, Kitija nevienu zvēru šonakt garām netaisījās laist.
Komentāri