{"linkButtonClass":"stories-filter__top-new-button button button_default","href":"\/ru\/dobavit-istoriyu","title":"\u0414\u043e\u0431\u0430\u0432\u0438\u0442\u044c \u0440\u0430\u0441\u0441\u043a\u0430\u0437","displayFirstSpan":true,"firstSpanClass":"stories__top-new-button-icon","firstSpanContent":"\n<svg class=\"svg-icon icon-add-button-icon\">\n <use xlink:href=\"\/build\/sprite-83eb32dceb21b468932833be844ed846.svg#add-button-icon\"><\/use>\n<\/svg>","displaySecondSpan":true,"secondSpanClass":"stories__top-new-button-text","secondSpanContent":"\u0414\u043e\u0431\u0430\u0432\u0438\u0442\u044c \u0440\u0430\u0441\u0441\u043a\u0430\u0437","checkDeactivatedProfile":true}
- Ceturtais (noslēgums) “Vai tev bija labi?” – ar jautājumu pie manis vērsās Inga – “Es centos!”“Jā, es sajutu, ka tu centies, viss bija forši!” – es atbildēju. “Ieejam dušā” – viņa aicināja mani, lēnām sprādzēdama nost strapon. “Labi” – es attraucu. Edgars paķēra dvieli un teica: “Es vēl nedaudz uz pirti, kamēr tā vēl silta, un tu, Andri?” “Es, nē! - atbildēja Andris – “es kādu dzērienu vēl tepat padzeršu”. Devāmies ar Ingu uz dušu. Bija patīkami kopā ar viņu paveldzēties siltā dušā, izjust viņas auguma pieskārienus. Viens otru rūpīgi nomazgājām, neaizmirsdami arī par kādu glāstu, ko sniedzām viens otram. Veikuši ūdens procedūras, atgriezāmies istabā, Andris sēdēja turpat krēslā un malkoja alu. Mēs arī papildinājām savas glāzes ar vīnu un apsēdāmies uz gultas malas. Inga vēl joprojām bija sajūsmā par savu pirkumu – strapon, un to kādas ir izjūtas kad iegūst vīrieti. No savas puses arī centos uzturēt sarunu, un komentēju kādas tad ir manas sajūtas, kad sieviete to dara. “Bet ir atšķirība vai tev ņem priekšā sieviete ar strapon vai vīrietis ar locekli?” - pajautāja Inga. “Liela atšķirība nav, bet savādāk ir kā to dara. Ja sieviete pati to dara ar prieku un izjūt baudu, tad arī man ir patīkamāk, un sievietes parasti labāk saprot kā to darīt, ja pašas ir izjutušas anālo seksu” – nokomentēju es. “Es pati baigā anālā seksa piekritēja neesmu, reti to daru, bet ļoti patīk būt blakus, kad kāds cits vai cita izmīlē vīrieti dupsī” – piebalsoja Inga, turpinādama – “Tu taču vēl varēsi man šo prieku sagādāt?” “Jā, jo cik sapratu jūs jau mani arī tāpēc paaicinājāt, lai sniegtu jums visiem šo baudu” – atteicu es. “Jauki, tad kamēr Edgars vēl pirtī, Andris varētu tevi izmīlēt, bet es paskatīšos un palīdzēšu.” – ierosināja Inga. Inga veikli iekārtojās gultas vidū, atgūlās uz muguras un apleta kājiņas. “Nāc, palaizi!” – viņa aicināja mani. Nometos rāpus uz gultas malas un mana mēlīte uzsāka kaislīgas darbības ap sārto spraudziņu. Nepaspēju vēl īsti izjust šīs burvīgās sajūtas, laizot Ingas kājstarpīti, kad manā dupsī ieslīdēja Andra loceklis. Andris lēnām uzņēma vienmērīgu, bet nepārspīlētu tempu, bet es baudīju Ingu, jo mana mēlīte bija atradusi viņas uzbudināto klitoriņu. “Ak, jūs nerātneļi, jau sākuši bez manis! “ – pēkšņi mūsu izklaidi pārtrauca Edgara balss, kurš nepamanīts bija atgriezies no pirts. “Nepukojies, bet labāk pievienojies mums” – ierunājās Inga – “Nāc nomaini mani, es beidzot gribu tās vīriešu darbības pavērot no malas”. Edgars ierāpās gultā Ingas vietā, bet Inga nedaudz pavirzījās nost. Satvērusi vīra locekli ar roku, viņa to veikli ievirzīja manā mutītē. Viņas izjūtas varēja nolasīt viņas acīs – kaislīgs, baudas un sajūsmas pilns skatiens, vērojot kā divi vīrieši iegūst trešo. Inga izkāpa no gultas, devusies Andra virzienā, kurš nemainīgā tempā, turpināja mani iegūt. Sajutu kā manus dupša apaļumus satver Ingas rokas, tos paplešot plašāk. Tajā brīdī Andris paātrināja tempu un viņa kustības manī sāka palikt daudz straujākas. Inga caur manu kājstarpi satvēra manu locekli un sāka to uzbudināt ar roku. Viņa atkal ielīda gultā, nepārtraucot uzbudināt mani, noliecās pie auss un iečukstēja: “Vai tev būs vēl spēks mani iegūt, kamēr mans vīrs tevi?” Neko, protams, tajā brīdī atbildēt nevarēju, jo vēl joprojām orāli apmierināju Edgaru, bet pēc tā, ka viņa jau apgūlās blakus vīram, es sapratu, ka variantu jau nebūs. Edgars atvirzījās no manis, dodams vietu sievai, kura atkal apgūlās uz muguras, atpleta kājiņas un aicināja mani ienākt viņā. Arī Andris sapratis Ingas domu gājienu, izslīdēja no manis. Notupies uz ceļiem, ievadīju locekli Ingas vagīnā, atspiedies pret gultu ar rokām, uzsāku kustības. Taču jau pēc mirkļa man aiz muguras iekārtojās Edgars, kurš atradis manu dupša caurumu, iegāja manī. Ilgi malā nestāvēja arī Andris, kurš apgājis gultai otrā pusē, iedeva mutītē Ingai. Manu ritmu patiesībā regulēja Edgars, jo viņa kustības manā dupsī, atsaucās arī uz manām darbībām Ingas kājstarpītē. Ar katru brīdi Edgars palika aktīvāks, un līdz ar viņu arī es, un sapratu, ka esmu tuvu kulminācijai. Inga, laikam juzdama to, izlaida no mutītes Andra locekli un noteica: “Ja kas, tu vari beigt manī!” Par to tikai nopriecājos, jo nebija īsti variantu, jo Edgars savu tempu nemazināja, un diez vai es būtu paspējis izvilkt locekli no Ingas. Kulminēju spēcīgi, Inga to sajutusi arī baudpilni elsoja. Nepaspēju līdz galam izbaudīt šo brīdi, kad arī Edgars izšļāca spermu manā dupsī ar vairākiem dziļiem grūdieniem. Atslābuši, piekusuši un baudu guvuši, viens no otra atbrīvojāmies. Atlaidos gultā uz muguras, blakus gulēja Inga un Edgars, bet Andris gultas galā apmierināja sevi. Inga pārliecās pār mani, pavēra manas kājas sāņus, pavēra manus dupša apaļumus, un maigi paskatīdamās uz Andri, piebilda: “Kad esi gatavs, beidz arī tu viņā”. Andris pienāca mums nedaudz tuvāk, turpinādams apmierināt sevi ar roku arvien straujāk. Tad viņš strauji pieliecās pie manis, un ātri ievirzīja savu locekli manā tā jau piepildītājā dupsī, un kulminēja ar vairākām spēcīgām spermas strūklām. Ingas seja bija turpat tuvumā manam dupsim un vēroja kā Andris beidz manī. Pabeidzis manī, Andris pievirzīja vēl locekli blakus esošai Ingas sejai, kura veikli paņēma to mutītē, nolaizot pēdējās spermas pilītes. 967 0 3 дней назад
- Sagaidīju sievu Sieva piezvanīja un palūdza savākt viņu no darba. Obligāti esot jāsagaida izkāpušam no auto. Aiznraucu uz viņas darba stāvlaukumu, stāvu pie mašīnas, gaidu. Noteikti jau redzēja mani pa logu un tulīt nāks. Pagāja kādas 10 minūtes, redzu nāk visa tāda smaidīga, priecīga, ka sagaidu. Tiklīdz pienāca uzreiz dod man buču. Sākam skūpstīties un es sajūtu, ka viņas mutīte pilna ar spermu. Man paliek karsts. Deg ausis, svilst vaigi, sirds sitās, kā negudra! Stāvam viņas darba stāvlaukumā un es nevaru atrauties no viņas. Viss degu, kā ugunīs un sūcu svešu spermu, no savas mīļās sieviņas mutītes. Mans nelielais loceklis ir piebriedis un liekas, ka uzsprāgs. Tas tik ir pārsteigums, ko viņa man sagādājusi! Visu savas mutītes saturu viņa ir nodevusi man, es to kāri noriju, aplaizu savas lūpas un samulsis skatos uz viņu. Nevaru bilst ne vārda. Viņa gan priecīga, iedod vēl vienu bučiņu un pagriežas pret sava ofisa logiem, nosūta turp gaisa buču. Braucam, viņa pasaka un iesēžas auto. Mans priekšnieks izdomāja, ka grib redzēt, kā tu viņa spermu norij, viņš to izdomāja un skatījās pa logu. Tagad varam braukt. Kā tev patika šis pārsteigums? Kā garšoja? Tās ir neaprakstāmas sajūtas! Taču visvairāk man patīk tas vieglums un nevainīgums ar kādu to mana sieviņa man pasniedza. Tā, it kā tas būtu desu veikalā nopirkt. Atnāca, saspļāva man pilnu muti svešas spermas, pasmaidīja un vēl sveicienu nosūtīja. Tas ir neaprakstāmi pazemojoši un uzbudinoši vienlaikus. Tas bij mirklis, ko nekad neaizmirsīšu. Iekomentē lūdzu, kurā lomā Tu gribētu būt šajā stāstā? Priekšnieks, sieva, vai manā vietā? 1503 4 3 дней назад
- Ceturtais (2 daļa) Mājiņā, ielējām mums abiem vīnu, un tādi paši kaili iekārtojāmies uz krēsliem mazajā istabiņā. Apspriedām dažādas tēmas, jauki tērzējām, kad Inga iesaucās: “Vai, pavisam aizmirsu, ka taču nopirku to strapon, es to pat vēl neizsaiņoju. Vai apskatīsim?” “Jā, protams” – atbildēju. Inga aizskrēja līdz somai un izņēma no tās palielu kastīti ar strapon. Saiņodama to laukā, viņa stāstīja, ka strapon neesot mēģinājusi, tikai izmantojusi mazu dildo vīram, bet tā kā viņš ir aktīvā tipa, tad viņam ne visai esot paticis. Komplektā bija gurnu jostiņa ar maināmu jostas apkārtmēru, lubrikants un pats strapon – miesakrāsas ar garumu 16 cm, kā bija rakstīts uz kastītes, izteiktu locekļa galviņu un ar oliņām. Es palūdzu to pataustīt, lai saprastu kāda materiāla tas ir. Izrādījās mīksta silikona, kas mani iepriecināja, jo zinu, ka man ļoti nepatīk tie cietie plastmasas strapon. Izrādījās, ka šim strapon oliņās ir tvertnīte, kurā var iepildīt šķidrumu, un kad saspiež šīs oliņas, tad sanāk kā īstam loceklim, kad izšļācas sperma. Inga bija sajūsmā: “Tagad es varēšu sajusties kā vīrietis, tikai ko lai tur iepilda tajā tvertnītē?”. Centos tēlot baigo gudrinieku, un ieteicos, ka pēc konsistences tam varētu atbilst kaut kāds dzeramais jogurts. Uz ko Inga izsaucās: “O, laba ideja, man liekas, ka Edgars tieši bija nopircis litrīgo paku jogurta, paskatīšos”. Ātri devusies pie Edgara somas, viņa ilgi nevilcinoties, tajā atrada persiku jogurtu. “Ir” – viņa priecīgi konstatēja – “Tūlīt sapildīsim”. Es palīdzēju pieturēt strapon, kamēr Inga tajā sapildīja jogurtu. “Palīdzēsi man to piesprādzēt, un kamēr tie abi karsējas, nedaudz izklaidēsimies, labi? – jautāja viņa. “Labi” – ātri atbildēju. Ievietojām strapon jostiņā, apliku Ingai ap gurniem jostiņu, un savilku tik cieši cik viņa vēlējās. Strapon tagad vareni izslējies atgādināja tiešām īstu locekli. Inga to satvēra ar roku. “Tiešām gandrīz kā īsts” – pabraucījusi un paspaidījusi to ar roku, secināja viņa – “Apsēdies, iedošu tev to pasūkāt.” Iekārtojos krēslā, Inga pienāca pie manis, nostājās pretī ar roku pieturot strapon. Ar lūpām apņēmu strapon galviņu, un iesāku to sūkāt. “Mmm, cik foršs skats, kā man tas patīk” – savu sajūsmu neslēpa Inga. “Dziļāk arī vari paņemt? Apķer manu dupsi ar rokām un ņem dziļāk.” Uzliku rokas uz viņas dupša apaļumiem, saspiedu tos, un virzīju gurnus mutītes virzienā. Strapon nu jau dziļāk ieslīdēja man mutē, un Inga sajūsmā pat nedaudz sagrīļojās. “ Jā, atsūkā kārtīgi, lai varu iztestēt, kā tā izšļākšana darbojas” – baudpilnā balsī runāja viņa. Turpināju intensīvi sūkāt, ar katru brīdi jutu, ka Inga vēl vairāk uzvelkās. “Tagad varu mēģināt? – viņa pajautāja. Tā kā mana mute bija aizņemta tad tikai pamāju ar galvu, un turpināju sūkāšanu. Un tajā brīdī sajutu sev mutē iešļācoties škidrumu, tad vēlreiz un vēlreiz, redzēju kā Inga spaida strapon oliņas, bet manā mutē tek jogurts. Tad viņa izvilka strapon man no mutītes un atkal saspieda oliņas, jogurts iztecēja man uz sejas, tekot pār seju zemāk pa ķermeni. Vēl pāris reizes saspiedusi oliņas, tvertnīte laikam bija tukša, kad pēkšņi mūsu kulminācijas brīdi pārtrauca Andra balss: “Ooo, šie jau te dod vaļā pēc pilnas programmas. Foršs “verķis” tev Inga”. Pirmajā brīdī pat apjukām, jo nepamanījām viņus abus ienākam, bet viss bija kārtībā – Inga stāvēja manā priekšā ar satvertu strapon, bet mana seja un ķermenis bija apliets ar jogurtu. “Pirmais tests izdevās” – izjusti komentēja Inga, un ironiski piebilda – “Man tikai tagad jāuzpildās atkal”. Inga veikli devās pie galda, kur atradās jogurta paka, bet es devos uz vannas istabu, lai nedaudz sevi notīrītu no jogurta. Kad atgriezos istabā, viņi visi trīs sarunājās, sēdēdami gultā. Abi vīrieši malkoja alu, bet Inga rokās bija vīna glāze. “Paņem sev arī dzeramo” – teica Edgars. Tā kā alu vairs negribējās, tad ielēju arī sev vīnu un apsēdos pretī jaukajai kompānijai. Inga abiem vīriešiem, aizgūtnēm stāstīja, cik viņa esot jutusies labi un cik uzbudinošas esot tās darbības ar strapon. “Ko tad tu mums to stāsti, parādi?” – ierunājās Andris. Ingai divreiz nebija jāsaka, viņa piecēlās no gultas. “Nāc sēdies manā vietā” – viņa aicināja mani. Noliku vīna glāzi, un apsēdos gultā starp abiem vīriešiem, kur iepriekš sēdēja Inga. Jau tūlīt manas sejas priekšā parādījās strapon, ko Inga bija satvērusi ar roku. Viņa veikli strapon iegrūda man mutē, pie tam samērā dziļi, gandrīz pat aizrijos. Bet tikpat strauji viņa to arī izvilka laukā, laikam saprazdama, ka nedaudz pārspīlējusi, ko pati arī nokomentēja: “Atvaino, bišķi pārsteidzos!” Nu jau viņa saudzīgāk virzīja strapon manā mutītē, es centos pacietīgi to sūkāt. Abi vīrieši, uzmanīgi vērodami Ingas un manas darbības, onanēja, cenzdamies uzbudināt savus “darba rīkus”. Brīdī, kad Inga kārtējo reizi bija izvilkusi strapon no manas mutes, piecēlās Andris, un nostājies blakus Ingai, pievirzīja savu locekli pie manas sejas. Protams, sapratu viņa mērķi, tāpēc arī aptvēru ar lūpām viņa locekli. Viņa gurni pavirzījās tuvāk man un loceklis uzsāka vienmērīgas kustības manā mutītē. Inga turpināja turpat stāvēt, tikai bija paņēmusi savu vīna glāzi, un kaislīgām acīm vēroja notiekošo. Pēc brīža blakus Ingai nostājās arī Edgars, turpinādams masēt savu locekli ar roku. Uz ko ātri reaģēja Inga, kura ar roku nedaudz pastūma vīru tuvāk manai sejai. Pacēlu acis uz augšu, turpinādams sūkāt Andrim, pēc Ingas skatiena, nepārprotami sapratu, ko viņa vēlās. Skats jau bija aizraujošs, kad tavas sejas priekšā ir divu vīriešu piebriedušie locekļi, un vēl papildus pa vidu strapon. Nu jau Edgara loceklis bija manā mutē, kas atkal izraisīja sajūsmu Ingas acīs. Pasūkājis nedaudz Edgaram, atkal pārslēdzos uz Ingas strapon, vēlāk jau atkal uz Andri. Tā kādu laiku centos apkalpot viņus visus orāli pēc kārtas. Inga ar katru brīdi atkal uzvilkās aizvien vairāk, pakāpeniski ar katru reizi, kad pienāca viņas kārta, strapon kustības kļuva intensīvākas un straujākas. Visbeidzot Inga nenocietās: “Es gribu tagad tevi paņemt dupsī!” – viņa gandrīz lūdzošā balsī paziņoja. Viņa paķēra no galda tur atstāto lubrikantu, iezieda strapon ar to, palūdza man nostāties rāpus uz gultas malas. Ierāpos gultā rāpus, un nedaudz papletu savas kājas. Sajutu kā Inga apļo miklo strapon ap manu dupša caurumu, cenšoties nedaudz ieziest to ar lubrikantu. Beidzot tas apstājās pie caurumiņa, un Inga centās to lēnām ievirzīt manī. Strapon galviņa iespurdza manā atverītē, ko pavadīja atkal Ingas sajūsmas sauciens. Viņa ļoti lēni virzīja to dziļāk, līdz tas bija iestumts līdz galam. Tikpat lēni tas atkal sāka kustēties pretējā virzienā. Sapratusi, ka man sāpes nenodara, viņa pakāpeniski uzņēma ātrāku ritmu, veikli slidinādama strapon turp atpakaļ manī. Izjūtas bija foršas un arī es jau biju uzbudinājies, un sāku izdvest baudas kunkstienus. Tas laikam papildus atkal uzvilka arī Ingu, jo tagad viņas katrs grūdiens manī, tika pavadīts ar elsošanu. Vīrieši kādu laiku vērodami Ingas darbības, arī gribēja kādu turpinājumu, un Andris veikli ierāpās gultā pretī man un apgūlās uz muguras, pavirzīdams savu locekli tuvāk manai sejai. Nodoms bija skaidrs, es noliecos un uzsāku sūkāt viņa locekli. Šis skats pamatīgi satrauca Ingu, kura ar jaunu sparu trieca strapon man dupsī. Kustības manī nebeidzās, kad sajutu, ka manā dupsī ietek kaut kas silts, pēc brīža vēl un vēl. Protams, ka tā bija Inga, kura mēģināja piešļākt mani ar jogurtu, kas viņai nepārprotami arī izdevās, jo jutu, ka jogurts jau sāk tecēt pār manu dupsi un kājām. Vēl pāris reizes viņa iegrūda strapon manī un tad lēnām to izvilka, noteikdama: “Vau, tas bija vienkārši super, šādi vēl nebiju jutusies nekad!” Jutu, ka mani ceļgali ir noguruši, tāpēc izkāpu no gultas, jogurts turpināja tecēt no dupša gar manu kāju. 952 0 4 дней назад
- Romantika Jau iepriekš satikāmies un starp mums virmoja kaut kas vārdiem neaprakstāms jau pirmajā reizē ka satiku viņu slepeni jūras krastā viss likās tik vienkārši un viegli un pašsaprotami ka pirmais skūpsts notika spontāni un kā romantiskas filmās kā tauriņi uzskrien cauri visam visā pasaulē palika otrajā plānā mēs bijām viens otram rokā ieslīdēja zem viņas jakas un varēja sajust augumu siltu un maigu krūtis kas bija iespiestas krūštura blodiņas caur kurām varēja sajust piebriedušos krūšu galiņus skūpsts ilga veselu mūžību neviens nevarēja apstāties jo tas automātiski nozīmēja ka šis mirklis beigsies. Līdz piekusuši no kaisles beidzam skūpstu un turpinājām iet pa pludmali atpakaļ uz mašinas pusi laiks gāja uz beigām un vēl vajadzēja atvadīties vēl pedējais skūpsts un bikses piebriedušais loceklis burtiski laužās ārā tik ļoti gribu viņu galvā simtiem domu ka to var izdarīt ka izdrāzt viņu tepatās mašina turpinu skupstīt un roka ieslīd viņas bikses sajūtot mežģīnes viņas biksītēs siltu jauku pauguriņu mmmm liekas ka ja neapstāsimies tad nekas vairs mūs neapturēs. Līdz viņa pieliek roku pie manas sirds un sāka viss mums jāpstājas ne tagad un ne šeit satiksimies vēl būs tev pārsteigums . Bet tas jau atkal nākamais stāsts. 701 0 4 дней назад
- Prostitūta ar skolotājas diplomu. Sākums. Es sēdēju virtuvē, dzēru kafiju. Melnu, kā vienmēr. Bez cukura, jo Jana teica, ka tā ir "vīrišķīgi". Ārā bija pelēks vakars. Tieši tāds, kādā neko negaidi, bet dzīve klusi pielavās no aizmugures. Durvis atvērās. Viņa ienāca. Viņas mati bija nedaudz izspūruši, lietus viņus bija samitrinājis. Bet viņas gaita... bija citāda. It kā viņa nebūtu vienkārši pārnākusi no darba. It kā viņa būtu pārnākusi no pasaules, kuru es nepazinu. Viņa apsēdās krēslā pretī, izvilka savu telefonu un kādu brīdi klusēja. Tad, neskatoties uz mani, viņa teica:— Tu zini, kas mani tracina?— Kas tad? — es lēnām atbildēju ar jautājumu.— Tas, ka Tu esi tik… mīksts. Fiziski. Emocionāli. Seksuāli. Tu esi kā... kā lupata. Man vajag vīrieti. Lielu. Stipru. TĀDU, kurš zin, ko nozīmē apmierināt sievieti.Es iepauzēju. Tādas lietas viņa man bija teikusi arī agrāk, bet pēdējā laikā viņas balss bija kļuvusi dzēlīgāka. Skarbāka. Viņas acis vairs nerunāja ar mani, bet skatījās cauri man.Un tad viņa atvēra savu datoru. Viņa uzlika brillītes — tās, kuras viņai vienmēr piedeva profesionālu stingrību. Un viņas pirksti... sāka ātri klikšķināt. Es biju centies ielūkoties viņas datorā. Bet viņa izdzēsa pārlūka vēsturi automātiski, kā ieradumu. Es vēroju sievu. Viņas acis kļuva citādas. Skatiens nomierinājās, bet ne tāds kā sievas, kura beidzot sēž mierā. Nē. Viņa skatījās... kā izsalkusi. Kā meklējot kaut ko, ko viņa vairs nevarēja noturēt sevī.Es neko neteicu. Es tikai dzirdēju viņas ieelpu. Dziļu. Lēnu. Kaut kas viņu bija aizķēris.Es mēģināju pietuvoties. Ne jau burtiski — tikai ar skatienu, ar interesi. Viņas seja bija koncentrēta. Viņa bija iegremdējusies ekrānā.— Ko tu tur skaties? — es pajautāju, it kā nenozīmīgi, bet ar to spriedzi, kas rodas, kad vīrs sāk nojaust, ka viņa sieva kaut ko slēpj.Viņa uzreiz aizvēra klēpjdatoru.— Vai tu vari beigt bāzties manās lietās?— Es tikai pajautāju…— Jā un man tas jau sāk besīt. Tu esi kā kucēns, kurš lien klāt, kad viņu atgrūž. Tu neesi nekāds vīrietis.Viņas balss bija ledaina. Es jutu, kā mani iekšā saspiež. Bet vēl vairāk... mani tas uzbudināja. Viņas aukstums. Viņas attālināšanās. Viņa piecēlās un devās uz vannasistabu. Aizverot aiz sevis durvis. Un es paliku sēžot ar kafijas krūzi un klusu trīcoņu krūškurvī. Nespēdams izskaidrot, kāpēc kaut kas manī lūst… bet arī uzliesmo.Nākamajā vakarā virtuvē smaržoja pēc ķiplokiem un sviesta. Es maisīju makaronus ar pannā kūstošu sieru, kad izdzirdēju sievas soļus koridorā. Viņa bija atgriezusies no pastaigas, ienāca virtuvē. Piemetās uz krēsla pie galda. Sievas mati bija sapīti zirgastē, bet pavirši. Viņas lūpas — nedaudz spīdīgas. Un kājās. Melnas, puscaurspīdīgas zeķubikses un īsi svārki, tas man iekrita acīs, jo nebija viņas ierastais skolotājas tērps. — Biji pastaigāties? — es pajautāju, nenovēršoties no pannas.— Jā. Mazliet. Vajadzēja izvēdināt galvu.Viņa klusēja, tad aizdedzināja cigareti. Kaut gan virtuvē parasti nesmēķēja.— Zini, — viņa iesāka, — dažreiz man vienkārši gribas…, lai mani pamana.— Lai pamana? — es pārjautāju.— Jā. Nevis kā skolotāju, ne sievu vai māti. Vienkārši kā... iekāres objektu. Kura uzlikta apskatei. Tā, lai rokas pašas grib ķert. Bez jautājumiem.Viņas balss bija zemāka. Lēnāka. Viņa pasmaidīja, kad ieraudzīja, ka es samulsu.— Tu taču zini, ka es vēl joprojām varu izraisīt... reakcijas.— Protams, — es atbildēju, sajūtot sevī to veco pazīstamo trauslumu. Mazvērtības sajūtu, ko viņa reizēm atmodināja tīšām.— Un kā tu jūties, kad kāds svešs vīrietis uz mani tā skatās? Tā… ka viņam vienalga, ka es esmu precēta — viņš vienkārši grib iegrūst manī savu locekli.Es noriju siekalas. Viņa iesmējās. Bet tie nebija parasti smiekli. Tā bija kā pārbaude.— Tu nosarki. Tu vienmēr sarksti, kad es pasaku kaut ko neķītru. Tu pat to nevari izturēt… Bet varbūt, Paul, varbūt... tas Tevi pat uzbudina?Viņa piecēlās, pienāca pie manis. Ar roku aizsniedzās līdz jostai. Pievilka mani klāt, bet tikai uz mirkli.Viņas acis ieurbās manējās.— Ko Tu darītu, ja kāds man vienkārši uz ielas iečukstētu: “Es gribu tevi tagad. Pagriezies pret sienu?”— Es... es nezinu, — es atbildēju godīgi.— Es zinu, — viņa čukstēja, piespiežoties pie manis. — Tu neko nedarītu. Tu stāvētu un skatītos.Tad viņa pagriezās un izgāja no virtuves. Pēc dažām dienām, es izdomāju uzaicināt sievu apmeklēt bāru. Vēlējos viņu izvest sabiedrībā. Es izvēlējos vienkāršu bāru. Nekā grezna, bet atmosfēra bija silta, mūzika fonā. Es uzvilku pieklājīgas bikses, kreklu, džemperi. Apģērbu, kas teica: “Es cenšos.” Bet viņa…Viņa ieradās ar nokavēšanos. Durvis atvērās un viņa ienāca telpā kā… nevis sieva, bet kā seksuāli izsalkusi sieviete. Janas kleita bija melna. Īsa. Sasodīti īsa. Mugura atkailināta un kājās — garās zeķes ar smalkām mežģīnēm. Lūpas koši sarkanas. Matu cirtas izlaistas.Viņa apsēdās man pretī un pasmaidīja. It kā nekas īpašs nebūtu noticis. Bet bārā... visi viņu bija ievērojuši.— Tu uz mani tā skaties, it kā pirmo reizi redzētu, — viņa čukstēja, pielicoties tuvāk man.— Tu izskaties... brīnišķīgi, — es nočukstēju.— Pārāk brīnišķīgi? — viņa ironiski pasmaidīja, paceldama uzacis. — Vai Tu jūties kā vīrietis, kurš var šādu sievieti noturēt?Jana pasūtīja dzērienu — šoreiz stiprāku, kā ierasts. Džinu ar toniku. Es paliku pie alus. Viņa sēdēja kā tronī, pārliekot kājas vienu pār otru tik lēni, ka es jutu, kā mana erekcija iespiežas bikšu audumā. Bet viņas acis… viņas acis bija kaut kur citur.— Es iešu pasmēķēt, — viņa pēkšņi noteica, pieceļoties. — Paliec tepat.Viņa izgāja. Pēc minūtes... es paskatījos pa logu.Un redzēju Janu. Stāvam pie stūra. Runājam ar kādu vīrieti. Viņš bija lielāks par mani. Pēc žestiem — skarbs. Viņa smējās. Mana sieva pieskārās viņa rokas locītavai. Īss pieskāriens, bet… viņas pirksti uzkavējās uz vīrieša rokas. Mana sirds dauzījās. Es neko nesapratu. Vai tas notiek pa īstam? Pēc dažām minūtēm viņa atgriezās. Smaidīja. It kā nekas nebūtu bijis. Jana apsēdās atkal man pretī, paņēma glāzi.— Nu, ko mēs te sēžam un klusējam? — viņa noteica, paskatoties man acīs. Viņas skropstas bija garākas nekā agrāk. Viņas smaržas — svešādas. Kaut kādas... savādas, man iepriekš nezināmas.— Kas tur ārā bija? — es jautāju.Viņa paskatījās man acīs — tik mierīgi, ka man uz brīdi sagriezās galva.— Ko Tu domā? Es tikai uzpīpēju.Pauze. Viņa uzlika roku man uz augšstilba.— Tu taču man uzticies... vai ne, vīriņ?Janas vaigi bija nedaudz iesārtuši. Mati viegli izjukuši. Viņa iedzēra un paskatījās uz mani.— Zini, vīrietis tur pie stūra galdiņa… viņš domā, ka esmu viena.Sieva man teica to it kā čukstus, bet ar to seksīgo, čirkstošo smalkumu, ko viņa lietoja tikai retās, īpašās reizēs.— Un ko Tu viņam teici? — es jautāju, uzreiz jūtot, kā rokas man kļūst mitras.Viņa sarauca uzacis augšup.— Es Tev tagad jautāju, ko viņam teikt... Bet Tu jau nojaut, ko vēlos atbildēt, vai ne?Es klusēju. Viņa pietuvojās ar seju man tuvāk, tā, ka viņas smarža man ieplūda plaušās kā salda inde.— Tu neteiksi viņam neko. Tu vienkārši… sēdēsi līdzās. Kluss. Klātesošs. Vai spēsi to?Es tikai pamāju. Mana erekcija bija nepiedienīgi spēcīga. Mans kauns — vēl vairāk.Pēc dažām minūtēm svešais vīrietis piecēlās un nāca pie mums. Viņš bija liels. Aptuveni 40–45 gadi. Skūta galva. Acis pārdrošas. Viņš pienāca klāt ar pārliecību, it kā zinātu, ka drīkst.— Atvainojiet, vai varu pievienoties? — viņš jautāja, skatoties tikai uz Janu. Viņa pasmaidīja.— Protams, vieta ir brīva, — viņa noteica, ne ar vienu acu skatienu neapstiprinot, kas es viņai esmu.Viņš apsēdās. Saruna sākās lēni. Viņš pajautāja viņas vārdu — viņa pateica citu. "Dace." Viņš jautāja, vai viņa dzīvo tuvumā — viņa tikai noteica: — Pietiekami tuvu, lai atnāktu viena.Es biju līdzās. Es dzirdēju katru vārdu. Viņa runāja mierīgi, ar smaidu. Un Janas roka, pavisam nejauši, pieskārās viņa augšstilbam, kad viņa pasniedzās pēc glāzes. Viņš iepauzēja. Bet nesaspringa. Viņš atbildēja ar savādu skatienu. Jana pasmaidīja un ar pirkstu pieskārās vīrieša apakšlūpai.— Tev prātā ir nerātnas domas, vai ne? — viņa čukstēja. Viņš neko neatbildēja. Tikai pasmaidīja.Un tad Jana pagriezās pret mani. Viņa paskatījās manī ar to skatienu — kuru viņa izmanto, kad jau ir pieņēmusi kādu lēmumu.— Atnes man vēl vienu džinu ar toniku, labi? — sieva man pateica, pavisam mierīgi, it kā šī būtu spēle, kurā man ir paredzēta cita vieta.Es piecēlos un devos pie bāra. Rokas nedaudz trīcēja. Sirds dauzījās, bet mans loceklis… pulsēja. Un kad atgriezos ar dzērienu, mana sieva jau sēdēja vīrietim klēpī. Janas roka bija ap viņa kaklu. Viņa smejās un šūpojās uz vīrieša augšstilba. Jana paņēma dzērienu no manas rokas pat nepaskatoties man sejā.— Paldies, — viņa tikai noteica. It kā es būtu viesmīlis. It kā es viņai būtu nekas. Pēc pāris minūtēm Jana piecēlās.— Es uz mirkli ieiešu dāmu istabā. Viņa atstāj mūs divatā. Mani un šo vīrieti. Viņš paskatās uz mani. Viņš joprojām domāja, ka esmu tikai kāds vietējais muļķis, kurš cer šo sievieti iegūt.— Dzirdi, — viņš iesāka. Balss zema. Pārliecināta. — Es nezinu, ko Tu dari, bet es teikšu tieši. Tev nav cerību ar šo mauciņu. Viņa ir citā līmenī.Es klusēju, bet viņa vārdi man bija kā sitiens vēderā.— Es redzu viņai cauri. Viņa grib, lai viņu paņem bez jautājumiem, nevis prasa atļauju. Tas redzams viņas skatienā. Un es viņai to došu. Es pielauzīšu viņu.. Šīs kuces acis... kliedz pēc īsta vīrieša.Viņš pielika glāzi pie lūpām un iedzēra lielu malku.— Labāk neiejaucies. Esmu diezgan tiešs, ja kaut ko gribu. Un šī kuce — jau ceļā uz to, lai pati lūgtos, lai es viņu piespiežu pie sienas un iebāžu viņā.Vīrietis vēlreiz ieskatījās man acīs.— Ej mājās. Tu neesi viņas līmenī. Šī mauciņa nav domāta tādiem kā Tu.Pēc brīža Jana atgriezās. Kosmētika atsvaidzināta. Lūpas atkārtoti uzkrāsotas. Svaiga. Gatava. Viņa paskatījās uz mums un pasmaidīja. It kā viss perfekti ir savās vietās.Man vajadzēja svaigu gaisu. Vai vismaz brīdi vienam. Es piecēlos, nomurmināju, ka iešu uz tualeti. Rokas trīcēja. Es nezināju, vai drīkstu, vai vajag. Bet kad es biju tualetē, uzrakstīju ziņu Janai."Viņš man teica, ka grib Tevi pielauzt uz seksu. Viņš domā, ka esmu tikai kāds tavs pielūdzējs. Viņš teica, ka man nav cerību, ka Tu esi cita līmeņa sieviete un es tikai traucēju. Ka man jāiet mājās. Ko mēs tagad darīsim, mīļā?"Nosūtīts. Mana elpa kļuva sekla. Es pastāvēju mirkli pie spoguļa. Ielūkojos savās acīs. Tajās bija kauns. Bet arī... uzbudinājums, ko es pats sev negribēju atzīt. Es gribēju, lai viņa izvēlas mani. Bet vēl dziļāk... es gribēju redzēt, ka viņa izvēlēsies šo svešinieku. Es atgriezos pie galda. Sieva sēdēja uz sava krēsla, vīrietis cieši blakām. Janas kleita bija nedaudz uzrauta. Viņas kājiņa bija pārlikta pār vīrieša ceļgalu. Jana kaut ko viņam čukstēja. Vīrietis smaidīja. Es redzēju to, ka Jana bija izlasījusi manu ziņu. Telefons bija viņas rokā. Jana nepacēla galvu, kad es apsēdos. Viņa neko neteica. Bet viņas otra roka… atradās uz vīrieša rokas. Es sajutu, kā mana kontrole pār sievu sāka zust. Atmosfēra bija mainījusies, es sajutos, kā traucēklis viņiem. Jana turpināja kaut ko viņam čukstēt. Viņš smējās. Janas kājiņa piespiedās viņa augšstilbam. Un tad viņš pagriezās pret mani.— Klau, čali… es Tev došu padomu. Tu izskaties kā ok tips. Bet šī nav Tava spēle. Tiešām. Neesi viņas līmenī.Viņš iedzēra vēl vienu malku dzēriena. Pēc tam pagriezās pret Janu.— Ejam uzpīpēt, ko? Jāuzelpo.Un tad… viņš atkal paskatījās uz mani.— Tev nevajadzētu nākt. Nopietni. Būs labāk, ja vienkārši pazudīsi. Tu esi lieks. Tu neesi tam domāts.Un Jana… dzirdēja visu. Viņa paskatījās uz mani. Viņas acis bija savādas. Viņas smaids maigs. Ne žēlīgs. Ne provocējošs. Vienkārši… kā sievietei, kura saprot, ka viņu grib. Un viņai vairs nav jājautā nevienam, vai drīkst. Jana piecēlās un devās ar viņu. Es paliku sēžot. Mana sirds dauzījās, loceklis pulsēja. Domas galvā sajaucās.Pagāja piecas vai sešas mūžības minūtes. Es sēdēju kā sastindzis. Dzēriens priekšā sen bija sasilis. Sirds dauzījās, bet nezināju, vai no bailēm vai… kā cita. Kad vairs nespēju pasēdēt, es piecēlos un devos it kā uz tualeti, bet mani vilka. Instinkts. Neziņa. Vajadzība redzēt. Piegāju pie sānu loga, paskatījos uz tumšo stūri pie bāra sienas. Un tur viņi bija. Manas sievas mugura bija pret sienu. Viņas seja — pavērsta pret brutālo tēviņu, kurš stāvēja viņai priekšā kā ēna. Tēviņš. Vīrišķības iemiesojums. Viņš izmeta cigareti. Tad satvēra manu sievu aiz gurniem un piespieda viņu pie sienas.Vīrieša skūpsts. Ne maigs. Ne romantisks. Skūpsts, kas saka: Tu esi mana. Un mana sieva viņam atdeva savu muti. Viņa ne tikai ļāvās — viņa atvēra sevi. Kā auga zieds dienas karstumā. Viņas rokas ap viņa kaklu. Viņas kāja pacelta, kā uzaicinājums. Kā lūgums. Paņem mani. Brutālā tēviņa roka iebrauca zem viņas svārkiem. Es redzēju, kā viņš pavelk tos uz augšu. Janas kājiņa pacēlās vēl augstāk. Viņas galva atliecās. Un tad… tēviņa roka iegrima viņas biksītēs. Mana sieva. Skolotāja. Inteliģenta. Precēta. Stāvēja kā mātīte, kuru nu jau drīz varēs izdrāzt turpat ielas malā. Un viņa nepretojās. Viņa neko neteica. Viņas mute bija vaļā. Viņas kājas — pavērtas. Es atrāvu skatienu. Man palika slikta dūša. Bet ne no riebuma, no realitātes.Es devos uz tualeti. Iegāju kabīnē. Aizvēru durvis. Elpa trīcēja. Rokas drebēja. Loceklis spiedās biksēs. Es biju uz robežas — starp vīra nelaimi un kaut ko perversi uzbudinošu. Mana sieva bija citā pasaulē. Un es… es nezināju, vai gribu viņu apturēt. Vai atļaut viņai doties vēl dziļāk. Es sēdēju tualetē kā čaula. Ap mani četras sienas, bet nevienas atbildes. Rokas trīcēja. Erekcija spiedās pret bikšu audumu, bet smadzenes griezās no kauna un uzbudinājuma. Es paņēmu telefonu. Rakstīju, lēni. Dziļi elpojot."Ko Tu gribi, lai es daru, Jana? Ko? Palieku? Aizeju? Skatos? Cīnos? Pazūdu? Tikai pasaki."Ziņa nosūtīta. Pagāja minūte. Tad vēl viena. Un ekrāns iedegās."Tu jautā, ko darīt. Labi. Es Tev dodu divas iespējas, Paul. Un tās abas ir godīgas."1. Tu nāc pie mums. Tu pasaki viņam, ka es esmu Tava sieviete. Tu aizved mani mājās. Bez paskaidrojumiem. Bez lūgumiem. Kā vīrietis.2. Tu nāc pie mums. Tu pasakies man par vakaru. Un Tu pasaki viņam ar skatienu, ka Tu saproti — šonakt es Tev nespīdu. Tad Tu ej. Uz sporta bāru. Dzer, skaties TV, dari ko vēlies. Bet Tu neatgriezīsies mājās, kamēr es neteikšu: “Drīksti.” "Izvēlies pats. Bet atceries — šonakt vairs neesmu tikai tava sieva. Es esmu iekārojama sieviete."Es sēdēju. Rokas drebēja. Galvā – haoss.Tad es piecēlos un lēni gāju. Katrs solis atbalsojās galvā kā sitiens. Rokas bija dūrēs, bet tās nekalpoja spēkam. Tikai iekšējam kliedzienam. Manas domas bija skaidras. Es vedīšu sievu mājās. Es esmu viņas vīrs. Es beidzot būšu tas, kurš pasaka: “Pietiek.” Un tad es viņus ieraudzīju. Mana sieva stāvēja cieši piespiesta pie brutālā tēviņa. Viņa ķermenis bija spēcīgs. Viņa roka uz viņas gurna. Viņa mute — tikai centimetru no manas sievas kakla. Viņa acis — mierīgas. Es apstājos. Klusums starp mums bija kā spiediens uz maniem pleciem. Viņi pat nepārtrauca apskāvienus. Sieva paskatījās uz mani. Un viņa saprata. Es jutu, kā viss, ko biju savācis sevī kā spēku, izkūpēja. Janas skatiens… neaicināja viņu glābt. Sieva saprata, ka es padodos. Un es… padevos. Es piegāju tuvāk. Skatījos tikai uz sievu. Ne uz tēviņu. Un tad es izdvesu: — Paldies par šo vakaru.Mana sieva nepateica neko. Viņa tikai pasmaidīja. Tik mierīgi. Tik klusi. It kā zinātu — "Tu beidzot saprati, kurš ir kurš."Brutālais tēviņš paskatījās uz mani ar vienu acs kustību. Viņa skatiens bija tukšs, bet tajā bija skaidrs signāls: "Tu esi izgājis no spēles. Un viņa tagad ir mana." Es pagriezos un aizgāju. Nekā vairs neteicu. Nekā vairs nevajadzēja. Mana sieviete palika ar viņu. Un es — pazudu.Es sēdēju sporta bārā. Dzēru alu. Vienu. Otru. Piektajam es vairs nejutu garšu. Apkārt fonā sporta kanāli, cilvēki smejās, bet es dzirdēju tikai sevi. Manā galvā — viņi. Mana sieva. Brutālā tēviņa rokās. Viņas kāja ap viņa gurniem. Viņa loceklis viņas mincītē. Un viņa… klusē. Vai kliedz. Es nezinu. Es tikai iedomājos. Un ar katru iztēlotu grūdienu manās smadzenēs... mans loceklis pulsēja sāpēs. Laiks bija sadalījies minūtēs, kas stiepās kā stundas. Pēc trīs stundām, telefons vibrēja. Es uzreiz to satvēru. Ziņa. No Janas. "Tu drīksti atgriezties." Un vēl viena. "Bet man vajadzīgs miers. Šonakt nevēlos, lai Tu man tuvojies. Dīvāns viesistabā." Bez smaidiņiem. Bez maiguma. Bez žēlastības. Vienkārši pavēle. Tā, kuru es gaidīju un saņēmu. Es piecēlos. Noliku glāzi. Gāju uz mājām. Kā suns, kurš tiek ielaists tikai uz nakti — pārgulēt koridorā.Es ienācu dzīvoklī, aizvēru durvis tik klusi, cik vien spēju. Viss bija kluss, guļamistabas durvis — aizvērtas. Bez gaismas spraugas. Bez skaņas. Tā bija viņas robeža. Es neklauvēju, tas man nebija ļauts. Es biju tas, kurš saņēma atļauju atgriezties. Un tikai to. Es devos uz vannasistabu. Bija sajūta, ka man jānoskalo sevi, jānomet šī diena no ādas. Ieeju. Un tūlīt sajutu smaržu. Ne tikai sievas, bet arī vīrieša. Tālāk, pie dušas kabīnes — sievas apakšveļa. Manas sievas. Saplēsta. Biksītes pārplēstas uz pusēm. Krūšturis vienā pusē izgriezts otrādi. It kā... norauts. Un tad es to ieraudzīju. Prezervatīvs. Nokritis aiz veļas groza. Daļēji iztecējis. Ieplīsis. Un iekšā… tik daudz. Biezas. Baltas. Svaigas. Spermas. Un es zināju, tā nebija mana. Vīrietis bija ieguvis manu sievu. Bet kad?Uz ielas? Bārā? Vēl mašīnā? Šeit? Vai viņš bija aizgājis tikai pirms mirkļa? Vai viņš vēl smējās kāpņu telpā? Man mute bija sausa. Elpa īsa. Es apsēdos uz tualetes poda vāka. Paskatījos uz savu locekli. Piebriedis. Uzbudināts.Vai es biju pats atdevis savu sievu? Vai tieši otrādi — es biju viņu uzdāvinājis? Es iegāju dušā. Nomazgājos kā kalps pēc darba. Un pēc tam, viesistaba. Dīvāns. Kluss. Tumšs. Un mans prāts… Manas fantāzijas pārvērtās par murgu, kuru es... izbaudīju. Es redzēju sievu ceļos viņa priekšā. Viņa rokas viņai uz gurniem. Viņas mute – pilna. Viņas mute — ieņem. Viņas mute — norij. Un tad viņš beidz, nevis prezervatīvā. Bet manā Janā. Es nevarēju par to pārtraukt domāt. Loceklis man pulsēja. Un manas rokas… pašas atrada ceļu.Bija pienācis rīts. Es sēdēju viesistabā. Uz dīvāna. Vēl ar to pašu plāno segu pāri kājām. Nakts bija izspiedusi no manis visas domas. Tikai viens bija palicis: es pats viņai to ļāvu. Un tagad gaidu. Izdzirdēju soļus. Virtuves krēsls pabīdījās. Tad viņa ienāca. Mana sieva. Vienkāršā t-kreklā. Bez grima. Mati sasieti. Bet… viņas klātbūtnē bija kaut kas svešs. Viņa apsēdās man pretī. Rokās kafijas krūze. Ilgi klusēja. Tad ierunājās:— Ir pienācis laiks, lai mēs abi būtu godīgi viens pret otru.Viņas acis mani noturēja vietā.— Tu neesi tas, kurš mani var izrīkot. Tu neesi tas, kurš var mani apmierināt. Un Tu to zini.Es nenoliedzu. Es neko neteicu.— Bet Tu esi mans vīrs. Tu spēji klusi vērot mani vakar. Tādu, kādu es esmu. Un atdot.Viņa pieliecās nedaudz tuvāk.— Es negribu Tevi pamest, Paul. Bet es neesmu vairs Tava sieva tā, kā Tu to saproti. Es esmu Tava sieva, bet ne sieviete.Viņa iedzēra vienu garu malku kafijas.— Ja Tu gribi palikt man blakus, būs noteikumi. Tu par tiem vēl uzzināsi. Pa vienam. Es Tevi neizsvītrošu no dzīves. Bet Tev būs jāpacieš. Un jābauda. Tieši tāpat kā man bija jāklusē tik daudzus gadus.Tad viņa piecēlās. Un, ejot garām, uzlika roku uz manas galvas. Uz īsu mirkli. Maigi. Bet kā dresētam sunim, kurš jau sāk saprast, kam pieder pavada.— Šodien Tu sakop māju. Es vēlos, lai šeit atkal valda tīrība. Tā ir pirmā lieta, ko Tu man vari dot. Viņa aizgāja. Un es… paliku. Un manas krūtis bija pilnas ar kaut ko, ko varētu saukt par mīlestību. Bet mīlestību, kas nāk pēc padevības. Es sāku tīrīt, kā sieva bija likusi. Katram priekšmetam, katrai virsmai — pieskāros kā altārim. Es gribēju būt noderīgs. Jo tikai tā es varēju palikt viņai blakus. Tad es iegāju guļamistabā. Gulta vēl bija tāda, kā viņi to bija atstājuši. Nesakārtota. Bet ne vienkārši saņurcīta. Viens stūris bija nospiests — smagi, dziļi — tā, it kā tur būtu balstījušies vīrieša ceļi. Kad viņš iekļūst sievietē no mugurpuses. Es pietupos pie gultas. Uz grīdas — trīs bāli balti traipi. Izkaltuši, nesmako. Bet es zinu, kas tas ir. Sperma. Protams ne mana. Man mute bija izkaltusi. Bet acis… negribēja vērsties prom. Tad es ieraudzīju vēl kaut ko. Pie sievas naktsgaldiņa, mazliet zem gultas — sveša cigarešu paciņa. Tukša. Uz tās — ar pildspalvu uzrakstīts telefona numurs. Un zem tā — “DZĪVNIEKS.” Lieliem, drukātiem burtiem. DZĪVNIEKS. Es noliku paciņu, tā nebija domāta man. Un tad — vēl uz istabas spoguļa malas — rokas nospiedums. Plauksta, pirksti. Mazliet izsmērēta. Janas roka. Tā bija redzama tikai noteiktā leņķī. Un novietota tādā augstumā, kādā viņa varēja balstīties, kamēr viņš viņu ņēma. No aizmugures. Dziļi. Šis spogulis bija liecinieks. Un es… es biju tikai tas, kurš redz pēc tam. Mani vaigi kvēloja. Loceklis pulsēja. Domas — apstājās. Un man bija skaidrs: Es nedrīkstu neko jautāt.Jana pārnāca ap deviņiem. Mierīga. Pārgurusi nedaudz. Viņas skatiens bija kā pēc pārejas. No viena dzīves posma uz nākamo. Viņa uzvilka halātu, nomazgāja seju un ienāca viesistabā. Es sēdēju pie galda. Kluss. Viņa apsēdās man pretī. Tad ilgi klusumā skatījās man acīs. Un tad viņa ierunājās.— Tu redzēji, vai ne?Es pamāju. Vairs neko nevajadzēja slēpt.— Es zinu, ka Tu neko nejautāsi. Un tas… tas man daudz nozīmē, Paul.Viņa pielika pirkstus pie lūpām. Acis bija mazliet mitras, bet skaidras. Tā nebija nožēla. Tā bija brīvība.— Tas, kas notika, bija tikai sākums. Es zinu, ka Tu man ļausi būt… par to, kura es vēlos būt. Un tagad es gribu Tev pateikt visu.Viņa pieliecās tuvāk.— Manas fantāzijas… viņas nebeidzas ar vienu tēviņu, ar vienu nakti. Es vēlos kļūt… par mauku.Viņas balss netrīcēja. Tā bija stingra. Bet ar maigumu. Kā sievai, kura runā ar savu vīru.— Ne augstākās klases, ne luksusa palaistuve. Es negribu, lai man maksā daudz. Es gribu… būt lēta ielas kuce.Viņa iesmējās. Silti un saldi.— Es gribu stāvēt kaut kur… svešā rajonā, nakts vidū. Lētos mini svārkos, sarkanās augstpapēžu kurpēs. Gribu, lai mašīna apstājas. Durvis atveras. Un es iekāpju, neko neprasot.Viņas balss kļuva zemāka.— Gribu, lai mani ņem. Vienkārši. Mašīnā. Pie stūres. Uz ceļiem. Pie konteineriem. Bez vārdiem. Bez vārda. Tikai tāpēc, ka viņi grib. Un es ļauju.Es biju uzbudināts kā akmens. Manas rokas sviedros. Sirds rīklē. Un Jana... viņa pieliecās vēl tuvāk. Acis spožas.— Es gribu, lai Tu zini to. Jo… es Tevi mīlu. Un es nevēlos to darīt bez Tevis. Man nevajag Tavu kontroli. Bet man vajag… Tavu klātbūtni. Tavā klusumā. Tavā skatienā. Tavā sirdī.Pauze. Viņa dziļi ieelpo.— Es neprasu atļauju, Paul. Es lūdzu pieņemšanu. Es gribu, lai Tu esi tas, kurš zina, kur es eju. Un pieņem.Es skatījos viņā. Un jutu, kā mana erekcija gandrīz sāp. Neviens vārds man nebija jāsaka — viņa redzēja.Sievas acis pasmaidīja. Viņa redzēja mani. Redzēja, ka es vairs neesmu “vīrietis” — es biju uzbudināts kā suns, kurš tikko dzirdējis pavēli. Un es nočukstēju:— Ko… kā Tu to iztēlojies? Kā Tu gribi to darīt?Viņa pārlika kāju pār kāju. Lēni. Dziļi ieelpoja.— Es jau zinu rajonu. Kur ir pietiekami tumšs. Pietiekami kluss. Kur stāv citas. Es paskatīšos, kā viņas to dara. Es saģērbtos kā viņas. Kā lēta kuce. — Es tur stāvēšu. Ne par naudu prātā. Bet ar alkām. Es gaidīšu līdz kāds… apstāsies.Viņas balss kļuva klusāka. Intīmāka.— Es iekāpšu. Viņš neprasīs manu vārdu. Es neprasīšu, kā viņu sauc. Viņš var būt jebkurš. Precēts. Vecs. Jauns. Man vienalga. Es atdošos. Tāpēc, ka tas padarīs mani dzīvu.Es… es burtiski pulsēju. Skatījos viņā kā hipnozē.— Un Tu, Paul... Tu būsi mājās. Vai mašīnā kādu kvartālu tālāk. Vai varbūt… kādu reizi atbrauksi man pakaļ, kad viss būs beidzies.Es klusēju. Bet mani mocīja viens jautājums.— Vai… vai mums vēl būs sekss? Man ar Tevi?Viņa manī ilgi skatījās. Ļoti mierīgi. Un tad atbildēja:— Paul… es Tevi mīlu. Bet Tavs loceklis… Es to nejūtu. Es nekad neesmu to jutusi. Es varu būt ar Tevi… siltumā. Mīļumā. Tavā klātbūtnē. Bet tu ne… manī.Es jutu, kā asins steidzas vaigos. Kauns. Bet arī... sapratne.— Bet Tu vienmēr drīkstēsi mani apkalpot. Kad es pārnākšu. Kad būšu piepildīta. Tu varēsi sakopt man pežiņu ar mēli. Tu varēsi izlaizīt mani.Viņa pieliecās man tuvāk.— Un zini ko? Es gribu, lai Tu to darītu ne tikai tāpēc, ka es pavēlu. Es gribu, lai Tu to lūdz. Ja, kādu ieinteresēs stāsts, tad atsaucieties. Lai zinu, vai rakstīt turpinājumu... 1437 2 5 дней назад
- Kuru no šīm lietām tu vēlētos, lai es daru? Ideju un aktivitāšu saraksts, ko dominējošas sievietes var izmantot ar saviem kukoldiem… lai viņu ķircinātu, pazemotu, disciplinētu, sodītu un mocītu. Liec viņam izģērbties kailam, kamēr tu paturi drēbes mugurā.Liec viņam nometies ceļos tavā priekšā un noskūpsti tavas kājas.Liec viņam uzrunāt tevi par “Kundze”Liec viņam noskūpstīt tavu dibenu… liec viņam lūgties, lai viņš varētu laizīt tavu anusu. Nekādā gadījumā neļauj viņam masturbēt vai pieskarties savam dzimumloceklim bez Tavas atļaujas. Apsēdies viņam uz krūtīm un uzzini, ko viņš darītu, lai viņam ļautu noskūpstīt tavu klitoru. Ļauj viņam to gandrīz noskūpstīt, bet atraujies, liec viņam lūgties.Paņemiet pauzi, uzvelc viņam uz sejas valkātas biksītes un uz brīdi izej no istabas, ļaujot viņam padomāt, ko vēl jūs varētu darīt. Piesien viņa sēkliniekus pie kaut kā aiz muguras, lai viņam tie būtu jārausta, lai pasmaržotu tavas biksītes vai noskūpstītu tavu dibenu… paliec nepieejamā attālumā.Ieliec dildo pamatni viņa mutē un liec viņam tevi ar to apmierināt. Dari to tā, lai viņa deguns iespiestos starp taviem vaigiem anusā. Liec viņam nolaizīt dildo tīru. Uzvelc viņam pār galvu savas valkātās biksītes, lai viņš varētu saost tavu smaržu. Liec viņam tā gulēt visu nakti. Veidi, kā Viņu pazemot Liec viņam valkāt tavas biksītes vai apakšveļu, saģērb viņu kā franču kalponi.Liec viņam veikt mājas darbus kailam vai ģērbtam sieviešu drēbēs.Nokrāso viņam pirkstu/kāju nagus.Liec nomazgāt tevi/noskūt kājas.Liec viņam ar rokām mazgāt tavas apakšbiksītes un apakšveļu.Liec viņam uzlikt kakla siksnu un vest viņu apkārt ar pavadu, kā suni. Saģērb viņu kā īstu kuci, kas viņš arī ir, uzvelc siksniņā piestiprinātu dildo un liec viņam lūgties to sūkāt. Liec viņam valkāt tavas biksītes vai apakšveļu zem savām parastajām drēbēm, kad viņš dodas ārā vai uz darbu, lai viņš pastāvīgi domātu par savu saimnieci.Liec viņam masturbēt Tavā priekšā, liec viņam lūgt atļauju beigt, neļauj viņam to darīt, sodi viņu, ja viņš to dara.Liec viņam sevi dupsēt ar dildo.Liec viņam nopelnīt savu atlīdzību; piemēram:Ļauj viņam noskūpstīt tavu dibenu pēc trauku mazgāšanas.1 minūte prieka viņam par 10 minūtēm tavām. 5 minūtes baudas viņam pēc tam, kad viņš liek tev 5 reizes sasniegt orgasmu. Ja domā, ka viņš ir pelnījis orgasmu, liec viņam beigt uz tavām kājām vai dibena un tad liec viņam visu nolaizīt.Liec viņam nonākt līdz orgasma robežai un palikt tur, līdz Tu viņam dosi atļauju. Kad tu dod komandu, viņam ir jānonāk līdz orgasmam 10 sekunžu laikā, pretējā gadījumā viņš tiks sodīts un/vai viņam nebūs atļauts nsasniegt orgasmu vispār. (turi viņu tādā stāvoklī 30 minūtes, stundu… vai tik ilgi, cik vēlies)Vienmēr liec viņam tevi salaizīt pēc seksa.Kad izej ārā, pavēli viņam sasieties, būt kailam vai saģērbtam kā meitenei un nometies ceļos pie durvīm, gaidot tavu ierašanos.Saslēdz viņa locekli vienmēr, kad Tev ir mēnešreizes.Sagādā viņam zelta lietu. 850 1 6 дней назад
- Ceturtais (1 daļa) Izkāpām no busiņa. Tā kā biju aizņemts iepriekš un neredzēju, kur braucam, tad biju pārsteigts, ka atradāmies tādā kā “nekurienē”, apkārt mežs, blakus neliela upīte, bet tuvumā nevarēja redzēt nevienu citu apdzīvotu teritoriju. Laikam pamanījusi manu vieglo izbrīnu, Inga nokomentēja: “Šī ir pilnīga klusa vietiņa, tuvākās mājas ir kāda kilometra attālumā, un šeit nekad neviens neiemaldas, tāpēc bieži šeit braucam izklaidēties, jo te vari kaut pliks pa āru staigāt, un neviens neiztraucēs.” Starp kokiem atradās divas mazas guļbaļķu būves, viena cik nopratu bija pirtiņa, otra dzīvošanai. Devāmies iekšā. Mājiņa tiešām bija samēra maza, detaļās neiedziļināšos, bet nekas vairāk kā maza istabiņa ar gultu, tualete un duša, un tāda virtuves lete, šeit nebija. “Es domāju, nedaudz uzēdam, iedzeram, ieejam pirtiņā, un tad izklaidējamies” – iniciatīvu atkal uzņēmās Inga – “Edgar, aizej iekurini pirti”. Inga bija sarūpējusi kaut kādas uzkodas un našķus, bet Andris no somas izņēma alu un vīnu. Andris atkorķēja vīna pudeli un divas alus pudeles. Viņš ielēja vīnu Ingai glāzē, un pasniedza man vienu no alus pudelēm: “Nu, tad uz iepazīšanos”. “Ejam, parādīšu nedaudz apkārtni” – aicināja Inga. Paņēmuši līdz dzeramos, devāmies laukā. Pa šauru taciņu, devāmies upes virzienā. No pirtiņas iznāca Edgars un mums pievienojās: “Pēc 20 minūtēm pirtiņa būs gatava” – viņš nokomentēja. Aizgājām līdz upei, kur bija maza laipiņa, lai ērtāk piekļūtu upei. Skaists dabas skats – maza upīte, meža apskauta, putniņi čivina, bet apkārt pilnīgs klusums. Lēnām devāmies atpakaļ, jo dzērieni mums ar Ingu arī jau bija beigušies. “O, Andris jau gatavs pirtij” – ierunājās Edgars. Ieraudzīju, ka no mājiņas iznācis Andris, pilnīgi kails un lēnām dodas uz pirtiņu. “Iesim mēs arī noģērbties un pievienosimies viņam” – piebilda Inga. Iegājām mājiņā, visi izģērbāmies, Edgars paņēma vēl katrā rokā pa trīs alus pudelēm un arī devāmies uz pirtiņu. Pa ceļam vēl Inga piebilst: “Es jau gan baigā pirtī gājēja neesmu, to karstumu ilgi neturu, bet kopā ar trim vīriešiem, šādu izdevību garām es nelaidīšu.” Iedams uz pirti neviļus vēroju Ingas augumu no mugurpuses – viegli šūpodamās gurnos, viņa gāja man pa priekšu, ļoti burvīgi izskatījās dibena tvirtie apaļumi. Pat biju izbrīnījies cik labi savam vecumam izskatījās viņas augums. Andris jau karsējās un bija nedaudz iesvīdis, visi trīs veikli pievienojāmies viņam. Pirts lāviņa bija izveidota L burta veidā un uz katras lāviņas varēja apsēsties divi cilvēki. Vairāk vietas arī nevienam nepietiktu. Inga apsēdās blakus savam vīram, mēs ar Andri uz otras lāvas. Pakāpeniski uz ķermeņiem parādījās sviedru lāses, laikam tiešām Inga karstumu pārāk nepanesa, jo tieši viņas ķermeni visātrāk pārņēma sviedru lāses. Bet tas izskatījās ļoti labi, kā sviedri tecēja pār viņas ķermeni, krūtīm, kājiņām. Laikam pamanījusi manu skatienu, viņa lēnām pavēra savas kājiņas, un manam skatam atvērās viņas pavisam gludi skūtā kājstarpīte. Viņa it kā nejauši, ar pirkstiem pārbrauca pār šo sārto spraudziņu, bet nepārprotami tas tika darīts, lai iekārdinātu mani un pārējos. Jau pēc mirkļa viņas kājas bija plaši atvērtas, pēdas uzceltas uz lāvas, un viņa atklāti uzsāka masturbēt trīs vīriešu klātbūtnē. Tas nu nekādi nevarēja atstāt vienaldzīgus mūs visus trīs. Edgars ar Andri jau bija paspējuši satvert savus locekļus un sāka onanēt, es centos neatpalikt un arī satvēris savu locekli, glāstīju to. Redzot kā Inga uzbudināja sevi glāstot klitoriņu, un blakus esošiem vīriešiem piebrieda locekļi, arī es jau biju sasniedzis savu pilnā apmēra uzbudinājumu. “Laižam visi uz upi” – pēkšņi izsaucās Inga, nolekusi no lāvas, paķēra blakus esošo dvieli, un devās ārā. Mēs kā “ērzeļu” bars ar sastingušiem locekļiem, viņai sekojām. Inga jau bija ielīdusi ūdenī, mēs ātri visi arī. Nedaudz atvēsinājuši savus ķermeņus, lēnām līdām laukā no upes. Inga noklāja uz laipas savu dvieli, un palūdza vīram, lai iedod arī savu, ko noklāja pa virsu savam dvielim. Viņa nostājās četrrāpus uz dvieļa, pastiepdama uz augšu dupsi un papletusi kājiņas, nekavējoties viegli nokomandēja: “Paņemiet mani tagad pēc kārtas!” Edgars un Andris jau laikam pie šādām Ingas darbībām bija pieraduši, jo tuvāk Ingas dupsim esošais Andris, bez liekas kavēšanās, strauji iegāja Ingas rozīgajā kājstarpītē, uz ko Inga atbildēja ar vieglu kunkstienu. Mēs ar Edgaru abi stāvējām blakus un onanējām, cenzdamies uzturēt savus “darbarīkus” kaujas gatavībā, lai gan tas īpaši nebija nepieciešams, jo redzot šo skatu uzbudinājums jau tāpat bija labs. Andris bija jau iejuties lomā, un ritmiski vienā tempā ieguva Ingu, ik pa laikam uzšaudams pa viņas dibena apaļumiem, kuri pie katras šādas darbības nošūpojās, ko pavadīja Ingas baudas izsaucieni. Neviļus, blakus esošais Edgars, mani nedaudz pagrūda un pastūma Ingas virzienā, Andris to redzēdams, uzreiz atvirzījās no Ingas un pameta man ar pirkstu. Tas viss notika tik ātri, kad jau pēc brīža mans loceklis jau bija Ingas vagīnā. Viņa burtiski suloja no uzbudinājuma, un loceklis viņā slīdēja tik viegli. Inga turpināja izbaudīt tagad jau mana locekļa straujās darbības viņā. Centos cik varēju, mainot ritmu, izvelkot locekli pilnībā no viņas un atkal iegrūžot to līdz galam, Ingas ķermenis ļāvās šīm darbībām un pat dupsis pats virzījās pretī loceklim. Sajutu, ka man klāt pienācis Edgars, turpinādams onanēt. Uzreiz sapratu, ka pienācis laiks mainīties, un veikli pagāju malā. Edgars ar pamatīgu jaudu iegāja savā sieviņā, bet Inga tikai viegli iekliedzās un turpināja izbaudīt šo ātros un dziļos vīra grūdienus sevī. Pēc laika viņa intensīvās darbības pārtrauca, bauda pārņemta Ingas balss: “Neiztērējiet visu “pulveri”, vēlāk es arī gribēšu vēl baudu”. Tajā brīdī Edgars samazināja tempu, un lēnām izvilka locekli no Ingas. “Tas bija jauki” – Inga noteica, un veikli piecēlās, savācot arī dvieļus no laipas – “Vai kāds vēl ies karsēties?” “Es noteikti nē” – atbildēju es. Andris ar Edgaru gan izteica vēlēšanos vēl otro tūri pirtī uztaisīt. Devāmies atpakaļ - mēs ar Ingu uz mājiņu, bet abi vīrieši uz pirti. 1081 0 1 неделю назад
- Ceturtais (ievads) Kādu dienu skatoties pāru sludinājumus, atradu sludinājumu, kur bi pāris un vīrietis meklē vēl vienu bi vīrieti. Šoreiz kaut kā šis sludinājums uzrunāja, lai gan parasti šādiem sludinājumiem neatsaucos, bet vai nu tas bija ļoti sakarīgi uzrakstīts vai arī kas cits man iepatikās, un nolēmu viņiem uzrakstīt. Atbildi saņēmu samērā ātri, un biju pārsteigts, ka atbildēja tieši pāra sieviete. Viņa ļoti skaidri pastāstīja, ka viņi paši esot bi aktīvi, un šoreiz vēlētos atrast tieši vienu bi pas vīrieti kopīgai tikšanās reizei. Apjautājās arī par manu pieredzi šajā jomā, un godīgi pastāstīju, ka pieredze man ir jau samērā liela. Viņi pasākumu vēlējās sarīkot jau pēc divām dienām. Teicu, ka pēc divām man gan nesanāks, jo tajā brīdī mana mašīna bija remontā, un reāli tā būs gatava tikai pēc četrām dienām. Uz ko saņēmu atbildi, ka tas nekas, viņi varot mani pa ceļam kaut kur paņemt. Vēlējos noskaidrot, ko tad viņi īsti vēlās no manis kā ceturtā. Šoreiz gan sieviete teica, ka to visu izrunāsim pa ceļam, jo esot kādas 40 minūtes, ko braukt līdz tikšanās vietai. Tas gan mani nedaudz satrauca, jo parasti uz tikšanos dodos, ja ir pilnīgi skaidri “spēles” noteikumi. Bet kaut kā sievietes teksti vēstulēs mani pārliecināja, ka mēģināšu tikties ar viņiem, cerēdams, ka viņi tiešām ir solīdi cilvēki. Devu piekrišanu un norunājām, kur pēc divām dienām viņi mani paņems pa ceļam. Tikšanās vietā biju labu laiku iepriekš, kā atpazīšanas zīme bija mans apģērba elements – dzeltens t-krekls. Viņi kavēja un samērā ilgi, bija jau vairāk kā 20 minūtes pagājušas no norunātā laika. Kad biju jau nolēmis, ka jādodas prom, piebrauca VW busiņš, atvērās busiņa durvis, pa tām izliecās vīrietis un uzrunāja mani: “Tu laikam mūs gaidi, atvaino, bija sastrēgumi, aizkavējāmies. Lec iekšā!” Apsēdos pretī vīrietim, kas mani uzrunāja un sievietei, kas bija ērti iekārtojusies pie loga. “Es esmu Inga, un tas ir mans vīrs Edgars, bet pie stūres ir mūsu draugs Andris” – mani ar klātesošiem, iepazīstināja sieviete. Laikam jau tagad būtu nedaudz jāpastāsta par sastaptiem cilvēkiem. Visi viņi bija apmēram mana vecuma (45-50). Sieviete bija brunete, mati sacelti “copītē”, cik pēc sēdus stāvokļa varēja spriest, tad diezgan gara auguma. Viņai bija izteiksmīgas zilas acis, ar izteiktām skropstām. Augums bija slaids, ko izcēla viņas gaišā, plāna auduma kleita, kas sniedzās nedaudz pāri ceļiem. Vīrieši likās abi ļoti līdzīgi, cik nu es sākumā varēju novērtēt, sēžot ar muguru pret šoferi. Augumā abi arī bija diezgan raženi, Ingas vīrs varbūt bija nedaudz mazāks, nekā Edgars. “Priecājamies, ka piekriti ar mums tikties” – ierunājās atkal Inga. “Viņa jau mums ir tā “spridzeklīte”, kas cenšas organizēt šādas izklaides” – sarunai pievienojās Edgars. “Mēs braucam uz mūsu dārza vasarnīcu, nekas jau īpašs, bet tomēr maza mājiņa, omulīga pirtiņa jau tomēr tur ir” – turpināja Inga - “Andris mums pievienojas ļoti reti, jo ir aizņemts darbiņos, bet šoreiz viņam radās iespēja izbrīvēt laiku. Parasti mēs vairāk tiekamies divatā ar vīru un pieaicinām kādu sievieti vai vīrieti, atkarībā no “ātrajām” idejām. Mēs abi sev neko neliedzam, abi esam gan hetero, gan bi attiecību atbalstītāji, tāpat arī Andris. Vienīgi bi attiecībās visi esam vairāk bi aktīvi, un tāpēc šoreiz vēlējāmies tieši izklaidi kopā ar bi vīrieti, kurš ir pasīvā tipa. Kā tad ir ar tevi?” – stāstu turpināja un jautāja Inga. “Es arī atbalstu gan hetero, gan bi aktivitātes, bet bi pozīcijā noteikti esmu tikai bi pasīvā lomā” – centos līdzīgi atbildēt es. “Tas ir forši, mums parasti šādā kompānijā pietrūkst tieši tā bi pasīvā. Es pamatīgi uzvelkos, kad redzu kā vīrietis sūkā otram vīrietim” – sajūsmināti runā Inga – “Tevi ir ņēmuši priekšā tikai vīrieši?” “Nē, arī sievietes ar strapon ir ieguvušas mani” – ātri atbildu Ingai. “Super, jo tieši vakar nopirku strapon, gribēšu iemēģināt” – viņa piebilst. Turpinājumā jau sarunas pārgāja citās tēmās – gan par darbiem, gan atpūtu, gan arī visādiem citiem sīkumiem. Iejutos diezgan labi, bija interesanti parunāties, kavējot laiku ceļā. “Mums vēl kādas 20 minūtes jābrauc” – iesāka Inga, un smaidot, vērsās pie manis – “Vai negribi Edgaram atsūkāt, iesildoties?” Biju nedaudz pārsteigts par šādu notikumu pavērsienu, bet laika pārdomām man nebija īpaši daudz, jo Inga jau aktīvi darbojās gar sava vīra bikšu priekšu, lai atbrīvotu viņa locekli no biksēm. Jau pēc mirkļa Edgara bikses jau bija novilktas līdz potītēm un Inga ar roku satverot vīra locekli, sāka to glāstīt: “Neuztraucies, tas nebūs ilgi, jo viņš man samērā ātri beidz” – centās uzmundrināt mani Inga. Viņa centās uzbudināt vīra locekli ar roku, un tas pakāpeniski pieņēma apmērus. Notupos Edgara priekšā uz ceļiem. Inga pati pievirzīja viņa locekli tuvāk manai sejai, es pavēru mutīti, un locekļa galviņa nedaudz ieslīdēja man mutē. Apņēmu ar lūpām galviņu, un ar mēli to kairināju, Inga turpināja savas aktīvās darbības ar roku ap Edgara locekli. Tad Inga sāka virzīt locekli dziļāk manā mutītē, viegli uzspiezdama otru roku uz mana pakauša. “Turpini, tu pats” – piebilda Inga un sāka skūpstīties ar vīru. Tā kā mans uzdevums pēc Ingas vārdiem bija “atsūkāt”, tad arī ķēros pie tā realizācijas. Apņēmis locekli ar lūpām, slidināju Edgara locekli mutītē aizvien straujāk. Arī pats Edgars sajutis uzbudinājumu, man nedaudz palīdzēja, viegli cilādams savus gurnus pretī manai mutītei. “Tikai atceries, ka Edgars beigs tev mutītē, jo Andrim nepatīk, ja “piešmucē” viņa mašīnu” – maigā balsī noteica Inga un piebilda – “Vai ne, Andri?”. “Jā, tā tas ir” – Andris atbildēja. Turpināju sparīgi atsūkāt Edgaram, bet Inga viegli pieglaudusies vīram pie krūtīm ar smaidu uz lūpām, uzmanīgi vēroja manas darbības. Edgars tuvojās kulminācijai, ko varēja just pēc viņa balss un intensīvākām gurnu kustībām pretī manai mutei. Un tad cenzdamies nedaudz pieklusināt savas elsas, Edgars beidza, savu karsto šķidrumu izšļākdams man mutē. “Tikai nerij nost” – ātri noreaģēja Inga – “Atdosi to man”. Tā kā spermas nebija daudz, tad centos to noturēt mutē, atraudamies no Edgara locekļa. Veikli manai mutei pieplaka Ingas lūpas, tās paverot, un centos visu šķidrumu nodot viņai. Viņa ar lielu iekāri uzsūca visu spermu mutītē un tikpat ātri to norija. “Esam klāt!” – no busiņa priekšpuses atskanēja Andra balss… 982 0 1 неделю назад
- Sabiedriskajā transportā Ir saulaina pirmdienas diena, kā jau ierasts, braucu ar trolejbusu uz darbu. Esmu miegains, jo brīvdienas bija vētrainas, biju drauga dzimtenes svinībās pirtī, ballīte sita augstu vilni, alkohols un dziesmas darīja savu, arī otrā dienā tika paņemts uz krūts. Tā nu sēžu žāvājos, acis krīt ciet, kārtējā pietura un te skatos, ka uz sliekšņa parādās spilgti dzeltenu bikšu kāja, kas sper soli iekšā transportā, tad otra kāja. Paceļu savu smagnējo galvu uz augšu, acu skatiens tāds lēnīgs, līdz nopētu līdz šim neredzētu daiļavu, kas iekāpusi šajā ikdienas rutīnas pārpildītajā trolejbusā. Noriju siekalas, miegs pazūd acumirklī, acis ieplešas – meitene ir tērpusies apspīlētās biksēs un pieguļošā topiņā pie tam dekoltē ir tiešām iespaidīgs, jo krūtis, vov, nu sen tik lielas nebiju redzējis. Tā kā ir vasara un diena solās būt tiešām karsta, pārsvarā visi arī ir ģērbušies vasarīgi. Man ir šorti ar T-kreklu, tāpat kā meitenei – plānas apspīlētas bikses un topiņš ar iespaidīgo dekoltē bez krūštura, jo varēja redzēt mazliet izspiedušos krūšu galiņus.Redzu, ka tuvojas arī pavecāka kundze, esmu pieklājīgs un palaižu kundzi apsēsties, par ko atņemu laipnu paldies, uzsmaidu, padodu roku un apsēdinu lēdiju. Domāju, nav ko baidīties, kas neriskē, tas nevinnē, vēlējos appētīt tuvāk šo noslēpumaino meiteni, kas vienā rokā turēja savu telefonu un kaut ko tajā lasīja. Piegāju tuvāk no mugurpuses, iekārtojos, pieķeros pie stieņa virs galvas un maršrutnieka ceļš turpinājās. Cilvēki bija daudz, kā jau rīta stundās, kad visi brauc uz darbu, tāpēc pilnīgi normāla situācija ir, kad cilvēki grūstās, spraucās, stumdās, utt. Tā nu arī nejauši nākas pieskarties, uzgrūsties meitenei, viņas dupsim, kas ir patīkami mīksts. Neesmu to darījis iepriekš, taču dažādus video esmu redzējis, domāju, ka ir izdevība, izmēģināt to pašam. Uz nākošajām transporta kustībām, kad visi sašūpojas, arī es atkal tieku uzgrūsts meitenei, tikai šoreiz es priekšpusē turu savu roku un ar plaukstu aptveru meitenes dupsi. Ķermeni pārņem zosāda un tādas kā tirpas, adrenalīns kāpj, jo nezinu kāda būs reakcija, vai viņa būs to pamanījusi. Taču reakcijas nav nekādas, viņa joprojām ir iegrimusi savā telefonā. Nākošajā reizē es jau esmu drošāks un ar plaukstu aptverot to ieslidinu mazliet dziļāk kājstarpē, kur ir karsts. Un tajā mirklī kājas sakļaujas un saspiež manu roku tā, ka nevaru to izvilkt un meitenes roka aiz muguras satver manējo. Esmu pieķerts, uz pieres izspiežas sviedru lāses, deniņos dun un sīc, viss, viss cauri būs. Viņa pagriež galvu, ieskatās manās acīs, kuras ir kaunpilnas un lūdz piedošanu.. Viņas skatiens ir caururbjošs, uzacis savilktas, es noriju siekalas, ievelku elpu un saku. Atvainojos, no aizmugures uzgrūdās un zuda līdzsvars. Viņa neko neteica, tikai pasmaidīja. Tikai tagad paraudzījos uz leju un sapratu, ka mana roka joprojām ir viņai starp saspiestajām kājām. Sapratu, ka nekas traks tomēr nebūs un sirds, kas gandrīz kāpa jau pa muti laukā, sāka nomierināties. Viņas roka, kas turēja manējo, atlaida mani un pieskārās manai bikšu priekšai. Lai arī satraukums un izbīlis bija pamatīgs, pirms tam biju paspējis uzbudināties un mans loceklis bija pusciets. Viņas roka to sataustīja, izpētīja aprises, tad satvēra ciešāk. Tas lika asinīm saplūst vairāk un mans loceklis palika pavisam stingrs. Viņa atslābināja kājas un atlaida manu roku un tajā brīdī pati ar dupsi piestūmās manai bikšu priekšai. Tas tik maigi piekļāvās man. Viņa sāka nemanāmi un nejauši spiesties man klāt, tāpat arī es pretī. Mans cietais loceklis tika murcīts starp viņas dibena vaigiem, biju pamatīgi uzvilcies. Jutu, ka arī meitenes elpa ir kļuvusi smagāka un dziļāka. Tad pēkšņi viņa pagriezās riņķi ar seju pret mani. Mūsu skatieni satikās, viņas krūtis piekļāvās manējām, viņas roka manai bikšu priekšai un mana viņas. Paskatījos uz leju, tieši uz dekoltē, tad atpakaļ acīs un liku noprast, ka iespaidīgs skats, tajā mirklī mana roka ieslīdēja aiz viņas bikšu malas un iegrūdu to līdz viņas minčukam, kur pārbraucot pāri klitoram un nonākot ar pirkstiem starp lūpiņām, secināju, ka tur viss pludo, mani 2 pirksti ienira spraudziņā. Viņa iepleta acis, iekoda lūpā un bija dzirdams viegls kunkstiens, vaigi piesarka un sekoja pretreakcija, viņas roka iespraucās manos šortos, kas uzreiz satvēra manu cieto locekli un spēcīgi saspieda. Man iepletās acis, skatījāmies viens otram cieši acīs un stāvējām kādu brīdi nekustīgi. Tad es ieslidināju pirkstus cik dziļi vien varēju un sāku lēnām tos virpināt un kustināt. Viņas aliņā bija tik karsts, ciešs un slapjš, visa mana roka bija slapja, kustības ar pirkstiem veicu arvien intensīvākas, cik nu atļāva esošā situācija un šaurās bikses. Viņa viegli notrīsēja un pavēra muti, varēja saprast, ka viņai patīk. Viņa sāka murcīt manu locekli, aptvēra to un slidināja no augšas uz leju, tad aptvēra galviņu un ar nadziņiem viegli saspieda. Tas bija pārsteigums, bija mazas sāpes, kas mijās ar baudu, tad viņa satvēra manas olas, noglāstīja un tad atkal sāka masēt locekli. Uzbudinājums bija neaprakstāms. Visapkārt ikdienas ļautiņi, kas brauc uz darbu kā katru pirmdienu, un mēs pa vidu iespiesti darām kaut ko, par ko citiem nav ne jausmas. Es sāku kustināt savus gurnus pretī viņas rokai, tāpat arī viņa sāk kustināt savus gurnus. Izvelku pirkstus no aliņas, kas ir pilnīgi slapji un pārslidinu pār klitoriņu, pamasēju to, uz ko seko pretspiediens no meitenes gurniem, kas parāda, ka grib vēl. Un mani pirksti ieslīd atpakaļ aliņā, šoreiz jau trīs. Es dzirdu atkal mazu kunkstienu, mani pirksti kustas arvien intensīvāk, tāpat kā viņas roka darbojas manās biksēs. Jūtu, ka ilgi tā vairs nevarēšu, mans loceklis ir akmens ciets un kā pielādēta raķete, es ieslidinu aliņā vēl 4 pirkstu. Viņa iepleš acis un iekožas lūpā un saspiež kājas tā, ka nevaru vairs pakustināt roku. Tad viņa ievelk elpu un atlaiž kājas, es turpinu darboties viņas pludojošajā aliņā, kurā liekas, ka varētu peldēties. Jūtot, ka pats drīz kulminēšu, darbojos arvien intensīvāk un spēcīgāk, tad nolaižu galvu un iekožos viņas vienā no krūtsgaliem cauri topiņam. Krūšu gali bija pamatīgi uzbrieduši un izspiedušies, tajā brīdī viņa viegli iekunkstējās un ietrīsējās..mani pirkstiņi tika impulsīvi saspiesti viņas aliņā, tas bija ekstāze mirklis un es eksplodēju..viss salūts notika manās biksēs viņas plaukstā, viss palika tur slapjš. Tas bija neaprakstāms orgasms, likās, ka saļims kājas, taču bija jāstāv. Es izvilku roku no viņas biksēm un viņa no manējām. Es aplaizīju pirkstus, kas bija ar viņas nektāru, smaržoja lieliski un garšoja, viņa atbildēja ar to pašu, visu plaukstu, ko klāja mana sperma, viņa aplaizīja, un to darīja tik kāri. Tad viņa pagriezās atkal uz priekšu. Izņēma no bikšu aizmugures savu vizītkarti un iedeva man, uzsmaidīja un piemiedza ar aci. Bija nākošā pietura, viņa paskatījās, mēs sasmaidījāmies, un tad viņa izkāpa.Tas tik bija piedzīvojums es nodomāju. Cerams, ka nedēļa nebūs tik vienmuļa, kā likās no paša rīta, es nodomāju... 1345 1 1 неделю назад
- Sissy mauciņa un tālbraucēji. Es biju gaidījis šo nakti visu nedēļu. Mana sirds jau dienas vidū dauzījās kā traka, bet tagad, kad beidzot stāvēju spoguļa priekšā, mans uzbudinājums kļuva tik spēcīgs, ka ķermenis viegli trīcēja. Šovakar es nebiju vienkārši Pauls – klusais vīrietis, ko apkārtējie redzēja ikdienā. Šonakt es biju Jūlija – nekaunīga, pavedinoša prostitūta, kura izaicinoši un bez kauna izrādīs savu ķermeni tālbraucējiem.Es biju izvēlējies tieši tādu apģērbu, kas neatstāja nekādas šaubas par manu profesiju – īsus, pavedinoši pieguļošus melnus svārkus, kas tik tikko nosedza manu dibenu, mežģīņu zeķturus, melnas zeķes un spilgti sarkanas augstpapēžu kurpes, kas mani padarīja seksuāli neaizsargātu, pakļaujamu. Zem ciešā, dziļi dekoltētā topa, kas vairāk atklāja nekā slēpa, mans krūšturis bija piepildīts tā, lai krūtis izskatītos izaicinoši lielas, nepārprotami mākslīgas. Manas drēbes un pārspīlētais grims kliedzoši liecināja – es neesmu īsta sieviete, es esmu crossdressers, netikla sissy prostitūta, kas apzināti izaicina likteni un vīriešu skatienus.Es nesteidzīgi devos ārā no mājas un sēdos savā auto. Drīz vien biju šosejas malā esošajā nomaļajā stāvvietā, kur bieži apstājās smagie auto, šoferiem atpūšoties no garā ceļa. Lai gan jau iepriekš biju to darījis, kājas viegli trīcēja, kad izkāpu no auto, augstpapēžu kurpēm klakšķot pret asfaltu. Nesteidzīgi, bet izaicinoši šūpojot gurnus, es pastaigājos gar garo kravas mašīnu rindu, cerot, ka kāds mani var vērot. Man bija vienalga, ko šie vīrieši domā, galvenais – lai viņi redzētu mani, manu ķermeni, lai viņi iekārotu šo lēto, nekaunīgo prostitūtu, par kādu es šovakar biju kļuvusi. Šī nebija pirmā reize, kad šādi izrādījos un mani tas ļoti uzbudināja.Manas fantāzijas pārtrauca pēkšņi atvērušās kabīnes durvis vienam no smagajiem auto. Spēcīga, dominējoša vīrieša balss tumsā skaļi pavēlēja: „Hei, pediņ, nāc šurp! Es jau labu brīdi tevi vēroju. Nav labi tā mocīt vīriešus…!”Uz mirkli apstājos, izbaudot vilinošo baiļu un uzbudinājuma maisījumu, kas pārņēma manu ķermeni, tad nesteidzīgi devos pretī atvērtajām durvīm…Kad piegāju tuvāk, man sejā lūkojās vīrietis, kurš izskatījās ap gadiem sešdesmit. Viņa mati bija pelēki, seja vīrišķīga un nobriedusi, bet visvairāk manu uzmanību piesaistīja viņa masīvais, dūšīgais augums, kas liecināja par spēku un pārliecību. Viņa acīs atspīdēja nekaunīgs smaids, vērojot mani no galvas līdz kājām kā preci, kuru grasās izmantot.„Tu labi zini, ko dari, mauka,” viņš klusi ierūcās, lūpas stiepjot nekaunīgā smīnā. „Cik ilgi tu plānoji tā pastaigāties garām, izrādoties kā lēta prostitūta? Domāji, ka neviens tevi nesavāks?”Mani pārņēma reibinoša sajūta, jūtot, kā viņa balss un skatiens mani pilnībā kontrolē. Es koķeti pasmaidīju, mazliet uzspēlēti nolaizot lūpas.„Ne pārāk ilgi... domāju, tikai pastaigāties,” es atbildēju.Vīrietis skaļi nosmējās un ar galvas mājienu lika man kāpt kabīnē. Viņa smagā, platā plauksta stingri satvēra manu dibenu, spēcīgi iespiežot mani dziļāk kabīnē un es sajutu, cik viņš ir spēcīgs, cik viegli viņš var mani kontrolēt. Viņš aizvēra durvis, ieslēdzot mūs abus kabīnē, kur gaiss ātri kļuva karsts un piesātināts ar juteklisku spriedzi.„Tev patīk, ka šoferi redz, kāda palaistule tu esi, vai ne?” Viņš ierūcās man ausī, spēcīgi piespiežot mani pie sevis un es sajutu, kā man pret gurnu noglaužas viņa loceklis – liels, resns, jau pamatīgi piebriedis. Es nespēju novērst domas no tā, cik pazemojoši būs pakļauties šim vecajam, brutālajam vīrietim.„Jā, man tas patīk,” es nočukstēju, jūtot, kā mani pārņem kauns, bet vienlaikus arī ārprātīgs uzbudinājums.„Tad tev patiks arī tas, kas tevi sagaida, mazā mauķele,” viņš skarbi noteica, satverot manu zodu un liekot man skatīties tieši viņam acīs. „Bet pirms tu izbaudīsi to, tev ir jāzina, kur ir tava vieta.”Viņš rupji piespieda mani nokrist ceļos kabīnes šaurajā telpā, stingri satvēra aiz matiem un ar brīvo roku lēnām atpogāja bikšu rāvējslēdzēju. Mans pulss dauzījās kā traks, kad viņš ar valdonīgu skatienu lika man atvērt muti...Manas lūpas instinktīvi atvērās, pakļāvīgi gaidot viņa milzīgo, piebriedušo locekli, kas lēnām izspiedās no bikšu atvēruma.„Skaties uz mani, netīrā mauķele,” viņš skarbi pavēlēja, satverot manu seju rupji aiz zoda un piespiežot mani pacelt acis uz viņu. „Es gribu redzēt, kāda izvirtusi prostitūta tu esi. Tu taču gribi, lai visi zina, ka esi tikai lēta, netīra, izsalkusi kuce, vai ne?”„Jā,” es pakļāvīgi čukstēju, sajūtot karstu vilni, kas man pārskrēja pāri ķermenim no šīs atzīšanās. „Es gribu būt izvirtusi, netīra kuce...”Viņš smagi iesita man pa vaigu – pļauka bija asa, negaidīta, pazemojoša, bet tā lika manai ādai kvēlot no uzbudinājuma. Viņš skatījās man sejā, vērodams manas acis, kas piepildījās ar asarām – nevis no sāpēm, bet no ārprātīgās iekāres un pazemojuma sajūtas.„Tu vari labāk, mauka. Pasaki to skaļāk,” viņš pavēlēja, velkot manu galvu atpakaļ aiz matiem, līdz sāpes sajaucās ar vēlmi viņam pakļauties.„Es vēlos būt tava netīrā, izvirtusī kuce, tava prostitūta,” es čukstēju skaļāk, jūtot, kā mana seja nosarkst no kauna un vēlmes, kas vienlaikus pārņēma visu ķermeni.Viņš pašapmierināti pasmaidīja, apmierināts ar manu pazemojošo atzīšanos un tad ieslidināja locekļa galviņu man mutē, neļaujot man izvairīties vai atkāpties. Es gandrīz aizrijos, sajūtot tā lielumu, bet pakļāvīgi pieņēmu šo iebrukumu, ļaujot viņam izmantot manu muti tik rupji, cik viņš vēlējās.„Laba kuce,” viņš rūca, skatīdamies uz mani, ar brīvo roku vēlreiz iepļaukājot man pa vaigu, vieglāk, bet pietiekami asi, lai atgādinātu par manu pazemojošo lomu. „Tev patīk būt šādai, vai ne? Tu taču sapņo, ka vīrieši tevi izmantos kā lētu prostitūtu?”Es nespēju neko atbildēt, mana mute bija pilna ar viņa locekli, bet mana pakļāvīgā skatiena pietika kā apliecinājuma. Viņš sāka lēni, bet ritmiski kustināt gurnus, pakāpeniski arvien dziļāk iegrūžot savu masīvo locekli manā mutē, liekot man pierast pie šīs pazemojošās pakļautības.Viņš sāka kustēties arvien ātrāk, brutālāk, satvēris mani aiz galvas abām rokām. Mana kakla muskuļi saspringa, mēģinot pielāgoties, kad viņš spiedās arvien dziļāk. Man acīs sariesās asaras, siekalas jau tecēja pa zodu, bet es paliku savā vietā – ceļos, pakļāvusies, ļaujoties viņa nežēlībai.„Tu neesi nekas cits kā caurums, kuru jādrāž,” viņš ieņurdēja, viņa balss kļuva raupja un nikna. „Tu gribi būt sissy kuce? Tad esi. Es tevi padarīšu par īstu padauzu, par sūkātāju, kāda tu vienmēr esi gribējusi būt.”Viņš satvēra mani aiz matiem vēl stingrāk un pēkšņi ietriecās manā mutē pilnībā. Es aizrijos, nespēdama paelpot, viņa loceklis pilnībā piepildīja manu muti un rīkli. Tā bija nežēlīga, pilnīga pazemošana. Viņš neapstājās. Nepažēloja. Tikai brutāli lietoja.„Sūkā kā īsta kuce,” viņš spļāva man virsū, tieši sejā, siekalas sajaucās ar manējām, ar viņa sviedriem un tas lika manai galvai griezties. „Tev patīk, vai ne? Tev patīk būt lētai padauzai, uz kuras var slaucīt kājas?”Es nespēju parunāt, bet mana pakļautība bija viss, kas viņam vajadzīgs. Viņš turpināja drāzt manu muti, dziļi, nežēlīgi. Es biju pilnībā viņa rokās. Es jutu, kā viņa kustības kļūst ātrākas, spiediens pieaug.Un tad viņš ierēcās, dziļi iespiedās un sāka šļākt manā rīklē. Karsts, biezs spermas vilnis mani appludināja. Es smaku, bet viņš neļāva atkāpties – turēja cieši, līdz visa sperma bija manī. Viņš elsoja, piespiedis mani un tikai pēc brīža atlaidās.Es atkritu atpakaļ, mute atvērta, sejā spermas pēdas, asaras, siekalas. Es elsoju kā izdrāzta padauza. Un es jutos... laimīga. Piepildīta. Sagrauta.Viņš uz manis paskatījās kā uz lietu, ne cilvēku. „Tu tagad esi mana mauka. Saproti? Es tevi izjāšu kā īstu kuci. Šī bija tikai pirmā mācību stunda.”Es vēl smagi elsoju, joprojām biju ceļos, kad viņš izvilka lupatu no kabīnes stūra un rupji notrauca no manas sejas savu spermu.„Nekusties. Ar tevi vēl nepabeidzām, sūkātāj,” viņš nošņāca. „Man ir viens čoms, kurš jau sen gribēja pamēģināt tavas sugas pārstāvi, kuci kā tevi. Sissy padauzu.”Viņš izkāpa no kabīnes un aizvēra durvis, bet ne pilnībā. Pa durvju spraugu spiedās vēsais nakts gaiss un es dzirdēju viņu ārpusē runājam pa telefonu. Es biju izsmelta, bet sirdī dega sajūsma. Es zināju – mani izmantos vēl, un vēl. Un es biju gatava.Viņš atgriezās kabīnē ar aukstu tērauda skatienu. „Atceries, tu esi tikai mauka. Lieta. Un es taisos tevi padalīt ar savu čomu, labi, ka viņš tepat.” viņš noteica.Pēc īsa mirkļa durvis atvērās. Smagas čības klakšķēja pret metāla pakāpieniem. Kabīnē ierausās kāds vīrietis – vecāks, kalsnāks, ar iedegušu ādu un smagu skatienu. Viņš smagi ievilka elpu, ieraugot manu muti pusslapju no iepriekšējā akta.„Forši vecīt, ka atradi tādu dārgumu,” viņš ierūcās, apsēžoties blakus un sākot mani aplūkot kā preci tirgū. „Šitādu es jau sen vēlējos izmēģināt... sissy kuce, kas pati lūdz pēc pazemojuma.”Pirmais šoferis piespieda man savus pirkstus pie anālā caurumiņa, spēcīgi satvēra mani aiz gurna un es sajutu, kā viņa pirksti brutāli lauzās manā caurumiņā, pārbaudot, cik esmu „gatava”.„Viņa ir jau karsta, šitai kucei deg kā elles mutē. Ej viņai aiz muguras. Es viņu turēšu,” viņš noteica otram, kurš tūlīt izvilka savu daiktu – šaurāku, bet ne mazāk draudīgu. Es zināju, kas notiks. Es zināju un manas kājiņas sāka drebēt.„Lūdzu...” es nočukstēju, sēžot pilnībā pakļauta viņu iegribām.„Ko tu teici, kuce?” viņš pagrieza pret sevi manu galvu ar spēku.„Lūdzu... mani tur nekad. Esiet mazliet maigāki…, lūdzu….”Viņi abi iesmējās. „Pamaz vietas,” viens no viņiem nolamājās, satvēris mani aiz gurniem. „Bet mēs tevi tik un tā izdrāzīsim.”Viņi ķērās pie lietas. Viens aiz manis, otrs priekšā – sinhroni, brutāli, bez žēlastības saspieda mani starp sevi kā miesas starpliku starp dzelžiem. Es biju nebiju spējīga aizsargāties, mana mute atkal tika piepildīta ar locekli un tajā pašā laikā manu caurumiņu sāka izstiept ar nežēlīgu spēku.„Velna padauza, atslābinies!” otrs noņurkstēja, kad viņš brutāli spieda savu loceklī manī no aizmugures. Viņa daikts bija resnāks kā man gribētos, bet man nebija citas izvēles kā to ieņemt. Katra kustība lika kabīnei sašūpoties un no manām lūpām izlauzās aizžņaugti vaidieni, ko noslāpēja loceklis, kas nežēlīgi urbās manā rīklē.„Viņa saņems ko gribēja, vai ne?” pirmais nikni norēca, iesitot man ar plaukstu pa sēžamvietu. „Izvirtusī sissy padauza, domāja pakārdināt večus un aizlaisties?”Viņi kustējās kā plēsoņas – viens stūma no aizmugures, otrs vilka mani uz sevi no priekšas. Es biju starp viņiem, kā lēts kuces gabals, bez kontroles, bez cieņas – un tas mani uzbudināja līdz ārprātam. Viņu smagās elpas, sviedri, rupjie vārdi... Tas bija viss, par ko biju sapņojis.„Drāz viņu dziļāk. Ieej līdz olām. Es gribu redzēt, kā viņa dreb,” otrs norūca.Viņi to turpināja vēl kādu laiku– no manis izplūda tikai elsas. Tad abi apstājās un izvilka.„Izvelkam ārā šo padauzu,” viens no viņiem ierūcās un uzmeta man uz kakla siksnu, raujot mani ārā, nespējīgu pretoties. Viņi abi izvilka mani no kabīnes kā objektu – kā netīru, samīcītu lelli, kurai beidzot jāparāda, kam tā patiesībā domāta.Aiz vilcēja bija mežmalas josla ar diviem resniem kokiem. Viņi mani aizvilka uz turieni, siksnu piesēja pie viena no kokiem, es atkal biju uz ceļiem ar piepaceltu dibentiņu un paplestām kājām, kā dzīvnieks, kas nodots upurēšanai. Mana mute bija pavērta, seja jau klāta ar spermas pēdām un viss ķermenis drebošs.„Lūk, kuces īstā vieta,” viņš nomurmināja un pliķēja mani ar plaukstu pa sēžamvietu, kura jau bija iekrāsojusies sārta. Viņi atkal atsāka aktu, šoreiz pamainījušies vietām – viens iegrūda savu daiktu man mutē, otrs – dibentiņā. Viņi viens otru uzmundrinot, drāza mani kā rotaļlietu.Un tad es sadzirdēju soļus. Trīs. Trīs vīrieši nāca no stāvvietas puses, smagi soļi, apslāpēta smieklu dunoņa.„Ko jūs, veči, te esat atraduši?” kāds ieņurkstēja ar smēķi zobos. „Velns, tā nav pat īsta sieviete… bet paskatieties uz viņu. Skatās tā, it kā lūgtos, lai viņu padara par mauku.”„Viņa ir labāka par dažu labu mauku, kas par naudu strādā,” otrs iesmējās. „Paskaties uz viņas muti, kā tā grib sūkāt. Tā deg pēc vīrieša. Tā nav mute, tā ir peža bez kaunuma lūpām.”Viņi apstājās apkārt, skatoties, komentējot. Kā izsalkuši suņi pie uzveikta zvēra.„Vai šī ir laba no abiem galiem?” jautāja viens no jaunatnākušajiem.„Gribi nākamo raundu? Viņa vēl turās,” atbildēja pirmais šoferis, izvelkot savu locekli no manas mutes, atstājot to slīgt siekalās. „Es arī gribu šo mauku…” trešais tikai nomurmināja, atpogājot jostu, bet vēl neiejaucās. Viņi visi stāvēja apkārt, komentēja, novērtēja, kā jaunu mantu tirgū. „Paskaties, kā viņas caurums ir paplēties,” viens norādīja ar pirkstu, stāvot netālu. „Tas, laikam, grib vēl.”Viens no viņiem piegāja pie manis, pieliecies tuvu, iečukstēja man ausī: „Tu būsi mūsu visu padauza. Mēs tevi izmantosim, līdz tava maukas dvēsele izkritīs pa izstiepto pakaļas caurumu...”Viņi vairs negaidīja. Piegāja klāt – viens man priekšā, atplēšot muti ar plaukstām, otrs aiz manis, paplešot manas kājas vēl vairāk, trešais nostājās man blakus ar izvilktu siksnu rokās, virpinot to starp pirkstiem kā bende pirms soda.Un tad viņi atkal sāka. Manā mutē – dziļi un rupji, bez ceremonijām. Manā dibentiņā – ar spēku, brutāli, bez žēlastības.Trešais – ar siksnu. Viņš sita pa maniem stilbiem, muguru, sēžamvietu. Katrs trieciens lika man atvērt muti vēl platāk, mana balss izlauzās kā kvēlojošs kvēpiens starp diviem locekļiem. Mani brutāli izmantoja – viņi visi kustējās kā triecienāmuri.Siksna atstāja sarkanas strīpas, kuras dega, kā ugunī. Viņu elpas – alkohola, tabakas un sviedru pilnas – sajaucās gaisā, kamēr viņi mani pārklāja ar savu brutalitāti. Viņu rokas – sagrāba, spieda, plēsa mani, it kā gribētu iznīcināt, nevis izmantot. Un tomēr… es drebēju no ekstāzes.„Jūti, kā viņa jau trīc?” kāds norūca. „Viņa tūlīt beigs, sissy padauza beigs vienkārši no tā, ka viņu drāž!”Un es beidzu. Man nebija vajadzīgs pat pieskāriens savam loceklītim – tikai viņu vārdi, viņu rokas, viņu skatieni. Orgasma vilnis pārplūda man pāri, spēcīgāks par jebkuru iepriekš piedzīvoto. Es vaidēju pilnā rīklē, aizrāvu elpu, mana miesa trīcēja un locījās. Es biju viņu rotaļlieta. Viņu mauka. Un es to izdzīvoju ar svētlaimes grimasēm sejā.„Viņa beidza…” viens no viņiem nosmējās. „Padauza beidza, vienkārši būdama piesieta un drāzta.”„Mēs tikko pārtaisījām cilvēku par kuces caurumu. Tu zini, ka viņa grib vēl,” otrs noteica un siksna atkal skāra manu ādu. Kad vīrieši bija beiguši, viņi atkāpās un tad... es pamanīju, kā viens no viņiem notēmē ar locekli uz manu seju. Un pēc mirkļa tas sākās – silts, dzeltens šķidrums, kas trāpīja man tieši sejā, uz matiem, uz vaigiem. Viņš čurāja man virsū kā uz nekam nederīgu lupatu. „Pieņem to, sissy kuce. Šis ir tavs atalgojums,” viņš smējās, kamēr silta straume turpināja plūst pār manu seju, kaklu, krūtīm. Es jutu, kā tas ieplūst man mutē, kā deguns piepildās ar asu, smaku. Un tad otrs pievienojās. Un trešais. Viņi visi mani apčurāja.„Zini, kas tu esi – publiska tualete priekš vīriešiem,” viņi smējās. Es biju slapjš, netīrs, pazemots līdz pēdējam... bet jutos tik neizsakāmi pateicīgs.Viņi mani atraisīja. Āda bija sārtām svītrām klāta, locekļi nespēcīgi, ceļi sāpēja. Es biju samīdīts – iekšēji un ārēji. Viņi mani nolika uz ceļiem pie sava auto, kā pamestu maisu. Neviens vairs neko neteica. Tikai smagi iekāpa atpakaļ savās kabīnēs.Viens vēl pirms durvju aizvēršanas paskatījās uz mani un nicīgi noteica: „Esi pateicīga, kuce. Tu šovakar beidzot kļuvi par to, kas esi... mauka.”Durvis aizcirtās. Un es paliku tur – apčurāta, izdrāzta, nopērta... bet laimīga. Es beidzot biju tāda, kāda vienmēr sapņoju būt.Manas rokas vēl trīcēja, kad es atgriezos mājās. Apģērbs slapjš, saplosīts, āda – ar sārtām svītrām no siksnām, seja izsmērēta – ar spermu, siekalām, bet tā mirdzēja... No manas būtības. No tā, kas es tagad biju kļuvusi – izdrāzta kuce.Durvis uz kāpņu telpu aizvērās aiz manis un viss šķita kluss. Es cerēju, ka spēšu nepamanīts tikt līdz savam dzīvoklim, bet, protams – tāda veiksme nav domāta tādiem kā es.Es jau grasījos ielikt atslēgu slēdzenē, kad izdzirdēju soļus. No kreisās puses, no augšējā stāva. Kaimiņš.Juris. Ap piecdesmit. Viņš apstājās uz kāpnēm. Sastinga.„Ko... kas pie velna ar tevi noticis?” viņa balss bija zemāka nekā parasti. Ne nicīga, bet... ieinteresēta.Es apstājos. Saspiedu lūpas kopā. Mēģināju noslēpt seju ar plaukstu, bet tas tikai izcēla netīrību – mani pirksti vēl trīcēja, manas kājas bija redzami slapjas no iekšpuses līdz pat augstpapēžu kurpēm, skatiens peldēja.„Es... es tikai paslīdēju,” es izdvesu vārgi, balss pārplīsa kā papīrs.Juris tikai uzmanīgi uz mani skatījās. Viņa acis slīdēja pār manām krūtīm, saplosīto apģērbu.„Tu smirdi pēc... pēc vīriešiem,” viņš ierunājās. Viņa balss bija zemāka. Zobos turētais dusmu tonis šoreiz skanēja citādāk – kā iekāre, kas cīnās ar riebumu. Vai varbūt iekāre, kas tieši no tā barojas.„Tu esi krossdressers, padauza, vai ne? Man jau tā likās.” viņš čukstēja. „Es redzu... redzu, ka tu esi bijusi izmantota.”Viņš nokāpa lejup vēl vienu pakāpienu, tagad bija tieši man pretī, tikai pusotra metra attālumā. Mūsu skatieni sastapās. Viņš nesmaidīja. Bet viņa biksēs kaut kas sāka kustēties.„Ko tu darīsi, sissy?” viņš noteica klusāk. „Paskaidrosi? Vai nometīsies ceļos... vēlreiz?”Viņš pienāca man tik tuvu, ka sajutu viņa elpu uz savas sejas. Alkohola rūgtums, niknums. Viņš nesacīja vairs neko. Tikai satvēra mani aiz zoda, spēcīgi, paceļot galvu uz augšu.„Es zināju, ka zem tavas fasādes slēpjas izdrāžams caurums,” viņš saspieda man žokli tik stipri, ka es ievaidējos. „Un tagad tu esi te. Netīra, slapja, kā izdrāzta mauka!”Viņš pagrūda mani pret dzīvokļa durvīm ar tādu spēku, ka es atsitos ar muguru un gandrīz nokritu. Viņa rokas bija uz manām krūtīm – saplēsa topu, norāva nost atlikušo audumu, līdz krūštura ieliktņi izbira pa grīdu.„Tu domā, ka tu vari klīst šādi apkārt izdrāzta un es tevi palaidīšu garām? Es zinu, kas tu esi. Un zinu, kas tev vajadzīgs.”Viņš apgrieza mani ar spēku, iegrūda mani ar seju durvīs. Es mēģināju kaut ko pateikt, bet viņš piespieda mani ciešāk, elpu pūšot tieši man ausī.„Klusē, padauza. Nerunā. Tu esi tikai sūda mauka. Sissy, kuru drāž, kad vajag.”Viņš ātri atpogāja savas bikses un es sajutu, kā viņa loceklis – jau piebriedis – tiek stingri piespiests pie mana sāpošā, vēl nesen brutāli izmantotā caurumiņa. Viņš negaidīja. Viņš ielauzās manī iekšā ar vienu, rupju, nežēlīgu grūdienu. Es ievaidējos, mani vaidi atsitās kāpņu telpas akustikā.„Tu esi jau izdrāzta, bet ne salauzta. Es parādīšu, kā salauž padauzas,” viņš norūca, kustoties brutāli, raujot mani pie sevis ar katru sitienu. Viņa plauksta satvēra manus matus, raujot galvu atpakaļ.„Cik vīriešu jau šonakt esi apkalpojusi, kuce? Cik vēl vajag, lai tu sabruktu pavisam?”Es vairs neskaitīju. Es vairs neko nerēķināju. Tikai padevos. Es biju pret durvīm, izdrāzta, bezpalīdzīga un man tas patika. Katrs viņa trieciens bija agresīvs. Viņš neapstājās, kamēr nebeidza, piepildot mani ar vēl vienu karstu, dziļu iekšēju vilni. Viņš izlādējās pilnībā, izvilka sevi no manis, nospļāvās un aizgāja. Kāpņu telpā paliku es – salauzts, izmantots, bet apmierināts. Laimīgs. 1184 0 1 неделю назад
- Nakts bez robežām Restorāna atmosfēra bija klusa un eleganta — zema apgaismojuma siltums, klusināta mūzika, smalks vīna aromāts gaisā. Es sēdēju viens, vērojot vakaru, kad pie blakus galdiņa ievēroju divas sievietes. Viņas bija ļoti atšķirīgas, bet vienlīdz pievilcīgas — viena ar dziļi melniem matiem, otra gaiša kā rīts. Viņu sarunas izskatījās vieglas un rotaļīgas, taču skatieni — dziļāki. Zem galda bija kustība, ko no malas varēja uztvert tikai tas, kurš vēro ar uzmanību. Viņu rokas nemanāmi pieskārās — plauksta uz augšstilba, lēns pirkstu vilciens gar auduma kroku. Gaisā virmoja noslēpums un viegla kaisles spriedze. Tad pēkšņi tumšmate pagrieza galvu un satikās ar manu skatienu. Viņa pasmaidīja — nevis vienkārši pieklājīgi, bet izaicinoši un rotaļīgi. Gaišmate sekoja viņas skatienam, un pēc acu apmaiņas starp viņām, viena no viņām pavisam dabiski pamāja man pievienoties. Es piecēlos un apsēdos pie viņām. Sākumā bija tikai saruna — viegla, saskaņota, viņas apzināti radīja sajūtu, ka esmu uzaicināts ne tikai pie galda, bet arī viņu noslēpumainajā pasaulē. Viņu skatieni kļuva tuvāki, balss tembrs — klusāks. Tad tumšmate viegli pieskārās manam plaukstas locītavai, sakot: “Mēs ne vienmēr šādi rīkojamies... bet šovakar ir īpašs vakars.” Es sapratu, ka piedalos spēlē, kas notiek bez steigas — kur sajūtas un tuvība veidojas kā glāze vīna, lēnām, pakāpeniski un ar baudu. Un tajā mirklī viss šķita iespējams. Pavakariņojuši mēs visi trīs kopā devāmies ārā — nakts bija silta, pilsēta vēl murdoja, bet mūsu starpā valdīja pavisam cita noskaņa. Viņa izsauca taksometru – busiņu, ar tonētiem logiem, kā radītu brīdim, kas nav domāts svešiem skatieniem. Iesēdāmies pašā aizmugurē, blakus viens otram, elpošana kļuva klusāka, taču sajūtas — daudz skaļākas. Tumšmate, bez vārdiem, pārliecinoši un rotaļīgi uzsēdās man virsū, kā dabiska turpinājuma mirklis tam, kas bija sākts pie galda. Viņas rokas slīdēja gar maniem pleciem, viņas acis meklēja manējās, un viss šis tuvums bija nevis steidzīgs, bet vilinoši nesteidzīgs. Katra kustība bija kā jautājums un atbilde vienlaikus — vai esmu gatavs ļauties? Gaišmate, sēžot mums līdzās, ar pirkstiem pieskārās tumšmates mugurai, kā uzmundrinot, kā iededzot dzirksti. Es jutu, kā mūsu elpas sajaucas, kā viņas gurni piespiežas tuvāk, kā smarža un siltums apvieno mūs vienā kaisles ritmā. Tajā brīdī telpa ap mums izzuda. Pilsēta palika aiz loga. Viss, kas eksistēja, bija šis pieskāriens, šī tuvība un nepārtrauktā vēlme iepazīt vienam otru dziļāk — ne tikai ar vārdiem, bet ar visu ķermeni, skatienu, klātbūtni. Busiņš ripoja pa pilsētas ielām, bet mūsu ceļojums bija sācies pavisam citā virzienā. Logi bija nedaudz norasojuši, it kā arī tie būtu piedzīvojuši visu, kas notika aizmugurē. Pilsētas gaismas atspīdēja uz stikla kā miglains kino kadrs. Kad piebraucām pie gaišmates mājas — klusā, zaļā Pierīgas stūrītī —, es, vēl apmulsis no tikko notikušā, centos atrast savas drēbes puskrēslainajā busiņa salonā. Krekls bija kaut kur zem sēdekļa, jaka noslīdējusi uz grīdas, un viss šķita kā no sapņa, kurā loģika atkāpjas kaisles priekšā. Māja bija silta, mierīga, bet spriegums starp mums nemazinājās. Guļamistabā gaisma bija klusināta, palagi — mīksti, un tur mēs turpinājām to, kas bija iesākts ceļā. Viņas abas bija tik saskanīgas, tik atvērtas un vienlaikus spēcīgas savā sievišķībā, ka es vienkārši ļāvos — bez domām, tikai sajūtās. Skūpsti, pieskārieni, ķermeņu siltums... Viss saplūda vienā vienīgā brīdī, kas šķita bezgalīgs. Rītā pamodos starp viņām — saguris, apmierināts un vēl vienu reizi izslāpis. Mēs atkārtojām mūsu nakts valodu bez vārdiem, klusi, ar smaidu, vienkārši turpinot baudīt šo neticamo tuvību. Kad beidzot pienāca laiks doties prom, es jutos kā iztukšots, bet līdzsvarots — it kā viss, kas bija uzkrājies dziļi, būtu atbrīvots. Atvadoties, skatieni bija mierīgi, saprotoši — mēs neapsolījām neko, bet abi zinājām: šī nakts paliks atmiņā ilgi. Es devos mājās, klusēdams smaidīdams, ar sajūtu, ka esmu bijis tur, kur gribēju būt — ne tikai ķermenī, bet arī sevī pašā. 1044 1 1 неделю назад
- Trijatā vēja glāstu ieskauti Tā bija viena no tām dienām, kad vēlējos pabūt viens, tālu no pilsētas trokšņiem, darba rutīnas un domām, kas bija kļuvušas smagas un vienmuļas. Braucu uz nomaļu, klusu piejūras vietu, kur parasti nebija ne dvēseles. Tā bija mana slepenā vieta – smilšu kāpas, priedes un jūra, kas vienmēr mani nomierināja. Nonākot pie krasta, ievilku plaušās vēso, sāļo jūras gaisu. Šķita, ka šeit esmu vienīgais cilvēks visā pasaulē. Tomēr pēc dažām minūtēm tālumā pamanīju divas sievietes. Viņas pastaigājās gar ūdens malu, smejoties un apskaujoties. Kad pietuvojos, ievēroju, cik abas bija skaistas – vienai tumši mati līdz pleciem, otra gaišmataina, ar pievilcīgu, dzīvespriecīgu smaidu. Mūsu skatieni satikās, un es draudzīgi pamāju. Viņas uzsmaidīja pretī un apsveicinājās. Sākām sarunu par vietas vientulību, jūras skaistumu un dzīves baudīšanu bez steigas. Viņas pastāstīja, ka ir labas draudzenes, un te, jūras krastā, pavada nedēļas nogali savā mazajā namiņā pie kāpām. Drīz viņas uzaicināja mani ciemos – gluži nejauši, bet ar mazu izaicinājumu acīs. Jutu, ka kaut kas pikants virmo gaisā. Ierodoties namiņā, mūs sagaidīja silta atmosfēra, kamīna sprakšķēšana un sarkanvīna glāzes, kuras drīz jau tukšojām, sēžot cieši līdzās. Saruna kļuva arvien jutekliskāka, meitenes sāka pieskarties viena otrai, koķetējot un ķircinot mani ar skatieniem. Pēkšņi tumšmate pieliecās pie gaišmates, un viņu lūpas saskārās ilgā, dziļā skūpstā. Šajā brīdī es sapratu – viņas nebija tikai draudzenes, bet arī mīļākās. Viņas iesmējās, redzot manu pārsteigto, bet ieinteresēto skatienu, un uzaicināja pievienoties. Mani sirdspuksti paātrinājās, taču šī doma bija pārāk vilinoša, lai atteiktos. Es pietuvojos un jutu, kā manas rokas sāka slīdēt pār viņu mugurām, viņu lūpas mainījās starp maigumu un dedzīgu vēlmi. Gaisā virmoja elektrizējoša enerģija, ko biju jutis ļoti reti. Tālāk viss kļuva par juteklisku rotaļu, pilnu maigu pieskārienu, dziļu skūpstu un intensīvas baudas. Es pilnībā ļāvos šai situācijai, izbaudot katru mirkli, katru pieskārienu un abu sieviešu dedzīgo kaisli. Namiņš pie jūras kļuva par mūsu slepeno pasauli, kur valdīja tikai mēs trīs un kaisle, ko neviens cits nevarētu saprast. Nākamajā rītā pamodos, klausoties viļņu skaņās un vērojot, kā abas sievietes mierīgi guļ man līdzās. Sapratu, ka šis piedzīvojums kļūs par vienu no maniem noslēpumainākajiem un kaislīgākajiem dzīves mirkļiem – atmiņu, kas vēl ilgi liks manai sirdij pukstēt ātrāk. 1263 1 1 неделю назад
- Saulrietā Viena frāze un atmiņas pārpildīja prātu, atnesa sajūtas. Iespējams ne tās ko iedomājies pirmās. Pirmais kaislīgais skūpsts tiekoties. Alkatīgas rokas kuras vēlējās pievilkt tuvāk, noraut drēbes, sajūtas kā āda saskaras, lūpas slīd pa manu kaklu. Tava karstā elpa un manas klusās elsas. Pirmās gurnu kustības saplūstot un sekojošie kunksti. Sinhronās gurnu kustības, ciešais acu skats. Skaļo elsu piepildītā telpa... Nē, ne tās. Tās kurās vēl nedaudz trīc kājas, zem auss sitas Tava sirds un roka slīd pa muguru un ķermenī vairs nav spriedzes, prāts ir atslābis un ir vienkārši lieliski. Un viss šis augošais kaisles, spriedzes un sajūtu sajaukums var briest atkal... 1364 2 2 недель назад
- Nakts viesnīcā trijatā Vakars luksusa viesnīcas numurā bija tikko sācies. Mēs ienācām pa durvīm, kur mūs sagaidīja romantiski klāts galds un auksts šampanietis. Gaisa temperatūra pieauga ne tikai istabā, bet arī starp mums. Apgaismojums bija pieklusināts, iemetot mūsu kustības ēnās, kas spēlējās uz sienām. Pirmie pieskārieni bija piesardzīgi, taču strauji pārvērtās dedzīgā kaislē. Tu ļāvi savai kleitai lēni slīdēt nost no pleciem, atklājot maigu ādu, kas staroja vakara puskrēslā. Mana draudzene tuvojās tev, un es vēroju, kā jūsu lūpas pirmo reizi sastopas, kaislīgi un dziļi. Tas skats bija hipnotizējošs – divas skaistas sievietes, saplūdušas maigumā un vēlēšanās. Drīz mēs bijām uz plašās gultas – trīs ķermeņi ciešā tuvībā, maigas rokas slīdēja pār karsto ādu, lūpas atstāja dedzinošas pēdas visur, kur pieskārās. Tu atdevi sevi brīvi, uzticoties mūsu pieskārieniem, ļaujot kaislei tevi pilnībā pārņemt. Telpa piepildījās ar elpām, nopūtām, baudpilnu čukstu, sajaucoties trīs cilvēku ritmā. No rīta pamodāmies ciešos apskāvienos, apmierināti, laimīgi, zinot, ka šī nakts bija īpaša – jutekliska, skaista un neaizmirstama pieredze. 1841 0 2 недель назад
- Trīs elpas karstumā Tas bija silts vasaras vakars, kad mēs beidzot satikāmies — tu, mēs, un namiņš ar pirtiņu, kas kļuva par mūsu kaisles patvērumu. Tu ieradies smaidīga, mazliet kautrīga, bet ar acīm, kurās jau dzirkstīja vēlme. Mēs sagaidījām tevi ar glāzi šampanieša un maigu pieskārienu pie plaukstas. Gaisā bija jūtama spriedze, tā saldā gaidīšanas bauda, kas raisa vēlmi līdz neprātam. Namiņā valdīja puskrēsla – sveču gaisma spēlējās uz ādas, kad mēs lēnām noģērbāmies un devāmies uz pirtiņu. Karstums apskāva mūs visus, un sviedri sāka lēni ritēt pār mūsu ķermeņiem. Tava āda kļuva mitra, tavi mati pielipa pie kakla, un mēs nevarējām atraut skatienu no tevis. Tu sēdēji starp mums, kamēr mūsu rokas sāka slīdēt — lēni, izbaudot katru centimetru. Tava trauslā nopūta bija kā signāls, un mēs sapratām — viss notiek īstajā brīdī. Kad pirts kļuva par karstu prologu, mēs pārcēlāmies uz plašo gultu, kur uzklāts mīksts balts pārklājs. Tur mēs apvijāmies cits citam, skūpstījām, masējām, glāstījām. Tavs ķermenis dejoja starp mums – reizēm maigā harmonijā, reizēm kaisles vētrā. Mēs bijām viens vesels – trīs elpas, trīs sirdspuksti, viena sajūta. Tava balss, viņas skūpsti, manas rokas – viss saplūda vienā intensīvā vilnī, kas ilga stundām. No rīta mēs sēdējām terasē, tērpušies tikai segā, klusumā dzerot kafiju un smaidot. Tu staroji. Mēs zinājām – tas bija kaut kas īpašs. Ne tikai fizisks, bet dziļi skaists savienojums starp trim cilvēkiem, kas viens otru patiesi izjuta. 1138 0 2 недель назад
- Zīmogs uz pieres - nākamais līmenis. Autora piezīme - pilnīgai sapratnei vispirms izlasiet pirmo daļu. *** Pēc divām dienām. Esmu komandējumā, citā pilsētā. Viss likās tik rutīniski: neliels seminārs, kur neko īsti nesaka, tikai izrunā iepriekš zināmo, dažas tikšanās ar kolēģiem no reģiona, vārītas kafijas smarža zālē. Visi man apkārt uzvedās kā vienmēr — laipni, lietišķi, mierīgi. Neviens nezināja, ka zem manas jostasvietas — vēl joprojām brīžiem savilkās siltums no aizvakardienas plug vibrācijām. Neviens nezināja, kāds uzraksts tikai pirms dažām dienām bija uz manas pieres. ПЕТУХ.Man bija uzvalks, pulkstenis, glīti sasukāti mati — viss, kas liecina par kārtīgu vīrieti. Un tas padarīja to visu vēl perversāku. Jo viņi runāja ar Paulu. Bet viņa tur nebija. Viņš bija prom. Viņa — Palia — slēpās zem drēbēm, zem maskas, zem vārdiem, kas skanēja pārāk pārliecināti, lai būtu patiesi.Atgriezos viesnīcā. Viesnīcas istaba bija silta. Pēc dušas — klusums. Pa gultu izklāti dokumenti, bet es uz tiem nespēju koncentrēties. Laiks vilkās. Televizors dūca fonā, bet skaņa bija kā no citas pasaules. Es sēdēju gultā, halātā, vēl slapjām kājām un man palika garlaicīgi. Ne tā garlaicība, kas aicina gulēt. Bet tāda, kas grauž. Tā, kas čukst: “Tu vēl neko neesi piedzīvojusi. Tu vēl esi tikai uz sliekšņa.”Sakārtoju dokumentus, saliku somā. Jau pēc īsa mirkļa, anālais plugs patīkami dūca manī. Tad es paņēmu savu portatīvo datoru. Pirksti automātiski sāka meklēt. Vispirms — nevainīgi: “bdsm sissy blogs”, tad “public humiliation sissy stories”. Tad “forced obedience anonymous meetup”. Es sajutu, kā no iekšienes aug nepacietība. Man bija vajadzība. Nevis vienkārša vēlme. Vajadzība tikt pazemotai. Vēlreiz. Vēl rupjāk. Vēl perversāk. Un tad tas atgriezās. OnTheKnees.Es ielogojos savā kontā. Vēstulēs — klusums. Bet tas bija tikai sākums. Es atvēru sludinājumus. Meklēju kategoriju “BDSM.” Šie burti skanēja kā lūgšana manā galvā. Es pārslēdzu meklēšanu uz šo pilsētu. Šo reģionu. Sirds jau sāka sisties ātrāk. Un pirksti… tie slīdēja pa taustiņiem ne kā vīrietim. Bet kā kucei, kas meklē pavēli. Kā sūkātājai, kas grib tikai vienu: lai kāds viņu izmanto kā netīru lupatu. Un es biju ta gatava. Es jutu to vibrējam manā dupš-pežukā. Kā pulsējošu čukstu sevī. “Atdodies. Atkailinies. Lūdzies. Dari to.” Pirksti jau sāka pagurt. Daudzi sludinājumi šķita tukši — kā aktieru rotaļas, kas pārāk ilgi atkārto vienu un to pašu tekstu. “Meklēju padevīgo,” “vēlos sadzirdēt tavu čukstu,” “esi mana lēdija” — neviens neskanēja kā pavēle, tikai teātris.Līdz... līdz kāds sludinājums man burtiski aizsita elpu. Sludinājums nebija kliedzošs. Tikai teksts, dīvains. Gandrīz kā dzejolis bez poētikas. Es sāku lasīt. Vārdu pa vārdam. Elpa kļuva saraustītāka.***Nemeklēju sarunas. Meklēju darbību. Man vajadzīga būtne — nevis persona — kura ne tikai pieņem pazemojumu, bet alkst tikt filmēta tajā brīdī, kad viņa kļūs par neko. Tiks veikta pilna procesa filmēšana personīgajam arhīvam. Bez maskām, bez scenārijiem. Meklēju tādu, kura ir gatava gulēt klusa, kaila, ar atvērtu muti, kamēr mana urīna strūkla tevi pārvērš par neko. Tā nav spēle. Tā ir reāla dokumentācija tam, kā tu kļūsti par trauku. Par lietu. Tava seja būs redzama. Tava mute — atvērta. Tava personība — izdzēsta. Es neprasu skaistumu. Es neprasu ideālu ķermeni. Es prasu pakļāvību. Ja uzskati sevi par derīgu — atbildi ar šādu struktūru: Tavs vecums, ķermeņa apraksts. Tava pieredze. Tava gatavība tikt filmētai. Tavas robežas — ja tādas ir. Tavs īsais lūgums — kāpēc tieši tu esi pelnījusi būt apčurāta kameras priekšā. Atbildes bez visām piecām daļām netiek izskatītas. Ja tevi tas biedē – ignorē. Ja tevi tas padara slapju – raksti.***Es sastingu. Acis vēl fiksēja tekstu, bet ķermenis jau reaģēja. Mana elpa — saraustīta. Manā kājstarpē — pulsācija. Un kaut kur vēderā — pilnīgs sabrukums. Tas bija tas, ko es meklēju. Nevis komplimenti. Nevis apskāvieni. Bet urīns mutē kā akcepts manai pārbūvei par neko, par trauku. Es pārlasu sludinājumu atkal un atkal. Manas rokas svīst. Mans prāts — pretojās. Bet dziļi, zem visām šaubām, es gribu, lai tas notiek. Un tāpēc rakstu. Nevis droši. Bet kā kuce, kas vēl šaubās, bet vairs neturas pretī.***Sveiki.Es… nezinu, vai esmu īstais. Esmu vīrietis, bet dziļi manī mājo sievietes daba. Tā pamodās, kad izlasīju jūsu sludinājumu. Es jūtu, kā manā kaklā iestrēgst elpa katru reizi, kad iedomājos par to, kas varētu notikt. Man ir bail. Bet man tas ļoti uzbudina un uzrunā. Un tieši šī pretruna liek man rakstīt.1. Man ir 43. Vidējas miesasbūves, neesmu muskuļots. Kājstarpe gludi skūta. Mazliet ir vēderiņš. Krūtis nav lielas, bet korsete tās imitē. Seja — maigāka, nekā pienāktos vīrietim. Daži teikuši, ka izskatās “neizteiksmīga”. Varbūt tā arī ir — sejā nav spēka. Tikai vēlme.2. Esmu bijis situācijā, kur mani pazemoja orāli, spļāva sejā. Bet vēl nekad — nav bijusi pieredze ar zelta lietu. Neesmu filmēts vai fotografēts. Bet doma par to… tā mani uzbudina. Es tagad fantazēju, kā es guļu uz grīdas un kāds smejas un čurā man virsū, es to mēģinu dzert un tad man spļauj virsū.3. Man ir bail. Bet es varu. Es zinu, ka būšu satriekts, kad redzēšu sevi kaut kur ierakstā, bet tieši tas mani uzrunā. Tā vairs nebūs rotaļa. Tas būs… pierādījums, ka es vairs neesmu “Pauls”. Ka esmu kļuvis par to, kuru izmanto. Esmu gatavs neslēpt savu seju. Ja man pavēlēs, es tikai atvēršu muti.4. Esmu pret vardarbību. Es neesmu trenēts sāpēm. Bet gatavs eksperimentiem, ja vajadzēs gulēt mierīgi, klusēt un ļaut sevi apčurāt — es esmu gatavs. Esmu gatavs arī kaut kam vairāk, ja tādas būs jūsu vēlmes. Man ir iekšēja vēlme būt… pazemotam un izmantotam. 5. Kāpēc es: Jo man nav vērtības, kā vīrietim. Un, es domāju, tieši tas padara mani ideālu. Es tikai lūdzu iespēju pierādīt, ka mana mute nav domāta runāšanai. Es nevēlos cienīgu baudu. Es vēlos būt atkritumu trauks, ko jūs filmēsiet, kad dzēsīsiet manī vīrieša paliekas. Es sevi saucu par Paliu. Ja tas nav pietiekami… es sapratīšu. Bet, ja es vēl varu cerēt — pavēliet un es klusi atdošos kamerai un jums.***Viņa atbilde:Teikšu godīgi — sākotnēji nemeklēju vīrieti. Šķita, ka tikai sieviete var būt gana pakļāvīga, lai gribētu šādu attieksmi. Tava atbilde bija ļoti centīga. Tu spēlējies? Vai tiešām gribi, lai tavā mutē un uz sejas tek urīna straume, kamēr kamera fiksē katru tava pazemojuma mirkli? Vai tu spēsi? Pierādi. Ieraksti šo ziņu: “Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots.” Ierunā pārliecinoši. Pēc tam — atsūti audio. Tikai tad es sapratīšu, ka tu esi tam gatavs.***Es sēdēju mēms. Sirds dauzījās. Elpa mazliet aizrāvusies. Ierunāt? Un nosūtīt? Šī vairs nebija spēle. Tas bija tests. Mana mute — sausa. Bet uzbudinājums milzīgs. Rakstu atbildi: “Es to izdarīšu. Dod man desmit minūtes. Lūdzu, dod man iespēju. Es pierādīšu, ka mana mute ir domāta tikai vienam.” Paņemu telefonu. Ieraksts sākas. Mana balss ir klusa, trīcoša: "Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots." Es apturu ierakstu. Nosūtu viņam audio. Un vēl pievienoju tekstu: Es to ļoti vēlos, Ja tu mani atšūsi, es to sapratīšu. Bet ja tu pieņemsi — es pateikšos, nevis ar vārdiem, bet ar atvērtu muti.***Viņa atbildes ziņa pienāk 01:07.Nav nekādu lieku vārdu. Nekāda ievada. Tikai adrese, laiks un instrukcija."Tev dota iespēja sevi pierādīt. Šonakt. Bez jautājumiem. Ja nokavēsi – es tevi bloķēšu. Adrese: Viesnīca “Silva”, Pilsētas iela 14, 2. stāvs, 212. numurs. Ierodies: precīzi 01:40. Tev jābūt kailam, pa virsu vari uzmest kādu halātu. Rokās – tikai tavs telefons. Nekā cita. Ienāc. Durvis būs atvērtas. Tūlīt pēc ienākšanas – nometies ceļos. Neko nesaki. Tu paliksi tieši tā. Uz grīdas. 10 minūtes. Bez kustībām. Ja izturēsi – iespējams, tu būsi man derīgs. Ja ne – tu būsi tikai vēl viens izgāzies sūds."***Kad es izlasīju šo adresi, mani pārņēma auksts trieciens. Viesnīca “Silva”. Pilsētas iela 14. Esmu tajā pašā viesnīcā, manas istabas numurs 207. Mans kakls ir izkaltis. 212. Tik tuvu. Piecas durvis no manis. Viņš nezin, ka es esmu šeit. Esmu halātā. Apakšā – kails. Rokā – tikai telefons. Es pārbaudu akumulatoru. 84%. Pietiks. 01:38. Es pieceļos. Vēl viens skatiens spogulī. Paula – vairs nav. Tikai trīcoša Palia – viņa iet. Koridorā nav neviena. Soļi skan kā nodevība. Kā čuksts, ko nekad vairs nevar atsaukt. 01:39. Es stāvu viņa durvju priekšā. 212. Durvis –aicinošas. Viss kluss. Es ieeju. Istabā — siltums. Ne jau no temperatūras, bet no viņa klātbūtnes. Gaiss smaržo pēc vīrieša, pēc kaut kā neizbēgama. Viņš sēž krēslā istabas dziļumā. Netuvojas. Viņš vēro. Un es… klūpu ceļos. Bez skaņas. Bez vārdiem. Halāts paveras nedaudz vaļā. Manas rokas dreb un es tās piespiežu uz augšstilbiem. Es noliecu galvu. Skatiens – uz grīdu. Elpa seklāka. Mute... lēnām paveras.Pirmā minūte — klusums. Viņš mierīgi sēž. Tikai elpo. Smagi. It kā būtu pieradis pie tā, ka sievietes un kucītes vienkārši ierodas pie viņa kā ziedojumi. Viņam ir kādi 60. Varbūt vairāk. Liels. Masīvs. Kupls vēders stiepjas pāri T-krekla apakšmalai. Kājas plati, izplestas. Viņa augšstilbi masīvi. Torss — klāts ar sirmiem matiņiem, kas lien ārā pa T-krekla kakla izgriezumu. Viņa seja — stūraini vaigu kauli, bieza āda. Acis... pavisam mierīgas. It kā nekas no tā, kas notiek, nebūtu neparasts. Viņš neliekas pārsteigts. Viņš neliekas uzbudināts. Viņš izskatās — pēc reāla dominanta. Pēc saimnieka. Pēc tā, kurš ir pieradis, ka kucītes ienāk un nometas viņa priekšā ar muti vaļā.Trešā minūte. Mana mute jau kļūst sausa. Bet es turpinu turēt to atvērtu. Manas lūpas sāk drebēt. Es iekšēji sev zvēru: "Es to izdarīžu!" Viņš beidzot pieceļas. Lēni, smagi soļi. Viņš pienāk. Es vēl nepaceļu acis augšup. Tikai ar acu kaktiņu redzu viņa kājas — lielas, masīvas. Viņš apstājas manā priekšā. Tik tuvu, ka es sajūtu viņa ķermeņa smaržu — ne pēc smaržām, bet īstu vīrieša smaržu. Kā dominantam, kas mani ļoti piesaista. Viņa roka pastiepjas. Viņš paņem manu telefonu. Neko nesaka. Tad — stingra balss. Pirmie vārdi: “Atbloķē.” Es nekavējos. Mana roka paceļas. Dreb. Es uzlieku pirkstu uz ekrāna un ievadu kodu. Telefons atbloķēts. Viņš tajā kaut ko skatās. Ritina. Pāris sekundes. Tad viņš atkal runā: “Tu tagad esi manā varā saproti, vai ne?” Es apstiprinoši pakratu galvu. “Labs kuces žests. Klusa. Pieejama. Bez noslēpumiem.”Viņš atgriežas atpakaļ savā vietā. Telefons joprojām viņa rokā. Viņš to neatdod. Viņš skatās uz mani un viņa skatiens vairs nav tikai vērtējošs. Tas ir apstiprinošs. Tāds, kas saka — “Tu neesi vīrietis. Bet uz pareizā pārmaiņu ceļa.”Minūtes velkas. Astotā. Manas rokas sāk trīcēt. Ceļi — sāpēt. Bet es nedrīkstu kustēties. Es esmu viņa varā. Devītā. Viņš pasniedzas, paņem kaut ko no galda — glāzi. Ūdens. Viņš dzer. Lēni. Skatoties manī. Desmitā. Viņš pieceļas. Pienāk pie manis. Viņa seja pavisam neizteiksmīga. Tā ir kā verdikts. Kā skats, kas pasludina sodu. Viņš paņem savu somu un izvelk video kameru, statīvu un plēvi, ko noklāj uz grīdas. Kameru uzstāda uz statīva. Lēnām. Bez vārdiem. Tā, it kā būtu darījis to jau tūkstoš reižu."Tagad — novelc to lupatu." Es paklausīgi pieceļos. Manas rokas sažņaudzas pie halāta malas. Un es to novelku. Lēni. Halāts nokrīt pie kājām. Es stāvu pliks. Manas krūtis kustas ar katru satraukto ieelpu. Dzimumloceklis — mīksts, karājas kā lupata. Viņš ieslēdz un pavērš kameru pret mani. "Pagriezies. Lēnām. Nekaunies no objektīva." Es pagriežos. Viņš vēro. Kamera vēro. Es zinu — kāds to skatīsies. "Noliecies ar caurumu pret kameru. Paplēt dirsu." Es noliecos uz priekšu, izliecu gurnus. Manas rokas ieķeras dibentiņa vaigos un paver. Mans caurumiņš, kaunums, mans vājums — viss ir atklāts. Pliks. Bez pretestības. Viņš apsēžas. Kamera filmē. Sarkanais punkts deg kā kauna uguns.“Un tagad... sēdies tur uz plēves. Skaties kamerā. Atbildi. Skaidri. Ja tu melosi – es to sajutīšu. Atceries – tu esi tikai lupata.” Es nometos sēdus uz grīdas. Kājas pavērtas. Rokas — uz augšstilbiem. Skatiens — kamerai tieši acīs.“Kāds ir tavs īstais vārds?”Es noriju siekalas. Vārds nāk lēni. “Rolands.”Viņš pielec kājās. Pļauka. Spēcīga. Galva pagriežas uz sāniem. Acīs asaras.“Nemelo! Tagad vēlreiz. Kāds ir tavs īstais vārds?”“Mans vārds ir… Pauls. Es esmu Pauls Auniņš.”“Tā jau ir lieta. Turpinām. Vai esi precējies?”“Jā…”“Kā sievu sauc?”“Jana… Mana sieva ir Jana…”“Viņa zin, ka esi šeit?”“Nē… Viņa neko nezina… par mani!”“Kur tu dzīvo, Paul?”“Aizkrauklē… Burku ielā…”“Kur tu esi apmeties šajā pilsētā?”“Šajā viesnīcā. Numurs. 207.”“Tavs telefona numurs?”“Divi – astoņi – divi – septiņi – divi – viens – deviņi – pieci.”“Tavs epasts?”“unspokenneed2025 et gmail punkts com”“Tagad tas būs zināms visiem, kuri vēlēsies, lai tevi atrastu. Kā tu sauc sevi pats, kad neesi Pauls?”“Es esmu… Palia. Mana perversā puse… mana sievišķā daļa. Palia — nav vairs vīrietis.”“Ko tu dari šeit? Kādēļ atnāci?”“Es vēlos tikt apčurāts. Es nācu, lai pierādītu, ka es esmu tikai mute, caurums, nekas. Ka es esmu jūsu, lai mani pazemotu.”“Vai kāds paziņa zina, kas tu esi patiesībā?”“Nē. Neviens. Visi domā, ka es esmu stiprs. Ka man ir laba karjera. Ka man ir laba ģimene.”“Bet tu esi tikai kuce ar caurumu, kuru var piepildīt. Vai tu esi gatavs, lai par tevi uzzina citi dominanti?”“Es nezinu… Bet… jā. Ja tas pierāda, cik zemu esmu kritis… Es esmu gatavs. Es gribu… lai kāds ierauga manu patieso būtību. Un saprot, kāds es esmu.”Viņš pieceļas. Kamera joprojām ieraksta. Viņš pienāk pie manis. Noliecas. Un saka: “Tagad kamera ir fiksējusi tavu būtību. Drīz redzēsim, uz ko esi spējīga, Palia!” Viņš rupji smejas. Nenovēršot acis no manis. Viņa rokas saņem krekla malu. Viņš novelk to pār galvu un paliek kails no jostas uz augšu. Viņa ķermenis — atbilstošs vecumam. Liels vēders, liela, kupla krūšu līnija, spalvains. Viņa āda nav ideāla. Tā nav skaista. Bet tieši tas to padara par īstu. Viņš novelk bikses. Lēni. Un tad es ieraugu viņa mantību. Loceklis nav garš. Bet tas ir resns. Nepiedodami, draudīgi resns. Gaļīgs. Zem tā – smagi karājas sēklinieki. Lieli, grumbaini. Un pilni. “Skaties kamerā. Tā būs laba izrāde. Tā būs tava pāriešana pāri robežai.” Viņš pienāk tuvāk. Es vēl joprojām sēžu — plika, kājas pavērtas, mute vēl sastingusi pēc jautājumiem. “Atver muti plašāk. Sāksim.” Mana mute atveras platāk. Nav vairs nožēlas, nav vairs goda. Tikai gaidīšana.Viņš pieiet vēl tuvāk. Viņš neprasa neko. Viņš uzliek savu resno locekli man uz vaiga. Tā masa… tā nespēj palikt nemanāma. Tā spiežas manī. “Tu neesi vairs vīrietis, bet arī ne sieviete. Tu esi objekts. Mana jaunā zvaigzne.” Viņš iegrūž locekļa galviņu man mutē. Lēni. Es nevaru ieelpot. Viņa loceklis nav dziļi, bet tas aizpilda visu. Manas lūpas izplešas. Es nejauši iestenos. “Klusē, kuce. Tu esi mīzalu trauks.” Viņš neatkāpjas. Viņa gurni piespiežas man pie sejas. Es klusi stenu un sūkāju. Nav izvēles. Viņa svars spiež manu galvu. Kamera vēro. Un mana būtība pazūd.Viņš izvelk savu locekli no manas mutes ar plukšķi. Es mēģinu atgūt elpu. Kakls karsts, mute slapja, pazemojuma sula rit pa zodu uz leju. Viņš nostājas man blakus. “Tagad rāpo. Apkārt man, grozot pakaļu. Lēni. Kā kuce. Lai kamera redz.” Es noliecos uz visām četrām. Locītavas trīc. Plēve zem manām plaukstām auksta, bet iekšā es degu. Es rāpoju. Lēni. Vienu apli. Viņš seko ar skatienu. Kamera fiksē manu kailumu, dibenu, pakļautību. “Apstājies. Skaties uz mani. Kā izsalkusi padauza.” Es paceļu galvu. Acis mitras. Lūpas paplēstas. Skatiens — tukšs, bet pilns ar slāpēm. Viņš pakrata locekli. Vēlreiz pieliek to pie manām lūpām. “Laizi. Sagatavo!!!” Mana mēle pieplok pie tā. Es laizu. Tas mazliet raupjš, silts, resns un tas uzbudina mani līdz sāpēm. “Skaties kamerā, kamēr laizi.” Es to daru. Viņš noliecas, ieķeras man matos, paceļ manu galvu. Viņa seja — nopietna. “Tagad... mēs beidzam runāt. Laiks ir pienācis.”Viņš atkāpjas dažus soļus. Kamera fokusē. Viņš paceļ savu locekli. Tas ir smags, puspiebriedis. Viņš vēl klusē. Bet es saprotu. Es noguļos uz muguras. Kājas — plati atvērtas. Galva nedaudz pacelta. Mute — paveras vaļā. Plaši. Lēni. Bez steigas. Viņš pieiet. Stāv virs manis. Spalvainais vēders manā redzes laukā. Viņa loceklis tieši virs manas sejas. Un tad — pirmais piliens. Karsts. Dzeltenīgs. Viņš pārtrauc klusumu nevis ar vārdiem, bet ar straumi. Urīns līst manā mutē. Uz sejas, uz ķermeņa. Es neko nesaku. Es nesaraujos. Es nebaidos. Es vienkārši turu muti vaļā. Mazliet noriju. Tas sāk tecēt pāri lūpām. Pāri vaigiem. Viņš mērķē. Viņš izbauda. Viņš apzīmē. Mana seja pārvēršas slapjā peļķē. “Nerij visu. Es gribu, lai var redzēt, kā tu peldi urīnā.” Urīns piepilda man muti. Silts. Pretīgi apreibinošs. Mana mēle peldās tajā. Viņš turpina. Viņa seja – baudas pilna. Viņš skatās kamerā. Rupji smejas. Kad karstā straume beidzas, viņš pabaksta man pa vaigu ar kāju. “Tagad izdzer visu, kuce!” Es to izdaru. Tik pazemojoši, tik uzbudinoši. Viņš pagriežas, aiziet. Paliek tikai kamera. Tikai es. Tikai urīns, kas manī joprojām dzīvs.Es vēl guļu uz muguras. Seja — mitra no urīna, lūpas lipīgas, mute vēl joprojām atvērta, kā objekts, kas gaida nākamo porciju. Acis – sažņaugtas, bet dzirde… modra. Viņš dodas pie galda. Paņem dvieli – ne priekš manis, bet sev. Noslauka rokas. Nesteidzoties. Tad viņš paņem savu telefonu un kādam zvana.Zvans nav nejaušība. Viņš to neslēpj. Viņš vēlas, lai es dzirdu. Viņš vēlas, lai kamera dzird.“Sveiks!” viņa balss bravurīga.“Jā, jā ir, klausies, es atradu kaut ko dīvainu šonakt.” Viņš iesmejas.“Ne sieviete šoreiz, bet kaut kāds pusvīrietis. Pilnīgi kails, mute vaļā, guļ uz grīdas kā piesmieta mauka.” Viņš paskatās uz mani. Es nekustos. Vēl joprojām mute atvērta. Viņa balss uzmundrinās.“Jā, jā, riktīgi paklausīgs, īsts dārgums. Precēts, pat numuru un epastu nosauca. Viņu sauc Pauls, bet sevi sauc Palia. Iedomājies? Tagad guļ šeit, viss manos mīzalos un acis lūdz vēl.” Smiekli otrā galā. Skaļi. Rupji. “Jā, varēsi pats paskatīties. Kameru uzliku. Viss ierakstīts. Viņš - var teikt viņa pat muti atvēra, pirms es ko teicu. Es pat nenolaidu viņu vēl pilnībā. Bet izskatās, ka viņa pati to lūdzas.” Manas ausis deg. Vēderā — tauriņi. Liels uzbudinājums. Mitrums. Apkaunojuma ekstāze.“Jūs varat nākt. Jā, tas pats numurs, ko tev sūtīju. 212. Es te būšu. Viņa arī. Neaiztikšu viņu līdz tam. Gaidu.” Viņš pieiet pie manis. Skatās no augšas. Saruna vēl turpinās.“Jā, viņas mute joprojām vaļā. Kā kucei, kura gaida gardumu. Viņu neinteresē orgasms. Viņa grib tikai pazemojumu. Un mēs viņai to dosim.” Pēdējie vārdi ieduras manī kā īlens. Mēs. Viņi. Saruna beidzas. Viņš noliek telefonu. Apsēžas atkal krēslā. Nesaka neko. Tikai skatās. Ilgi. Klusu.“Tu dzirdēji visu, kuce. Tu saprati, ka nebūsi tikai mana. Tu būsi mūsējā.”Viņš smejas, vēro mani. Pēc minūtēm piecpadsmit ierodas vēl divi viņa vecuma vīri — viens no viņiem novelk jaku. Tad otrs. Tad krekli. Viņi izģērbjas lēni, ar nekaunīgu mieru, kā veci vīri, kas nevienam neko vairs nepierāda. Viņu ķermeņi — vīrišķīgi. Spalvaini, mazliet apvītuši ar laiku. Neviens nav trenēts. Visi — dūšīgi, īsti, mežonīgi. Loceklis katram savādāks — karājas, šūpojas, bet visi resnāki nekā es gribētu. Viņi stāv trijatā, kails trīsstūris ap mani — vēro mani, izbauda.“Četrāpus, kuce. Parādi, kāda esi.” Es mainu pozīciju. Dibentiņš gaisā. Galva zemu. Matu šķipsnas karājas, mitras no urīna. Es trīcu. Bet neesmu nobijies. Viņi apsēžas. Viens paņem viskija pudeli no somas. Glāzes. Viens uzpilda glāzes. Visi paceļ.“Par mūsu kuci. Par mūsu pirmo šādu izdevību. Par šo lupatu, kas atnākusi šeit pati. Neizdevies vīrietis, kurš izlēmis būt par mūsu pežu.” Viņi iedzer. Ar baudu norij. Smiekli.“Zini, es esmu dzīvē daudz ko baudījis. Bet tādu vēl ne.”“Neizdevušos vīrieti — kas nolēmis kļūt par caurumu.”“Un skaties — viņš pats atnāca šeit, neviens viņu nedzina.”“Nu ko, es jau viņam mutē iebāzu. Uz sejas uzmīzu. Bet pakaļā? Kāds tādu ir pisis? Nē. Neviens. Un… te… te ir iespēja.”“Mēs varam trijatā. Vai pa vienam. Viņš ir īsta lupata.”“Zini ko… šī ir vienreizēja iespēja. Jā. Šis caurums nav dzimis, lai paliktu neaizpildīts.” Es dzirdu. Katru vārdu. Katru komentāru un tas mani uzbudina aizvien vairāk. Viens no viņiem pietupjas pie mana dibentiņa. Apskata.“Mazs caurums, bet mīksts. Gluds. Nevainības apliecinājums, bet smaržo pēc mīzaliem un alkst grēka.”“Derēs. Noteikti derēs. Jūs taču redzat, kā viņš saraujas? Viņš gaida — viņš grib.” Otrs nometas aiz manis uz ceļiem. Rokas uz maniem gurniem. Smagas. Rupjas.“Vai viņš gatavs?”“Ja nav — būs. Galvenais nesaplēst.”“Jā, viņš to grib. Viņš pats atnāca šeit. Viņš dzēra manas sulas. Viņa skats prasīja vēl.”“Un tagad viņš to saņems.” Viņi ir kaili, atbrīvoti, ar glāzēm rokās. Es četrāpus viņu priekšā — mēms apliecinājums viņu varai. Viens uzliek roku man uz galvas. Nekā maiga — tikai zīme, ka tagad piederu viņiem.“Kuce ir gatava,” viens saka.“Bet mēs neesam idioti,” piebilst otrs. “Ja gribam viņu izmantot... viņam jābūt tīram.” Viņi pasmejas. Ne rupji. Vienkārši, kā praktiski vīri, kas dalās idejās.“Paņem dvieli. Ej uz vannasistabu. Nomazgājies viss. Un izmazgā pakaļu. Kārtīgi un tad... uztaisi sev klizmu. Duša, šļūtene. Vairākas reizes. Nesteidzies. Tu taču zini, kā. Tu taču esi sev to taisījis pirms tam, vai ne?” Es pamāju. Pazemoti. Bet iekšēji lepna par to, ka mani viņi grib.“Un atceries,” trešais pievienojas, klusāk, ar stingru balsi, “Mēs zinām, kur tu dzīvo. Mēs zinām visu, ko pats izstāstīji. Tu pat nosauci savas sievas vārdu. Tavu numuru savā telefonā jau saglabāju kā ‘Kuci Paliu’. Tu neteiksi nevienam neko.” Es ieskatos viņa acīs. Tur nav draudu. Tikai konstatēts fakts. “Tu klusēsi. Jo tu zini, ka šis ir tavs sapnis. Bet sapņus neviens negrib redzēt feisbukā, vai ne?” Viņš pamāj durvju virzienā. “Mazgājies, kuce. Un kad būsi tīra… nāc atpakaļ uz ceļiem. Tagad mēs apspriedīsim, kurš sāks.”Durvis aiz manis klusām aizveras. Es stāvu. Pilnīgi kails. Spogulis man priekšā. Flīzes vēsas. Manas lūpas vēl ar urīna garšu. Seja — slapja. Bet ne tikai no viņiem. No manis. No iekšējā karstuma, kas neizdziest, pat kad esmu palicis viens. Es skatos uz sevi. Un tas vairs nav Pauls. Pauls stāvētu taisni. Pauls izliktos par vīrieti. Šeit… ir tikai Palia. Ar mitru zodu. Pavērtu muti. Un… manī ir iekšējs miers. Pieņemšana. Es atveru krānu. Silts ūdens tek pa manu ķermeni. Es aizskaloju pēdejo protestu. Es gatavoju sevi. Katrs ūdens vilnis ir kā vārds, ko sev saku: “Tu esi Palia. Tu pati esi izvēlējusies šo.”Es paveru kājas. Skatos atpakaļ. Jūtu sevi atveramies. Manā rokā — šļūtene. Es nekavējos. Es nevilcinos. Es attīru sevi priekš viņiem. Pati. Jo viņi ir pelnījuši tīru kuci. Es to atkārtoju vairākas reizes. Un tad es sadzirdu viņu sarunas. Vannasistabas durvis — plānas. Flīzes vada skaņu kā čukstus.“Tu redzēji viņas acis? Viņa lūdzās pat tad, kad neko neteica.”“Jā. Es nebiju domājis, ka kāds vēlas tikt pazemots ar prieku.”“Bet padomā — cik bieži dzīvē var izdrāzt kaut ko tādu? Nevīrieti. Kurš vēlas būt tikai mute. Tikai caurums.”“Un viņš pats iztīrās priekš mums. Pats to grib.”“Jā. Šī ir mūsu labākā nakts.” Es jūtu, kā trīcu. No gaidāmā. No tuvuma tam, ko reiz saucu par tabu. Bet tagad… pats to gribu.“Labi, kurš uzlauzīs šo mauku? Kurš būs pirmais?”“Lai Viktors sāk. Viņš viņu atrada. Tad mēs. Un tad… ja viņa vēl spēs… vēlreiz uz apli.”“Viņa to spēs, pat lūgsies.” Es paskatos spogulī. Acis — aizmiglotas. Un es saku sev klusu: “Tu to vēlis, Palia. Tu vēlies tikt piepildīta.”Es atveru vannasistabas durvis. Klusa spuldze iemirdzas virs manis, kad iznāku — mitra, tīra, silta no ūdens. Pa ceļam dvielis noslīd man no pleciem — es to nepamanu. Es neapzinos sevi kā kailu. Es esmu atvērta. Pieejama. Vēl tukša. Viņi jau ir apsēdušies aplī. Trīs silueti. Trīs balss tembri. Trīs locekļi, kuri iegūs mani šonakt. Uz galda — pudele. Glāzes. Smaidi. Pārliecība. Un kad es ienāku — klusums. Viņi vēro. Novērtē mani.“Lūk, viņš atgriezies,” saka viens. “Vai viņš jau ir viņa?”“Nē,” čukst otrs, “bet viņš kļūs.”Man... norāda ar pirkstu. Tikai žests. Es nokrītu uz ceļiem. Automātiski. Instinktīvi. Kā kuce, kura zina savu vietu. Mani ceļi iegrimst paklājā. Viņu kājas — plati. Locekļi — masīvi, vēl dusoši gaidās. Bet viņu skatieni — dzīvi. Viņi skatās viens uz otru, kā vīrieši, kas dalās baudījumā, kas vēl tikai tuvojas.“Sāc apkalpot ar muti. Vienu pēc otra. Mums jāiesildās.”Es pierāpoju pirmajam starp kājām. Galva noliecas. Elpa sekla. Bet ne no bailēm. No pilnības. No pazemības. Es pieskaros. Es saņemos. Es ieņemu viņu mutē. Un sākas riņķa deja. Kamēr apmierinu vienu, citi sev masē. Tad komanda - Nākamo. Tā tas turpinās. Man laika izjūta pazūd. Visi trīs vīrieši to izbauda vairākas reizes. Viņi dzer. Smejas. Komentē. Apspriež. Kāds izpūš dūmus man pāri mugurai. Kāds uzliek glāzi man uz muguras un saka: “Turi. Tu esi bāra lete šonakt.” Un es to izbaudu. Es nesaku neko. Jo vārdi ir lieki, kad tu esi mute, mēbele, trauks.Mana mute jau ir bijusi pie katra. Vairākas reizes. Viņi pieceļas un apstājas ap mani aplī. Es ceļos. Noreibusi no baudas. Mana mutīte ir nogurusi. Viņi apmainās skatieniem, kā mednieki pēc pirmās asiņu garšas.Viktors paņem lubrikantu un nostājas aiz manis uz ceļiem: “Laiks padziļināt saikni.” Viņa smagums tuvojas un es redzu viņa ēnu, tā tuvojas man kā liktenis. Viņš noliecas, viņa pirksti uz mana caurumiņa. Iemasē lubrikantu. Ne sāpīgi, bet vēsi. Kā galdnieks, kas novērtē koka kvalitāti pirms urbšanas. “Viņš ir gatavs. Tīrs un ieslidināts. Tagad elpo dziļi, kuce.” Un viņš ieiet. Tikai locekļa galviņa. Lēni. Ne pārāk dziļi. Sāpes, bet manas lūpas nekustas. Mute vēl joprojām mitra no viņiem visiem. Man izlaužas vaids, vaigi deg. Katrs locekļa milimetrs manī ir kā pakāpiens prom no Pauls. Sāpes sāk atkāpties, viņa kustības paātrinās. Arvien dziļāk. Viņa gurni jau triecas pret maniem dibentiņa vaigiem. Otrais skatās. Dzer. Smejas. Trešais smēķē. Sāk runāt kamerā. Tā atkal filmē. “Mēs viņu pārtaisām. Lūk, kā tas notiek. Šeit dzimst kuce.” Un es esmu tā, patiesā, kura dzimst. Bez čīkstēšanas. Bez pretestības. Palia.Kad pirmais beidz un izvelk — pauze. Manas kājas saļogās. Vīriešu rokas mani tur. Viņi palīdz saglabāt pozu. Bet ne aiz līdzjūtības, bet kontroles. Aiz manis jau ieņem pozu otrais. Viņa loceklis mazliet garāks, masīvāks. Man atkal mazliet sāp. Bet mana sirds līksmo - Palia ir dzimusi, esmu Palia. Kad nāk trešais man jau sāpju vairs nav. Viņš ietriecas brīvi. Viņa rokas satver manus plecus un sākas mežonīgs ritms, mani iejāj, kā savvaļas ķēvi.Kad viss ir beidzies, es nokrītu. Uz sāna. Elpa — saraustīta. Mute — pavērta vaļā. Vēdera apakša — pulsē. Mugura — sviedros. Caurumiņš — vairs pilnīgi neaizveras. Trīs vīriešu sperma sāk lēnu izplūst no tā. Pa dibena vaidziņu uz leju. Esmu piepildīta gan fiziski, gan morāli. Esmu laimīga. Viņi apsēžas, iedzer. Gaisā valda noguruma siltums. Trīs vīrieši sēž, kaili, masīvi, sviedros. Viņu rokas tur glāzes. Es — uz grīdas, kluss. Viņi nerunā. Viens ievelk dūmu, otrs noliecis galvu, domā. Trešais — vēro mani. Ilgi. Tieši. Un tad viņš ierunājas. Lēni. Mierīgi.“Vai atceraties, ko mēs vēlējāmies izdarīt ar kādu no kucēm? Bet neviena nekad nepiekrita. Pat ne tuvu.” Viņš paskatās uz pārējiem. Viņi neiebilst. Viņu acīs uguntiņas.“Un te nu mums ir Palia. Pati atnāca. Pati nomazgājās. Pati vēlas tikt pazemota! Var teikt mēs viņu radījām. Es domāju, viņa būs īstā!” Viņš piepaceļas. Noliecas un paceļ manu zodu ar diviem pirkstiem. Es skatos viņa acīs. Viņš klusējot vēro. Otrs viņam pievienojas: “Tu apkalpoji mūs ar mutīti, pati atdevies. Mums vēl nav bijusi... tāda. Kura atzīst, ka viņa nav vīrietis. Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”Trešais iepilda glāzi. Paceļ: “Lēmums nebūs mūsu. Lēmums būs tavs. Bet… neviena līdz šim nav bijusi tik tuvu, tik atbilstoša. Tātad, saki mums, vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?”Es sēžu. Ceļos. Elpa sastingusi krūtīs. Mugura izliekta. Un vēders sagriežas no domas: "Lellīte uz viņu dūrēm…, tas nozīmē….?" Klusums smaržo pēc cigarešu dūmiem, sviedriem un alkohola. Es tupu uz ceļiem, starp viņiem. Viņi sēž, kaili, ļoti mierīgi, ļoti pārliecināti. Gaida. Bet viņu vārdi joprojām karājas gaisā kā mitrums pēc karstas dušas.“…Mums vēl nav bijusi... tāda.”“…Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”“…vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?” Es klusēju. Manā galvā dūc. Elpa — sekla. Mute — sausa. Es sajūtu kaut ko tuvojamies, bet nesaprotu, kas tieši tas ir. Mūsu saruna tiek turpināta tikai ar skatieniem. Un šie skatieni — nežēlīgi silti. Ne tāpēc, ka viņi rūpējas. Bet tāpēc, ka viņi zina. Ka es… vēlos to, ko viņi piedāvājuši. Manas plaukstas pieskaras grīdai. Es jūtu, cik manas rokas ir vājas. Mugura — dabiski izliekusies. Es nerunāju. Nesaku neko. Es vienkārši piekrītoši pamāju galvu. Mūsu acis saplūst vienotībā. Un viss apstājas. Viņi pārtrauc dzert. Viņu skatieni sajūsmas pilni: “Viņa ir pieņēmusi lēmumu, viņa to vēlas.” Viens no viņiem paņem manu zodu. Paceļ to augšup. Es ļaujos. Viņš ierunājas, skatoties man dziļi acīs. “Malacīte. Mēs leposimies ar tevi. Tavs caurums kļūs par neaizveramu logu ar caurvēju dvēselē.” Viņa elpa pieskaras man pieres vidum. “Un tagad mēs lēnām atvērsim šo logu. Bez steigas.”Viņš pagriež mani. Liek nokrist četrāpus. Piepaceļ manu dibentiņu. “Šī būs patiesa bauda,” viņš čukst. “Mēs tevi izstiepsim lēnām. Nevis ar spēku. Bet ar kaisli.”Viņi sānāk tuvāk ap mani. Viens noliecas man aiz muguras. Rokas satver manus gurnus. Cieši tur. Nekustīgi. Otrs piepiež manu seju sev pret krūtīm. Viņš uzbudināti elpo. Es to jūtu. Trešais ierunājas: “Šis ir akts, kuru nevarēs atsaukt. Tavs caurums vairs nekad nebūs tāds, kāds tas bija. Mēs pārveidosim to par reālu pežu. Tavs skatiens vairs nekad nebūs kā vīrietim.” Mana sirds iespiežas kaklā. Elpa — nesasniedz plaušas. “Tagad skaļi mums pasaki,” viņš runā tālāk, “vai tiešām to vēlies, jo atpakaļceļa nebūs?” Mana balss šonakt, pirmoreiz apzināti, izskan nevis kā vārds, bet kā padevība: “Jā, es… es to vēlos.”Vīriešu rokas satver mani ciešāk. Tad es sajūtu pieskārienu savam caurumiņam. Roka silta, pārliecināta. Maigi masē. Manu nu jau vairs ne nevainīgo caurumiņu. Manu dupš-pežuku. Viņš paņem lubrikanta pudelīti. Sajūtu, kā lubrikants sāk piepildīt visu starp maniem dupša vaidziņiem. Tā ir daudz. Vēss. Es jūtu cik viegli viens viņa pirksts ienāk manī. Tomēr, tas izraisa tūlītēju reakciju manī. Sasprindzinājumu, elpas aizturi. “Atbrīvojies, kuce. Elpo dziļāk!” Kāds no viņiem saka. Vienlaicīgi sajūtu spēcīgu pļauku pa savu dibentiņu. Mēģinu atslābināties. Elpoju dziļi. Viņi nekur nesteidzas. Kad pievienojas otrais pirksts, tas uzreiz jūtamāk mani izstiepj. Ķermenis atsaucas. Mazs vilkmes vilnis iekšpusē, spiediens uz iekšējiem audiem. Es mēģinu atslābināties, bet mans vēders savelkas. Nav sāpju — bet tas ir kaut kas jauns. Neparasts, bet savādā kārtā vilinošs. Viņš nesteidzas. Gaida. Lai pierodu, lai izbaudu. Vēl tiek izspiests lubrikants, tas jau sāk tecēt uz leju man pa kājām. Es elpoju dziļi, izbaudu. Trešais pirksts ieslīd — lēni, bet noteikti. Un mans pežucis kļūst citāds. Es jūtu, kā mani muskuļi cīnās. Grib atgrūst. Nevēlas. Bet es neļauju sev atteikties. Es elpoju dziļi. Es zinu, ka man tas jāpārdzīvo. Lai tiktu tālāk. Iekšpusē viss kļūst plašāks. Spiediens tagad ir visapkārt. Tas nav viens punkts — tā ir vesela zona, kas tiek atvērta, izstiepta, aizpildīta. Katrs viņa pirkstu kustības milimetrs iedod jaunu triecienu sajūtām. Viņš atkārto. Atkal un atkal. Nesteidzas. Atkal vēss lubrikants, pēc tam karstums. Man pazūd laika izjūta. Pēkšņi — dīvaina tukšuma sajūta, kā ieelpots tukšums. Lubrikanta pudeles plukšķis. Viņš lej to tieši manā pavērtajā dupš-pežukā. Iesmērē sev roku. Un tad četri pirksti. Kā tie ienāk jūtams skaidri. Vēders atkal savelkas. Tas liek man vēlreiz ieelpot caur zobiem. Bet es zinu — ja es tagad atkāpšos, es nekad nepārkāpšu šai robežai. Viņš to saprot. Viņš neapstājas, bet nesteidzas. Viņa plauksta paliek ārpusē, bet četri pirksti — iekšā. Iekšā manī. Iekšā… pilnībā. Es jūtos kā dobums, ko tagad kāds veido no iekšpuses. Mans ķermenis neizrāda pretestību, bet pielāgojas. Manas kājas vairs nejūt grīdu, manas rokas vairs neatceras savu pozu. Vīrieši mani notur. Es esmu tikai šis brīdis. Šī sajūta. Plašā, pulsējošā, vagīna. Viņš tur roku mierā. Nekustas. Neizvelk. Viņš ļauj man izjust, ka viss iekšā jau ir viņa. Un mani pārņem miers. Ne tāpēc, ka tas ir viegli. Bet tāpēc, ka es saprotu – es spēju. Tad es sajutu sevī kustību – lēnu, apļveida, piesātinātu ar lubrikantu un pacietību. Plašums. Mani muskuļi vairs necīnījās. Viņi apskāva viņa pirkstus. Un es… ļāvu tem tur būt. Ilgi. Dziļi. Laiks pagāja. Stunda? Varbūt vairāk. Bet neviens nesteidzās. Viņi gribēja, lai šis process iegravētos manī uz palikšanu. Un kad viņš beidzot izvilka — es tikai nopūtos. Klusā, pateicīgā, nespēcīgā skaņā.Vīriešu rokas mani atbrīvoja un es atlaidos guļus. Man deva laiku atgūties. Tad pirmais vīrietis ierunājas: “Šonakt tu vēl neesi gatava pilnībai. Bet tu gribi. Un tas ir pietiekami.” Otrs pamāja uz durvju pusi: “Šonakt ej. Mēs tevi vairs neturēsim. Pa dienu pati izlemsi. Vai vēlies pilnību. Ja, jā, tad nākamo nakti esi šeit. Mēs vēl dosim ziņu!” Viņi mani neapskauj, nepalīdz. Viņi vienkārši skatās, kā es pieceļos. Lēni. Smagnēji. Kā izmantota kuce. Palia. Es neģērbjos. Es tikai apmetu dvieli. Un kad durvis aizveras, gaitenī nav neviena. Bet es joprojām jūtu viņus. Uz ādas. Mutē. Sevī. Mana istabiņa. Sienas. Gulta. Es stāvu. Dvielis noslīd no pleciem. Es nepieliecos to pacelt. Es ļauju sev būt kailai. Es paskatos spogulī, kā pirmo reizi. Ne uz ķermeni. Uz klātbūtni. Manas acis... klusākas. Skatiens — padziļinājies. Plakstiņi smagnēji. Lūpas — mitras, bet mierīgas. Es apsēžos uz gultas malas. Ne gultā. Uz malas. It kā nepiederētu pilnībā šai telpai. It kā mani kāds aicinātu atpakaļ… prom no šeienes. Galvu pārpilda atmiņas. Ne kā attēli. Kā sajūtas. Viņu rokas — stingras, bet ne vardarbīgas. Viņu skatieni — dziļi vilinoši. Viņu klusums — visskaļākais, ko jebkad esmu dzirdējusi. Un kaut kur starp visām domām — ne jautājums: "Vai es gribu atgriezties?" Bet apziņa: "Es atgriezīšos." Pulkstenis rāda 6:32. Istabā ir vēl krēsla. Aizkarus neesmu atvērusi. Gaisma iekļūst caur tiem kā ēna, kas nelūdz atļauju. Esmu atgūlusies uz muguras. Ķermenis smags. Es jūtu viņus. Ar telpu sevī. Ar sajūtu, ka manī ir vieta, kur kāds bija. Un šī doma — ka kāds tur bija... ilgi... lēni... stingri... — Tā neizraisa trauksmi. Tā mani nomierina. Telefons — uz naktsskapīša. Es aizsniedzos, lēni, kā pēc kaut kā svēta. Ekrāns spilgts. Ziņojumi. Atgādinājums: “9:00 – Noslēguma seminārs. Piedalīšanās obligāta.” Es skatos uz tekstu kā uz kādu citu pasauli. Seminārs. Atgriešanās. Normālība. Nevaru. Nevēlos. Nepiederu vairs tur. Tāpēc atveru ziņu logu un rakstu: “Labdien, diemžēl man šorīt galvassāpes un neliels drudzis. Laikam esmu pārpūlējies. Atvainojos, ka nebūšu uz noslēgumu.” Sūtu. Bez nožēlas. Bez šaubām. Un tad vēl viens lēmums. Vēl klusāks. Vēl dziļāks. Zvanu uz viesnīcas reģistratūru. “Vai iespējams pagarināt uzturēšanos vēl par vienu nakti?” Darbiniece ir laipna. “Protams. Jūsu istabiņa brīva līdz rītam.” “Paldies!” Es nesapratu, kā aizmigu. Gulēju uz sāniem, apskāvusi spilvenu. Es nepamodos no trokšņa. Vienkārši acis atvērās. Mute — mazliet sausa. Ķermenis ieelpoja vēl pirms apziņa atgriezās. Un es zināju. Bez īsta domas formulējuma. Bez frāzēm. Vienkārši — es zināju. Es pieceļos. Lēnām. Nekādas steigas. Tā nav panika, nav skriešana. Tā ir gatavošanās. Gatavošanās priekš viņiem. Priekš pilnības. Es atveru somu. Viss tur ir. Duša skan, bet nepārkliedz klusumu manā galvā. Es mazgājos, attīrītos, lai taptu derīga. Es skatos spogulī. Skatiens mierīgs. Apakšējā lūpa nedaudz jūtīga. Acu kaktiņos ēnas no nepilna miega. Bet tur nav vairs jautājumu. Nav “vai”. Ir tikai “kad”.Esmu atpakaļ gultā. Ieslēdzu portatīvo datoru. Ekrāna gaisma mazliet apgaismo manu seju. Google. “Fisting. Safe technique.” “Beginner guide.” “Stretching limits.” Un es skatos. Ilgi. Klusi. Vairāk nekā vajag. Ne sevis uzbudināšanai. Bet sevis gatavošanai. Mana roka pieskaras vēderam. Manas kājas — neviļus mazliet paveras.Un mana doma — nevis “kāpēc?”, bet: “Kā es justos pilnībā aizpildīta?” “Ja viņi grib… es nebūšu tā, kas pretojas. Es būšu tā, kas atveras.”Tālrunis vibrē. Pulkstenis rāda 20:47. Ziņa. No viņiem. “Mēs gaidam. Visi trīs. Tas pats numuriņš. Tu jau zini, ko mēs gribam. Ja esi gatava, uzraksti to skaidri. Kuce!” Es skatos ekrānā. Teksts spiež kā plauksta uz kakla. Mana mute… nerunā. Bet pirksti jau raksta. "Es esmu gatava. Es esmu tīra. Esmu ar mieru iet tik tālu, cik liksiet. Es zinu, ka vairs nebūšu tāda pati. Un es to gribu." Es nospiežu “Sūtīt.” Un kad ziņa aizlido — klusums kļūst vēl smagāks. Jauna ziņa, no viņiem. Vienkārša. “Nāc!” Durvis atveras vēl pirms es paspēju pieklauvēt. Nav ne vārdu, ne sveiciena. Tikai viņu klātbūtne — blīva, silta, smaržo pēc alkohola un vīriešu ķermeņiem. Viņi jau bija iedzēruši. Tajā nebija ne agresijas, ne vieglprātības. Tā bija pārliecība. Viņi zināja, kas esmu. Zināja, kādēļ nāku. Viens no viņiem pienāk klāt. Norauj halātu. Es nepretojos. Ļaujos. Esmu atkal kails. Telpā viss jau sagatavots. Uz galda — anālais spekulums, kā ģinekologiem. Es jau zinu, ka tas domāts man. Un viņi arī — vairs negaida. Atkal tieku nospiesta četrāpus. Viņi man apkārt. Uz mana dupš-pežuka atkal tiek uzspiests lubrikants. Daudz. Šoreiz tas ir citādāks. Un viņi to apstiprina: “Šis tevi vairāk atslābinās!” Spekulums viegli iekļūst manī. Tiek pagriezta skrūve un tas paveras plašāk. Viņi skatās. “Sasodīts... viņa jau ieņem to labāk nekā jebkura cita kuce.” “Viņa pati to grib. Tas ir redzams.” “Nav vairs pretestības. Tikai vēlme.” Es jūtu viņu skatienus. Jūtu, kā viņi priecājas par manu klātbūtni, ne kā par ciemiņu, bet kā par instrumentu. “Tagad pastrādā ar savu muti, tā kā vakar!” Viņi apsēžas. Esmu starp viņiem. Un mana mutīte atkal sāk riņķa danci. Ar katru minūti viņu locekļi kļūst lielāki. Kad manā mutītē loceklis nomaina otru, spekuluma skrūve tiek pagriezta uz riņķi. Pēc katra locekļa jūtu, kā mana caurumiņa spriedze tiek palielināta. Tā tas turpinās, līdz skrūve jau veikusi sešus pilnus apgriezienus. Un es vairs nejūtu robežu starp savu ķermeni un viņu lēmumiem. Es tikai atrodos tur. Šajā mirklī. Plaša. Un gatava vēl vairāk.Istabā uz mirkli iestājās klusums. Tik dziļš, ka dzirdēju, kā viņu elpas saskan ar manējo. Spekulums joprojām turēja mani vaļā. Vēsi. Mehāniski. Nežēlīgi pareizi. Bet tas vairs nebija pietiekami. Tajā brīdī, kaut kas manī pateica — pietiek ar ierīcēm. Es vēlos vīrieša roku. Īstu, siltu. Un tā nebija prasība. Tā bija lūgšana. Mierīga. Tieša. “Es gribu jūs. Ar pirkstiem. Ne šo. Es gribu jūsu rokas.” Viņi nebija pārsteigti. Viņi paskatījās viens uz otru. Un klusībā pasmaidīja, it kā saprastu, ka šis ir brīdis, ko viņi gaidīja — kad es pati lūdzu. Spekulumu izņēma lēni. Tas izslīdēja ar mazāku pretestību nekā tika ievietots. Mans ķermenis bija silts, gluds, mitrs. Lubrikants klāja visu manu dibentiņu. Bet viņi pielēja vēl. Dāsnāk. Viens no viņiem izsmērēja to uz savas rokas, uz pirkstiem. Bagātīgi. Līdz elkonim. Viņi nedomāja taupīt. Pirmie trīs pirksti ienāca manī gandrīz bez pretestības. Muskuļi... vienkārši pieņēma. It kā būtu gaidījuši tieši šo formu. Pirksti iespiedās. Pagriezās. Nedaudz pakustējās. Un viss mans ķermenis rezonēja. Ne caur sāpēm. Caur sajūtu — "tas ir tik labi."“Nav vairs stingruma,” viņš ierunājās, vērojot, kā mana elpa mainās.“Viņa nevis ļaujas — viņa piedāvā.” Es jūtu trīs pirkstus sevī, tie ne tikai aizņem vietu. Tie paplešās. Rada telpu. Tad pievienojas ceturtais pirksts. Lēni. Pacietīgi. Es nejūtu, kā to iestumj. Tikai pamanu, kad esmu jau pieņēmusi. Un šis posms ilgst mūžību. Mani gurni pulsē. Un laiks beidz pastāvēt. Es nezinu cik ilgi tas vilkās. Es tos tikai turēju, es tos ieņēmu. Es tos gribēju. Un vīrieši saprata — drīz, tas notiks jau drīz.Es vairs neko nelūdzu. Neteicu. Bet mana elpa, mans ķermenis, mana pieņemšana — tā teica visu manā vietā. Spediens. Pārtraukums. Spediens. Man aizraujas elpa. Viņa plauksta… neapstājas. Mani pārņem pilnība un es saprotu - tas notiek. Es jūtu… kā viņa plauksta pazūd manī. Ne pirksti. Plauksta. Visa. Pēkšņi viss bija savādāk. Ne vairs spiediens. Bet klātbūtnes pilnība. Manas kājas trīcēja, bet es nekustējos. Mugura izliecās. Mute pavērās pati. Ne skaņai. Sajūtai. Un viņi skatījās. Sajūsma. “Viņa to ieņēma… pilnībā.”“Redzējāt, kā viņa ieelpoja?”“Tas bija brīdis. Viņas punkts, no kura vairs nav ceļa atpakaļ.”Divi no viņiem paņēma glāzes. Vēl viena tika pielieta. Un — iedota viņam, tam, kura plauksta bija manī līdz locītavai. Viņš pasmaidīja. Pārliecināti. Lepni. Un, neaizvelkot roku no manis, viņš paņēma glāzi otrajā rokā. Viņi pacēla tās. Saskandināja. “Par Paliu. Par šo brīdi. Par to, ka viņa kļuva par īsto.” Viņi iedzēra. Bet es elpoju. Joprojām piepildīta. Joprojām plaša. Un tajā tostā bija viss. Svinēšana. Un klusais apliecinājums, ka es vairs nekad nebūšu tāda kā agrāk. Viņi tikai skatījās. Tīksminājās. Un es tikai elpoju. Sarunas atsākās.“Bet, tomēr tas ir neticami,” viens teica. “Viņa neiebilda ne uz sekundi,” otrs piemetināja. “Viņa ir stāvoklī,” trešais iesmējās. “Stāvoklī ar mani.”Un tad pirmais pieliecās tuvāk. Un ierunājās, tik tuvu, ka elpa pieskārās maniem deniņiem. “Tu atļausi to izbaudīt arī pārējiem, vai ne? Tādas kā tu, nedrīkst palikt tikai vienam. Tu esi… pārāk izcili pieejama.” Es tikai apstiprinoši pamāju. Tāpēc, ka nevajadzēja vairs nevienu vārdu. Es jau esmu iegūta. Viņš būs tikai nākamais.Un vakars pārgāja naktī. Izpriecas turpinājās. Katrs no viņiem atkārtoja to, ko pirmais bija iesācis. Un es — katru reizi elpoju citādi. Katru reizi ļāvu citam sevi izbaudīt. Pēc katra no viņiem tika paceltas glāzes. “Par šo ķermeni.” “Par šo neatkārtojamo pieredzi.” “Par viņu. Par Paliu! Par mūsu lellīti!” Nakts turpinājās, kā leļļu teātris, kurā vienīgā lelle vīriešu rokās un uz tām biju es. Es neatceros cik reizes tas notika. Cik rokas bija manī. Es tikai zināju, ka viņi visi bija manī un vairākkārt.Agrs rīts. Esmu savā numuriņā. Sēžu gultā, kaila. Manas kājas pieskārās grīdai lēni, it kā vēl šaubītos, vai tai drīkst uzticēties. Aizgāju līdz spogulim. Skatos uz sevi pilnā augumā. Mana roka nolaižas starp kājām, pie caurumiņa… tur vairs nav iepriekšējās spriedzes. Tur ir kaut kas mīkstāks. Atvērtāks. Pagriežos ar muguru pret spoguli. Pieliecos. Apskatu. Tur, kur reiz bija ciešs saspringums, tagad bija… savāda forma. Noslēgta, bet mazliet gareniski, kā formēties sākusi vagīna. Noteikti ne tas, kas bija. Un tas mani nesatrieca. It kā ķermenis pats teiktu: "Šī tagad esi tu." Es pieskāros. Viegli. Ne stimulācijai, bet atzīšanai. Un klusībā čukstēju: “Tu esi tāda, kādu viņi tevi izveidoja. Un tu esi – man piemērota.” Spogulis neatbildēja. Tas tikai atspoguļoja manas acis – pirmo reizi patiesi apmierinātas.Mašīna ripo. Asfalts skrien zem riepām. Spogulī mana seja — klusa. Mierīga. Ne maska. Paliekas no nakts. Un es braucu… Uz vietu, ko saucu par mājām. Bet jautāju sev: “Kas tajās atgriežas?” Ne vairs Pauls. Tā ir Palia, izstiepta un izmantota, bet ne iznīcināta. Rokas uz stūres. Sēdēšana — mazliet apgrūtināta. It kā auto sēdeklis pieskartos tieši tur, kur nakts mani padarīja īstu. Domās… viņu balsis. Fragmenti. Katrs bedres trieciens, sūta mazas trīsas manī, atgādina: “Tu spēji. Tu to izdarīji. Un tevi ieguva pilnībā.” Un es jūtu… tukšumu, kas nav izsalkums. Bet telpa, kurā viņi bija. Un varbūt vēl kāds būs. 1157 0 2 недель назад
- Atvaļinājums Latvijā Izdomājam ar draudzeni pavadīt vasaras atvaļinājumu Latvija. Nopirkām lidmašīnas biļetes un auto paņēmām uz iri. Atlidojam agri no rīta un mūs sagaidīja lidosta šoferis , lai nodotu Jaguāra atslēgas. Bija netipiski silts laiks šeit, un ilgi nedomājam nolaidām mašīnai jumtu un baudot vasarīgo gaisu devāmies uz Cēsīm. Atbraukuši mājas izpakojam mantas un devāmies pastaigāties pa pilsētu. Draudzene satiku vecas paziņas un vārds pa vārdam sarunāja vakara satikties ar draudzenēm. Man īpaši nebija velmes ar viņām iet uz kokteiļu baru, tāpēc es nolēmu aizbraukt līdz Rīgai. Iekāpu mašīnā un devos ceļā. Izbraucot no Cēsīm redzēju ka ceļa mala stopē 2 meitenes. Apstājos un prasu līdz kurienei vajag šīm, vajagot līdz Līgatnei. Viena bija īsa krekliņā un šortos , otra īsa krekliņā un īsos svārciņos. Abas ap gadiem 20. Man pašam 28. Prasu ka sauc. Viena bija Lelde , kas sēdējā aizmugure , otra bija Dace kas sēdēja priekšā. Braucot sākam runāt par visādam tēmām, līdz Lelde prasa vai man ir draudzene, Es saku ka ir , bet viņa aizgāja tusēties. Laikam kabriolets un vējš dara savu, Lelde saka ka es blenzu uz Daces kājām. Uz ko es tiešām noreaģēju un paskatījos ari uz viņām. Izteicu komplimentu Dacei un ko viņā atbildēja ar svārku pavilkšanu augstāk nedaudz. Sajutu nedaudz uzbudinājumu, bet tikai pasmaidīju. Pēc brīža Dace pavilka vel augstāk un nedaudz papleta kājiņas, ka varēja redzēt viņas baltas biksītes kuras bija nedaudz mitras un viņas lūpiņas izspiedušās. No šī skata man sacēlās un no šortiem izspiedās man loceklis. To pamanīja Lelde un ķircināja mani. Es apstājos ceļa mala nedaudz iebraucot mežmalas celiņā. Saku ka vajag galvu izvedināt. Izkāpu no mašīnas un nedaudz pagāju uz priekšu mežā. Dace ar Leldi līdzi sekoja. Tad Lelde man no mugurpuses apķēra un saka glaudīt bikšu priekšu, bet Dace nometas ceļos un saka pogāt bikses vāļā. Dace sakuma novilka šortus un arī manus šortus noslidināja . Man loceklis stalts ka ērglis skatījās tieši Daces sejā. Viņa pavēra savas lupas un apķēra manu locekļa galviņu, bet Lelde ar roku apķēra locekļa pārējo dalu. Es ieķēros Daces matos un piespiedu viņu pie tuvāk, jutu, ka Lelde roka atlaiž manu locekli un tas līdz galam ieiet Daces mute .Lelde notupas Dacei blakus un saka laizīt manas olas , kamēr Dace sūkāja manu locekli. Sapratu ka drīz eksplodēšu, izvilku locekli ara un teicu ka mana kārta tagad. Dace pieceļas kājas un noliecās, es paceļu viņas svārkus un novilku biksītes. Viņas sulojošā pežina paveras manam skatam. Saku to laizīt un Lelde man pievienojas . Kamēr Lelde laizīja tikmēr es viņu atbrīvoju no šortiem un tiku pie viņas sūktas pežiņas. Ieslidināju tur divus pirkstus, bet viņa suloja tā , ka nācās man tur ieslidināt locekli. Kamēr drāž Leldi tikmēr Dace pienāca no mugurpuses un saka manas olas glāstīt . tas mani tā uzbudināja , kas izšāvu visu spermu un Leldes muguras, labi ka paspēju izvilkt. Sakūpamies un devāmies tālāk. Izlaidu meitenes Līgatnē un apmainījāmies numuriem. Pārdomāju par braukšanu uz Rīgu un braucu atpakaļ uz Cēsīm. Atbraucu mājās, bet man draudzene jau gulēja. Apgulos blakus un saku domāt par pirmīt piedzīvoto un loceklis bija ciets ka akmens. Taka draudzene gulēja kaila, es nolaidos leja pie viņas paziņas un saku to laizīt. Viņa jau bija nenormāli slapja un lupas piebriedušas. Tas es ievēroju ka no viņas dupša gar kāju kaut kas tek. Paņemu ar pirkstiem un sapratu , ka tā ir sperma kas tek no viņas dupša. Pie sevis nodusmojos , bet tas uzbudināja, paņēmu to spermu un iesmērēju dupsi, un divus pirsktus ieslidināju viņai dupsi. Paņemu locekli rokas un ieslidināju dupsī. Dupsis bija tā ieslidināts , ka jutu ka viņu tur kāds labi drāzis. Draudzene tik elsoja un tad teica , ka gribot vel lai viņu divi izdrāž kārtīgi, ka pirms tam, ka viņai griboties atkal sajust resnu locekli pežukā un divenā. Viņa izstāstīja ka kamēr es biju prom viņu izdrāza divi bijušie klases biedri un abi beidza dupsī. Viņa teica ka gribot lai es skatos ka viņu drāž… Autors: Draisksss 2398 0 2 недель назад
- Mūžam atcerēšos šo gadijumu Biju apciemot balkānu valstis, kuru laikā nolēmu izbaudīt viņu pilsētu labumus ēdieni, kultūras apskates vietas, dažādi veikali, dabas skati. Pec vairāku dienu būšanas un visu labumu baudīšanas, sapratu ka esmu noguris un nodomāju ka vajadzētu apmeklēt kādu masāžas salonu. Iegoogleju "masāžas saloni" atradu kas man šķita izdevīgakais un man tuvākais no manas atrašanās vietas. Sataisijos un tad nu arī es devos uz savu izraudzīto salonu. Ierodoties tur sapratu ka priekš norādītajām cenām interjiers un uzņemšana pati kā tāda bija parsteidzoša un labāka nekā biju gaidijis. Tā nu arī mani pavadija līdz masāžas telpai kur mani sagaidija skaista tumšmate ar laipnu un patīkamu smaidu, un samērā labā angļu valotā man vaicāja " vai es esmu šeit pirmo reizi?". Uz ko es atbildēju "jā, pie pie jums pirmo reizi". Tad nu viņa man teica ka lai izğērbjos līdz apakšveļai. Un parādija kur es to varu izdarīt. Tā nu es noģērbos un apgūlos uz masāžas galda un gaidiju kad sāksies masāža. Ienāca masiere un noregulēja apgaismojumu uz mazāk spilgtu lai radītu omulīgāku sajūtu un ieslēdza relaksējošo mūziku, kas jau laikam skan visos tādos masāžu salonos kur esmu paviesojies.Masāžu viņa sāka uzklājot siltu patīkamu masāžas eļļu man uz muguras un rokām. Uz reiz varēja just ka masierei ir ļoti maigas rokas. Par ko es viņai izteicu komplimentu. Viņa nosmīnot teica "Paldies" . Masāžas laikā brīžiem kad viņa man liecās pāri lai aizsniegtos ar rokām, pēc iespējas tālāk. Es sajutu kā viņas krūtis caur viņas maiciņu spiežas man klāt. Likās ka es jūtu vairs tikai viņas krūtis. Pēc neilga laika izmasējot man visu ķermeni no mugurpuses, viņa man palūdza man apgulties uz muguras, tikmēr pati laikam aiz pieklājības izgāja arā no teplas. Te nu es apgriezies un atkal dvieli piekārtojis guļu, bet saprotu ka mans karotājs relaksējošās masāžas laikā nav īsti relaksējies gluži otrādi nedaudz iekarsis bet ne līdz galam. Nu zem dvieļa to varēja manīt. Masiere atgriezās atsāka masāžu sākot no kājām. Bija manāms ka viņa manu neveiklo situāciju ir sapratusi, pamanijusi. Bet viņa netraucēti turpināja darbu, Laikam jau tāda vietā strādājot pamanās piedzīvot visu kaut ko tādu. Es kaut kā nodomaju nu čorts ar visu ir japameģina kādu no frāzēm ko esmu dzirdējis dažos no +18 filmām. Te nu aiziet sakoncentrejos ku teikt, un saku " Es atvainojos bet vai relaksejošā masāžā tā tam vajadzētu būt ka es neatslābtu bet esmu uzbudināts" uz ko viņa man atbildēja smīnot "Tā gadijies arī citiem ,kas ir apmeklējuši manu masāžu, " te nu es atbildi nepaliekot parādā izdomāju noriskēt un jautāju" Cik man jums vajadzētu samaksāt lai jūs man sniegtu ko vairāk par masāžu?". Brītiņu apstajoties masiere uz manis skatijās izbrīnītām acīm un tad pēkšņi viņa palika nopietna sakot" Es tāpat šeit strādāju pēdējo dienu, ja tu man vari iedot 300 euro tad mēs varam ko pamainīt." Es šo izdzirdot viņai atbildēju ka mans maks stāv vējjakas kabatā lai viņa padod. To viņa izdarija nevilcinoties. No maka es izņēmu naudu un parskaitot to es viņai iedevu norunātos 300 euro. Masiere sāka izğerbties un man vaicāja " Varbūt tu vēlies mani ieziest ar eļļu?" Uz ko es jau piecēlos un gāju to darīt pirms pat paspēju atbildēt viņai" protams". Sāku ieziest viņas maigās krūtis kuras pirmīt es jutu bezējoties gar manu ķermeni. Turpiāju virzīties uz leju iesmērējot viņas dupsīti, kuram arī nebija ne vainas. Nedaudz paspēlējoties ar viņas vāverīti mēs pārgājām uz masāžas galdakur viņa sāka braukāt ar savu mēli pa manu locekli un pamazām to sākot sukāt. Līdz šim brīdim viss likās kā fragmentā izņemtā no filmām. Talāk viss turpinājās kad viņa uzvilka man prezervatīvu ko es viņai pirmīt iedevu no sava maka. Viņa ieslidināja manu karotāju viņā iekšā un jutekliski sāka "jāt uz manis" pamazām pieliekot ātrumu un spēku. No ta brīža sajūsmas un ekstāzes ka tas beidzot notiek ar mani ko es esmu redzējis tikkai filmās . Es jutu ja tā turpināsies tad ilgi neizturēšu. Teicu viņai lai pārejam "dogy style" kur es varu kontrolēt sevi vairāk. Viņa bija tik jutekliska ka viņai nācās kunkstēt no baudas ko es centos viņai dot, tajā pat laikā cenšoties maksimāli ilgi pagarināt šo vienreizējo notikumu. Ik pa laikam izvelkot un atkal ievadot viņas slapjajā vāverītē savu karotāju. Kā arī ik pa laikam viņu stigrāk satverot iepēru ar darbā rūdītajām rokām. Seksa laikā viņa man izteica " es gribu lai tu beidz man uz krūtīm" viņa pagriezās tupus pret mani un novilka prezervatīvu. Sūkāja manu karotāju tik intensīvi ka es vairs nespēju novaldīties un beidzu viņai uz sejas. Spiediens bija tik liels ka mana sperma noklāja gandrīz visu viņas seju. Viņa vel pēdējās reizes nolaizija manu karotāju..... un noteica "šādu darba pedējo dienu es nebiju iepānojusi" ar smaidu uz lupām vel piebilstot " Es ceru tev patika šī masāža". Bez domāšanas es viņai atbildēju "Abas masāžas man patika". Viņa pasmaidija sakot " tev laiks doties" uz atvadām vel mani apķerot un sakot "Paldies tev" tā nu es devos projām uz savu īres dzīvoklīti vel nespējot attapties no visa šī piedzīvotā. Šis viss ir reals mans piedzīvojums, ilgi nespēju saprast vai rakstīt šeit 2014 1 2 недель назад
- Ne tāds ka visiem Vai ir sievietes ar dziļām slēptām velmēm!? Es būš tas kurš spēs atvērties un uzticēties nezināmai sievietei un ljaut sievietei piepildīt savas velmes. Sieviete spes baudīt BDSM izmantojot locekli kurš būs sasiets lai sieviete spētu piepildīt savas velmes un ir iespējams viss ko vētas mūsu jaukās sievietes!!! Kurai kas tāds interesētu!,no fantāzijas nau jābaidas!!! 1039 0 2 недель назад
- Studiju laiki Notikumi risinājās studentu laikos pirms 10 gadiem. Es ar draudzeni bijām aizbraukuši uz studentu tusiņu abi lietojām alkoholu, kad draudzenei bija gana braucām uz dzīvokli. Atbraukuši uzreiz aizgājām gulēt. Pēc kādas stundas es pamodos, jo sāka kaltēt. Padzēris ūdeni ielīdu atpakaļ gultā. Draudzene gulēja ciešā miegā, izdomāju izmantot situāciju, palīdis zem segas sāku glāstīt draudzenes dibenu, tad pavilku malā stringbiksītes un lēnām slidināju pirkstus pa pežiņu. Man jau bija piebriedis, piespiedos klāt no mugurpuses un iestūmu savu locekli draudzenes caurumiņā. No sākuma lēnām slidināju locekli iekšā ārā. Jau biju gatavs beigt, bet draudzene pamodās un nostūma mani malā. Tā kā vēl biju labā štimmē, mani tas sadusmoja sākām strīdēties, bet draudzene pateica, ka grib gulēt un lai vairs neaiztieku viņu, pagrieza muguru un likās gulēt. Man ar to pietika, uzkāpu viņai virsū noguldīju uz vēdera un no mugurpuses sāku drāzt pežiņu, draudzene sāka bļaut, lai beidzu. Pateicu, ja turpinās pretoties sāpēs, viņa nebeidza pretoties, tāpēc par sodu izvilku locekli no pežiņas, ar spēku iestūmu locekli dibena caurumā, draudzene no sāpēm sāka kliegt, ar roku aizspiedu muti, lai nedzird kaimiņi. Drāzu cik vien stipri varēju, visu šo laiku draudzene raudājā, bet mani tas vairāk uzbudināja es tikai turpināju līdz beidzu viņā iekšā. Pēc ši notikuma viņa dažas dienas ar mani nerunāja, bet tad pārgāja. Autors: Ruslans. 1735 0 3 недель назад
- First timer Ko man iesākt ja man al-ko reibumā ir fantāzijas kā vēlos pavadīt 1x vakaru ar puisi,bet ikdienai esmu straight , Vai tas mani padara par BI vai Gay Jūtos neērti ka tādas domas un iztēle strādā manā vietā reizēm,skaidrā tā nav tikai kad esmu afekta stavokli,vnk pirms 10 gadiem gadījās muļķīgā situācija kurā piekeru savu draugu mani izmantojam,tai brīdi biju izrubijies un nesapratu kas īsti notiek,jo dzeram pie viņa mašīnā,protams pamodos bet izliktos ka nekas nenotiek un pāvu procesam veikt savu.. 1306 0 3 недель назад
- Zīmogs uz pieres. Es esmu Pauls. Man ir četrdesmit trīs. Precējies, vīrietis, kas no ārpuses ne ar ko neizceļas. Stabils darbs, sieva, dzīvoklis. Ikdiena kārtīga, sakārtota. Tāda, kādu no manis vienmēr gaidīja. Tāda, kādu pats reiz ticēju, ka vēlos. Bet aiz šīs fasādes… ...aiz šī vīrieša smaida, kamēr sieva runā ar draudzenēm pa telefonu… ...aiz šī soļa uz darbu ar mapi padusē un tālruni kabatā… Tur dzīvo kaut kas cits. Tur dzīvo kluss čuksts, ko es ilgi saucu par “nogurumu”. Nepiepildīta vieta, kurai trūkst… nevis mīlestības, ne laimes — bet atļaujas nolrist uz ceļiem.Es nezinu, kad tas sākās. Varbūt toreiz, kad es internetā netīšām uzgāju pirmo blogu. Tādu, kur kāds vīrietis bija aprakstījis, kā viņa sieva viņu pārvērta — nevis fiziski, bet iekšēji. Par niecību. Par klusējošu kalpu. Par kaut ko mazāku. Es turpināju lasīt. Naktīs. Klusi. Neelpojot. Ar vienu roku uz peles, otru — sev biksēs. Un ar laiku es sāku saprast — es negribu būt tas, par ko mani visi uzskata. Es negribu būt noteicējs. Es negribu būt alfa-tēviņš. Es negribu būt pat vīrietis. Es gribu būt kaut kas, kam pasaka priekšā, pavēl. Es gribu būt beta-apakšējais. Nē — vēl zemāks. Ne burts, bet tukšums bez vārda.Es sāku domāt... kas būtu, ja... ja kāds mani uzrunātu? Ja kāds man pavēlētu? Ja es nespētu atteikt? Nevis tāpēc, ka nespētu fiziski — bet tāpēc, ka nepienāktos.Un šīs domas... tās kļuva par vajadzību. Sākumā tās bija tikai fantāzijas. Pēc tam — porno lapu apmeklēšana, bildīšu un video klipu pētīšana, onanēšana. Sākumā viss bija tikai par pakļaušanās un BDSM tēmu, tad pamanīju nejaušas bildes, kurās vīrieši — ne vīrišķi, bet kaut kā īpaši maigāki — bija uzvilkuši sieviešu apakšveļu. Krūšturi, stringi, augstpapēžu kurpes. Es nesapratu, kāpēc tās mani tā uzrunāja. No sākuma tās tikai vēroju, tad sāku saglabāt. Bija kaut kas... uzbudinošs tajā pretrunā. Vīrietis, kas neizskatās kā vīrietis, bet ar slēptu, nospiestu vīrišķību. Saturētu. Viltotu. Apklusinātu. Tieši tādu, kāds biju es. Un es sāku domāt — kā būtu, ja tas būtu es?Pirmajā reizē, kad es uzvilku sievas biksītes, manas rokas trīcēja. Es klausījos katrā skaņā no istabas, vai viņa nepamodīsies. Tas bija naktī. Es iegāju vannasistabā, pieliecos pie veļas groza… Un tur tās bija. Rozā, ar mežģīnēm. Tās smaržoja pēc viņas. Pēc sievietes, kura nekad nenojautīs, ka viņas vīrs vairs neeksistē. Es tās uzvilku. Un sajutu kat ko dīvainu — nevis vienkāršu uzbudinājumu, bet kaut ko līdzīgu padevībai, kā klusai kapitulācijai. Kā atzinumam: “Es neesmu tas, kas domāju, ka esmu.” Ne uzreiz, bet tajā mirklī, kad audums pieskārās manai ādai, kad gumija izstiepās ap maniem gurniem, kad mežģīnes aizsedza to, kas reiz bija vīrišķība… es jutu, ka mans ķermenis klusībā piekrīt. Nevis protestē. Bet atplaukst. No tās dienas es vairs nebiju tas pats Pauls. Tas bija neatgriezeniski.Sāku lasīt par šo tēmu. Meklēt stāstus. Sekot blogiem. Daži runāja par "sissy". Par lomu, kur vīrietis tiek pakļauts, pārģērbts, pārmācīts, pazemots un degradēts. Un es sajutu, ka tas... tas nevis biedē, bet vilina un ļoti uzbudina mani. Nevis kā rotaļa. Bet kā atzīšana. Es sāku iedomāties… Kā būtu, ja man kāds liktu uzvilkt krūšturi? Kā būtu, ja man kāds pavēlētu, kaut ko darīt? Kā rīkojumu, kuru nav tiesību apstrīdēt. Es vairs nebiju tikai "Pauls".Es sāku sevi saukt citā vārdā. Klusībā. Savā galvā. JŪLIJA. Vārdā, kas mani uzbudināja. Vārdā, kas man neļāva aizmigt. Vārds, kas man liek trīcēt pat tad, kad tikai domāju par to. Vārds, kas atvēra manī iepriekš aizslēgtu telpu, kurā Pauls nav gaidīts. Tas nebija tikai vārds. Tā bija mana jaunā būtība. Mana vājuma triumfs. Manas sievišķības uzvara.Kad tikai ar fantāzijām vairs nepietika, es sāku rīkoties. Man bija bail. Bet vēl vairāk — mani tas vilināja. Kā magnēts. Kā neizbēgams ceļš, pa kuru ejot tu zini — nebūs iespējas atkāpties un varbūt arī nevajadzēs.Pirmā lieta, ko pasūtīju, bija melna korsete ar zeķturu siksnām. Manas rokas svīda, kad pievienoju to grozam. Tad sekoja garās sieviešu zeķes ar mežģīnēm. Tad melnas biksītes ar it kā vagīnas izspiedumu, kurš ideāli slēpa manu, nu jau bijušo, vīrisķību. Tad legingi — zili, ar sarkaniem ziediņiem. Tik sievišķīgi, tik nepieļaujami......tik ļoti uzbudinoši.Kad atnāca pirmais iepakojums, es biju kā narkomāns. Asinis sita deniņos. Es to atvēru klusumā, kad sieva bija darbā. Pieskāros audumam. Paslidināju to pāri gurniem. Korsete bija stingra, satvēra mani. Zeķes iecirta augšstilbos. Kad man bija par maz es turpināju pasūtīt. Sekoja anālais dildo, melns, gluds un buttplugs ar pulti. Ar LED gaismām. Tāds, kas iemirdzas, kad aktivizēts. Kad es to pirmo reizi ievadīju sevī un iedarbināju... es vairs nejutu, kur beidzas mana sirds un kur sākas mana pazemība.Kļuva arvien grūtāk to slēpt. Katra jauna paciņa nāca ar spriedzi. Bet es nespēju apstāties. Es gribēju vēl. Es gribēju vairāk. Es gribēju, lai kāds man liek to visu nēsāt, pavēl to darīt.Līdz šim — tas bija mans slepenais rituāls. Bet iekšā brieda alkas pēc kontroles no ārpuses. Kāds, kurš redzētu mani tādu. Kāds, kurš man teiktu: "Uzvelc to. Atver muti. Sēdi, trīcot."Tā bija piektdienas nakts. Sieva bija izbraukusi pie draudzenes. Es biju viens. Un tas nozīmēja, ka es varēju būt īstais es. Ne slepeni. Ne uz brīdi. Bet pilnībā. Es pārslēdzu telefonu uz klusuma režīmu, aizvilku aizkarus un atvēru savu slepeno atvilktni. Tur bija viss: Melna korsete, legingi ar sarkanām puķēm, biksītes un mans rotaļlietu karalis – anālais plugs ar LED gaismu un pulti.Es vilku visu lēnām. Apzināti. Es nostājos pie spoguļa. Es paskatījos uz sevi un iečukstēju sev: "Tu neesi Pauls. Tu esi Jūlija."Es ieliku plugu. Sākumā lēni. Tad līdz galam. Kā sodu. Kā balvu. Kā zīmogu sevī. Kad ieslēdzu LED gaismu, mana mute pavērās bez skaņas.Tā sajūta – kādam piederēt, kaut arī neviena nav klāt – tā bija kā mīlestība caur pazemojumu. Un tieši tajā brīdī tas notika. Doma. Kā zibens. Kā nepabeigts darbs, ko vairs nevar nolikt malā. Es iedomājos... nevis saraksti, nevis flirtu, nevis spēli. Sludinājums. Tikai viens teikums. Nevis kā uzaicinājums. Bet kā piedāvājums sevi dzēst. Kā izmisuma kliedziens. Kā piedāvājums būt izmantotam.Un es iedomājos, ka kāds uzraksta. Nejautā neko. Tikai norāda vietu. Un laiku. Un es zinu, ka man būs jābūt tur. Nevis kā Paulam. Bet kā tukšai, uzbudinātai un trīcošai Jūlijai.Es sēdēju pie datora ar – plugu, korseti, sviedriem uz pieres. Ekrāns man pretī izstaroja bālu gaismu, bet mana dvēsele dega. Man vajadzēja sludinājumu. Bet vēl pirms tā – epastu. Ne savu īsto. Ne to, kas piesaistīts darbam, bankai, sievai. Man vajadzēja slepeno. To, kurā es neesmu Pauls. To, kurā es esmu kaut kas... ko citi vīrieši var izmantot. Bet kā to nosaukt? Es atvēru reģistrācijas logu un skatījos uz rindiņu “Username”. Tā mirdzēja. Tā gaidīja manu nodevību sev. Es sāku domāt. Ne pārāk acīmredzamu. Ne "sissytoy69" vai "bottomslut". Tādu, kas tikai tiem, kuri saprot, atvērs durvis uz manu būtību. Un galvā sākās ideju virkne: meekobject, trulybeneath, servantpulse, hiddenuse, cleanobedient? Man vajadzēja, lai šis vārds kļūst par manu simbolu. Par atslēgu, ko tikai īstie var atšifrēt. Un, kad beidzot ierakstīju vienu variantu un sajutu sevī trīci, es sapratu — tas būs tas (unspokenneed2025). Nesacīta vajadzība. Neredzēta kaisle. Un gads — 2025 — kad viss sākas.Kad izveidoju sev pastu gugles pakalpojumā, es sajutu, ka…, tā nebija tikai jauna adrese. Tā bija jauna identitāte. Jauna forma. Mana slepenā mute, caur kuru kāds mani beidzot varēs padarīt par neko. Kad e-pasts unspokenneed2025 bija gatavs, mani pārņēma dīvains tukšums. Es skatījos uz mirgojošo kursoru. Gatavs gaidīt vēstules, pavēles, vārdu “ierodies”. Bet… kā mani uzrunās? Man vajadzēja vārdu. Ne tādu, kas kliedz: “Es esmu sissy!” Bet tādu, kas čukst: “Es vairs neesmu viņš.” Es sāku meklēt. Kaut kas, kas atgādina Paulu. Kaut kas, kas slēpj sevī Jūliju. Kaut kas, ko var pateikt… un es noliecu galvu domās.Manas skices un domas: Pia – no "Pauls" un "Jūlija", maiga, sievišķīga. Pali – mazs, niecīgs, neitrāls. Jupi – rotaļīgi, bērnišķīgi, bez dzimuma. Lija – it kā parasta sieviete, bet arī – asara, vājums. Piji – mīksts, kā iečukstēts vārdiņš kaklā. Lulja – viņa, kas dzimst no “Pauls”. Palia – vārds bez dzimuma, bet jūtams maigums. JuliP – kodēts “Jūlija no Paula”. Pula – bīstami tuvu, bīstami netīrs.Es murmināju tos sev. Izrunāju. Iekšēji. Tad skaļi un kādā brīdī... viens mani apstādināja. Palia. Vienkāršs. Ne pārāk uzkrītošs. Bet – tikai es zinu, ko tas nozīmē. Pauls. Jūlija. Pazemība. Viss vienā vārdā. Viss, ko var pateikt, skatoties man acīs un sakot: "Palia, uz ceļiem!" Kad es to ierakstīju kā e-pasta parakstu, man nokrita pēdējā maska. Un es čukstēju sev: "No šodienas... es esmu Palia."Tagad, kad es beidzot atļāvos sev to atzīt — ka vairs neesmu tikai iedomās, tikai slapjos sapņos un vārdos pie spoguļa — es sapratu: man jāiet ārā. Nevis ārā pasaulē. Bet ārā no sevis. Es gribēju, lai mani atrod. Un tam bija tikai viena vieta, kas šķita pietiekami nerātna, pietiekami tieša, bet vēl arī manis neskarta — gribu.lv.Es biju apmeklējis to jau iepriekš. Lasīju. Uzbudinājos. Iedomājos, kā būtu, ja viens no tiem sludinājumiem būtu par mani. Vai... no manis. Šoreiz es nenoslēpos. Es uzspiedu "Reģistrēties". Un tad atkal pienāca tas brīdis, kas lika man apstāties. Lietotājvārds. Tāds, kas nerunā klaji. Bet saka visu, kas jādzird. Es domāju. Ilgi. Rakstīju un dzēsu. ServantWish? – pārāk sirsnīgi. QuietHole? – pārāk kliedzoši. BoyToBelow? – interesanti, bet pārāk konkrēti. BendMe? – gandrīz… JustThere? – pazemīgi. Halfman? – skarbi, bet kaut kas uzrunājošs. MuteLust? – gandrīz poētiski. NoControl? – manā sirdī iedūra. KneelingSoul? – jau bīstami tuvu. OnTheKnees. Un tur tas bija. OnTheKnees. Ne vārds. Pozīcija. Piederības akts. Kad es to ierakstīju un reģistrējos, manas rokas trīcēja. Tas bija tik neticami tieši un tomēr — tikai tiem, kuri zinās, kā to lasīt. Un tagad tas bija oficiāli:“Sveiki, OnTheKnees – jūsu profils ir izveidots.” Es biju reģistrēts pazemībai. Un pasaule tagad varēja mani atrast. Kad profils OnTheKnees bija gatavs, es kādu brīdi tikai skatījos uz tukšo sadaļu: “Par mani.” Tā bija kā balta siena, pret kuru man bija jāizkliedz viss, ko gadiem esmu slēpis. Bet ne kliedzot — čukstot. Tik, cik vajag, lai kāds, kurš prot klausīties, saprastu. Es sēdēju ilgi. Rakstīju vārdus. Dzēsu. Rakstīju atkal. Es gribēju būt neredzams, bet uzrunājošs. Nelasāms visiem, bet neizbēgams tam, kurš zina, ko meklē. Un tad tas nāca.Vārdi, kuri plūda no manis kā pazemības rituāls. Es tos uzrakstīju un nespēju dzēst.***No ārpuses — klusums. No iekšpuses — nemiera kaisle.Es esmu vīrietis (varbūt vairs nē?), kurš pārāk ilgi nesis sevī vēlmi tikt pakļautam.Neesmu aktīvs. Neesmu skaļš. Esmu paklausīgs. Un saprotu savu vietu.Ja tu māki klausīties starp vārdiem, Tu dzirdēsi čukstu: "Es esmu gatavs nomesties ceļos un..."...un tālāk saki Tu.P.S. Man ir arī savi TG blogi par Sissy un Cuckold tēmām. Ja interesē, uzraksti privāti.***Kad es nospiedu “Saglabāt”, es sajutu, ka viss istabā kļuva klusāks. Nevis tāpēc, ka pasaule apstājās. Bet tāpēc, ka tas beidzot tika pateikts. Vairs neviens nevarēs teikt, ka es neko nemēģināju. Šis bija mans pirmais solis uz ceļiem. Un manas rokas trīcēja… Pienāca nākamā piemērotā diena. Tā bija parasta un tomēr neizbēgama. Es sēdēju viens. Sieva atkal pie draudzenes. Es it kā atpūtos no rutīnas. Bet es jutu… Šī diena bija citāda. Šī diena bija... kā vilkšana pretī bezdibenim, kurā es jau sen gribēju lēkt. Manī brieda spriedze. No rīta vēl tikai domāju. Vēl šaubījos. Bet pusdienlaikā — vairs nē. Es gribēju tikt atklāts. Ne kā Pauls, bet kā tas, kas slēpjas aiz vārda OnTheKnees. Es atvēru portālu. Rokas drebēja, sirds sita. “Jauns sludinājums”. Bija jāievada teksts. Es skatījos uz balto logu un lēnām sāku rakstīt. Vārdi nāca paši. Tā nebija radošuma izpausme. Tā bija atklāta padevība.***Čau. Esmu parasts puisis, kurš sapņo tikt salauzts un izmantots. Esmu gatavs būt tava rotaļlieta. Pakļauts. Kluss. Naktī no 22. uz 23. datumu, ap pulksten trijiem, varu ierasties neuzkrītošā vietiņā. Tavs vienīgais uzdevums – norādi vietu. Es būšu tur. Pazemīgs. Trīcošs. Gatavs pakļauties. Pirmajā reizē – iespējama orāla apkalpošana. Es piederēšu tam, kurš mani pieņems, noliks uz ceļiem un salauzīs.***Kad es beidzu rakstīt, bija tikai klusums un es. Un es nebiju vairs Pauls. Es biju OnTheKnees, kas lūdz nevis sarunu, bet tikt izmantotam. Es nospiedu “Publicēt”, un istabā uz mirkli palika pavisam kluss. Pat ledusskapis, kas parasti dūc fonā, it kā aizturēja elpu. Tikai es — un šis tukšais, dīvainais siltums manās krūtīs. Kā vainas un uzbudinājuma sajaukums. Ekrāns pret mani staroja balts. Sludinājums bija dzīvs, tas tur bija. Mani vārdi, manas alkas, es pats. Un tagad to var redzēt… jebkurš. Es atslīgu krēslā. Pieskāros sev pār ceļiem. Manas plaukstas bija mitras. Elpošana ātra. "Es esmu izteicies. Es vairs nefantazēju."Es domāju: “Un, ja neviens neatbild? Un, ja atbild? Kas, notiks?” Un vēl dziļāk: “Un, ja es nespēšu? Un, ja es būšu pārāk mīksts, pārāk vājš, pārāk... patiesi pazemots?” Bet tas bija neizbēgami. Man vajadzēja šo brīdi. Man vajadzēja šo gaidīšanu. Tā bija kā pirmā nakts pirms Paula iznīcības, kā klusums pirms vētras. Un tieši tas bija visuzbudinošākais. Neziņa, noklusējums, potenciāls. Es skatījos pulkstenī. Trīs minūtes kopš publicēšanas. Es vēl neelpoju pilnībā. Manā vēderā – tauriņi. Kā pirmās sāpes pirms piedzimšanas. Un kaut kur zem ādas… ...kāds sāka čukstēt: "Tu jau esi ceļos, Palia. Tagad tikai atliek gaidīt, kad kāds nāks tevi salauzt."Bija pagājušas vairāk nekā piecas stundas. Es biju jau gandrīz atmetis cerību. Manas domas staigāja riņķī kā sapņi tukšā istabā. Un tad plink, paziņojums, 1 jauna vēstule. Rokas uzreiz kļuva aukstas. Sirdī iedūrās. Es atvēru. Viņa ziņa bija īsa: "Tā tu sevi reklamē, Palia? Tik smieklīgi poētiski, ka gandrīz noticēju. Tu gaidi, lai kāds tevi 'salauž'? Un ja nu salauž bez jautājumiem, sissy?" Es jutu kā asinis pieplūst vaigos. Viņš mani sauca vārdā, ko izvēlējos sev. Bet ‘sissy’ skanēja pazemojoši. Un viņš to zināja. Es nezināju, vai atbildēt uzreiz. Bet manas rokas jau rakstīja. Pirksti drebēja.Es: Jā, es gaidu. Es to nopietni. Ja tu esi tas, kas saprot, tad… es esmu gatavs.Atbilde atnāca momentā.Viņš: "Tu esi gatava, nevis gatavs! Tu? Izmisusī Palia? Tu pat nevari uzrakstīt kārtīgi. Un vēl piedāvā 'orālu apkalpošanu'? Smuki teikts. Vai mute tīri izmazgāta?"Es noriju siekalas. Es nezinu, vai viņš bija dusmīgs vai vienkārši izbaudīja manu trīcēšanu.Es: ... tā ir tīra. Es tikai vēlējos būt noderīga. Pakļauta. Es varu…Viņš: "Tu vari? Ko tu vari? Rāpot? Čāpstināt kā kucīte? Tu domā, ka tu zini, ko nozīmē 'salaušana'? Tu esi tukša vēl pirms kāds tev pieskāries, Palia. Varbūt tieši tādu es arī meklēju. Klausies, ja plkst. 02:55 tu stāvēsi pie skatu torņa ar nolaistām acīm – mēs turpināsim. Ja nebūsi – nekad vairs neraksti."Es vairs nespēju mierīgi pasēdēt. Es trīcēju. Šī vairs nebija spēle. Un es zināju – es būšu.Viņš: "Piebrauksi no Rīgas puses. Pirms Aizkraukles — neliels ceļš uz meža pusi. Skatu tornis. Tev norādīšu vietu, kur stāvēt. Tu apstāsies ar pakaļu uz ceļa pusi. Es jau būšu klāt. Es skatīšos. Neko neteikšu. Kā tu būsi ģērbta?"Es: "Zili legingi ar sarkanām puķēm. Melnas apakšbiksītes, tādas… ar vagīnas formu. Pelēka sporta jaciņa virsū. Bez krūštura. Tikai korsete apakšā."Viņš: "Tev ir anālais plug?"Es: "Jā, man ir. Anālais plugs ar pulti un LED gaismiņu. Viņš vibrē. Mirdz. Es viņu mīlu… kad esmu viena."Viņš: "Ok. Tas būs tevī, kad atbrauksi?"Es: "Jā, ja pavēlēsi. Es vēlos, lai tas ir manī… tieši tev dēļ."Viņš: "Tas būs tevī. Bet izslēgts. Pulti – paņem līdzi."Es: "Jā, bet… Tā būs mana pirmā reize. Vai es drīkstu paņemt līdzi arī maisiņu ar parastām drēbēm, ja… ja es nespēšu?"Viņš: "Labi, mīkstais! Tu atbrauksi pēc manis. Es jau gaidīšu. Tev nevajadzēs meklēt. Tu redzēsi mani. Es klusēšu. Tu rādīsi sevi. Aizdedz cigareti. Pastaigā ap auto. Lēni. Ja, tu būsi pieņemama, es palikšu!"Es: "Jā… Es saprotu. Un… es būšu tur. Kā solīts. Es vēl nezinu… Kad atbraukšu… ko tieši man būs jādara? Kad tu būsi tur? Lūdzu… tikai, lai es zinu…?"Viņš: "Ja es tevi apmierinu – tu noliec cigarešu paciņu un pulti uz savas mašīnas kapota. Tie paliek man. Tad ej uz torni, bez steigas, neskaties atpakaļ. Uzkāp pirmajā līmenī. Vēro. Ja es paņemu pulti – tu noliecies. Četrāpus. Ar pakaļu pret kāpnēm. Gaidīsi, kamēr es kāpju. Kad tavs plugs iemirdzēsies, tu būsi mana!"Es: "Jā… Es saprotu… Es jau jūtu to, ko vēl neesmu piedzīvojusi… Un… es pakļaušos."Viņš: "Tad pakļaujies tagad. Vairs nekādu jautājumu. Tikai klusums. Tikai ceļš līdz manai ēnai."Istabā bija kluss. Pārāk kluss. Es jutu, kā manas plaukstas svīst, pirms vēl esmu pieskāries drēbēm. Tās gulēja man priekšā — kā pavēles forma, nevis apģērbs. Zilie legingi ar sarkanām puķēm. Pelēkā jaciņa. Melnas apakšbiksītes ar viltus sievietes reljefu. Korsete, un kā pēdējais — plugs. Es vēl biju Pauls. Vārds. Seja. Ikdiena. Bet ķermenis jau nodevās citai formai. Es novilku kreklu. Bikses. Apakšbikses. Stāvēju kails. Paņēmu plugu un ievietoju. Tas iekrita manī, kā atslēga slēdzenē, kur tai ir jābūt. Manas rokas trīcēja, kad uzvilku melnās biksītes. Tās apķēra manu locekli kā izsmieklu. Kā tādu, kura nav jābūt. Es pievilku korseti. Stingri. Tā sažņaudza mani, padarīja sīkāku. Tad legingi, zili ar sarkaniem ziediem, kā manas vēlmes zīmējums uz augšstilbiem. Un tikai tad — ļāvu sev ieskatīties spogulī. Tur nebija Pauls, tur bija figūra, kas bija ceļā uz padevību. Tās skatiens bija mazs. Pazudis. Gatavs. Pults. Es to paņēmu. Maisiņā ieliku parastās drēbes. Viņš atļāva. Es nebiju stipra. Bet es braucu. Un viss, kas es biju — trīcēja kopā ar auto gaismām tumsā. Tumsa bija tik bieza, ka lukturi šķita nepietiekami.Ceļš — tik taisns un garlaicīgs, bet katrs metrs mani rāva tuvāk liktenim, kuru izvēlējos pati. Mašīnā bija silti. Pārāk silti. Manas plaukstas bija slapjas. Un ik reizi, kad kāja nospieda gāzi, spiediens plugā pavēstīja: “Tu vēl vari apgriezties. Bet tu negribi.” Rokas uz stūres bija viegli saspringtas, bet ne jau no satiksmes. Es domāju tikai par vienu — Vai viņš jau tur stāv? Vai viņš jau gaida mani? Un dziļāk: Vai viņš mani paņems? Vai viņš mani gribēs? Radio bija izslēgts. Pārāk daudz trokšņu galvā. Un katra doma tur kļuva arvien skaidrāka, arvien nežēlīgāka: "Tu vairs neesi Pauls. Tu tikai vadi viņa auto uz vietu, kur viņš pārtaps." Kad es iegriezos mazajā ceļā uz mežu, stūre bija smaga. Ne no svara, bet no apziņas, ka katrs šis pagrieziens aizved uz sevi pazemojošāku virzienu. Koki noslēdza debesis. Un lukturu gaisma metās garām zariem kā vainas domas, kuras tu it kā izstūmi, bet kuras atgriežas ar katru spogulī ieraugāmo atspulgu. Es pārbraucu pāri pēdējai izciļņainajai taciņai, līdz ieraudzīju viņu. Mašīna. Tikai siluets. Bet viņš tur bija. Manas krūtis bija saspiestas zem jaciņas, mans plugs bija piesātināts ar smagu sevis atdošanas sajūtu. Un, kad es apstādināju auto un izslēdzu gaismas, es sēdēju tajā tumsā, vēl pēdējo reizi kā Pauls, bet ar sirdī, jau kas cits.Durvis atvērās ar tik klusu skaņu, ka tas bija gandrīz sāpīgi. Vējš iešāvās man sejā ar aukstumu, kas šķita — nevis no dabas, bet no likteņa. Manas plaukstas palika sastingušas uz stūres, it kā vēl mēģinot neatdot sevi pašas izvēlētajam ceļam. Un tajā brīdī man patiešām gribējās iekāpt atpakaļ. Nevis fiziski. Bet eksistenciāli. Iekāpt atpakaļ sevī. Manā galvā atskanēja doma, tik klusa, bet tik kliedzoša: "Tu vari vēl. Tu vari vienkārši aizbraukt. Tevi vēl neviens nav redzējis. Tu vēl esi Pauls." Un šī doma trieca cauri visam ķermenim kā zibens no iekšienes. Manas kājas drebēja ne no aukstuma, bet no sava vājuma pēdējās cerības.Es tur stāvēju — vienā pusē atvērta auto durvju gaisma, otrā pusē tumšs mežs, un siluets, kas neko neteica. Un tieši tāpēc tas bija vēl spēcīgāk. Jo viņš neprasīja, lai es nāku. Viņš tikai bija tur. Un tas lika man atdoties. Es izkāpu. Viena kāja pēc otras. Lēni. Kad abas kājas pieskārās zemei, mana sirds pārgāja čukstos. Pulsējošā klusumā. Es aizvēru durvis. Tās aizvērās kā vāks virs pēdējās domas par “nē”. Un es elpoju. Dzirdēju sevi. Sajutu plugu sevī kā pulksteni, kas skaita sekundes atpakaļ. Es joprojām biju Pauls. Bet viņa ēna jau vilka mani sev klāt. Un es gāju — nevis pretī viņam, bet prom no sevis.Es aizdedzināju cigareti ar pirkstiem, kas vēl trīcēja. Sīks klikšķis. Liesma. Dūmu vilnis. Un viss, kas es biju iepriekš, — sadega pelnos. Es sāku staigāt ap mašīnu. Lēni. Tā, it kā sakopotu domas pirms brauciena. Bet es zināju, ko daru un es zināju, ka viņš arī zina. Viņš mani vēroja. Viņa siluets stāvēja netālu, dažu metru attālumā. Atspiedies pret savu auto. Un tad es viņu redzēju skaidrāk. Varbūt pārāk skaidri. Varbūt pārāk… nepiedodami tieši. Jauns, aptuveni divdesmit pieci. Viņa seja mierīga, neaizsniedzama, bet ne auksta. Tā bija vienaldzība, kas saka — "ja ne tu, būs cita." Viņa galva bija pilnībā skūta un šis mazais vizuālais trieciens mani satricināja no iekšpuses. Es nejutu bailes, es nejutu trauksmi. Es jutu spiedienu zem korsetes. Viņš bija ģērbies vienkāršā sporta kostīmā. Tā bija figūra, nevis personība. Dominants, ne sarunu biedrs. Un tas… tas mani padarīja vēl niecīgāku. Katru reizi, kad es ievilku dūmu, kad es spēru soli tālāk uz apli ap auto, es zināju, ka viņš to redz. Un katru brīdi es lūdzu, kaut viņš neapstājas vērot. Lūdzu, kaut vēl nebeidzas šis klusuma vērtējums. Lūdzu, kaut viņš izvēlas mani. Un es vairs nebēgu no šīs domas.Esmu izsmēķējusi. Vēl pēdējais vilciens — nevis nikotīns, bet cerības pēdējā elpa. Mani pirksti satver cigarešu paciņu, kreisajā plaukstā — pults. Mana gaita — ne ātra, ne lēna, kā iesvētīšanas ritms. Tas ir ceļš bez skaņām. Viņš stāv, joprojām nekustīgs, kā aizvērtas durvis, kas tomēr ved iekšā — tevī pašā. Es pienāku pie kapota. Virsmas atspulks rāda mani — svešu. Skatiens uz leju, galva noliekta. Es piepaceļu rokas. Tās mazliet dreb un es noliek cigarešu paciņu. Uz tās — pulti. Precīzi. Simetriski. Kā divi simboli. Iznīcinātais ieradums un nodošanās vadībai. Es vēl apstājos. Pēdējo reizi, tikai mirkli. Jo tur, pie kapota, palika viss, kas man vēl bija no Paula. Tad es pagriezos un gāju. Prom no paciņas, prom no pults. Prom no atbildības. Uz torni.Pakāpiens un vēl viens. Koka virsma čīkst nedaudz. Nekā dramatiska. Vienkārši — pierādījums, ka tava klātbūtne atstāj pēdas. Gaismas nav. Tikai silueti. Un klusums ir spiedošāks par jebkuru elpu. Kāpju. Lēni. Un tad sajūtu. Gurni. Tie viegli šupojas. Vienkārši... sievietes gaitā. Ne apzināti, ne tāpēc, ka cenšos, bet tāpēc, ka beidzot nelieku sev pretoties. Es kļūstu par to, kas manī šņukstēja visu dzīvi. Es ļauju ķermenim izteikties klusumā, kur neviena balss vairs netraucē. Esmu apstājies pirmajā līmenī. Tur, kur gaisma no zemes vēl piekļūst. Tur, kur signāls vēl jūt pulti. Stāvu, elpoju. Mans ķermenis, pats sev stāsta: “Es kļūstu par apakšējo.”Es redzēju. Netieši. Ar acu kaktiņu, ar elpas sasprindzinājumu, kas iezīmējās krūtīs kā spriedzes loks. Viņš pienāca pie manas mašīnas. Stingrs solis. Mērķtiecīgs. Bez šaubām. Viņš nekavējās, neapstājas — vienkārši paņēma. Viņa roka pacēla cigarešu paciņu. Tad — pulti. Precīzi tā, kā mēs bijām vienojušies. Bez neviena vārda. Bez skatiena. Tikai klusa, nežēlīgi skaista pieņemšana: "Tu esi derīga." Es aizvēru acis tikai uz mirkli. Un tajā mirklī es sev teicu — tas ir noticis. Atpakaļceļa vairs nav. Es biju paņēmusi šo ceļu, es to noslaucīju sev zem kājām un nometos uz tā ceļos. Burtiski. Es noliecos. Tā, kā bijām vienojušies – četrāpus. Manas plaukstas pieskārās koka klājumam. Ceļi balstījās, kā būtu meklējuši šo vietu visu dzīvi. Mugura dabiski noliecās. Gurni – atsegti, bet ne izaicinoši, pieņemšanā. Un tad viņš nāca. Pakāpiens. Otrs. Tuva klātbūtne, ko nejūt ar ādu — bet kaut kur dziļāk. Un tad — tas notika. Plugs iedegās un iedūcās manā miesā un mana miesa... atbildēja. Manas acis neskatījās, mute klusēja. Bet ķermenis čukstēja sev: "Viņš mani izvēlējās. Un tagad es vairs nepiederu sev. Es esmu viņa." Plugs dūc. Es stāvu četrāpus — instinktīvi, kā gaidīdama. Viņš pieiet. Nekādu sveicienu, nekādu ievadu. Tikai troksnis — saitītes čirkstēšana. Pavadiņa. Virs galvas sajūtu viņa roku, metāla klikšķis — ap kaklu. Zema balss: “No šī brīža tu tiksi vesta, kā kuce!” Viņš liek man piecelties. Ar stingru roku norauj pelēko jaku no maniem pleciem: “Šo tev vairs nevajadzēs. Vīriešu versija – beigusies.” Viņš pieliecas man klāt, atvelk legingus tieši virs pluga, tie viegli čīkst. Viņš izveido caurumu, izplēš to plaši vaļā. Plugs kļūst redzams. LED iemirdzas spožāk. “Parāde sākas, kucīt.” Klikšķis. Vibrācija. Plugs vibrē. Viņš redz. “Vai tev patīk būt izliktai apskatei, mauciņ?” Es nespēju atbildēt un viņš to nemaz negaida. Viņa roka satver manu zodu, atspiež manu muti vaļā. Izlietots, piepildīts prezervatīvs. Silts. Smaržo pēc viņa. Viņš ieliek to man mutē. “Tagad kāp augšā man pa priekšu. Turot šo savā mutē kā cienastiņu, kuce.” Es kāpju, ar prezervatīvu mutē. Viņš seko man aiz muguras. Ar pavadiņu, kas katru brīdi var mani paraut atpakaļ.“Tev patīk vai ne, sūkātāj?” Klikšķis. Cita vibrācija. “Neaizmirsti, ka tavs vienīgais darbs šobrīd ir trīcēt un rādīt man savu spožo caurumu.” Ar katru pakāpienu augstāk, pavadiņa pievelkas ciešāk. Viņa elpa uz kakla. Viņa smiekli man ausī. Un mute, pilna ar to, kas mani padarīja par neko. Pēdējais pakāpiens. Mugura mitra no baiļu sviedriem. Prezervatīvs joprojām mutē. Viņš nenoņem pavadiņu. Viņš neapsēžas. Viņš stāv. Un vēro. Viņš pievelk pavadiņu. Pavelk mani kā kuci uz balkona: “Skaties lejā. Tā bija tava pasaule.” Es paskatos. Mans dibentiņš izliecas, legingu caurums atklāts, LED mirgo starp vaigiem kā sirēna. Un es dzirdu tikai viņu, tikai viņa zemo balsi, kas vairs nejautā: “Tu zināji, kā tas beigsies, vai ne? Tu zināji, ka pēc šī, tu būsi tikai kuce. Nevis vīrietis. Bet, piesmiets sissy?” Viņš pavelk pavadiņu uz leju. Mana galva tiek spiesta tuvāk grīdai. Plugs dūc. Es esmu uz ceļiem. Nevis simboliski, bet fiziski. Kā priekšmets. Kā lieta. Kā grīdas daļa. Viņš nostājas manā priekšā. Viņa loceklis jau ir ārā. Viņš neko nejautāja. Viņš vienkārši izlēma: šī mute – ir domāta viņam. Prezervatīvs man mutē. Viņš paskatās uz mani: “Pagaidām izņem. Tu esi gatava reālajam saturam.” Es paklausīgi atveru muti. Prezervatīvs krīt ārā. Viņa roka tur man zodu. Viņa loceklis stāv kluss, bet draudošs. “Tu zini, ko jādara. Tev tas jādara pašai, kuce!” Es noliecos. Bez lepnuma. Bez kauna. Tikai mute. Un viņš. Un, kad es tuvojos, es zinu vienu: šis ir tas punkts. Viņa roka nevirza mani, tā tikai tura pavadu, mierīgi, stingri — kā atgādinājums, ka es neesmu šeit nejauši. Es noliecu galvu, mute atvērta, viņa prezervatīva garša vēl joprojām iekšā. Es nepieskaros viņam ar rokām. Es nepārvaldu šo rīcību. Es vienkārši pakļaujos tās loģikai. Manas lūpas pieskaras viņam. Viņš vēl nesaka neko. “Nesūkā kā padauza,” viņš beidzot šņāc. “Sūkā kā priekšmets, kuru izmanto vīrieši pēc darba. It kā esi tualete, ne kuce.” Es mēģinu neaizrīties. Mana elpa kļūst sekla. Plugs vēl joprojām dūc. Mani vaigi sarkani no pazemojuma, nevis piepūles. Viņš nospiež pulti. Plugā vibrācija sit sinhroni ar manas mutes kustībām. Un tas nav grūti. Tas nav sarežģīti. Tas ir skaudri dabiski.“Redzi? Tu nepretojies. Tavs ķermenis sen ir nolēmis būt par neko. Tu tikai mēģināji tēlot vīrieti.” Viņš ievelk elpu, ne aiz baudas, bet kā vīrietis, kas novērtē, ka ieguvis lētu, pakļāvīgu preci, kas nerunā. Viņš nenobeidz. Viņš neļauj man noticēt, ka būšu piepildīta. Viņš vienkārši izvelk savu locekli. Bez vārdiem. Bez paldies. Un mana mute paliek atvērta. Nevis kā gaidot, bet kā pieradināta tādai būt.Viņš neatkāpjas. Es vēl esmu uz ceļiem. Pavadiņa pie kakla. Plugā — viņa pulss. Viņš, neatraujot skatienu no manis vienkārši pāriet nākamajā līmenī. Viņa bikses nokrīt. Viņš izvelk vienu kāju no biksēm, tās paliek ap otras kājas potīti. Viņš pagriežas ar muguru, paceļ vienu kāju uz margas. Stāv virs manis. Kājas plati, ar rokām paplēšu savu dibenu: “Tu zini, kā kalpo netīras padauzas? Laizi!” Es pieliecos un sāku laizīt. “Neapstājies, kamēr es neteikšu. Tev vairs nav teikšanas!” Un es turpinu. Mute. Deguns. Ēna. Tikai viņš. Tikai šī brīža perversums. “Tagad tu zini, kas esi kļuvusi un tas ir tikai sākums tavam ceļam.”Viņš mani atgrūž, kad ir izbaudījis tik cik vēlas. Viņš uzvelk bikses. Bez ceremonijām. It kā nekas nebūtu noticis. It kā es būtu tikai elpa starp viņa nākamajiem soļiem. Es vēl esmu uz ceļiem. Neviens man to neliek. Bet es neceļos. Viņš izvelk cigareti. Aizdedzina. Pirmais vilciens — dziļš. Nevis relaksācijai, bet kontrolei pār klusumu. Viņš pietuvojas. Nostājas virs manis. “Uz ceļiem ir tava īstā vieta, vai ne? Paver muti... jā, tā. Atver plašāk.” Es paklausu. Mute. Klusa. Pieejama. Viņš ievelk dūmu vēlreiz. Izpūš tos manā sejā. Un tad… pirmā pelnu deva man mutē. Mana mute ir viņa pelnutrauks. Viņa skatiens tieši manī. Viņš izmet izsmēķi. “Neaizver savu muti. Nespļauj. Turi. Tu vēl neesi apglabājusi savu cieņu pilnībā.” Viņš pasper soli atpakaļ. Atskatās. Paņem savu izlietoto prezervatīvu. Ieliek to man mutē starp pelniem: “Pārkod to! Tu taču sapņo par tā saturu vai ne?” Viņš stāv man blakus. Nevis klāt. Viņš ir augstāk. Es zemāk. Es pārkožu to - mitrums. “Nerij, kuce! Paver muti!” Viņa spļāviens. Lēns. Pārdomāts. Sulīgs. Tieši man mutē. Viņš nesaka neko. Viņš tikai nolaiž galvu pietiekami tuvu, lai svars, kas nāk kopā ar katru pilienu, padarītu mani vēl dziļāk par to, kas jau esmu kļuvisi. “Jā... tā tagad esi tu. Norij! Labi! Tagad varam piefiksēt.” Viņš izvelk no kabatas flomāsteri. Es tikai dzirdu vāciņa klikšķi. Un viņa pirksti jau man pie zoda. Viņš paceļ manu galvu uz augšu. Skatās acīs, it kā cauri manai dvēselei. Un tad – viņa roka raksta. Uz manas pieres. Es neredzu. Es tikai jūtu. Katrs burts kā zīmogs. Kā vārds, kuru es vairs nekontrolēju. Viņš beidz. Nesaka, kas uzrakstīts. Apskatās. Vērtē. Viņš nofiksē skatienu. Tikai dažas sekundes. Tad neko nesakot, paņem manu jaciņu — un nomet to lejā no torņa.Tā, it kā tas būtu atkritums. Un tieši tā es jūtos, bet mani tas uzbudina. Viņš pieiet pie kāpnēm. Apstājas. Paskatās uz mani pēdējo reizi. Un ar skatienu, ne vārdiem, iznīcina pēdējo “Paula” palieku manī. Viņš dodas lejā. Es nekustos vēl dažas minūtes. Tikai, lai šajā klusumā paliktu vēl mirkli — šajā, kas bija mana pirmā īstā pazemojošā sagraušana. Tad es arī lēni kāpju lejā. Bez steigas, ar viņa uzlikto siksnu man uz kakla. Ar trīcošām kājām. Ar plugu vēl sevī. Ar viņa zīmējumu uz pieres. Kad es nonāku lejā, viņa auto jau sen ir prom. Neviena nav. Neviens cits to nezin. Jaciņa guļ turpat — netīra, samīdīta, kā atgādinājums par to, kas esmu kļuvis. Es paceļu to, uzvelku, bet zinu — tas vairs mani neaizsedz. Es iekāpju savā auto. Aiztaisu durvis. Aizslēdzu. Un tad es paskatos spogulī. Mana seja netīra. Lūpas un zods vēl mitrs. Un uz pieres — viņa uzraksts. ПЕТУХ. Man elpa apraujas. Es to izlasu vēlreiz. Un es pasmaidu. Ne aiz prieka. Aiz piepildījuma. Es esmu pazemots. Es esmu apzīmēts. Es esmu viens. Un es esmu laimīgs. Vai es to darītu vēlreiz? Jā. Un vēlētos krist vēl zemāk. Motors rūc. Tumsā es redzu tikai savas rokas uz stūres, savu atspulgu sānu logā. Un uz pieres — ПЕТУХ. Ne burti. Spriedums. Uz lūpām vēl pelnu, spermas, siekalu un viņa klātbūtnes garša. Plugs vēl ir manī, bet kluss. Es to sajūtu pie katra bedres uz ceļa. Es nejūtos netīrs. Es jūtos īsts. “Петух. Jā.” Es čukstu to sev. Ne tāpēc, ka kāds lika. Tāpēc, ka es izbaudu šī vārda smagumu. Un kaut kur dziļi sevī, braucot ar šo uzrakstu uz pieres, es smaidu. Jo es zinu, ka šī nebija pēdējā reize. Es to vēlos!!! 2401 1 3 недель назад
- The wife of secret entertainments I don't even remember how it all started, but there's a woman in my contacts... married, living happily by the sea. But she writes to me from time to time, even though she's married. What do we talk about? About life, about relationships, about the sea, about work - I'm like her private psychologist. But a spicy picture appears in this texting.. Does her husband know? He had also written to me before, wanting to persuade me to seduce his wife into doing dirty things, so that I could seduce her, as if the husband didn't know anything, but he would know, because I would have to send him the material.. Cuckold. Quite a long time has passed, the husband doesn't write, but the wife continues... But this time the husband's plan has worked, without him even knowing anything. While my husband is on a business trip, away for a long day... His wife... Oh, if you knew what video calls I've received, voice messages I've received, and disappearing pictures on Telegram. Stunning slut wife. She wrote to me - come for a quick chat, even for ten minutes, I need to be fired up before another meeting with a stranger.. It took me an hour on the way to meet her for 15 minutes, but it was worth it - to touch those legs, kiss those big breasts.. Can you imagine big breasts and a slim body? I gave instructions for the next meeting, which she was expecting 15 minutes later when I left. Without a condom, she is on top of the stranger and continues to enjoy his cock until he cums. She is a good girl and perfect slut wife. My cum dump. 522 0 3 недель назад
- A red-haired course mate The time has finally come for me to start my journey towards a bachelor's degree, to establish myself in my field and really understand that this is what I love. Of course, you can't combine everything with work, so you have to study part-time, but that's the good thing - your course mates are mature people, not fresh-from-high-school cucumbers who look like they've only just finished primary school. A month has passed - on average 50% of the people who turn up for face-to-face lectures are really mature people, my age, with career steps up, who understand what they have chosen to study at university. You can get to know more course members through different presentations. But one presentation will stay with me for the rest of my life, where I saw her.. Tall, red-haired, we often saw her during lectures and also during the break, when everyone goes out for a breath of fresh air or a smoke... And her lips - it's hard for me to even describe exactly, because all the beautiful words fit there... In life I like lips a lot, a kind of fetish and something I pay attention to. So there we are - at university we exchange a few words, look at each other and smile - that's where our communication ended, because the courses are very hard, almost like a death machine. I very rarely go shopping... I always choose the nearest supermarket, I know the shops where I can buy the clothes I need and that's it - I'm lost. So after the renovation I decided to go to a clothing store, I choose shirts, sweaters - my style is black and neutral, because everyday, for work, I have to go to different cultural events and concerts. Clothing fitting booths, the shop is completely empty - swept of visitors... probably after Christmas and New Year nobody has any money. I hear someone standing behind the curtain asking if everything fits, if I need help? I reply that I'm still looking at the first outfit - you can ask again in a moment, maybe I can help. And I wasn't ready for this - the curtain opens, she walks inside my fitting booth, I'm standing shirtless in front of her... tall, red-haired, with lips full of beauty. She said "I'll help you, I'll tell you if it fits, if it looks good, maybe something needs to be changed", her hands were already on the belt, it was jerking open. It was one small moment when we were already kissing, her kisses went lower and I felt her lips on my cock. It wasn't my first time in a shop fitting booth - but it was the greatest. Even today, a few days later - I remember her smile after I paid for my new clothes... She even still had a little of my sperm on her lips. If we have to do any university work together in the future - I feel that learning will be difficult.. 428 0 3 недель назад
- первый момент может быть призывом отпустить старые шаблоны и дать себе свободу быть активным, реальным, а не застревать в идеальном мире. •••••• ИИ посоветовал следующий текст: +) "Отпустите старые шаблоны и дайте себе свободу быть активными, реальными, а не застревать в идеальном мире." +) «Отбросьте старые рамки и позвольте себе быть активными и настоящими, а не зацикливаться на идеальном мире». +) «Позвольте себе освободиться от старых стереотипов и станьте активными и реальными, не зацикливаясь на идеальном мире». 566 0 3 недель назад
- Vai kāda var pastāstīt? Vēlējos zināt, ir daudz video internetā, kur siltā laikā pieķer cilvēkus mašīnās, dabā, apmierinot sevi, kur kāds svešinieks palīdz. Vai kāda dāma šeit var pastāstīt par pieredzi, vai kāda ir sevi apmoerinājusi mašīnā pie dabas un ir kāds svešinieks pieķēris un palīdzējis?😉Man ļoti interesētu, pieļauju ka arī citiem tas interesētu, ganjau ir kāds tāds pats kā es, kuram patīk kautkas šāds...ko zini, varbūt sanāk kautko sadomāt un izmēģināt, varbūt arī tev, skaistā dzimuma pārstāve, ir vēlējies ko tādu izmēģināt😌 1505 8 4 недель назад
- Нонстоп в трусиках. Это было в начале 2000х. Дал объявление, что ищу женщину для оральных ласк. Отозвалась Тамара (имя изменено). Студентка, с комнатой в общаге. Договорились, взял шампик и конфеты, пришёл поговорили. Она несколько раз странно сказала что очень любит оральный, и ей достаточно что она только сосёт. Я попросил и ей что то сделать, и классику, она согласилась но сказала что сначала она сделает, мне не дёргаться и наслаждаться. Минет был великолепен, и я выстрелил ей в лицо, сперма попала даже на волосы. Как правило после оргазма мне даже неприятно становится, когда член дёргают, а здесь волшебство. Как то натянула кожу к яйцам, и губами нежно касаясь вверх вниз, приятно и хуй быстро восстановился. Она продолжала сосать, а я предложил разнообразить встречу. Не сейчас, сказала она облизывая яйца. Я разрядился во второй раз нонстопом. Это было незабываемо. Как то быстро подняла член снова, но я взмолился, тоже хочу, сказал. Хорошо, но трусы я снимать не буду. Почему, спросил я. Перед чужими мужчинами я трусы не снимаю, у меня парень есть, только перед ним. Я оттянул трусишки в сторону, оголив прическу с выбритой чайкой на лобке, нашёл заветный бугорок языком начал готовить киску. Когда она достаточно открылась и потекла, я вставил член, начал работать. Она сказала в меня не кончай, будешь готов ложись на спину. Предчувствуя конец, я лёг на спину, она жадно начала сосать и я разрядился снова, давай ещё раз, быстро сказала она и продолжила сосать и всё повторилось в четвертый раз. Так я случайно узнал что такое нонстоп, и получается девушка своему парню не изменила, она же была в трусиках.😉 972 0 4 недель назад
- Nūdistu pludmale Ir karsta vasaras diena. Kundze ir izdomājusi doties uz nūdistu pludmali,kādā kurzemes pilsētā. Viņas kalps ir pie auto stūres un viņi piebrauc cik iespējams tuvu pludmalei. Bet tik un tā līdz pludmalei ir jāiet, kādi trīssimt četrsimt metri caur mežiņu. Ik pa laikam ir redzams, kāds cilvēks, kurš nāk no vai iet uz pludmali. Viņš jau ir izkāpis no auto un grib paņemt Kundzes un savas mantas, lai dotos uz pludmali. Pēkšņi Kundze saka kalpam , ka viņam nevajadzēšot nekādu mantu un tā kā tā ir nūdistu pludmale, tad arī visas savas drēbes viņš varot atstāt mašīnā. Viņš iekāpa mašīnā un izģērbās. Kundze viņam lika pasteigties, bet viņš nevarēja saņemties izkāpt, jo ik pa laikam kāds gāja garām. No uztraukuma un Kundzes klātbūtnes viņa loceklis bija stalti saslējies un tas radīja vēl lielāku kaunu. Kundze atvēra auto durvis un teica, ka lai tagad viņš vaino pats sevi. Viņa sasēja viņa rokas uz muguras un atradusi vēl vienu auklu, viņa tās galu apsēja ap viņa olām. Nu viņš bija bija pilnībā viņas varā, jo nodevigā aukla neļāva atpalikt no Kundzes,kura gāja pa priekšu tērpusies vieglā topiņā, īsos svārciņos un pludmales čībām kājās. Vienā rokā viņai bija soma ar viņas mantām un otrā rokā aukla. Viņam vairs nebija laika domāt par kādu pārīti, kurš nāca pretī un diezgan skaļi iesmējās par redzēto skatu, jo viņa prātu bija aizņēmusi smilšainā taka ar skujām, kuras dūrās pēdās un aukla, kura neļāva atpalikt. Brīdī, kad apkārt nebija neviena cilvēka, Kundze pēkšņi apstājās. Viņa pacēla savus svārciņus zem kuriem nebija biksīšu, notupās un sāka čurāt. Beigusi to darīt, viņa nedaudz atliecās atpakaļ un pavēlēja viņam, lai viņš ar mēlīti sakopjot Kundzes pežiņu. Kad Kundzes prāt, tas bija izdarīts, nodevigā aukla atkal lika turpināt ceļu uz pludmali. Nonākuši kāpās varēja redzēt šur tur kādu kailu sauļotāju. Šajā brīdī viņam bija tik liels kauns, ka viņš labprāt tālāk neietu, bet Kundze viņu nepielūdzami veda tuvāk jūrai. Kādā vietā sauļojās divi vīrieši, kuri par redzēto skatu uzgavilēja un izteica ne visai pieklājīgas piezīmes. Pagājuši tuvāk jūrai Kundze izvēlējās vietu, kurā varētu sauļoties. Viņš domāja, ka Kundze viņu atsies, jo sāka nedaudz surstēt vieta ap kuru bija apsieta aukla. Bet Kundze tik noteica, ka lai vaino sevi, ka uzreiz neesot klausījis. Turpat auga arī palieli krūmi. Pieliekusi kādu zaru, Kundze piesēja auklu pie tā. Nu viņam bija jāstāv kājās, kā pie tāda kauna staba, kamēr Kundze pavedinoši izģērbās un izklāja pledu uz kura laiski atlaidās. Viņa loceklis joprojām bija stalti izslējies, jo skats kā saules stari glāstīja Kundzes kājstarpi, neļāva tam atslābt. Viņam bija sajūta, ka viņa kaunu redz visa pasaule. Viņš to pateica Kundzei. Kundze tikai pasmējās un teica, ka tas tāpēc, ka neklausa viņu. Pēkšņi viņa viņam jautāja, vai viņš esot sukājis pimpi. Viņš atbildēja, ka nav to darījis. Tad Kundze piecēlās un aizgāja pie abiem vīriešiem, kuriem pirmīt viņi pagāja garām. Viņš nevarēja sadzirdēt ko viņi runā, bet varēja redzēt, ka viņi visi par kaut ko smejas. Atnākusi atpakaļ viņa viņam teica, ka tagad esot lieliska iespēja un viņa gribot redzēt kā viņš sūkā pimpi. Viņam visa pasaule sagriezās ar kājām gaisā, bet nebija jau kur mukt. Kundze izvilka no somas lakatiņu un aizsēja viņam acis. Tad atsējusi auklu no zara, viņa veda viņu pie jau redzētajiem vīriešiem. Pienākot tuvāk viņi teica, ka esot dzirdējuši, ka viņš esot nepaklausīga kuce, kurai vajagot iemācīt labas uzvedības manieres. Viņi lika, lai viņš nometas uz ceļiem. Viens no viņiem pielika savu locekli viņam pie sejas. Bet tā kā viņš nekad to nebija darījis un nevēra vaļā muti, tad vīrieši nolēma, ka vajagot viņu nedaudz pārmācīt un parādīt, kam domāts ir kuces pimpis. Viens no viņiem piegāja viņam no muguras un turēja, tikmēr otrs bija paņēmis no Kundzes auklu un nu cieši pievilka uz savu pusi. Izvairīties vairs nebija kur un viņa pimpis dabūja pirmo šāvienu ar plaukstu. Tam sekoja vēl viens un vēl viens un vēl. Kundze tik smējās un teica, ka lai viņš turot muti labi plati vaļā un esot laba kuce. Pēc pēriena pie viņa mutes atkal tika pielikts loceklis. Šoreiz viņš atvēra muti cik plati vien var un ļāvās, jo nupat dabūtā mācība darīja savu. Kā par brīnumu vīrietis nebeidza viņa mutē, bet teica, lai pasukājot arī draugam. Tad ierunājās Kundze un teica, ka arī grib viņa mēlīti. Viņa apgūlās zemē un pavēlēja viņam laizīt. Viņš noliecās pie Kundzes sulīgās kājstarpes. Kundze viņu aptvēra ar kājām un cieši pievilka sev klāt. Tikai tagad viņš saprata, kādā neapskaužamā situācijā viņš atradās. Viņa dibens bija stalti izsliets pret sauli, kura nu varēja tur iespīdēt. Bet tas nebija uz ilgu laiku, jo aiz muguras atradās divi vīrieši, kurus nupat viņš negribot bija uzbudinājis. Mēģinot tvert gaisu starp Kundzes sulīgajām lūpiņām, viņš sajuta, kādu pieskaramies savam dibena caurumiņam. Viņš sabijās ne pa jokam, jo neko tādu vēl nebija piedzīvojis. Neviens vīrietis viņu vēl nebija ņēmis. No uztraukuma, kauna un bezpalīdzīgā stāvokļa viņš centās izvairīties cik nu spēja. Šajā brīdī Kundze bija beigusi un ierosināja, ka varbūt kuci vajagot nopērt. Abi vīrieši bija vienas prāt un nu viņš dzirdēja kā gaisā kaut kas nošvīkst un sajuta sāpīgu dzēlienu sev uz dibena. Tad vēl viens švīksts un vēl viens un vēl. Kundzei no redzētā bija uznācis vēl viens uzbudinājuma vilnis un viņa iespieda viņa seju stiprāk savā kājstarpē. Žagara švīkstoņu nomainīja vīriešu pirksti, kuri centās ielauzties viņa caurumiņā. Lai gan bija mazliet sāpīgi un sūrstoši, bet šoreiz viņš bija paklausīgāks un ļāvās. Varēja just, ka pirkstus nomaina vīrieša loceklis, kurš ritmiskām kustībām lauzās ar vien dziļāk. No viņa vadiem un kunkstiem Kundze atkal bija beigusi. Viņa pastūma viņu nost no sevis un laimīga baudīja saules starus un skatu, kas norisinājās viņas priekšā. Nu viņš bija nedaudz brīvs no Kundzes tvēriena un mēģināja celties, lai kaut cik atbrīvotos no sava iekarotāja. Bet to neļāva darīt otrs vīrietis, kurš notupās un iespieda viņa galvu sev starp ceļiem teikdams, ka kucēm savi grēki ir jāizpērk un ka viņš arī gribot papriecāties. Kad abi vīrieši bija beiguši, viņam likās, ka ir pagājusi vesela mūžība. Viņš gulēja smiltīs, viņa dibens, loceklis un olas surstēja. No caurumiņa tecēja lipīgi silts šķidrums. Kundze viņam atsēja acis un lika piecelties. Abi vīrieši jau bija prom. Tad Kundze atsēja arī auklu un sāka masēt viņa locekli. Nebija ilgi jāgaida un arī viņš izšāva salūtu. Tad Kundze atsēja viņam rokas un noteica, ka viņš ir viena riktīga kuce un lai ejot uz jūru nomazgāties, jo ja pēc pusstundas nebūšot mašīnā, tad lai atkal vainojot pats sevi. 1395 0 4 недель назад
- Pie Jūras Laukā kļuvis siltaks un no laika gala man paticis sex dabā- es pastaigajos gar juru skatos ka ūdenī atmirdz saules stari, ka viļņi lēnām skalojas, nolemju iebrist ūdeni apskalot kājas, velak dodos uz kāpu zonu noslaucities, tu pienac klat pajautā cigareti, bet es atbildu, ka nepīpeju, turpinam sarunu par atputu, un pēkšņi izskan jautajums tu Gejs? Atbildu jā, gaidu tavu reakciju, un jauta man vai sukat gribi? Protams, nolienam kapas un to izdaram. Nez no kurienes mus pueker calis, kurs ja izskatas veletos tikai pameģinat, kautrigi novel bikses un sak masturbet, to redzot mes saskatamies un saprotam ka nemsim bariņā.So gribetu reali piedzivot 1780 0 4 недель назад
- Стёклышко для телефона. Случилось в соседней республике. Приехал на разгрузку, уронил телефон, разбил защитное стекло. Встал на паркинг, уже вечер, пошёл покупать в маленьком магазине, торгующем чехлами и стёклами. Похоже я последний покупатель, подумал я. Продавец мужчина, с бородой, невысокий и плотный. Я выбрал стекло, подошёл к продавцу, он предложил за пару поклеить. Запросто сказал я. И совсем забыл, что сидел в телефоне на gribu. Он занялся поклейкой, я пошёл смотреть что продается. Телефон этот был машинный, я его с собой не носил и пароля на нем не было никакого. Посмотрев товары, я пошел к продавцу. И похолодел. Он что то разглядывал в моём телефоне! Спалился, подумал я. Стекло было уже поставлено, но продавец сказал, подожди, я пожалуй закроюсь, да и время уже, я тебе покажу хороший чехол, и подмигнул мне. Закрыв дверь и повесив табличку закрыто, он уверенно пошёл в подсобку, рукой показав идти за ним. А подсобке была раковина, он показал рукой пойдём говорит, гигиену соблюдим. Я всё понял, подошли к раковине, достали дружков, там стояла банка интимного мыла, видно человек подготовлен. Мыло смывали уже друг другу, с набухающих членов. Смыв, он встал на колени и погрузил мой член себе в рот, по самые яйца. Поиграв с членом, он поднялся, мы пошли на кушетку. Он завалился раздвинув ноги, я прошёлся по его члену языком вверх вниз, и взял в рот яички. Он застонал, и его член напрягся. Я лёг рядом, получилось 69. Оба разгорячённые спустили одновременно. Вернулись к раковине, смыли сперму с лиц и членов. Ты говорит откуда. Да вон, фуры видишь? Моя такая то. Забрал телефон, заходи говорю если что. А у самого член ещё пульсирует. Попробую, надо что то для жены придумать, посмотрим. Вернулся в кабину, заварил чай, включил порно, сижу вспоминаю. Стук в дверь, заходи. Говорит я ненадолго, жена ждёт. Мы налили чая в кружки, и после глотка горячего чая брали по очереди хуй в рот друг у друга. После горячего чая рот горячий, члену приятно. Чай допили и кончили по очереди. Сейчас аккуратно, всё в рот, потом я выплюнул, он проглотил, и остались чистыми. Если понадобится стекло или чехол, приходи к закрытию, сказал он напоследок. Сейчас вроде и нужно, но не поеду же я так далеко. 873 0 1 месяц назад
- Stāsts #3 "Pirmais" randiņš. Stāsts #3 "Pirmais" randiņš. Tu sarunā "pirmo" randiņu kopš tikšanās korporatīvajā pasākumā. Kaut arī pēc pasākuma jūs sarakstījāties gandrīz katru dienu, tik un tā tu jūti nelielu uztraukumu, tomēr šī būs pirmā tikšanās reize kopš tā kaislīga vakara. Sarunāts tikties kinoteātrī, laicīgi iegādājoties biļetes, tu gaidi viņu ar vienu sarkanu rozi, un nelielu atslēgu bikšu kabatā ko viņa bija tev atstājusi aploksnē uz atvadām. Ir vēlu vakars, tomēr ārā vēl spīd pēdēja vasaras saule. Kavējoties 10 minūtes, tu beidzot ieraugi viņu ieejot, apģērbtu baltajā topiņā, caur kuru viegli iezīmējas krūšu galiņi, svārciņos garumā kas sniedzas nedaudz virs ceļīšiem, melnu mežģīnes čokeri, un melnajā ādas jaciņā. Mati salikti kuplajā astē, tumši sarkanu lūpu krāsu, nelielu sārtumu uz vaigiem, kas rotā viņas ar vasaras raibumiem klātu pabālu ādu. Pienākot pie tevis, jūsu lūpas satiekas un kaisle atkal pārņem jūs abus, taču šoreiz nākas savaldīties. Kinoteātrī šai vēlu stundā ir jau maz apmeklētāju, ņemot vērā ka notiek pēdējie filmu seansi. Jūs paķerat popkornu, dzērienu un dodoties uz otru stāvu uz zāli. Ejot pa kāpnēm augšup viņa kādus divus pakāpienus tev pa priekšu, pēkšņi pusceļā viņa paskatās apkārt un ar smaidu sejā paceļ savus svārkus un tu ieraugi viņas klitoru- locekli tev jau pazīstamā šķīstības būri kas šobrīd ir pilnībā brīvs bez biksīšu aizsega. No šī viņas manevra tev no rokām gandrīz izkrīt popkorns un dzēriens taču tu savaldies, uz ko viņa ķicinot pagriežas un turpina kāpt augstāk. Jūs sameklējat savas vietas, tās ir zāles priekšpēdējā rindā, sākoties reklāmām pievienojas vēl pāris cilvēku priekšējās rindās. Filmai sākoties viņa noliek savu galvu uz tava pleca un jūs sākat kopā izbaudīt vakaru. Pēc 30 minūtēm tu jūti kā viņas roka sāk slīdēt pa tavu ķermeni, tu pagriezies pret viņu un jūsu lūpas atkal satiekas, mēles savijas kaisles kamolā, jūsu siekalas sajaucas kopā, skūpstiem turpinoties tu jūti kā viņas roka turpina slīdēt zemāk, un zemāk līdz tā ieslīd tev biksēs, paņemot tavu dzimumlocekli rokā viņa izvelk to ārā no biksēm un sāk to masēt. Mežonīgs karstums pārskrien pāri tavam ķermenim, jūsu mēles turpina glāstīt viens otru apmainoties ar siekalām. Viņas samtainā rokā tavs loceklis pietūkst, kļūst pilnasinīgs, ciets, un karsts no kaisles. Viņa turot tavu dzimumlocekļa ķermeņa turpina to staipīt ar katru reizi viegli sažņaudzot to rokai virzoties uz locekļa galviņu, izjūtot ka tas jau ir piebriedis ar roku viņa pāriet uz galviņas stimulēšanu. Tu kļūsti nemierīgs, jūsu mēles joprojām turpina apvīties, un beidzot no tava locekļa galviņas sāk izdalīties caurspīdīgs šķidrums viņai uz rokas, izjūtot to viņa pēkšņi atrauj roku no tava sakarsuša dzimumlocekļa, tad apstājas skūpstīties un skatoties tev acīs ar iekāri viņa nolaiza savus izmērcētus pirkstus tavā locekļa sekrētā un pasaka :"Laiks saldajam". Viņa noslīdot no sava sēdekļa, ieņem pozu tev priekšā uz ceļiem (nelielā telpā starp rindām), tu pabīdies tuvāk krēsla malai, pavelkot zemāk bikses, viņa palīdzot tev atbrīvo pilnībā tavu jau cietu dzimumlocekli. Apkārt tumsa, uz lielā ekrāna iet filma, tavs cietais loceklis ir ārā no biksēm, un tava jauna draudzene ir uz ceļiem tev priekšā, gatava mesties tavam dzimumloceklim virsū, kurš gan būtu iedomājies ka šis būs korporatīva pasākuma rezultāts, it īpaši atceroties to ka tava sākotnēja doma bija šogad izlaist to. Skatoties lejā uz savu auglīgu dzimumlocekli tu redzi kā tava draudzene sāk siekaloties, un smagi elsdama viņa ar katru ieelpu pieiet tuvāk un tuvāk, līdz tava locekļa galviņa pieskārās viņas lūpām. Tu redzi ka sūkādama tavu piebriedušo locekli viņa cenšas būt maksimāli klusa tā lai kaut arī neliels cilvēku skaits, bet tik un tā lai jūs neviens nepamana. Nolaizot tava locekļa galviņu, viņa ar mēles palīdzību paslīd zem tava locekļa, ļaujot tam slīdēt pa viņas seju. Šādā veidā nonākot līdz taviem sēkliniekiem, ar savu mēlīti viņa sāk tos laizīt, pār tavu ķermeni pārskrien skudriņas, tu jūti kā no tava locekļa izdalās caurspīdīgs šķidrums (pre-cum), kas sāk tecēt pa viņas seju, sajūtot to viņa sāk sūkāt tavus sēkliniekus sr vēl lielāku degsmi ņemot tos pilnībā savā miklajā mutītē, apvijot tos ar savu miklu, karstu mēlīti. Sēžot ieķeroties krēslā tu mēģini šajos baudpilnos momentos neizdod ne skaņu tā lai jūs netiktu atklāti. Redzot tavas konvulsijas viņa pāriet no taviem sēkliniekiem uz locekļa pamatni ar lūpām un mēlēs palīdzību apņemot tos un virzoties uz dzimumlocekļa galviņu. Sasniedzot tavu locekļa galviņu, viņa paņem to savā mitrajā, karstajā mutē un ar mēles palīdzību sāk to glaimot, slīcinot to siekalu un baudas jūrā, ar mēles palīdzību iestumjoties srarp tavu priekšādiniņu pastaipot to un turpinot ar mēli cirkulāri masēt galviņu ar mēli. Pēc laika viņa sāk virzīties pa tava dzimumlocekļa garumu, ņemot to savā mutē dziļāk un dziļāk. Tu mēģini maksimāli neizdod skaņas un saproti, ja ne filma, tad noteikti tavus atsevišķus vaidus un sukāšanas skaņas kāds jau auditorijā izdzerdētu. Turpinot malkot tavu sakarsušu, piebriedušu dzimumlocekli, tu jūti kā pakāpeniski pieaug kulminācijas punkts, tu vairs nespēj noturēties un aiz dzīvnieciskas degsmes tu ar abām rokām satver viņas galvu, un neatlaidīgi beidz viņā, iztukšojot savas piebriedušus sēkliniekus tieši viņas mutē, viņas rīklē, raustoties orgasma konvulsijās. Tev liekas ka tu izdali savu sēklu jau mūžību, tu nespēj apstāties un dēļ tavas spermas daudzuma tu redzi kā viņas siekalas sajaucoties ar tavu sēklu pārvēršas putās kas šajā kaisles momentā viņai izspiežas caur mutes kaktiņiem un nāsīm, viņa slīkst tavā karstajā spermā, un vienīgais viņas glābiņš ir alkatīga spermas rīšana. Beidzoties spermas plūsmai viņa uzmanīgi nolaiza spermas atliekas no tava jūtīga locekļa, sēkliniekiem un ar smaidu sejā, tā itkā nekas nebūtu noticis apsēžas atpakaļ savā krēslā blakus tev. Noliekot atkal galvu tev uz pleca tu uzliec savu roku viņai uz gurniem un sāc lēnām slīdēt uz leju pa viņas pliku ādu. Viņas elpošana kļūst smagāka, tavi pirksti nonāk līdz viņas anālajam caurumiņam kas tagad jau karsts un uzbriedis no satraukuma, cirkulāri tu sāc glāstīt to, uz ko viņa ieķeras tavā rokā vēl stiprāk, mēģinot noturēt vaidus. Tu saproti tagad ir pienācis viņas laiks slēpt savus vaisus. Un ar šo domu tu ieslīdini savu pirmao pirkstu, tu jūti kā no uzbudinājuma viņas anālais gredzens saraujas un viņas anālās grumbiņas uzkārst, un piebriest. Ieslīdinot otru pirkstu caur saspiestu anālo gredzenu tu jūti kā viņas anālā cauruma sienas sāk pulsēt, un tavi pirksti kļūst mikli no ãnusa izdalīta sekrēta, ar katru anālā cauruma kontrakciju viņa elpo smagāk. Tu turpini ar pirkstiem pārvietoties dziļāk izjūtot katru karstu, piebriedušo, sulojušo grumbiņu, beidzot tu nonāc līdz viņas G punktam, līdz nelielam izcilnītim viņas anālā cauruma dzīlēs, tu sāc masēt to ar saviem diviem pirkstiem, sākumā braucot pāri, tad ar cirkulāram kustībām un beidzot saspiežot to starp abiem pirkstiem, uz šo kustību tu redzi kā viņas ķermenis sāk raustīties konvulsijās, viņa uzliek savu roku pār lūpām lai nezdvestu nevienu skaņu, viņas anālais caurums kļūst pavisam mitrs, izdalot kaisles sulu, saspiežot tavus pirkstus vēl ciešāk un pēc mirkļa atlaižot tos. Tu izvelc savus izmērcētus pirkstus no viņas anālā cauruma, un nolaizot tos jūs turpināt skatīties filmu maigos apskāvienos. 1530 1 1 месяц назад
- Мой первый сексуальный опыт. мой первый сексуальный опыт был с мужиком. Я еще учился в школе. На тот момент занимался спортом. Был вполне себе ничего. Договорились достаточно быстро о встрече. Что бы он у меня отсосал. Мы встретились, отьехали к лидо которое на краста. Он мне отсосал. Я кончил ну и на этом все. Второй мой опыт тоже был с мужиком. Но там уже я хотел отсосать. Встретились мы у него дома. Он включил порно. Сначала мы потрогали друг друга. А потом в позе 69 в презервативах друг другу отсосали. Мне ооочень понравилось. И я даже пожалел что в презиках потому что потом очень долго хотел попробовать какая же сперма на вкус, но не рисковал. Третий мой опыт был уже с первой женщиной в моей жизне. Все это происходило в один и тот же год с промежутками где то в месяц. Познакомился я с женщиной, у нее были дети и муж. У меня каникулы. Я тогда в обьявлениях умоляючи просил что бы меня научили трахаться. В общем я не видел даже ее фото, переписывались мы по почте. Когда встретились. Я ахуел. Потому что она была ну очень пышной дамой. На пороге в квартиру я понимал что дороги назад нет. И решил воспользоваться хотя бы таким шансом. Потому что на проституток у подростка денег нет. А просто с девушками знакомиться я не умел, да и к тому же я интроверт. В общем с ней я попробовал и куни и класику, и даже сиськи я впервые у нее помацал. Но, после этого опыта, у меня чуть ли не отвращение от больших сисек, либо натуральные маленькие, либо силикон! 897 0 1 месяц назад
- Vērotājs Biju sarunāts kā vērotājs pilnīgiem svešiniekiem un tad es vēl nezināju kā tas viss izvērtīsies. Tas bija fantastiski... Tātad...sīkumos, smalkumos neizplūdīšu,bet sanāca tā, ka čatoju ar kādu sievieti. Sākumā likās, ka viņa darbojās slepeni, bet vēlāk pati atzinās, ka gatavo vīram pārsteigumu. Es gan nesapratu, kas tas par interesantu pārsteigumu, ka sieva gatavojas nokniebties ar svešu čali, bet nu ok-ļāvos. Sarakste bija pikanta un interesanta. Vārds pa vārdam, bilžu apmaiņa utt...To gan nestāstīšu, bet ķeršos pie galvenā. Viņa noorganizēja mums randiņu sava vīra dzimšanas dienā. Tā bija kafejnīca. Mēs satikāmies agrāk un gaidījām vīru. Viņa man teica:"Es nobukoju dzīvoklīti, manam vīram ir dzimšanas diena un es viņu tā izpisīšu, ka aizmirst to būs neiespējami. Un tu , mans draugs, tam visam būsi liecinieks." Biju samulsis, bet kautko ap šo jau biju gaidījis. Mums bija pa kafijas tasei. Viņa aizgāja pie cita galdiņa. Gaidīt vīru. Es paliku viens. Man prātā bija TĀDAS miljons pikantas domas, ka grūti izturēt. Ik pa laikam pačamdīju bikšu priekšu un pačakarēju pusuzbriedušo locekli. Vīrs atnāca, viņi dzēra kafiju un sieva lēnām sāka gatavot vīru pasākumam. Nezinu ko viņi runāja, bet ik pa laikam bija koķeti skatieni manā virzienā. Sieva informēja vīru par saviem plāniem un noformēja mani kā vērotāju. Vaibsti un mīmikas bija dažādas, bet kad viņi cēlās no galda, sapratu, ka viss notiek un ir pa īstam. Dzīvoklis nebija tālu. Tāda 15 min pastaiga nopakaļ mīlniekiem. Sievietei bija svārki un viņa šad tad "netīšām" ļāva tiem uzplandīt atklājot saldo ēdienkarti. Bijām tikuši līdz dzīvoklim un viņa atstāja durvis puspavērtas vaļā. Es klusām ieslīdēju telpā, kur sieviete jau bija noguldījusi savu vīru un pati jāteniski viņam virsū kaislīgi skūpstījās un berzēja savu izteiksmīgo dekoltē pret viņa krūtīm. Pārītis bija izskatīgs un tas bija tik skaisti, kā viņa darbojās ap vīru. Kā piecēlās un matus atmetot novilka topiņu un krūšturi, atklājot tā slēpto burvīgo saturu. Tad viņa nometās uz ceļiem un sāka ķimerēties ap bikšu aizdari. Un es darīju tieši to pašu ar savējo :D. Bikses bija nost, viņa berzēja vīra stilbus un ar seju rīvējās gar viņa apakšbiksēs piebriedušo locekli. No mana skatu punkta tas bija dievīgi. Pirmo reizi dzīvē redzēju porno dzīvajā. Tā viņa darbojoties izstumdīja locekli ārā pa apakšbikšu staru un sāka to kaislīgi sūkāt. Labākais minets kādu biju redzējis. Viņa tik kāri sūkāja. Mans daikts bija tīiik ciets manā rokā..un tad notika TAS. Viņa mani aicināja klāt un teica lai es pieturu un bāžu viņai mutē vīra locekli. Man galvā izskrēja cauri miljons gejisku domu, pretīguma un riebuma sajūtu buķete, apmulsums un bailes vienlaicīgi un vēl neizpratne ko gan domā pats vīrs, ka kāds čalis varētu gramstīties ap viņa daiktu...? Bet...sev par izbrīnu es pakļāvos. Ceļoties vēl nokratīju no sevis pusmastā palikušās bikses un ar savu stāvošo vafeli piegāju pie pārīša un tiešām paņēmu sveša veča pipeli savā rokā un grūstīju to pa sievietes seju. Pārsteidzošā kārtā man tas tik ļoti patika un uzbudināja. Nezinu kā tas strādā, bet tiešām man bija tik nereālas sajūtas turot rokās svešu daiktu. Man patika. Uzliku otru roku sievietei uz pakauša un iebāzu to pimpi viņai mutē. Tas bija neaprakstāmi kaifīgi, neizskaidrojamas sajūtas. Es jau pavisam droši darbojos ap viņas vīra locekli. Nezinu kā, kas, kāpēc notika, bet notika. Mani tas daikts uzbudināja. Es to vēljoprojām turēju rokā un sagrābis sievas galvu aiz matiem grūdu to pimpi viņai mutē, atrāvu viņu nost un skūpstīju viņas slapjo muti ar sveša pimpja garšu, tad atkal pimpi mutē un atkal skūpstīju līdz mēs jau skūpstījāmies ap vīra locekli un es sāku sūkāt pats. Tas bija fantastiski. Nav ne jausmas ko domāja vīrs, bet iebildumu viņam nebija. Man tas pimpis garšoja. Kamēr mēs pa abiem sūkājām jubilāra daiktu es jau sāku šiverēt pa sievas starpeni. Slapja kā ūdenskritums. Tik patīkami bij ielaist pirkstus slapjajā pežukā kamēr man vēl daikts mutē. Tad es viņu noguldīju uz gultas malas blakus vīram un sāku laizīt gardo pežuku vienlaicīgi brucinot gan savu gan vīra locekli. Tā pagāja labs laiciņš līdz kamēr vīrs cēlās un man bija jābīdās nost no sievas kājstarpes. Jādod ceļš kārtīgam pisienam. Sieva darbojās ar abām rokām, vienu pa savu kājstarpi palīdzēja vīram un ar otru bija pieķērusies manam daiktam. Es kaislīgi glāstīju sievieti un izbaudīju pilnībā viņas krūtis un augumu līdz pieķēros viņai palīdzēt šiverēt pa savu kājstapi. Līdz lēnām noslīdēju lejā un pieplaku ar muti tieši tur kur viņu abu ķermeņi savienojās. Vīra pimpis slīdēja pa manām lūpām iekšā un āra sievas pežā līdz kamēr viņš to izrāva ārā un ar roku beidza man uz mutes, kas vēljoprojām laizījās ap sievas klitoru. Es sāku viņu skūpstīt ar savu spermaino muti un ar roku novedu arī viņu līdz ekstāzei...un beidzu arī pats viņai uz lūpām, kuras tūlīt arī kaislīgi nolaizīju un nokopu. Tas bija vareni. Vēl šodien nesaprotu kas tas bija un kā tas varēja notikt, bet tas bija kautkas prāta robežām netverams. Tas bija fantastisks piedzīvojums. 1681 0 1 месяц назад
- It was first time My first experience with a man was actually quite embarrassing. I was at a party, and this guy kept hitting on me all night. He finally cornered me in the bathroom and tried to kiss me, but I pushed him away. It wasn't until later that I realized he had been flirting with me the whole time. After that incident, I decided to take control of my own sexuality. I started exploring different fantasies and desires through roleplaying games online. Eventually, I met someone who shared similar interests and we began experimenting together. It was an amazing experience that opened up a whole new world for me. 836 0 1 месяц назад
- Papeksteļi jeb pārdomas saulitē sildoties... ...sanāk šeit samerā bieži lasīt komentāros tādus diez gan apvainojošus tekstus par onanēšanu jeb tautas valodā runājot par dročīšabu. Bet cilvēki mīļie, tas ir normāli, ka vecis droči, kad viņam uznāk stojaks un nav iespējams sex ar sievieti dažādu iemeslu dēļ. Jo tas viss ir dabīgi. Jo kad gribas un nevar apmierināt to vēlmi, rodas milzīgs diskomforts un sāpes. Mums sievietēm arī, bet tas nav tik izteikti. Katra no mums pa savam to gribuli dzēš. Cita ierokas darbos, cita ar alko , a cita pašapmierinās ar specialām rotaļlietam vai izmanto to,kas ir pa rokai 😂 Tad par ko es... tagad ir svētku laiks...būsim iecietīgi viens pret otru...jo nevar zināt kā pašam būs pēc kāda laika.... 1032 0 1 месяц назад
- Stāsts #2 Nākošajā rītā… Nākošajā rītā… Tu pamodies no šļācošām skaņām, un uzreiz izjūti kā tavu dzimumlocekli apņem karsta, mikla mutīte, sūkājot tavu cietu locekli. Caur viesnīcas logu spīd rīta saule, un tālumā jau vērojama pilsētas burzma, bet šajā viesnīcas numurā mājo cita enerģija. Tu paskaties uz viņu un maigi saki : " Labrīt ", viņa pamanot ka tu esi pamodies, izņem tavu siekalās izmērcētu dzimumlocekli no savas mutītes un ar smaidu atbild : " Un tev arī labrīt, piedot ka nenoturējos, bet es šodien alkstu vēl" un pārskrienot ar mēli pār savām lūpām, viņa noliecas atpakaļ pie tava dzimumlocekļa un turot to ar roku paņem atkal savā maigajā mutē. Tu nezini cik ilgi viņa jau bija aizņemta ar tavu dzimumlocekli, taču tu jūti cik tas ir ciets, karsts, un pārliecināts ka, ja viņa neturētu to stingri aiz pamatnes savā rokā tad tu noteikti jau būtu beidzis tieši viņas mutē, piešļācot to ar savu karstu spermu. Kā porno zvaigzne viņa cītīgi turpina sūkāt tavu locekli, glaimojot to ar savu mēlīti, slidinot to gar dzimumlocekli, zem galviņas zemādas, darot to viņa cieši novēro tevi tā it kā gaidot kādu brīdi, kā plēsīgais zvērs noskata savu upuri. Tu jūti ka drīz beigsi, tavas olas piepildās ar karstu spermu, tavs ķermenis ir ekstāzē, tūlīt tu varēsi pielaist visu viņas muti ar karstu auglības sulu, un tad pēkšņi jau gandrīz kulminācijas galapunktā, viņa pārtrauc sūkāt, viņa pārtrauc savu mēlītes maģiju, ar roku ciešu saspiežot tavu locekli un skatīdamies tev acīs saka :" Ne tik ātri, es gribu izjust tevi sevī, bet vispirms ..." un ar neķītru smaidu sejā, viņa kaislīgi noskūpstot locekļa galviņu, pieceļas no gultas, un dodoties uz dušu saka : " Es pirmā, tad tu ! " un aizsūtot gaisu skūpstu, tu novēro kā viņas plikais augums, ar viņas maziņu loceklīti-klitoriņu pazūd vannasistabā, atstājot tevi guļot ar siekalās izmērcētu pulsējošu locekli. Pēc 40 minūtēm viņa iziet no dušas telpas halātiņā, ar dvieli ap matiem, noskūpstot tevi uz vaiga tu ieej dušā, visu šo laiku nepacietīgi domājot kas tevi sagaida. Pēc minūtēm 20 sakarsis tu izej no dušas telpas. Tevi sagaida viņas plikais augums uz gultas malas ar vīna glāzi rokās, ieraugot tevi viņa noliek glāzi uz nakts galdiņa, tad iekārtojas uz gultas malas, un ieguļoties gultā, atstumjoties uz elkoņiem paver savas kājas platāk, paverot tev klitoriņu un rozīgo anālo caurumiņu, saka:" Nāc šurp, vēlos tevi izjust sevī!". No šiem vārdiem tavs dzimumloceklis saceļas, tai pašā laikā tu redzi kā viņas loceklis-klitors sāk sulot, viņas elpošana paliek smagāka, un pieejot viņai klāt, tu uzliec savu smagu, piebriedušo, karstu dzimumlocekli viņai uz vēderu blakus viņas klitoriņam kas izdalot caurspīdīgu nektāru sulojas gaidībās. Elsdama viņa sāk spēlēties ar savām krūtīm, staipot ar pirkstiņiem krūtsgaliņu, tu ieraugi kā šajā uzvilkumā krūtsgaliņš kļūst mikli, un tie sāk nedaudz izdalīt pieniņu. ( Tev iešaujas doma ka kādu dienu noteikti vajadzēs tos krūšu galiņus pazīst). Paņemot savā rokā abus locekļus tā lai tie cieši sakļaujas tu sāc viegli tos masēt, viņa ievaimanās, un viņas elpošana kļūst smagāka. Ar katru rokas kustību viņas kājas paplešas platāk, viņas klitors sulo vairāk un vairāk un tev paveras skats uz viņas anālo caurumiņu kas sāk piebriest, un pavērties. Tu turpini viegli masēt abus locekļus līdz brīdim kad tavs dzimumloceklis ir pilnīgi izmērcēts viņas klitora-locekļa sulā, kas kā lubrikants pilnībā pārklāj tavu karstu dzimumlocekli. Turpinot turēt un viegli masējot viņas klitoriņu ar vienu roku, tu tuvini savu dzimumlocekli viņas anālajam caurumiņam un beidzot pieskaroties tam pāri viņas ķermenim pārskrien drebuļi. Viņas anālais caurums ir karsts, mikls, tas kā lūpiņas uzbriests no kaisles un lēnām stumjot savu dzimumlocekli iekšā tu jūti kā viņas caurumiņš cieši sāk apņemt tavu locekļa galviņu. Iestumjot savu galviņu viņā, tavs loceklis cieši apņemts ar viņas anālo gredzenu tu izjūti katru viņas iekšējo grumbiņu, no baudas smagāk elsdama viņa sāk kunkstēt, viņas ķermenis sakarst, krūšu gali uzbriest un stumjot savu dzimumlocekli dziļāk tu redzi kā viņas augums no baudas izlokās. Paņemot visu tavu locekļa garumu, tavs uzbudinājums pieaug, tu padodies dzīvnieciskiem instinktiem un sāc slidināt savu locekli ārā, iekšā ar katru reizi mēģinot iekļūt dziļāk un dziļāk. Tu izjūti katru viņas anālā cauruma rievu, viņas iekšējo karstumu, ar katru tava dzimumlocekļa vilcienu uz āru tu redzi kā viņas anus tiek iestiepts, un tiek parauts līdzi ar tavu dzimumlocekļa kustību, cieši apņemot tavu locekli nedodot tam izsprukt no šī kaisles momenta, un ar katru grūdienu dziļumā izjūti ka tava locekļa galviņa atsitās pret viņas G punktu, un ar katru atsitienu viņa iekliedzas baudā. Tu turpini staipīt viņas anālo atveri izjūtot katru viņas iekšējo grumbiņu uz sava sakarsuša locekļa. Jūsu ķermeņi sakarst, sviedri izsitās pa jūsu ādu, kaislē viņa apņem savas kājas, ļaujot tev vieglāku piekļuvi viņas anālajai vagīnai, un turoties aiz viņas slaida vidukļa tu turpini šo kaislīgu deju, ritmiski slidinot savu locekli palielinot intensitāti un penetrācijas dziļumu, jūsu ķermeni saplūst kaisles kamolā, saplūstot arī jūsu mīlas sulām, jūs slīkstat šajā ekstāzē. Pēc vairākiem kaisles brīžiem, tu izvelc savu sakarsušu locekli (ar pavadošu skaņu kā šampanieša korķis kas izšaujas dēļ spiediena) no viņas vagīnas, un pagriez viņu ar muguru pret sevi. Ka kaķis viņa reflektīvi izloka savu muguru, paverot tev skatu uz viņas drebošu, alkstošu pēc tava locekļa anālo atveri un zem tā nokārušu locekli-klitoru kas turpina tecēt ar mīlas sulu. Ar dzīvniecisku tieksmi tu iespraudi savu piebriedušu mietu viņas caurumā, un pilnībā pazaudējot sevi dzīvnieciskos instinktos jūs atdodaties kaislei, viesnīcas numurs atkal pārpildās ar šļācošām kailu ķermeņa skaņām, kas jaucās ar kaisles pilniem vaidiem, karstums pārpilda šo istabu. Tavs dzimumloceklis uzbriest no kaisles, tas deg no viņas anālā cauruma kāres uzņemt tavu dzimumlocekli viņas dzīlēs, cieši sakļaujot to un nelaižot vaļā. Neatlaidīgi ar tava locekļa kustību viņas piebriedis anālais caurums stiepjas cieši žņaugdams tavu locekli ekstāzē. Ar katru grūdienu degsme pieaug, viņas vaidi paliek skaļāki, tu jūti ka drīz beigsi, neatlaidīgi drāžot viņas ānusu tu saķer viņas locekli un sāc masēt. Viņas ķermenis sāk raustīties un viņa iekliedzas orgasmā, viņas loceklis-klitoriņš saraujas un skvirto uz palagu, izdalot caurspīdīgu, saldenu sekrētu. Elsdama viņas ķermenis konvulsē orgasma ekstāzē, saraujot cieši savu anālo vagīnu, iespiežot anālo G punktu tavā piebriedušā loceklī, un ar šo elektrība pārskrien pār tavu ķermeni, satverot viņas sulīgu dibenu ar abām rokām, un ieslīdot savu locekli maksimāli dziļi, tavs ķermenis karstumā saviļņojas un tu izšauj savu karstu spermu viņā, tavs loceklis saraustas piešļakstot viņas ānusu ar savu karstu , auglīgu spermu. Pēc brīža tu izvelc savu jutīgu, karstu un jau viegli ļenganu dzimumlocekli, kopā ar to tu redzi kā caur viņas izstieptu anālo gredzenu sāk suloties, un iztecēt tava sperma. Ātri pielekdama kājās viņa pagriežas pret tevi un vēl karstu, pilnasinīgu, spermainu un maksimāli jūtīgu tavu locekli paņem mutē, tu jūti kā viņas mēlīte un siekalas apvijas ap tavu locekli no galviņas līdz pamatnei, noskalojot karstumu un palikušās sulas uz tā. Vēl pāris minūtes jūs paguļat apvijušies gultā, viņa nolikusi galvu uz tavām krūtīm, jūsu kājas sakrustotas, tava roka glāsta viņas dibenu, spēlējoties ar viņas sulojušo anālo caurumu, pat pēc jau ilgāk laika joprojām turpina iztecēt tava sperma no tā. Šoreiz tu pirmais ieskrien dušā, tad viņa, izejot tu redzi ka virsū klitoriņam viņa atkal uzvilkusi savu šķīstības būri, jūs apģērbjaties un dodaties uz recepciju, pirms pazust taksī viņa pieiet pie tevis uzdāvina tev kaislīgu skūpstu un iedot mazu aploksni. Viņai pazūdot taksī tu ar skatu pavadi kā viņa aizbrauc prom, tad atver aploksni un ieraugi tur salveti ar lūpu krāsas nospiedumu, telefona numuru ar vārdiem " Piezvani man" ka arī mazu zelta atslēdziņu. Tu saproti ka tas ir tikai sākums jaunajiem piedzīvojumiem. 1877 0 1 месяц назад
- Darba intervija Darba intervija. Šodien mana darba intervija. Pretendēju uz izpalīga amatu firmā. Sēdēju uzgaidāmajā telpā un nervozēju. Par darba pienākumiem uzzināšu šodien pārrunu laikā. Zinu tikai to, ka būšu izpalīgs vadošam darbiniekam. Aiz durvīm atskanēja uzaicinājums “ienāciet” Ieeju kabinetā. Pie galda sēž eleganta sieviete, kas vadīs darba pārrunas. Viņa mani nopētīja un jautāja: -Vēlies strādāt manā uzņēmumā par izpalīgu? Jā -Nu tad zini, turpmāk mani uzrunāsi “Kundze” Sapratu kundze -Jauki. Ātri mācies. Vispār jau vēlējos sievieti izpalīga amatam… Bet nu labi, esi gatavs mēģināt? -Jā kundze -Jauki. Turpmāk izpildīsi manus rīkojumus bez ierunām. -Sapratu kundze -Un tagad izģērbies kails -Klausos kundze Novelku apģērbu. Palikušas vēl bikšeles (šodien esmu uzvilcis stringus), pēkšņi atskan “ stop” -Patīk sieviešu veļu valkāt? -Jā kundze. -Ļoti labi. Būsi mana sekretāre, ar visiem meitenes darba pienākumiem ne tikai darba laikā… -Labi kundze -Un tagad lēnām atbrīvojies no tiem striķīšiem. Turpmāk manā klātbūtnē staigāsi bez biksītēm. Saprati? -Sapratu kundze. -Tagad pagriezies, lai varu tevi kārtīgi aplūkot… Paklausīgi, lēnām pagriežos ar rokām mēģinot piesegt locekli -Pacel rokas, un turi aiz galvas. Un tagad vēlreiz atkārto pagriezienu ap savu asi. -Klausos kundze -Jauki. Tā jau ir stipri labāk. Atliek vien piemeklēt atbilstošu apģērbu un kosmētiku. Un tad jau arī varēsim parakstīt darba līgumu… Kundze pieceļas un pieiet pie skapja -Aizver acis un gaidi pārsteigumu -Jā kundze Stāvu ar aizvērtām acīm, rokas turot aiz galvas un mēģinu iztēloties, kas pašlaik notiek…No šīs dīvainās pozas un nezināmā mans “draudziņš” sāk piebriest… Dīvainas sajūtas mani pārņem stāvot šādā pozā, un loceklis briest arvien vairāk… -Vari atvērt acis Uz galda stāvēja noliktas zeķes, kurpes, parūka un apģērbs. Kundze stāvēja blakus galdam. Nu varēju viņu labāk nopētīt. Eleganta blondīne, ģērbusies lietišķā kostīmā, uz acīm tumšas brilles. Kostīma žakete ar dziļu atvērumu ar grūtībām spēja noturēt viņas krūtis…Izskatās, krūšturi viņa nenēsā un labi redzami krūšu apaļumi. Pieguļoši svārki nedaudz virs ceļa… Kājas ietērptas melnās zeķēs, kājās kurpes uz ļoti augstu papēdi -Izskatās, ka es tev patīku…Neesi pārdomājis kļūt par manu izpalīgu? -Nē kundze, neesmu pārdomājis… -Jauki. Un tagad pienāc pie galda, izvēlēsimies tavu darba apģērbu… Pieeju pie galda. Kundze lēnām papēžiem klaudzot aizsoļo un nostājas man aiz muguras. -Nu tad sākam. Paņem zeķes un velc kājās Paņemu zeķes melnā krāsā un uzvelku. Zeķu silikona lenta cieši apņem manu kāju… -Jauki. Skatos, nav pirmā reize, kad pielaiko šādu apģērba gabalu… Nu tad turpinam. Tagad kārta krūšturim… Paņemu no galda krūšturi, protams, ja tā viņu var nosaukt. Vienas lencītes vien…Uzvelku Tagad manu ķermeni apskauj krūštura lencītes, zem krūtīm ādā iespiežas stīpiņas. -Tagad pagriezies, lai varu tevi aplūkot. Jauki…Kaut kas te nav īsti kārtībā… Saņemu rokas sitienu pa locekli. Saraujos no sāpēm un negaidītā pavērsiena -Manā klātbūtnē viņam jāstāv tikai pēc manas pavēles.Saprati? -Jā kundze -Būsi jau sapratis, ka par katru pārkāpumu saņemsi sodu…Ja būšu aizmirsusi tevi sodīt, tad pats dienas beigās man to atgādināsi…Skaidrs? -Jā kundze -Tagad ņem kuplos svārkus. Iesākuma nēsāsi šos, kamēr iemācīsies sevi kontrolēt.Darbojies. Uzvelku svārkus. Svārki ir ļoti īsi un knapi nosedz dibenu -Un nu kurpes Uzvelku kurpes. Kurpes ir uz augsta papēža un ir diezgan grūti nostāvēt. Kundze paceļ svārkus, un saņemu pliķi pa dibenu, tad vēl vienu -Nedzirdēju apstiprinājumu pēdējām komandām. Vai man jāzīlē ka esi sapratis? Turpmāk pēriena laikā skaitīsi sitienus, un teiksi “paldies kundze” Visu saprati? -Jā kundze. Sapratu. -Sākumā vēl paskaidrošu par ko saņem sodu. Vēlāk tā būs viela pārdomām, par ko saņēmi sodu. Un pašam būs jāpasaka, par ko saņēmi sodu. Saprati? -Sapratu kundze. -Un nu uzlaiko krāsaino parūku…pienāks laiks, varēsi nēsāt vienkrāsainu… -Klausos kundze Uzvelku parūku. Parūkas mati pieskaras maniem pleciem…Plecus pārklāj violetas šķipsnas… -Un nu žaketīti. -Jā kundze Uzvelkot žaketīti sajūta, ka tā stipri par mazu. Aizpogāju vienīgo pogu. Sajūta tāda, ja būtu krūtis, tās censtos par visām varītēm izkļut ārpusē Kundze pieiet pie galda, paņem lūpu krāsu un nostājas man pretī. -Nu skaistulīt. Uzkrāsosim arī lūpas. Sāksim ar maigajiem toņiem. Atkarībā no “darba” panākumiem pāriesim uz košākiem Kundze nokrāso manas lūpas. Paņem mani aiz locekļa un pieved pie spoguļa. Spogulī ieraugu “vieglas uzvedības meiteni”. Smukiņa. Loceklis piebriest vēl vairāk no redzētā un kundzes tvēriena. -Fū. Nekauņa. Patīk? -Jā kundze Kundze atlaiž locekli un roku pieliek pie manas sejas -Kāpēc kundzes roka ir mitra? Es tev atļāvu “siekaloties” -Nē kundze. Neatļāvāt. -Nu tad saņem pārsteigumu no manis. Kundze izvelk no žaketes kabatas maisiņu un izber tā saturu plaukstā. Atskan zvaniņu skaņa “dzin, dzin” -Atpogā žaketi. -Jā kundze Kundze paņem knaģīšus un piesprauž krūšu galiņiem. Atkal atskan “dzin, dzin” -Nu, esi gatava parakstīt darba līgumu mana kucīte? -Jā kundze. Esmu gatava -Ļoti labi. Soļo pie gada. Nostājies, kājas pleci platumā, ar elkoņiem atbalsties uz galda. Tev acu priekšā stāv darba līgums. Izlasi viņu skaļi -Klausos kundze. Sāku lasīt… Šī vienošanās tiek noslēgta starp Kundzi un viņas izpalīgu (turpmāk tekstā- “sissy”) no brīvas gribas un bez piespiešanas. Kundze apņemas: 1) Izskolot savu sissy par neķītru un piedauzīgu būtni, kura vienmēr ir gatava seksuāliem piedzīvojumiem. 2) Iestrādāt sissy caurumiņus, lai būtu gatava gan rotaļlietām, gan arī fiziskam kontaktam 3) Iemācīt sissy gūt orgasmu no orālas vai anālas izmantošanas 4) Par nepakļaušanos vai nolaidību Kundze soda sissy. Soda veidu un ilgumu nosaka Kundze 5) Kundze kontrolē sissy gan darbā, gan atpūtā. Kundze var pieprasīt video apliecinājumu sissy nodarbēm atpūtā. Sissy pienākumi: 1) Bez ierunām un vilcināšanās izpildīt Kundzes rīkojumus. Censties tos izpildīt pēc iespējas ātrāk un precīzi 2) Sissy nav tiesības pirmajai uzrunāt Kundzi. 3) Sissy darba laikā valkā tikai sieviešu apģērbu un lieto kosmētiku. Biksītes valkāt nedrīkst, arī no darba brīvajā laikā 4) Sissy jāvalkā kurpes uz papēža, kas nav zemāki par 10 cm. 5) Apmeklējot labierīcības, sissy darbības veic tikai sēdus. Sissy nedrīkst aizslēgt vai aizvērt durvis, ja nav bijusi Kundzes komanda 6) Kundzes klātbūtnē sissy nav tiesību skatīties uz Kundzi. Gaidot Kundzes rīkojumus, skatam jābūt vērstam vienmēr grīdā, roka turot aiz muguras 7) Ja Kundze vēlas veikt sissy apskati, sissy nostājas- kājas plecu platumā, rokas aiz galvas 8) Saņemot komandu vai sodu no Kundzes, sissy atbild “jā Kundze” vai “ paldies Kundze” 9) Turpmāk sissy nedrīkst masturbēt bez Kundzes ziņas. Locekli drīkst aizskart tikai ar diviem pirkstiem. 10) Sissy jāinformē Kundze par katru orgasmu, ko tā sasniegusi(apzināti vai neapzināti) 11) Sissy informē Kundzi, ja kāda persona vēlas iepazīties ar sissy. Kundze izlemj, vai iepazīšanās ir iespējama 12) Sissy dienas beigās jāinformē Kundze par saņemtajiem sodiem, un jāsaņem sods. Vienošanās sastādīta divos eksemplāros. Kundze nostājās man aiz muguras, tad ar gurniem piespiežas manam dupsim, ar krūtīm piespiežas manai mugurai. Lasot katru vienošanās punktu, kundze noskandina manus krūšu zvaniņus. No šādām darbībām ļoti uzbudinos, liekas, tūlīt beigšu. -Esi gatava parakstīt, mana kucīte? -Jā kundze Kundze uzšauj pa maniem dupša vaigiem. Tad paņem resnu flomasteru no galda, un iesprauž man dupša caurumā. -Tagad lasi vēl vienu reizi, un centies neizlaist rakstāmo no sevis. Ja izkritīs, sāksim visu no gala. Saprati kuce? -Jā kundze Lasot vēlreiz vienošanos un turot flomasteru dupsī, jūtu, ka pirmā spermas pile nopil uz grīdas… 1719 1 1 месяц назад
- Korporatīvais pasākums … Stāsts #1 Korporatīvais pasākums … Beidzot pienācis šī gada korporatīvais pasākums. Tu uzvelc savu labāko uzvalku un dodies uz to, katru gadu pasākums notiek vienā no lielākajām viesnīcām, un tas pulcē darbiniekus arī no citām valstīm un pilsētām, līdz ar to sanāk arī satikt pavisam jaunas sejas. Saviesīgais vakars norit gludi, tu komunicē gan ar jau pazīstajiem kolēģiem, pārrunājot jaunākas baumas, gan arī satiec daudz jaunu kolēģu tai skaitā no ārzemēm un citām pilsētām. Vakaram ritējot, mūzikai skanot un galvenais vīnam mazinoties tu jūti ka tavs noskaņojums ar katru glāzi uzlabojas, un tu kļūsti atvērtāks jauniem cilvēkiem. Pa šo vakaru tu esi sapazinies ar daudziem jauniem cilvēkiem, apmainījies ar numuriem gan ar domu veidojot jaunas darba attiecības, gan ar domu pievienoties papildus kolēģu čatiem. Bet pa visu šo vakaru viens cilvēks no visiem tev ir iekrīt acīs viss vairāk, tavu acu priekšā jau vairāk reizes viņa paspēja pazibēt, bet tā arī dažādu iemeslu dēļ tev tā arī nesanāca uzsākt ar viņu sarunu, iepazīties, ar šo nezināmu elegantu jaunkundzi uguns sarkanā kleitā, kas tevī lika iedegties kaut kam aizraujošam. Tā beidzot pienākot vakara kulminācijai, pāri deju zālei, tu ieraugi savu šī vakara apbrīnas objektu stāvot vienatnē ar sarkanvīna glāzi, tu saproti ka beidzot šī ir tava pēdējā iespēja, iepazīties tuvāk. Dodoties pāri zālei tuvāk viņai tu jūti kā tava sirds pastiprinās, jo pretī stāv daiļava, jauna sieviete ( uz aci kādi 25-27 gadi) ar kupliem, čirkainiem līdz pleciem rudiem matiem, zaļām acīm, ar vasaras raibumiem uz pabālas ādas, viegli bālu seju ar nelielu vaigu sārtumu. Ap kaklu melns mežģīņu čokeris, dziļu dekoltē kur vērojamas nelielas A izmēra krūtīs vasaras raibumos un ar cietiem krūtsgaliem kas spiežas caur uguns sarkanīgu zīda kleitu, un tvirtu dibenu. Jūs pazūdat sarunās, vai nu dēļ alkohola vai dabīga magnētisma, šajā vakarā starp jums nav tabu tēmu, jūs apspriežat gan piedzīvojumus ārvalstīs, gan pat savas seksuālas fantāzijas, šajā kompānijā pazūd laika ritējums, līdz jūs pamanāt ka apkārt pēkšņi jau kļuvis mazāk cilvēku, un tad jūs sadzirdat ka pasākums drīz beigsies, līdz ar to visi tiek aicināti uz pasākuma pēdējo noslēdzošo lēno deju. Protams tu negribi palaist šo iespēju garām un tu ielūdz viņu uz deju tu redzi ka viņai viņas neliels sārtums uz vaigiem pastiprinās, piekrītot viņa pasniedz tev roku un kopā jūs dodaties dejot. Apņemot ar vienu roku viņas augumu, ar otru turot viņas roku pirkstus, jūs sākat dejot, jūsu ķermeņi saskaras tu jūti kā viņas krūšgali paliek stingrāki, jūsu skatieni savienojas, tava roka lēni slīd uz gurniem, apņemot viņas tvirtu dibenu, caur viņas plānu kleitu tu sajūti viņas biksītes. Jūs turpināt dejot, tu jūti kā tavs ķermenis sakarsts, jūsu skatieni joprojām savienoti, tu saproti jūs vēlaties viens otru, un tad viņa liek tev nedaudz noliekties un iečukst ausī :” Ja nebaidies no pārsteigumiem, vēlos tevi izzināt tuvāk !”, pār tavu ķermeni izšaujas elektrība, tevi instruē nočiept vīna pudeli un iedodot numuriņa atslēgu gaidīs tevi pēc 40 min šīs viesnīcas 7 stāvā, 728 numurā. Laiks iet, tu redzi ka daudzi jau dodas prom pakāpeniski pasākums noslēdzās. Sagaidot 40 min tu paņem no galda neatvērtu vīna pudeli, un dodies uz viesnīcas 7 stāvu, līdz pēdējam brīdim tu apšaubi ka atslēga ir no pareizā numura, tev galvā plosās domas, ko tu teiksi ieraugot viņu, kas notiks ja tomēr atslēga būs īstā, tu beidzot nonāc pie numura 728 durvīm, pieklauvē un pieliec kartiņu pie durvīm, izdzirdot pīkstienu, un slēdzenes atvēršanos, tava sirds dauzās ka traka, tu pagriez rokturi un ieej. Tev paveras, vienistabu numurs ar pieklusinātu gaismu, uz galda pretī gultai deg svece, un numura dziļumā pie loga kas ir visā sienas garumā pa kuru var novērot nakts pilsētas gaismas un aktīvu nakts pilsētas dzīvi ar muguru pret tevi stāv ugunīgs siluets. Viņa pagriežas pret tevi un ar pirkstu mājienu ielūdz tevi dziļāk viņas miteklī. Tu ieraugi viņu augstpapēžu kurpēs, sarkanā zīda halātā, ar čokeri apkārt kaklam tu noliec vīna pudeli uz galda un pietuvojies viņai klāt, tu jūti ka tavs ķermenis sakarst tu grib mesties viņai virsū, pazust dzīvnieciskos instinktos, zaudēt sevi kaislē. Jūtot viņas smago elpu, tava sirds dauzās, un pēkšņi skūpsts, jūsu lūpas satiekas, mēles sāk apvīties kaislīgā dejā. Tavas rokās slīd pa viņas maigu ķermeni, ar vienu roku slidinot uz gurniem, ar otru glāsti viņas krūtis , starp pirkstiem sajūtot viņas piebriedušu, stingrus krūtsgalus. Jūs turpināt apmainīties ar siekalām, jūsu mēles glaimo viens otru. Tavas rokas turpini slīdēt pa šo jaunu, seksuālo ķermeni atverot pilnībā viņas halātu, atkailinot viņas krūtis, kaislē tava roka nonāk līdz viņas mežģīnes biksītēm, tu ieslīdi iekšā un satausti ko aukstu un cietu. Pēkšņi viņa tevi viegli atgrūž, paverot tev savu kailu augumu, tu ieraugi draiskas krūtis ar piebriedušiem krūšgaliem kuri prasās lai tos kāds zīstu, samtainu , gludu ādu, ar acīm tu izseko šim dievišķam augumam, beidzot ieraugot to pilnībā. Tu pamani mežģīņu stringus kas sedz nelielu pauguru, tu esi viegli pārsteigts, un viņai novelkot savus stringus tev priekšā parādās metālisks, pūlēts šķīstības būris (chastity cage) kurā atspoguļojas sveces gaisma, un sniedzot tev nelielu atslēgu viņa saka: "Pārsteigums! Vai būsi mana klitoriņa pavēlnieks?". Tevī jaucas domu mudžeklis, tavi instinkti kliedz, tavs ķermenis uzbudināts, tu saproti ka šādu pārsteigumu tu noteikti neesi gaidījis. Tu paņem atslēgu, pieej viņai klāt, uzliec roku uz viņas dibena un parauj viņu ciešāk sev, un sāc viņu kaislīgi skūpstīt, jūsu mēles atkal savijas, tu jūti kā viņas ķermenis uzkarst viņas krūtis viegli uzbriest, tu turpini glāstīt viņas dibenu, ar pirkstiem pārvietojoties zemāk, dziļāk. Tu sasniedzi viņas mīksto, anālo caurumiņu, tam pieskaroties tu jūti kā pār viņas ķermenis pāriet drebulis, viņas ķermenis uzbudinās, tas sakarst, viņas mēlīte paliek karstāka, aktīvāka, siekalu daudzums pieaug, viņas anālais caurumiņš uzbriest, tas kļūst mikls, karsts, ar pirkstiņu tu apaļo pāri tam, un tad ieej dziļumā, viņa iečīkstas, jūs turpināt kaislīgi skūpstīties apmainoties ar siekalām, tu jūti kā viņas roka slīd pa tavu ķermeni līdz biksēm, dziļāk, līdz viņa paņem tavu sakarsušu locekli rokā, tu jau ar diviem pirkstiņiem esi iegājis viņā, izjūtot katru viņas anālo grumbiņu, viņas anālais caurumiņš deg, sulo un tas piebriest ar gribēšanu. Kaisle vijas šajā numurā. Tavi skūpsti pāriet uz viņas kaklu, tu jūti viņas karstumu, cik viņa smagi elso, ar lūpām tu kusties zemāk, nonākot pie krūšu galiņiem, tie sakarsuši, rozīgi cieti krūšu gali, pieskaroties tiem ar mēli tu jūti ka tie uzbriest, kļūst pilnasinīgi, laizot tos viņa iesmeldzas ekstāzē, tu paņem krūts galu savā mutē un sāc to zīst. Sūkājot krūtsgalu, tu saproti cik tas ir maigs, un saldens, no šīs garšas tu sāc siekaloties un ar mēles palīdzību tu zīmē riņķus apkārt vienam tad pārej uz otru krūtsgalu, apstādinoties tikai uz atsevišķiem maigiem kodieniem uz kuriem viņa kaislīgi iesmeldzas. Viņas krūšu galiņi paliek pavisam cieti un krūtis kļūst smagākas, tu ieraugi kā no viena krūtsgaliņa sāk mazliet izdalīties saldens pieniņš ( tu esi pārsteigts ka arī šādas meitenes spēj izdalīt pienu), taču tu saproti ka tavs mērķis ir kas cits un tu turpini baudīt viņas pliku ķermeni tālāk. Tu turpini skūpstīt viņas pliku augumu zemāk, pārej uz viņas maigu vēderu, beidzot tu esi uz ceļiem, iekodusi apakšlūpas kaktiņā un pārskrienot ar mēlīti pāri savām ugunīgām lūpām viņa skatās uz tevi ar iekāri. Viņas kailais ķermenis atbalstās pret logu, aiz kura apakšā rit pilsētas nakts dzīve, un ja kāds šajā mirklī izdomātu pavērt savu skatu uz augšu, noteikti ieraudzītu jūsu kaislīgus augumus un viņas lielisku dibenu atspiestu pret logu. Tu beidzot paņem atslēgu un atslēdz šķīstības būrīti, kas ar viņas smagu izelpu nokrīt uz grīdas. Tavu acu priekšā paveras viņas pilnīgi gluds, pavisam mīksts un smalks loceklis, viņas miklais klitors, no kura rozā galiņa izdalās caurspīdīga sula. Nolaizot galiņu viņa žēlīgi ieņaudas, tu jūti saldenu garšu uz savas mēles, tavu ķermeni pārpilda kaisle, un beidzot tu sāc sūkāt viņas smalko locekli ( viņas klitoru). Ar mēli tu apņem viņas maigu locekli-klitoru tā saldena garša sajaucas ar tavām siekalām, viņas klitoriņš ieguļas tavā mitrā mutē, tu turpini sūkāt mēģinot to norīt dziļāk, un kaut arī viņas loceklis tavā rīklē nesniedzas dziļumā (tas tomēr ir meitenes loceklis) tas nenozīmē ka tu neiegūsti baudu, tieši otrādi tas kā čupa-čups tavā mutē paver savu meitenīgu garšas buķeti, izraisot pastiprinātu siekalu izdalīšanos tavā mutē. Un ar katru mēles pieskārienu tu jūti kā viņas ķermenis reaģē, kā tas kūst no kaisles. Ar šļācošām skaņām tu turpini sūkāt šo dievīgu klitoru, apstādinoties tikai lai sniegtu mitrus skūpstus tās galviņai, periodiski nolaizot no tā izdalītu sekrētu. Tu dzirdi kā viņa kunkst no baudas, paralēli ar pirkstiem spēlējoties ar savām smalkajām krūtīm izspiežot pieniņu no krūšu galiem. Ar mēli tu jūti ka viņas loceklis sāk piebriest, tas kļūst karstāks, pār viņas ķermeni pārskrien zosāda, bet pat šajā stāvoklī tas joprojām nesasniedz tavu mutes dziļumu, joprojām šīs meitenīgais loceklis ir maigs kā zefīrs un tik pat saldens uz garšu. Tu jūti ka viņa pietuvojas kulminācijai, viņa drīz skvirtos, viņas sula būs tavā mutē, tu jau gandrīz vari to izgaršot un tad nesasniedz apogeju viņa atgrūž tevi no viņas locekļa-klitora sūkāšanas. Elsdama ar iekāri acīs viņa saka :" Tik ātri es neesmu gatava beigt, nakts vēl ir jauna !". Tu piecelies kājās un jūs atsākat kaislīgi skūpstīties, apmainoties ar siekalām jūsu mēles savijas kaisles kamolā, paralēli tam viņas maigas rokas sāk tevi izģērbt, un jau pēc dažiem kaisles pilniem skūpstiem jūs abi esat kaili. Sekundi jūs vērojat viens otru kailus ķermeņus, izjūtot cik sakarsuši jūs abi esat, cik spēcīgi jūs alkstat viens otru, jūsu dzimumlocekļi sakarsuši, pilni ar kaisli, tie piebriesti ar tieksmi ( salīdzinot ar tavu dzimumlocekli viņas ir 1/3 garumā no tava, ar samtainu ādu, pilnībā gludu, un šobrīd koši sarkanīgu galviņu pateicoties, tu pamani kā tas visu laiku pie uzbudinājuma producē saldenu uz garšu, caurspīdīgu šķidrumu / ekstraktu kā jau labam klitoram tas pienākas). Jūsu ķermeņi ir apvijušies šajā kaisles spēlē, izbaudot katru plikuma centimetru, jūs esat ekstāzē. Nakts turpinās un kaislē jūs nonākat līdz gultai. Tu nogulies uz muguras ar savu cietu dzimumlocekli debesīs, viņa iedzerot malku vīna, noņemot augstpapēžu kurpes uzlec tev virsū, tu jūti kā viņas plikais augums saskaras ar tavu, kā viņas krūtis un krūtsgali atduras pret tevi. Jūs atkal iegrimstat kaisles valstībā, jūsu mitrās mēles atkal satiekas siekalu jūrā, paralēli mitrājiem skūpstiem ar roku viņa glāsta tavu piebriedušo locekli, ik pa laikam ar pirkstgaliem spēlējoties ar tava locekļa galviņu. Pēc kāda laika viņa apstājās un ar neķītru smīnu sejā pasaka :" Tagad mana kārta tevi nogaršot", un būdama tev virsū viņa pagriežas pa 180 grādiem ieņemot 69 pozu. Paverot ar šo manevru tev brīnišķīgu skatu. Tavu acu priekšā ir viņas tvirtais dibens, ar piebriedušu, rozīgu anālās atveres caurumiņu kas sajūtot tavu siltu elpu sāk aktīvi kustēties, sarauties. Pēkšņi nepaspējot uz šo visu pienācīgi noreaģēt, tu izjūti ka tavu dzimumlocekli aptver karsta , mikla mute, un ar porno zvaigznes entuziasmu viņa sāk sūkāt tavu dzimumlocekli. Karstuma sajūta un elektrība pārskrien pāri tavam ķermenim, iepriekš tik stipri šādas izjūtas tu nekad neesi izjutis, kā bauda no tava locekļa galviņas izstaro un iesēžas tavās smadzenēs, tu jūti kā šajā ekstāzē tavs dzimumloceklis kūst viņas mitrajā mutē, tik meistarīgi vēl neviens nav sūkājis tavu locekli, tik meistarīgi vēl neviens nav darbojies ar mēlīti apvijoties apkārt tavam loceklim žņaudzot to, un izgaršojot katru centimetru tava karstā stieņa. Pēc brīža tu atgriezies realitātē, un saproti ka arī tavu acu priekšā ir kaut kas ļoti garšīgs. Ar rokām tu pavelcs viņas karstus dibenu vaigus viens no otra, atverot sev brīvu pieeju šī vakara saldajam ēdienam, sākumam ar mēli tu sāc laizīt apkārt viņas piebriedušam, pilnasinīgam anālajam caurumiņam, piesūcinot to ar siekalām. Uz katru mēles pieskārienu, tu jūti ka viņas ķermenis nodreb, un tavs loceklis tiek saspiests un paņemts dziļāk viņas mutē. Tu turpini laizīt viņas anālo gredzenu, periodiski pārskrienot ar savu mēli no viņas niecīga izmēra locekļa-klitora, uz starpeni līdz atkal nonāc līdz viņas saldajam anālajam caurumiņam. Pēc pāris mirkļiem spēlējoties ar viņas caurumiņu iesildot to, tu beidzot ieslīdi savu mēlīti dziļāk viņā, turpinot sūkāt tavu locekli tu dzirdi kā viņa iekunkst no baudas mirklī kad tava mēlīte iziet caur viņas piebriedušajam anālajam caurumam nonākot viņas dziļumā. Viņas anus saldens uz garšu, tas kūst no tavas mēles pieskārieniem, izbaudot katru viņas karstu anusa grumbiņu, tu sāc just kā viņas loceklis-klitors atsāk tecēt, paņemot to savā rokā, tu jūti kā viņas ķermenis kļūst nemierīgs no baudas. Tu sāc zīst viņas locekli, lubricējot to ar viņas pašu locekļa sekrētu tu slidini savu roku uz augšu, uz leju. Tai pašā laikā tavs cietais loceklis, vēl vairāk uzbriest, jūtot viņas lūpiņas, apvijušo mēlīti kas kaislīgi glaimo visu tavu dzimumlocekļa garumu, ņemot to maksimāli dziļi savā rīklē, pārpildot sevi ar tavu dzimumlocekli. Jūs jūtat ka kulminācija jau drīz, līdz ar to tu sāc agresīvāk ar savu mēli pārvietoties viņas anusa dzīlēs, ar mērķi sasniegt viņas meitenīgo G- punktu, viņas anālais gredzens cieši sakļaujot tavu mēli, ritmiski pulsē. Tai pat laikā turpinot masēt viņas klitoru, viņa turpina sūkāt tavu dzimumlocekli, slīcinot to siekalu un baudas jūrā. Beidzot ar savu mēli tu satausti nelielu pauguru viņas anusa dzīlēs, un uzspiežot uz tā ar mēles galu, tu jūti kā viņas ķermenis sāk raustīties konvulsijās ,un kliegdama no ekstāzes viņas loceklis-klitors izšļakst caurspīdīgu nektāru uz tavām krūtīm. Tai pašā laikā tu jūti ka tavs loceklis viņas prasmīgā mutītē sasniedz savu kulminācijas punktu, un tas ar degsmi izlaiž savu sakarsušu sēklu dziļi viņas rīklē, pārpildot to ar spermu, un tu dzirdi kā viņa malkodama sāk norīt visu no tava sakarsuša dzimumlocekļa izdalītu karstu spermu, sūcot to kā no salmiņa. Pēc šī kaisles un izvirtības brīža jūs guļat gultā, apskāvienā, viņas galvas atguļas uz tavām krūtīm, tava roka apskauj viņas spraigu dibenu, jūs pārvelkat elpu. Laiks šķiet ka ir apstājies, jūs brīvi runājot par dzīvi, par mīlestību, un iespējamiem turpinājumiem, redzot kā viņas acis iedegās, tu saproti ka korporatīvais pasākums tomēr ir izdevies, un ka šis ir tikai sākums lieliskajam piedzīvojumam. 1901 0 1 месяц назад
- Anna Kādu dienu, kad notika sporta stunda, man bija atbrīvojums un Annai arī. Skolotājs lika mums abiem iet ārā svaigā gaisā un apiet zināmu aplīti pa pilsētu. Ceļš bija zināms, kurš gāja arī cauri mežiņam un gar upi. Mēs nebijām labākie draugi, bijām tādi kā teikt - neitrāli. Mums katram bija dažādas kompānijas ar ko tusējām. Tā nu mēs gājām, kamēr pārējā klase palika sportos zālē. Šo to parunājām par to, ko kurš dara ārpus skolas, kādas intereses, kā ar pušiem, meitenēm. Līdz aizrunājāmies arī līdz tādām pikantākām sarunām, kur viņa atklāja, ka jau pagājušajā gadā bija zaudējusi nevainību ar vecāku čali, kurš savā behiņā bija vizinājis pa pilsētu. Es atdzinos, ka vēl esmu nevainīgs, bet hormoni dara savu un griboties jau ļoti, tikai neesmu tā īsti nevienu meiteni meklējis, bet porno gan bieži skatos visām tā sekām, ka gribas pabeigt. Viņa pasmīnēja un paķiķināja, ka es dročeru karalis esmu. Es drusku samulsu, bet teicu, ka visi jau to dara, vai tad viņa nē? Uz ko atbildēja, ka nu jā... reizēm arī pēc skolas aiziet mājās un tad savā gultā ieguļas un noņem spriedzi. Tad mēs lielījāmies, cik krš daudz ir masturbējis, kādā vecumā sācis, kādās vietās mēģināts, utt.. Protams šī saruna mani bija uzbudinājusi un jutu, ka biksēs mans loceklis bija piebriedis, reizē arī gribējās pačurāt. Tajā brīdī gājām cauri mežiņam un teicu, ka ieiešu dziļāk atliet. Iebridu nedaudz dziļāk mežiņā, lai mani neredz, attaisīju bikšu priekšu un atbrīvoju savu daiktu, lai varētu pačurāt. Kad pabeidzu, loceklis joprojām bija ciets un domāju, jāizmanto izdevība un ātri jānodročī, savādāk ko tad ies visu laiku ar pielādētu bisi. Tā kā fantāzija man strādāja un hormoni arī dara savu, tad ātri pabeigt nebija problēma. Aizvēru acis, apņēmu rokās savu locekli un sāku masēt un arvien ātrāk un spēcīgāk..mazliet jau biju iekarsis, laikam nedzirderdēju, bet mani pēkšņi pie auss samtainā balsī pārsteidza Anna - par ko tu fantazē dročeru karali? Es satrūkos, gandrīz iebļāvos, satvēru saujā savu mantību, paslēpu un ar baiļu acīm viņā raudzījos. Mani pārņēma milzīga kauna sajūta, kā gan savādāk varēja būt? Viņa skatījās uz mani un smaidīja. Parādīsi? es gribu paskatīties kā tu to dari, viņa teica. Tiešām, tu to gribi redzēt? Nu nebaidies, viņa iedrošināja, domā es neesmu porņukos to redzējusi, simtiem locekļus esmu redzējusi kā dročī, viņa nosmēja. Es mazliet nomierinājos. Nu mūsu saruna bija tāda uzvelkoša, ja atklāti, tad iztēlojos, kā guli savā gultā iepletusi savas kājas un masturbē. Hmm...viņa noteica, fantazētājs. Vispār es arī esmu uzvilkusies nedaudz. Ja tu parādīsi, varbūt es arī pievienošos. Es noriju siekalas. Tu nopietni, neāzē mani? Nu turpini, tad jau redzēs viņa atteica. Es atspiedos pret koku, noņēmu rokas no mantības un sāku glāstīt savu locekli. Viņš no lielā pieķeršanas stresa bija palicis mīkstāks, bet tagad, kad Anna uz mani skatījās ar interesi un vēl teica, ka arī iespējams parādīs, tad mans loceklis ātri vien bija ciets. Sāku to masēt arvien ātrāk un spēcīgāk. Anna vērjoa ar interesi un sāka mīņāties, varēja redzēt, ka viņa paliek nemierīga un rokas arī sāk spiesties pie savas vāverītes. Viņai mugurā bija svārki līdz celim un jaka. Es vairs nevaru izturēt, tas ir uzbudinoši, es arī gribu. Viņa panāca man tuvāk, man dauzījās sirds, nezināju, ko viņa darīs. Bet tuvāk man bija vēl viens koks, viņa pie tā notupās atspiedās ar muguru, pacēla svārkus un parāva nost uz sāniem savus melnos strungus. Es iepletu acis, biju apstājies masēt savu locekli, biju tajā iekrampējies. Noriju siekalas atkal un manam skatam pvērās smuka, gludi skūta pežiņa, kur virspusē bija maza spalvu svītriņa atstāta. Mazās lūpiņas pie caurumiņa bija garākas kā lielās un nokarājās uz leju. Anna pavēra platāk kājas, lai būtu ērtāk, nolaizīja savus divus pirkstus, samitrinot tos, un tad pārlaida pāri savai miklajai pežiņai. Viņa sāka masēt klitoriņu un tad ieslidināja sevī pirkstu, tas bija tik uzbudinoši. Mans daikts burtiski pulsēja redzot ko tādu. Es teicu, ka tas ir neticami uzudinoši, ka tūliņ beigšu. Bet Ann teica, lai apstājos, lai pagaidot viņu. Es apstājos, noņēmu roku no sava akmens cietā daikta un stāvēju metra attālumā no Annas un viņas sejas. Viņa burtiski ar acīm bija ieurbusies manā daiktā, vēroja to un sevi intensīvi masējas gan klitoriņu, gan ieslidināja sevī pirkstu vienu un brīžiem divus. Anna teica, ka viņa tuvojas beigām un deva mājienu, ka es varu turipnāt. Es satvēru atkal savu daiktu, masēju to un teicu, ka tas ir nereāli seksīgi, ko mēs tagad darām, ka es gribu viņas pežiņu. Viņa teica jā, izdrāz mani. Tajā brīdī viņa sāka konvulsīvi sarauties un strauji elpot, es arī izšāvu pirmo spermas šalti, tā aizlidoja garām Annai, viņa tikai ar acu skatienu pamanīja, ka netrāpīja viņai. Es mazliet pagriezos, lai netrāpītu viņai. No uzbudinājuma bija nenormāli spēcīgs orgasms, tik spēcīgs, kā vēl nekad. Tik tālu un daudz spermas šļācienus es vēl nebiju sev redzējis. Es nopūtos beigās. Anna arī sakļāva kājas. Tev gan bija šāviens viņa nosmējās. Jā, tas laikam no visas šīs situācijas un tas ko man rādīji, es atteicu. Jā, man aŗi bija spēcīgs orgasms, sen neatceros tik spēcīgu. Mēs sakopāmies, un turpinājām ceļu atpakaļ uz skolu. Un norunājām, ka kaut kas līdzīgs jāatkārto. Es teicu, ka nākošajā sporta stundā man arī vēl ir zīme, Anna teica, man arī :) 2032 1 1 месяц назад
- Krāpniece 3 Braucam mājās abi ar vīru. "Nez, kas viņam šodien noticis ... uz seksšopu aizveda, tāds dīvains. Gribošs, to var redzēt ..." paskatos uz viņu....uzmanīgi skatās uz ceļu, brauc prātīgi ..." smuks viņš man. Bet man gribas arī ko citu, tādēļ arī ielaidos ar darba biedru..." atceros dēku ar viņu arī atceros, kā vīrs pieķēra. "Nez ko viņš tagad iedomājies, tāds dīvains pēdējā laikā, īpaši jau šovakar." Esam apstājušies. Neesmu manījusi nemaz, ka esam iebraukuši lielveikala stāvlaukumā. Izbrīnā skatos ārā.... viņš mani pagriež pret sevi. Saņem manus vaigus skūpstam mmmm, tas ir tiiik firši. Ļaujos viņa kaislei, viņa lūpām. Jūtu, ka viņš grib mani. Es viņu arī. Kaislīgi skūpstamies. Ilgi. Jā, gribu viņu ... palieku jau mikla. Kaislīgāka, aktīvāka. Viņß mani glāsta arvien aktīvāk, glāsta manas kājas .... viņa plauksta slīd pa manām kājām, zeķe mazliet čaukst ... līdz viņš ticis zem maniem svārkiem, spēlējas ar zeķu maliņu mmmm, jūtu viņa glāstus brīžiem pa zeķi brīžiem pa manu kailo kāju tikai daźus centimetrus no biksītēm. Līdz arī tās tiek aizsniegtas. Es iiedegos kaislē. "Jāāāā ... gribu viņu" nodomàju un sākam skūpstīties vēl kaislīgāk. Nu jau iet karsti, viņš ticis līdz manām krūtīm, es ielaidusi roku zem viņa krekla .... līdz ar acs kaktiņu pamanu, ka tebir arī garāmgājēji .... velns, te tak lielveikals. Daudz nav, bet tomēr iet un nāk uz mašīnām .... Visi noskatās ..... es atraujos. Bet vīrs mani pievelk klāt, noskūpsta vēl un pavēloši iečukst ausī "Novelc biksītes un iedod man!". Atraujos pārsteigumā. Bet redzu, ka viņš nopietni. "Kas ir? Svešam vīrietim varēji izģērbties, bet man biksītes nevari pasniegt? Jeb viņš tevi neizģērbjot ņēma?" sarkastiski jautā. Jūtu, a nosarkstu ... atkak jau sāk par to pašu ... sāku dusmoties nu jau .... Bet viņš noglāsta manu kāju, iekšpusē ... palaiž roku zem svārkiem ... "Pavelc zemāk un es paņemšu. Un pēc tam iesim uz veikalu. Apskatīsimies ko garšīgu .... tikpat garšīgu kā tu." Paceļos mazliet .... jūtu, kā biksītes noslīd, viņš tās nislidina līdz pitītēm, paceļ manas kājas un novelk pavisam. "Ejam" lietišķi saka un kāpj ārā, vēl turēdams tās rokā. Tikai pa ceļam uz veikalu iebāž kabatā.Eju blakus, kamēr viņš to dara un jūtu, ka atkak piesarkstu. Šķiet, ka pilnīgi visi redz un noskatās, kā viņš iebāž biksītes kabatā. Šķiet, ka visi redz, ka es ar pliku dupsi te eju ... Kā transā eju viņam līdzi, bet viņš neko - paņem mani pie rokas, ieejam viena oēc tam cita veikalā, staigājam bezmērķīgi, ik pa brīdim viņš noglāsta manu dupsi. Atkal paņem pie rokas. Līdz ieejam pārtikas veikalā. Izstaigājam, pieejam pie vīniem .... Ak tad redz kas padomā, mmm, jā, tieši gribētos, nodomàju. Kaut ko foršu, visu šito aizmirst ... Bet tomēr nē, viņš iet tālāk, ārā .... kas tad nu ... Ieejam alko veikalā. Lēnām pastaigājamies. Cilvēku maz atšķirībā no pārtikas veikala. Šķiet, ka visi lūr uz mani, kā pilnīgi kaiku, šķiet, ka visu redz .... Vīrs nesteidzoties staigā gar vīna plauktiem....aostājamies, viņš aiziet man aiz muguras, saņem mani aiz gurniem un pievelk sev klāt "Nu, šo?" Laikam viņš domā vīnu, bet es nevaru skaidri domāt, jo jūtu viņa locekli, kas cauri biksēm man piespiedies pie dupša. Lielu un cietu. Mmm, jāāā, es arī viņubgribu! Bet vīrs iet tālāk. Atkal saņen mani un pievelk klāt ... "Tad varbūt šo?" Piekrītu uzreiz. Gribu ārā. Mājās !!!! Uff, beidzot viņs pie kāda ceturtā vīna paņem pudeli un ejam uz kasi..... Beidzot! Beidzot ejam. Man jau liekas, ka visa kājas iekšpuse mikla... tas viss tomēr TIK seksīgi!!! Pataustu panbrīdim svārku priekšpusi un aiznuguri, vai nav mana suliņa izspiedusies.... Šķiet, ka nē.... Ejot gar tualetēm saku, ka man tur vajag. Viņš nelaiž mani vaļā. Skatās .... " Atpakaļ nākot anes an savu krūšturi!" Ehh, lqmabāk nebūtu uzprasījusies. Bet viņš ti nopietni .... nja. Pie spoguļiem apskatosnuzbsaviem svārkiem. Priekšpuse ... pagriežos lai redzētu aizmuguri ... divas meitenes, tādas, studentu vecumā, krāsodamas lūpas skaļi pārspriež kā ies uz ballīti un ko darīs .... un noskatās ilgi uz mani. Ārprāc, atkal jau man liekas, ka visi visu redz un zin... Iemūku kabīnē, lai āri novilktu krūšturīti un tiktu mājās. Kamēr velku nost jakas un blūzi, saasināti dzirdu, ka dāmas staigā. Ienāk, iziet, kaut kur kabīnēs dzirdu, ka tiek vilkti svārki, taisīti bikšu rāvējslēdži, nočaukst biksītes, skan papēži, dzirdu visu darīšanu .. liekas, ka pasaulē nav citu skaņu ... "Laikam jūdzos ...." nodomāju. "Ārprāts, cik tālu esmu nonākusi, bet viss sākās ar pieķeršanu ...." saku jau nožēlot, ka biju neuzticīga. Pakojos atpakal. Krūšu galiņi piebrieduši kā ellē, vēl papildus sajūtu, kā berzējas gar blūzi un piebriest vēl vairāk. Iebāžu krūsturīti somiņā, velku jakas un ceru, ka neredzēs manus galiņu. Neviens. Pie spoguļa vēl apskatu sevi. Nja, neredzēs ... cauri divam jakām. Smieklīgi, kā es tā varēju iedomāties! Bet vispār skaidri padomāt nevaru!!! Trīcošu sirdi eju ārā. Viņš smaidot stāv turpat. Ne vārda nesakot izstiepj roku. Es pieeju, paveru somiņu, piesarksru jau atkal. Viņš diezgam demonstratīvi izvelk krūšturīti un iebāz kabatā. "Ejam! Braucam mājās!" BEIDZOT!!! Atviegloti nodomāju! Beidzot ejam uz mašīnu, lai brauktu mājās.!!!Vēl atceros, kā mulsi sēdēju mašīnā, viņš glāstīja manu kāju. Jutos kā pirmajā randiņā, nevis kā pēc 11 gadiem laulībā. Un tad gan sajutu, ka mani svārki kļūst mikli. Kā viņš tā māk mani novest līdz gribulim???!!! Bet vismaz dzīvoklī viss galanti. Palaida pa priekšu, koridorā puķe mani gaidīja, kaislīgi skūpsti, izģērba viņš mani turpat. Un es viņu. Gribēju kā raka un viņš mani arī. Turpat jau nevarēju noturēties, tikko atbrīvoju viņa priekšu, tā pieplaku viņa Lielajam Cietajam. Bet viņš saņēma manu galvu, piecēla kājās un nostādīja spoguļa priekšā. "Gaidi!" un iegāja istabā. Atgriezās un sāka man ap kaklu likt samta kaklasiksniņu. Ar riņķīti. "Šī būs tava padevīguma kaklasiksniņa. Kad tā aplikta, tu būsi tikai mana padevīgā meitenīte. Pakļausies pilnīgi visā. Un vispār turpmāk kļūsi paklausīga man, lai neakraidītu pie citiem viriešiem". Glāstot manas piebriedušās krūtis, viņš turpināja kaut ko par pakļaušanos, par paklausīšanu visam viņa vēlmēm, par pavēļu pildīšanu gan ārpus mājas, gan arī gultā un vēl kaut ko. Es tikai baudīju glāstus un visam piekritu. Līdz viņš mani veda istabā.Tā nu es tagad istabā uz gultas pakoju ārā šovakar seksšopā iepirktos labumus un nevaru acis atraut no tā, ko vņš salicis uz gultas - virves, pletne, rīkste, rokudzelži .... sāku saprast ko viņš ar pakļaušanos domāja ... bet nu jau vienalga.gribulis aizmiglo prātu :)Apsēžos uz gultas malas un koķeti skatos uz viņu. Gribu savu jauno vibratoru iemēģināt. Bet viņš mani pieceļ, neskatoties uz jau pavèrtajàm kājām. Noliek vibratoru gultā un liek salikt rokas aiz muguras. Tieku sasieta. "Tev visoirms pienākas kārtīgs sods un tikai pēc tam izklaides!" Tieku nolikta uz lielā, vecā rakstāmgalda. Sajūtu, kā krūtis pieskaras vēsajai virsmai. Mmm, ir labi. Nekas cits neatliek ka tikai ļauties kaut kam. Jūtu, kā viņa loceklis ieslīd manī no aizmugures. Skaļi ievaidos, saku, ka gribu viņu. Mm, ir ļoooti labi beidzot. Nolieku galvu uz rakstāmgalda, pievru acis un baudu VIŅU!!! Tā sapņoju par viņu, baudu viņa locekki, atceros veikalu un sekšopu. Līdz sajūtu, ka kaut kas iedzeļ dupsī. Iekliedzos. Viņš ir ķēries pie rīkstes! Tikai tagad saprotu, ka jau kādu brīdi viņš vairs nav manī bet gan ar rìksti glàstìja mani. Pirms sāka pērt. Bet es tik sapņoju. Un tikai tagad sāku just, ka rīkste tiek pa īstam darbināt un notiek skaitīšana. Ticis jau līdz trīs. Ar katru cirtienu sajūtu, ka uz dupša sāk svilt vēl viena strīpa, kas atgriež mani realitātē. Uz katra cirtiena ievaidos vai iekliedzos. Vairs jau neslēpju sevi un vienalga vai kāds dzird. Gribu lai viss ātrāk beidzas.Un vienlaicīgi, lai turoinās mužīgi. Jo esmu atklājusi, ka tomēr ir patīkami, ka varu uzvilkt savu vīrieti, ka viņam vairākas stundas *kopš seksšopa) stāv, ka viņš mani uzvelk līdz miklms sāk tecēt, ka man ir patīkami pakļauties un ka seksa gaidas tomēr ir baigi foršas.Viņš ir ticis līdz 10 un ieslidina atkal savu locekli manī. Gandrīz kliedzu no labsajūtas. Jūtu, ka esmu skaļa. Dupsis svilst, loceklis manī to kompensē.... skaļi ievaidos uz katra grūdiena. Līdz viņš mani paņem aiz sasietajām rokām un burtiski iemet gultā. Uzklūp virsū kā zvērs un atkal sajūtu viņa spēcīgos grūdienus. Šķiet, ka loceklis ir vienkārši milzīgs, aizpilda visu un atduras kaut kur dziļumā. No malas laikam izskatās kā porno filmā, vēl padomāju, pirms viņš beidz. Jūtu, kā viņš pulsē un beidz manī, piepilda mani ar savu silto.... iespiež mani gultā un nevar vien beigt drāzt, līdz pats nomierinās un loceklis atslābst. Es vārtos pa gultu un lūdzos, jo arī gribas beigt... grozu gurnus un dusi viņa priekšā, bet viņš tikai glāsta manu izdrāzto kājstarpi, kaitinot vēl vairāk... es tikai ceru, ka viņš atsies mani un ļaus izmantot jauno rotaļlietu .... gribās ..... 2660 1 1 месяц назад