Pirms man raksti, atbildi, kā tu rīkotos...
Es būtu tērpta viegli caurspīdīgā baltā zīda kleitā. Zem tās, labi ieskatoties, būtu saredzama veļa - maigi rozā, mežģīņu, pieguloša. Manas auguma aprises būtu labi nolasāmas. Mani garie mati būtu izlaisti, manas kustības - vijīgas, atbrīvotas. Es būtu dabiska. Mēs sēdētu abi ērtā dīvānā, tādā, kurā jūties, kā iekāpis mākoņos. Mums būtu sarunas par dzīvi un filozofiskiem jautājumiem. Es lēnām malkotu vīnu, tikmēr tevi apveltot ar ieinteresētu, bet tad atkal vairīgu skatienu.
Šai vakarā būtu tikai viens noteikums - tu nedrīkstētu man pieskarties. Vai tu piekristu šādam vakara scenārijam?