OnTheKnees
, 43 gadi
Vīrietis
Latvija
Pēdējā vizīte: 19 pirms vairākām stundām
-
19 pirms vairākām stundām
Skaistule, briesmonis un es - 1.daļa
Piektdienas vakars.
Darbs šodien vilkās lēni un nebeidzami. Pulkstenis jau rādīja seši vakarā, bet es vēl cīnījos ar pēdējiem darbiem, kaut domās sen biju mājās. Uz galda viegli novibrēja tālrunis. Mana sieviņa – Zane.
Zane vienmēr bija kā bāka manā dzīvē, viņas klātbūtne izstaroja gaismu un stabilitāti. Viņa bija slaida, 170 cm gara, ar elegantām kustībām, vidēji lielām krūtīm un tumšiem, plecu garuma matiem, kas perfektā harmonijā saskanēja ar viņas dzīvīgi zaļajām acīm. Viņas rakstura cietais kodols, reizēm šķietami auksts un lietišķs, piešķīra viņai majestātisku stāju. Viņas pārliecība, tiešums un dabiskais dominējošais raksturs bija īpašības, kas vienlaikus mani gan apbūra, gan nedaudz biedēja. Slaids augums un 57 kg bija viņas dabas dota perfekcija.
Es pats esmu – 175 cm garš, kalsns un tikai mazliet garāks par Zani. Mani plānie, pagarie mati krita pār seju, slēpjot manu trauslumu, kuru nereti izmantoja citi. Mans svars – knapi 60 kg – tikai pasvītroja šo kontrastu. Tomēr tāds es biju – maigais, atbalstošais un vienmēr saprotošais Zanes vīrs.
Atvēru viņas ziņu.
Zane: Čau, mīļo vīriņ, kā tev iet?
Tas bija neparasti. Viņa mani nekad nesauca par „mīļo vīriņu”. Tas skanēja tik mīļi, ka mana sirds mazliet notrīcēja, lai gan reizē tas šķita dīvaini. Ar vieglu smaidu atbildēju:
Es: Sveika, sieviņ. Noguris, bet viss labi. Kā tev?
Atbilde nāca gandrīz uzreiz.
Zane: Man viss labi. Starp citu, Marks ir pie mums ciemos.
Marks. Viņa vārds vienmēr uzlika man nelielu smagumu uz krūtīm. 190 cm garš armēnis ar milzīgu augumu un ne mazāk iespaidīgu vēderu – viņš izstaroja spēku un autoritāti. Viņa tumšie mati, bieza bārda un spalvainās rokas lika viņam izskatīties gandrīz kā no citas pasaules. Pārdošanas guru un kā runāja, sieviešu "iekarotājs". Viņa rupjais humors mani atgrūda, bet Zane... Viņa vienmēr viņu aizstāvēja.
Es: Sapratu, labi. Kāpēc viņš ir pie mums?
Zane: Viņš vēlējās apspriest mūsu projektu. Tas ir ļoti īpašs MŪSU projekts, mīļo vīriņ. Es viņu ielūdzu uz vakariņām.
Viņas uzsvars uz "MŪSU projekts" izskanēja kaut kā nepierasti. Mazs neizpratnes grauds sāka dīkt manās domās, taču es to apslāpēju.
Es: Skaidrs, sieviņ.
Jau biju ceļā uz kāpnēm, kad pienāca vēl viena ziņa.
Zane: Mīļais, ieskrien aptiekā un nopērc EllaOne tableti, lūdzu.
EllaOne? Es nezināju, kas tā ir, bet Zane nekad nelūdza neko lieku. Viņa vienmēr zināja, ko dara.
Es: Protams, sieviņ.
Zane: Un, mīļo vīriņ, esi pieklājīgs pret Marku. Lūdzu, uztver viņa klātbūtni saprotoši.
Apstājos, it kā mani būtu pārsteidzis negaidīts vējš. Šī piezīme šķita tik... neparasta. Viņa nekad nebija tik uzstājīga šādos jautājumos. Kāpēc viņai tas bija jāpiebilst? Vai es agrāk nebiju pietiekami pieklājīgs?
Atmetu ar roku, izšķīdinot šaubas kā dūmu gredzenus gaisā. Tā bija Zane. Viņa vienmēr zināja, ko dara. Es viņai uzticējos.
Aptiekā.
Darbs ievilkās ilgāk, nekā biju plānojis, tomēr pacilātā noskaņojumā steidzos uz aptieku. To vadīja mūsu kaimiņiene Inga – profesionāla mediķe, kura pirms dažiem gadiem bija izveidojusi savu aptieku. Aptuveni 45 gadus veca, vienmēr sakopta un ar mierīgu, pārliecinošu balsi, Inga bija vietējā autoritāte un uzticības persona.
Ieejot aptiekā, turpat pie letes pamanīju Veru – Zanes kolēģi. Vera dzīvoja blakus kāpņutelpā un mēs laiku pa laikam pārmijām dažus vārdus. Aptuveni četrdesmit gadus veca, viņa vienmēr izcēlās ar dzīvīgu humoru un ziņkārīgu dabu, kas padarīja viņu par neaizvietojamu jebkurā sarunā.
Kad iegāju, abas sievietes uzreiz mani pamanīja un pasmaidīja.
– Sveiks, Paul! No darba? – Inga uzrunāja mani sirsnīgi, jau pilnībā pievēršot man uzmanību.
– Jā, vēlējos tikai nopirkt vienu lietu, – atbildēju, kā vienmēr, maigi.
Vera paskatījās uz mani ar rotaļīgu izteiksmi sejā.
– Tādā steigā? Tava Zane liek tev strādāt virsstundas? – viņa pasmaidīja, acīmredzami jokojot.
– Nē, ne gluži, – es pasmaidīju atpakaļ. – Tikai sieviņa palūdza nopirkt vienu tableti... EllaOne.
Tikko šie vārdi bija izskanējuši, abas sievietes paskatījās viena uz otru un viņu sejās nozibēja zīmīga smaidu ēna. Inga, saglabājot profesionālu attieksmi, devās pie plaukta, kamēr Vera, acīmredzami izklaidējoties, uzmeta man asprātīgu skatienu.
– EllaOne, ja? – viņa pieglaimīgi jautāja. – Tu gan ātrs, Paul. Kā tad tu paspēji, ja biji darbā visu dienu? – Viņas balsī bija dzirdams viegls ķircinājums, kuru es īsti nesapratu.
– Atvaino, nesapratu? – es pajautāju, jūtoties mazliet apjucis.
Vera viegli paraustīja plecus, bet viņas acīs dzirkstīja kaut kāds rotaļīgs noslēpums. Tad viņa piebilda:
– Nu, es tikai domāju… Zane šodien mājās bija jau pirms pusdienām. Tu taču teici, ka biji darbā. Vai tad jums bija... – viņa sāka, bet pēkšņi Inga pacēla roku, pārtraucot viņu.
– Vera, atceries, mēs šeit esam profesionālā iestādē, – viņa uzsmaidīja viegli ironiski. – Sargājam cilvēku privātumu, vai ne?
Veras sejā uz mirkli nozibēja sapratne. Acīmredzot viņa saprata, ka ir aizgājusi par tālu un ātri apraujoties pasmaidīja, it kā nekas nebūtu noticis.
– Ak, Paul, piedod, es tikai jokojos. Tu vienmēr esi tik sirsnīgs, ka gribas tevi mazliet pakaitināt, – Vera teica ar atbruņojošu smaidu, taču viņas acīs kaut kas palika nenosakāms.
Inga pasniedza man tableti un es, pieklājīgi pateicies un samaksājis, devos ārā no aptiekas. Lai gan viss šķita ikdienišķs, Veras vārdi turpināja rezonēt manā prātā. Kāpēc viņa pieminēja, ka Zane bija mājās jau pirms pusdienām? Un kāpēc viņas balsī bija tas savādais mājiens?
Centos atbrīvoties no domām, pārliecinot sevi, ka tas ir tikai nejaušs pārpratums vai kārtējais Veras joks. Tomēr kaut kur dziļi manī bija sajūta, ka šis moments nebija tik nevainīgs, kā izskatījās.
Ar tableti kabatā devos mājup, jūtot nelielu mulsumu, tomēr saglabājot pārliecību – Zane visu izskaidros. Viņa vienmēr zināja, kā mani nomierināt.
Jau aiz aptiekas durvīm, pēkšņi apstājos. Varbūt Zanei bija nepieciešams vēl kaut kas kopā ar šo tableti? Man nebija ne jausmas, kā tā jālieto un doma atgriezties mājās, neko par to nezinot, šķita mulsinoša. Varbūt bija vēl kādi preparāti, kas nepieciešami?
Pagriezos un atvēru aptiekas durvis vēlreiz. Iegājis iekšā, redzēju Ingu un Veru stāvam blakus letei. Viņas intensīvi apsprieda kaut ko, ko acīmredzami neplānoja skaļi atkārtot. Es tikai paspēju noķert pāris vārdus:
No Ingas: … divatā ar to jūsu milzi…
Un no Veras: Tagad man viss ir skaidrs…
Kad viņas mani pamanīja, saruna momentā aprāvās un abu sejās nozibēja viegli izsmejoši smaidi.
– Atvainojiet, – es iesāku, jūtot, ka balss kļūst mazliet nedroša. – Es tikai domāju… Vai šai tabletei nevajag kaut ko papildus? Es īsti nezinu, kam tā ir paredzēta.
Veras acis iemirdzējās un viņas seja kļuva rotaļīga. Viņas skatienā bija kaut kas apslēpti jautrs, kas mani mulsināja.
Inga, cenšoties saglabāt nopietnu toni, atbildēja: Paul, tā ir tā saucamā "rīta tablete", ja saproti, ko es ar to domāju.
Man mute pavērās, bet īsti nesapratu, kā tas saistās ar mani. "Rīta tablete"? Tādas lietas biju dzirdējis, bet nekad neaizdomājos, ko tas tieši nozīmē. Apmulsumā pamāju ar galvu, izlikdamies, ka saprotu.
Vera nespēja noturēties un iesmējās skaļi. Viņas smiekli bija aizrautīgi, gandrīz lipīgi. Inga pievienojās, gan savaldoties vairāk, tomēr arī viņas acīs bija nerimstošs humors.
Es stāvēju tur, samulsināts un jutoties neērti, kamēr viņas baudīja mirkli. Pēc brīža Vera, joprojām smaidoša, pievērsās man: Tu esi fantastisks, Paul! Tava sieva tiešām var būt lepna par tevi. Tu esi saprotošs, izpalīdzīgs... Patiesībā tu esi tik maigs un rūpīgs, ka tu būtu lieliska draudzene!
– Draudzene? – es vaicāju, vēl vairāk apjucis.
– Jā, – viņa teica, viegli smīnēdama. – Tādi vīri kā tu ir retums. Tava Zane ir laimīgākā sieviete pasaulē. Es pat brīnos, kā viņai tik ļoti paveicies.
Es paskatījos uz Ingu, kuras sejā bija apslēpta humora ēna un tad uz Veru, kuras izteikumi it kā izsmejoši, tomēr skanēja kā atzinība. Viņu vārdi mani mulsināja, taču vienlaikus sildīja. Es patiesi vēlējos būt labs vīrs un ja viņas tā domāja, varbūt darīju visu pareizi.
Lai arī "draudzene" kā kompliments šķita mazliet dīvains, es pasmaidīju, pateicu paldies un devos prom. Kabatā bija tablete, bet galvā – jautājumi, kurus biju pārāk kautrīgs uzdot. Bet Zane, es sev teicu, visu izskaidros.
Mājās.
Dzīvoklī mani sagaidīja pārsteidzoša aina. Viesistabā valdīja intīma atmosfēra – sveču gaisma dejojot plivinājās pa sienām, fonā skanēja klusa mūzika un telpā virmoja vīna aromāts. Tā bija tik neparasta aina mūsu mājām, ka es uz brīdi sastingu.
Zane piesaistīja manu uzmanību. Viņa bija tērpusies īsā, caurspīdīgā halātiņā, kas tik tikko nosedza augšstilbus. Viņas tumšie mati un zaļās acis sveču gaismā izskatījās īpaši dzirkstošas.
Un tad es viņu pamanīju. Marks. Viņš sēdēja uz mūsu dīvāna un es sajutu neizskaidrojamu diskomfortu. Viņa milzīgais augums bija ietērpts manā halātā, kas viņam bija par šauru, knapi nosedzot viņa spalvainās krūtis un vēderu. Viņš turēja rokā vīna glāzi un pasmaidīja ar pārliecību, it kā šis būtu viņa dzīvoklis.
– Здравствуй, Павел! Ну что, как день прошёл? – viņš teica draudzīgā tonī, kas, ņemot vērā situāciju, šķita ironisks.
Mēģinot saglabāt pieklājību, atbildēju: – Добрый вечер. Всё нормально, спасибо.
Zane piecēlās un piegājusi pie manis, uzlika rokas uz pleciem, maigi noskūpstot uz vaiga. Viņas skatiens bija tik intensīvs, ka šķita kā nerunāts aicinājums pieņemt notiekošo. Viņa klusējot devās atpakaļ un apsēdās Marka klēpī, it kā tā būtu viņas vieta. Marks tikai pasmaidīja un uzmeta man pašpārliecinātu skatienu.
– У тебя замечательная жена, – viņš teica, uzlūkojot Zani. – Очень талантливая, умная… Она настоящая находка.
– Спасибо, – atbildēju negribīgi, apjaušot, ka viņa vārdi pārkāpj pieklājības robežas.
Marks pievērsās Zanei, uzrunājot mīļvārdiņā: – Занюта, милая моя, налей мне ещё вина.
Zane paklausīgi piecēlās un aizgāja pie galda, lai ielietu vīnu. Es joprojām stāvēju, cenšoties saprast situāciju. Marks turpināja: – Знаешь, Павел, мне кажется, что вы – идеальная пара. У тебя жена просто золотая. У неё такой потенциал! Надо только немного помочь ей раскрыть его.
„Potenciāls”? „Palīdzēt viņai”? Es nesapratu, par ko viņš runāja, bet viņa tonis bija autoritatīvs, it kā viņam būtu visas atbildes.
– Она сама сказала, что хочет учиться. Правда, Занюта? – viņš pievērsās Zanei, kura vienkārši pamāja ar smaidu sejā.
Pēc brīža Marks atkal pagriezās pret mani: – Нам с тобой нужно поговорить, Павел. Это касается будущего.
Šie vārdi mani mulsināja vēl vairāk. Kādā nākotnē viņš iesaista sevi un manu sievu? Kaut kas notika, un es līdz galam to nesapratu.
Tad Marks sacīja: – Павел, иди переоденься. У нас серьёзный разговор впереди, – viņa balss bija ne tikai pārliecinoša, bet gandrīz komandējoša.
Es pamāju un devos uz guļamistabu, lai pārģērbtos. Ceļā mani pārņēma dīvains sajūtu sajaukums – uztraukums, mulsums un nepārprotams diskomforts. Atverot guļamistabas durvis, es apstājos kā sastindzis.
Gaisā virmoja smaržu un sviedru aromāts – pārāk intensīvs, lai būtu normāls. Gulta bija nekārtīga, palags saburzīts, ar traipiem, kuru izcelsmi nebija grūti uzminēt. Uz gultas malas atradās saplēstas Zanes biksītes, bet uz nakts skapīša – saplēsts prezervatīvs, bez šaubām varēja saprast, kas te bija noticis. Tas viss šķita tik sveši un neiederīgi Zanes ierastajai kārtībai.
Nedroši iesaucos: – Kur ir manas drēbes?
Marks atsaucās no viesistabas: – Они в спальне для гостей.
Devos uz viesu guļamistabu, tur tās bija vienkārši nomestas kaudzē. Es tās satvēru un devos uz vannasistabu, lai pārģērbtos un nedaudz savāktos.
Vannasistaba bija haotiska. Grīda slapja, it kā tur būtu bijusi vētra. Uz vannas malas stāvēja divas tukšas vīna glāzes un mana sievas krūšturis. Izlietnē cigarešu izsmēķi, kas bija pilnīgi neierasti, jo Zane nesmēķēja. Tas viss liecināja par nesenām svinībām, kuru detaļas es nespēju izskaidrot.
Ar nemieru sirdī un daudzām neatbildētām domām es tomēr pārģērbos un devos uz viesistabu. Marks vēlējās „nopietni parunāt par nākotni”, un man nebija izvēles kā vien klausīties, lai gan nezināju, ko sagaidīt.
Kad iegāju viesistabā, mani sagaidīja aina, kas mani šokēja. Marks un Zane bija savijušies kaislīgā skūpstā – viņš bija cieši pievilcis Zani sev klāt un viņa pilnībā ļāvās šai situācijai.
Es stāvēju, cenšoties saglabāt mieru, lai gan iekšēji viss vārījās. Viņi pārtrauca skūpstu tikai tad, kad pamanīja mani, Marks pacēla galvu, uzmetot man skatienu, kas it kā teica: "Tu esi nokavējis ko svarīgu." Marka rugainā seja bija atstājusi sarkanīgas pēdas uz Zanes vaigiem, kas pastiprināja redzētā intensitāti.
– Садись, Павел, – viņš sacīja ar pašpārliecinātu toni, norādot uz krēslu pretī dīvānam.
Es paklausīgi apsēdos, nesaprotot, kas īsti notiek. Marks vēroja mani ar vieglu, gandrīz triumfējošu smaidu, kamēr Zane joprojām atradās viņa klēpī, izskatoties pilnīgi apmierināta ar situāciju.
– Нам нужно поговорить, – Marks sāka, viņa balss skanēja nopietni un autoritatīvi, kā cilvēkam, kurš ir pārliecināts, ka viņš kontrolē situāciju.
Marks pagrieza galvu pret Zani un sacīja: – Занюта, налей ещё вина.
Zane, it kā ar zināmu baudu spēlējot savu lomu, viegli smaidīja un nedaudz vilcinoties atbildēja: – Вино закончилось, милый.
Marks šķietami pārdomāja, paskatoties pulkstenī un tad atkal pagriezās pret mani. Viņa sejas izteiksme bija pašsaprotama, kā cilvēkam, kurš izdod pavēli: – Павел, ещё не поздно. Магазины работают. Иди быстро купи пять хороших бутылок вина. Или, ещё лучше, армянский коньяк.
Pirms es paspēju reaģēt, viņš pievienoja: – И не забудь что-нибудь для массажа. Занюта мне обещала массаж с ароматным маслом.
Zane murrājoši piebalsoja, it kā situācija būtu pilnīgi dabīga. Marks, savukārt, mani mudināja: – Давай-давай, Павел. Ты быстро справишься.
Manā prātā valdīja pilnīgs haoss, bet ķermenis šķita darbojoties automātiski. Bez vārdiem es uzvilku mēteli un izgāju no dzīvokļa. Ejot galvā nemitīgi atgriezās ainas no dzīvokļa. Situācija šķita tik sirreāla, ka es īsti nespēju noticēt, ka tā notiek ar mani.
Aukstais gaiss mani mazliet atmodināja, taču domu virpulis nemazinājās. Marks bija pārņēmis ne tikai mūsu mājas, bet arī manu vietu – gan fiziski, gan emocionāli. Kāpēc Zane izturējās tā? Un kāpēc es neprotestēju? Pārlasot sarunu galvā, mani pārņēma sajūta, ka šis nebija nejaušs vakars. Taču, lai gan mani mocīja dusmas, šaubas un neskaidrība, es tomēr gāju pēc vīna un konjaka, it kā automātiski izpildot pavēles.
Veikalā
Veikala plauktu rindās es jutos kā apmaldījies. Atradu prasītās pudeles un automātiski tās ievietoju grozā. Tad sāku meklēt masāžas eļļu. Aromātu izvēle bija tik plaša, ka mana neskaidrība tikai pieauga. Pēc brīža nolēmu paņemt pirmo, kas šķita piemērota un devos pie kases.
Kamēr stāvēju rindā, mans tālrunis iepīkstējās. Ziņa no Zanes:
Zane: – Kad atnāksi, noliec iepirkumus viesistabā uz galda un netraucē mūs. Ej gulēt, mīļais. :)
Ziņojums lika manai sirdij pukstēt straujāk. Tas šķita dīvains un nepierasts. Man šķita, ka viņa cenšas mani pasargāt no kaut kā, ko uzskatīja par „pieaugušo sarunu”. Apjucis es samaksāju par pirkumiem un devos mājās.
Atgriešanās mājās.
Kad atvēru dzīvokļa durvis, viesistaba bija tukša. Sveces joprojām dega un vīna aromāts vēl virmoja gaisā. Es noliku iepirkumus uz galda, kā Zane bija lūgusi un īsi apstājos, lai ieklausītos.
No mūsu laulības guļamistabas skanēja klusas balsis. Durvis bija aizvērtas, taču caur tām varēja sadzirdēt čukstus un klusus smieklus.
Manās krūtīs sāka spiest dīvaina sajūta. Kaut kur dziļi iekšā klauvēja nepatīkamas aizdomas, bet es tās apklusināju. Zane bija skaidri norādījusi, lai netraucēju. Jutos noguris un pārāk apmulsis, lai mēģinātu saprast, kas patiesībā notiek.
Ar vieglu nopūtu devos uz viesu guļamistabu – mazāko istabu mūsu dzīvoklī. Uz gultas joprojām bija manas drēbes, ko pirms tam biju steigā sakārtojis. Šī telpa šķita atsvešināta, bet šajā brīdī tā bija mana patvēruma vieta.
Es pārģērbos un apgūlos. Aiz loga viegli šalca vējš un dzīvokļa atmosfēra šķita savāda.
Gultā, kas jutās sveša, es pievēru acis. Mana sirds pukstēja pārāk skaļi, domas bija pārāk haotiskas. Tomēr es nolēmu gaidīt. Laiks, iespējams, visu izskaidros. Vai vismaz es tā cerēju.
Sākotnēji domāju, ka spēšu aizmigt, bet tad sadzirdēju atskaņas no mūsu guļamistabas. Kaisles pilni vaidieni un čuksti mijās ar skaļākām balsīm, kas skaidri liecināja par neprātīgām emocijām, kuras tur plosījās. Es dzirdēju vairāk, nekā būtu vēlējies.
Ik pa laikam viss pieklusa, it kā viņi ieturētu pauzi, bet pēc brīža viss atsākās ar jaunu spēku. Ik pa laikam Marks mēģināja pierunāt Zani uz kaut ko, bet, kad viņa acīmredzot atteicās, viņa balss kļuva bargāka. Pēc brīža atskanēja citi trokšņi – sitieni, tādi kā pļaukas. Tā nebija iedomu aina – viņš viņu pēra. Zanes balss izteica gan sāpju, gan savāda prieka sajaukumu. Tas mani dzina arvien dziļākā mulsumā un apjukumā.
Ar lielām grūtībām uz rīta pusi beidzot iemigu. Taču atpūta bija īsa, jo mani pamodināja tālruņa vibrācija. Tā bija īsziņa no Zanes:
Zane: – Atnes mums kafiju!!!
Es paklausīgi piecēlos un steidzos gatavot kafiju. Lai viss būtu kārtībā, pievienoju arī pāris tostermaizes, jo gribēju, lai viņiem nekas netrūkst.
Ar paplāti rokā es pieklauvēju pie mūsu guļamistabas durvīm. Pēc mirkļa atskanēja Marka dziļā balss:
– Входи.
Iegāju un redzēju ainu, kas mani gandrīz paralizēja. Zane gulēja gultā, izskatīdamās samocīta, bet viņas sejā bija redzams gandarījuma un laimes mirdzums. Viņas mati bija izspūruši un uz zoda bija redzamas gaiša, svaiga šķidruma lāsītes, kuras viņa pat nebija centusies noslaucīt. Viņa izskatījās tā, it kā būtu pārdzīvojusi kaut ko ārkārtīgi intensīvu un tajā pašā laikā ļoti kaislīgu.
Marks sēdēja gultas malā, pilnīgi kails, viņa masīvais, spalvainais ķermenis izstaroja neapstrīdama saimnieka auru. Viņš uzmeta man skatienu un tad paskatījās uz Zani, pasmaidīdams.
– Молодец твоя жена, Павел, – viņš sacīja. – Знает, как правильно разбудить мужчину.
Zane viņam atbildēja ar vieglu smīnu un klusu murrāšanu, it kā pieņemot viņa uzslavu.
Es klusēju, nesaprazdams, ko teikt, tad uzliku paplāti uz nakts skapīša un gaidīju, vai būs kādi norādījumi. Marks, izdzēris pāris malkus kafijas, vērsās pie manis:
– Теперь иди. Подготовься к серьёзному разговору.
Es paklausīgi pagriezos un devos ārā. Manī mutuļoja pretrunīgas sajūtas – kauns, mulsums un apjukums. Es nevarēju līdz galam aptvert, kas īsti notiek. Tomēr es zināju vienu – šī „saruna” būs kaut kas, uz ko man jābūt gatavam.
Saruna.
Kad Marks un Zane bija nomazgājušies un atsvaidzinājušies, mani pasauca uz viesistabu. Es iegāju, joprojām nesaprotot, kas mani sagaida.
Marks sēdēja uz dīvāna, ar dvieli ap gurniem, kas tik tikko apsedza viņa masīvo augumu. Viņa krūtis, biezā spalvu sega un pārsteidzoši mierīgā izteiksme piešķīra viņam teju dzīvniecisku autoritāti. Zane sēdēja viņam klēpī, pilnībā apmierināta ar situāciju. Viņas pirksti maigi slīdēja pāri Marka krūtīm, glāstot viņu ar tādu maigumu, kas līdz šim šķita paredzēts tikai man. Skats bija iespaidīgs – it kā briesmonis turētu gūstā jaunavu, kura ne tikai nepretojas, bet pilnībā pakļaujas viņa gribai.
– Павел, налей Занюте вина и мне коньяка, – Marks pavēlēja, it kā viņš būtu mājas saimnieks.
Es bez vārdiem piepildīju glāzes un pasniedzu tās. Mans skatiens neviļus nolaidās uz dvieli, zem kura atsedzās viņa ķermenis. Bija skaidri redzams masīvs loceklis, tāds milzenis, kādu es nekad iepriekš nebiju redzējis pat pornofilmās. Es sajutu, kā mani vaigi nosarkst, nespējot slēpt mulsumu.
Zane, pamanījusi manu skatienu, tikai smaidīja, skatoties tieši man acīs. Viņas smaids bija gandrīz rotaļīgs, it kā viņa būtu apmierināta ar manu reakciju. Marks, šķiet, to nepamanīja vai vienkārši par to neuztraucās.
Viņš malkoja konjaku un sāka sarunu.
– Павел, ты любишь свою жену?
– Конечно, люблю, – es atbildēju, mana balss bija čukstoša.
Marks uzmeta skatienu Zanei, kura ar mazu smaidu viņam atbildēja:
– Я тоже его люблю.
Marks pasmaidīja un turpināja: – Мы это не трогаем. Ваш брак остаётся. Но в постели она теперь моя женщина.
Zane maigi piekļāvās viņam tuvāk, viņas pirksti turpināja slīdēt pa viņa krūtīm, it kā apliecinot viņa vārdus. Es klusēju, jūtoties pilnībā bezspēcīgs šīs situācijas priekšā.
– Ты будешь спать в гостевой комнате. Это теперь твоя комната. Я переезжаю к вам.
Viņa vārdi skanēja mierīgi, bet ar tādu pārliecību, kas lika man piekrist, pat neprotestējot. Tad viņš pievērsās nākamajam jautājumam:
– Занюта будет работать ближе ко мне. Её переводим. Ты тоже уйдёшь с работы. Я думаю, ты будешь хорошим водителем. Мне нужно, чтобы ты был всегда под рукой.
Es klusējot pamāju. Zane uzmeta man mierinošu skatienu, it kā viņa ticētu, ka tas viss būs tikai labāk.
Marks turpināja, tagad uzrunājot mani tieši:
– А ещё я хочу ребёнка от Занюты. Она это знает, – viņš teica, skatoties man tieši acīs. – Это вопрос времени.
Es nejutu ne dusmas, ne izbrīnu – tikai dīvainu piekrišanu un apjukumu. Zane nenoliedza viņa vārdus, viņa vienkārši skatījās uz mani, it kā cerot, ka es sapratīšu.
– Мы с ней будем парой на улице, – Marks turpināja. – Пусть люди думают, что хотят.
Es nespēju izprast viņa motīvus līdz galam, taču man bija skaidrs, ka viņš savus lēmumus pieņem neatkarīgi no citu domām. Šajā brīdī Zane nedaudz sakustējās un Marks pievērsās viņai.
– Выпей ещё вина, Занюта. Это для смелости.
Zane paklausīgi iedzēra no glāzes un pasmaidīja. Es nevarēju saprast, kas tiek plānots, bet skaidri zināju, ka tas ir kaut kas svarīgs.
Marks, pagriezies pret mani, pavēlēja: – Теперь иди и готовься. Мы уезжаем.
Es piecēlos un devos prom, mana sirds dauzījās kā traka. Mani pārņēma neizskaidrojams uzbudinājums, kas robežojās ar bailēm un dīvainu pieņemšanu. Es biju gatavs sekot viņu norādēm, pat nesaprotot, kur tas viss mūs novedīs.
2520
2
1 pirms nedēļas
-
19 pirms vairākām stundām
Vai es kļūstu par ma...ņu? 1.daļa
“JĀ, ŅEM MANI... AK, DIEVS... JĀ, DRĀZ ... OOOOO ... JĀĀĀĀAAA!”
Tas šķita tik neticami. Es dzirdēju šos vārdus un tie bija uzbudinoši, bet... bet es nespēju noticēt, ka tie ar tādu skaidrību un nopietnību plūda no MANAS mutes. Es nekad nebiju bijusi tāda, nekad nebiju lietojusi šādus vārdus vai izteikusi tos ar tādu atklātu un labvēlīgu attieksmi. Bet iepriekš es nekad neko tādu nebiju izjutusi. NEKAD. Manī bija 21cm garš un resns dzimumloceklis, kas ienāca manā mincītē un jau no pirmā ielaušanās brīža... neraugoties uz mincītes izstiepšanas sāpēm... mans ķermenis piedzīvoja to, ko es nekad nebūtu varējusi paredzēt. Es biju seksuālajās debesīs!Dzimumloceklis? Es šaubījos. Nē, nē, tas nebija dzimumloceklis. Es jau agrāk biju jutusi dzimumlocekli. Šis... bija PIMPIS. Tas bija garš, resns, dzīslots un ciets pimpis. Un tas bija neiedomājami uzbudinoši, kad tas piepildīja manu mincīti.Atvēru acis un paskatījos uz vīrieti, kas atradās starp manām kājām virs manis. Kā viņu sauca? Es labi neatcerējos. Es pacēlu galvu, lai ar neticīgām acīm paskatītos uz to milzīgo pimpi, kas ritmiski tika izvilkts no manas miklās mincītes un tad stumts atpakaļ iekšā. Bija brīži, kad viņa pimpis lēnām tika izvilkts pilnībā no manas ciešās mincītes, centimetru pēc centimetra atsedzot spīdošo pimpja miesu, bet tad stingri un spēcīgi stumts atpakaļ iekšā, lai atsistos manas mincītes dziļumos.Man aizrāvās elpa, kad es koncentrējos uz atkailināto pimpi, redzot katru centimetru un joprojām neticēju, ka es to visu ieņemu pat pēc pāris minūtēm, kad tas mani bija drāzis. DRĀZIS. Tas bija vienīgais veids, kā par to domāt. Tā nebija mīlēšanās. Tā bija drāšanās un pirmo reizi mūžā es to patiesi izbaudīju.Manas krūtis šūpojās un lēkāja ar katru viņa spēcīgo grūdienu. Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas. Turēt to, lai neticīgi skatītos starp kājām, man bija pārāk liela piepūle. Šķita, ka vienīgais, ko es patiešām vēlējos darīt, bija ļaut, lai no manas mutes līdzās elpai izplūst nemitīga elsu, stenēšanas un vaidu plūsma.Kad viņš satvēra manas potītes un pacēla tās uz augšu, es atkal atvēru acis. Viņš bija uzlicis manas kājas uz saviem pleciem, kas lika manam dibentiņam pacelties augšup un viņš turpināja iegūt mani. Es pamanīju vizuālas izmaiņas, kad viņa milzīgais pimpis no iekšpuses atsitās pret mana vēdera augšdaļu. MANS KUNGS! Es redzēju, cik dziļi viņš mani drāž, jo pimpja galviņai atsitoties pret manu vēdera iekšpusi izstiepa pauguriņu uz tā!Mana galva atkrita atpakaļ uz gultas un es turpināju stenēt un elsot.“Vai... tev... ir... labi?” viņš izrunāja vārdus, līdz ar katru spēcīgo grūdienu.“Ahhhhhh ... Kungs, jā... ak, jā... jā... jā, jā...” Es izdvesu starp savām elsām.Viņš iesmējās, kas atkal lika man atvērt acis. Viņš pasmaidīja, turpinot iegremdēt savu brīnišķīgo pimpi manā mincītē. Mani gurni bija piepacelti no gultas, manas potītes bija uz viņa pleciem un viņa mežonīgie grūdienu triecieni lika manām krūtīm lēkāt, bet augšstilbiem un kājiņām trīcēt.Mana mutīte pavērās “O” formā un es atkal aizvēru acis. Es jau biju izjutusi orgasmu uz viņa locekļa un jutu, ka nākamais orgasms strauji tuvojas.“Es tūlīt... beigšu,” viņš murmināja, it kā perfekti lasītu manas sajūtas. “Man... izvilkt…?”“NĒ!” Es kliedzu, atkal pārsteidzot sevi ar iekāres kaisli, kas mani bija pārņēmusi. “Nē... nē... Es gribu... to... sajust...”Viņš bija ļoti tuvu kulminācijai, nākamajā mirklī es sajutu, kā viņa pimpis vēl vairāk uzbriest un sāk pulsēt. Viņš dziļi un spēcīgi iegrūda savu pimpi un turēja to manī. Tad, īsi pirms mani pārņēma orgasms, es sajutu, kā viņa sperma ieplūst manī. Mans Kungs, tās bija tik daudz. Bet tā bija tikai pirmā šalts. Mana mincīte bija pilnībā piepildīta ar viņa pimpi... Kurp tad aizplūda visa šī sperma?Manas rokas atkrita pie sāniem, kamēr es aizsmakusi elsoju. Viņš joprojām bija manī, tad viņš maigi nolaida manas kājas uz gultas un mani celīši paplētās uz sāniem. Viņš noliecās pār mani, vispirms noskūpstīja katru krūtsgaliņu, tad skūpstīja manas krūtis līdz pat kaklam un tad ieskatījās manās acīs. Es viņam veltīju vāju smaidu, vislabāko smaidu, kādu vien varēju sakopot, taču šaubījos, vai tas pienācīgi atspoguļoja pateicību par baudu, ko viņš man bija sagādājis.Ar rokām apķēru viņu ap kaklu un pievilku tuvāk, lai kaislīgi noskūpstītu. Viņš atlaidās uz mana ķermeņa un viņa loceklis ik pa brīdim noraustījās manī, kamēr mēs skūpstījāmies un centāmies savaldīt savu elpošanu un sirdspukstus.Mēs kādu laiku tā gulējām un skūpstījāmies, līdz viņš lēnām atrāvās no manām lūpām. Viņš noskūpstīja manas krūtis un viņa loceklis izlīdēja no manas ciešās, ar spermu piepildītās mincītes. Vēl nekad sajūtas, kad mani pamet loceklis, nebija bijušas tik erotiskas un jutekliskas, mana mincīte savilkās ap to, it kā negribētu ļaut tam aiziet. Un mana mincīte nekad nav jutusies tik tukša kā tagad, kad šis skaistais un masīvais loceklis bija prom.Es piecēlos uz elkoņiem, lai viņu vērotu. Manas acis pievērsās logam, kura aizkari bija plaši atvērti. Nespēju noticēt, ka nebiju to pamanījusi agrāk un aizvērusi aizkarus. Mani pārņēma dīvains uzbudinājums, apzinoties to, ko biju darījusi spilgti izgaismotā telpā pie atvērtajiem aizkariem. Protams, istaba atradās piektajā stāvā, bet tomēr... Šāda izrādīšanās nebija tas, ko dara kārtīga sieviete, vai ne? Man pār seju pārskrēja smaids, kad loga atspulgā ieraudzīju sevi kailu gultā. Es izskatījos ļoti apmierināta. “Kārtīga” sieviete arī nesatiekas ar svešu vīrieti, lai tiktu izdrāzta.Savu uzmanību atkal pievērsu šim vīrietim, kurš pajautāja, vai es negribu ko iedzert no minibāra. Es viņam uzsmaidīju un piekrītoši pamāju. Viņš bija ne tikai ļoti izskatīgs un tāds kurš bija spējis mani pavedināt, bet arī īsts džentelmenis, jo viesnīcas istabiņu bija apmaksājis ar savu kredītkarti. Es vēroju, kā viņš piegāja pie mazā minibāra skapī zem televizora. Salīdzinot ar mani, viņš bija milzīgs: 180 cm garš un 100 kg muskuļu. Tad es atcerējos, ka viņš teica, ka apmeklē sporta zāli un izskatījās, ka viņš to uztver ļoti nopietni. Mans skatiens pārlaidās pa visu viņa ķermeni, kad viņš izņēma divas nelielas brendija pudelītes. Tad viņš pagriezās pret mani, norādot uz brendiju, es piekrītoši pamāju, acis pievērsusi citai milzīgajai lietai, viņa 21cm loceklim, kurš rotaļīgi šūpojās ar katru viņa kustību un spīdēja no mūsu abu šķidrumiem. Tas mani uzreiz uzbudināja un mana roka noslīdēja, lai glāstītu savu mincīti, kuru tas bija mazliet izstiepis un apmierinājis. Kaut ko šādu es biju izbaudījusi pirmo reizi dzīvē.Viņš atnesa man brendija pudelīti. Man bija jāsaņemas, lai atrautu savu skatienu no šī brīnišķīgā locekļa, kurš šupojās manā priekšā. Es pieņēmu brendiju un viņš noskūpstīja mani uz lūpām. Es nopūtos. Viss šis bija tik ļoti labi visos aspektos.Es nedaudz pagriezos uz sāniem, ar vienu roku turēju dzērienu un ar otras rokas pirkstu galiem viegli noglāstīju viņa muskuļotās krūtis. Es paskatījos uz viņu un redzēju, ka viņš mani vēro ar maigu smaidu. Jauns, spēcīgs vīrietis. Divdesmit gadus jaunāks par mani. Salīdzinoši zemu atalgots mehāniķis. Un es: 43 gadus “jauna” sieviete, labi atalgota, lielveikala vadītāja, mans 165cm, slaidais augums izskatījās trausls, salīdzinājumā ar viņa un pēc gadiem viņš varēja būt mans dēls.Manas pārdomas pārtrauca viņa pirkstu pieskāriens manām krūtīm un joprojām uzbudinātajiem krūšu galiņiem. Es pasmaidīju un paskatījos uz spēcīgajiem pirkstiem, kas bija pieskārušies manam trauslajam ķermenim. Es paskatījos un pasmaidot paliecos pret viņu. Viņš arī lēnām noliecās un šoreiz mēs skūpstījāmies mazliet ilgāk un kaislīgāk. Pēc brīža es atrāvos, lai atvilku elpu un mani pārņēma trīsas.Dievs... Es tikko piedzīvoju savu mūža labāko skūpstu un es reaģēju uz viņa lūpu pieskārienu kā pusaudze uz savu pirmo īsto skūpstu. Es sevi pazinu, tāpēc, pirms sāku sevi tiesāt un apšaubīt, es ātri izdzēru atlikušo dzērienu un noliecos pār viņu, lai tukšo pudelīti novietotu uz sānu galdiņa. Es paskatījos uz viņu, manas krūtis stipri piespiedās pie viņa krūtīm un atklāju, ka viņš mani uzmanīgi vēro, ar pirkstiem maigi glāstīdams mani no pleciem līdz pat kājiņām.Es uzgūlos pilnībā ar savu ķermeni uz viņa, skatoties viņam acīs. Manas kājiņas bija starp viņa atvērtajām kājām, viņa loceklis spiedās man vēderā un mani cietie krūšu galiņi bija iespiedušies viņa krūšu lejasdaļā, es sāku skūpstīt viņa krūtis un kutināt tās ar savu mēli. Viņš tikai vēroja mani ar maigu smaidu, ar pirkstu galiem turpinot glāstīt manus plecus un muguras augšējo daļu. Es ar skūpstiem slīdēju lejup pa viņa ķermeni, tad sajutu, kā viņa loceklis, kurš berzējās gar manu ķermeni lēnām sastingst, acīmredzami gaidot. Es noskūpstīju viņa vēderu un pacēlu galvu, lai paskatītos uz, iespējams, vienīgo reālo sešpaku, ko jebkad biju redzējusi... un vēl jo vairāk - aptaustījusi.Es virzījos zemāk pa viņa vēderu, līdz sajutu viņa locekļa galviņu sev pie zoda. Es nedaudz pavirzījos lejup un noskūpstīju to. Tajā mirklī loceklis sakustējās un, šķiet, vēl vairāk sastinga. Es paskatījos viņam acīs. Viņš joprojām smaidīja. Ko gan es gaidīju, ka viņš varētu liegt man mīlēt viņa locekli? Es vēl kaislīgāk noskūpstīju locekļa galviņu, tad nolaizīju locekļa kātu apmēram līdz pusei, tad pacēlu galvu un aplaizīju lūpas, it kā izbaudītu garšu un tieši to es arī darīju.“Es nekad neesmu...” Es klusiņām teicu samulsusi un kautrīgi paskatoties uz viņu.Viņš maigi pieskārās manam vaidziņam, “Tu nekad neesi sūkājusi pimpi?” viņš jautāja.Iespējams, es nosarku. Es pakratīju galvu, manām lūpām pieskarasot viņa vēl puscietajam loceklim, “Nedaudz ar bijušo vīru, bet... ne pēc...”. Es atkal nolaizīju lovekli, joprojām skatoties uz viņu. Es paņēmu tā galviņu starp lūpām un aplaizīju to ar mēli. “Es domāju,” es kautrīgi noteicu, ”ka mūsu kopējais nektārs... garšo ļoti labi.”Pēc tam es paņēmu dziļāk mutītē viņa locekļa galviņu, daļēji tāpēc, lai neredzētu viņa reakciju, bet galvenokārt tāpēc, ka manī radās izmisīga vēlme, par kuras esamību es pat agrāk nenojautu. Es neticēju, ka esmu laba locekļu sūkātāja. Man bija tik maza pieredze. Tas nebija kaut kas tāds, ko savā iepriekšējā laulībā biju pieradusi darīt līdztekus vairumam citu seksuālu lietu. Tomēr viņa pastāvīgi briestošais loceklis liecināja, ka es daru pareizi un tas mani iedrošināja veltīt tam vairāk uzmanības ar rokām un muti. No viņa mutes atskanēja kluss vaids, kas lika manai mutītei drošāk virzīties lejup pa cieto kātu, līdz locekļa galviņa atdūrās man rīklē un es norīstījos. Es ātri atvilku galvu atpakaļ, lai dziļi ieelpotu, bet tad turpināju savus pūliņus, glāstot, sūcot un laizot resno locekļa kātu, kurš atkal bija pilnībā uzbudināts.Es jutu, kā viņa rokas maigi pavelk man plecus. Joprojām glāstot viņa locekli ar mēli, es paskatījos uz viņu. Viņa uzmundrinošais maigais smaids bija nomainījies pret uzstājīgu izteiksmi.“Pagājušajā reizē es drāzu tevi,” viņš sāka, ”tagad ir tava kārta.” Manā sejā parādījās apjukums, es nebiju pārliecināta par viņa vēlmēm. Pie vainas mana nelielā pieredze. Es vienmēr biju uz muguras, kad mani mīlēja... bijušais vīrs. Viņš pasmaidīja, šķiet, saprata. Viņš viegli noglaudīja man vaigu, vienlaikus maigi un iedrošinoši smaidot. “Sēdies uz manis. To sauc par “Jātnieces pozu”.”Beidzot es sapratu, viņš izstiepa savas kājas un es pārmetu kāju pāri viņa gurniem. Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un berzēju savu ļoti miklo mincīti gar viņa cieto milzeni. Mana sirds paātrinājās, bet pa ķermeni pārskrēja kaisles vilnis. Divreiz? Vai es vienā naktī būšu izdrāzta divreiz? Un jau pēc pāris orgasmiem?Es apsēdos stāvāk un berzējos gar viņa cieto locekļa kātu. Tas bija apbrīnojami, kā viņa loceklis pašķīra manas lūpiņas, kad es virzījos gar to uz priekšu un atpakaļ. Locekļa galviņa berzās pret manu klitoru, tas radīja saldas trīsas visā manā ķermenī. Es sēdēju uz viņa, ar rokām glastot savas krūtis, bet ar gurniem slidināju savu mincīti uz priekšu un atpakaļ pa viņa locekli. Man patika šādi kaitināt viņu, bet viņa locekļa nepacietīgā noraustīšanās man lika saprast, ka ir pienācis laiks paņemt to sevī.Es pacēlos augstāk, pasniedzos sev starp kājām un pabīdīju viņa locekli, lai tas būtu vienā līmenī ar manu caurumiņu. Kad sajutu, ka tas tur ir, es nolaidos, lai locekļa galviņa varētu iespraukties manī. Es sajutu kā viņš ielauzās starp manām lupiņām, tad laidos vēl zemāk, tad vēl un vēl, es atkal vēlējos izbaudīt šos 21cm spēka.Kad sajutu to pilnībā sevī no manas mutītes atkal izlauzās elsas un maigas nopūtas. Es lēnām pacēlos uz augšu un uzmanīgi nolaidos atpakaļ. Viņš saspieda manus krūšu galiņus un mazliet pavilka tos. Atvēru acis, lai paskatītos uz viņu, viņš smaidīja un izbaudīja, kā es jāju uz viņa, ar viņa locekli pilnībā sevī.Es noliecos uz priekšu, lai viņu noskūpstītu un tad atzinos: “Tas ir...kas jauns. Tas viss... ir kas jauns, priekš manis.” Es viņu cieši noskūpstīju un maigi pajautāju, “Vai es to daru labi?”Viņš iesmējās, pievelkot manu seju vēl kaislīgākam skūpstam. “Tu esi lieliska. Vienkārši dari to, kas tev sagādā prieku un tas sagādās prieku arī man.” Kad es apsēdos atpakaļ, viņš vēl spēcīgāk saspieda manus krūšu galiņus. “Labs sekss,” viņš turpināja, ”daļēji ir eksperimentēšana un uzmanība. Jaunu lietu izmēģināšana un pielāgošanās tam, kas sagādā baudu tev un tavam partnerim.”Es pamāju un jau arvien ātrāk un straujāk jāju uz viņa locekļa. Bija sajūta, ka vairs nevaru bez tā iztikt, ka man bija jāizbauda vēl un vēl un vēl un jājūt viņa loceklis pilnībā sevī. Bet es arī gribēju, ļoti gribēju sajust, kā viņa sperma atkal piepildīs mani. Es nekad ... NEKAD ... agrāk nebiju tā jutusies.Katru reizi, kad es pilnībā uzsēdos uz viņa locekļa, viņš kairināja manu klitoru ar savu pirkstu. Es negaidot beidzu, mani pārņēma baudas viļņi…. un tad sajutu, kā viņa loceklis noraustās un sāk pulsēt, piepildot mani ar karstu spermu. Tad es uzgāzos uz viņa krūtīm. Es jutos ļoti izsmelta un ļoti apmierināta, guļot uz viņa ķermeņa un ne mazākajā mērā nebaidījos par savu svaru uz viņa, ņemot vērā, ka viņš bija gandrīz divreiz smagāks par mani. Es elsoju un atklāju, ka varu saspiest viņa locekli ar savas maksts muskuļiem, kad tas sāka zaudēt savu cietību un samazināties, tāpēc tas joprojām palika manī.Es jutos... ļoti apmierināta. Divreiz lieliski izdrāzta un sajutusi vairākus orgasmus. Es negribēju kustēties.
2506
2
3 pirms nedēļām
-
19 pirms vairākām stundām
Viens mirklis. (Ļoti īss stāstiņš)
Tajā brīdī es sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav. Mūsu dzīve un mūsu laulība mainīsies uz visiem laikiem. Tas bija tajā brīdī un es to visu varēju izlasīt tieši viņas acīs. Kad mana skaistā sieviņa bija piespiesta pie bāra aizmugurējās sienas, viņas apakšbiksītes bija norautas, kājiņas paplēstas un viņš bija starp tām ,bet es to visu vēroju aiz krūmiem, viņam nezinot.
Tad viņš lēnām sāka stumt savu locekli viņā. Es skatījos uz sievu un redzēju, ka viņas acīs ir gaidas un viņas lūpas tik maigi pavērās, kad viņa sajuta, kā viņš ienāca viņā. Skatiens, “Ak, mans Dievs, vai tas tiešām notiks?”, vienā mirklī pārvērtās pilnīgā pārliecībā, ka tas IR noticis. Viņš spiežas dziļāk. Sievas acis paplašinās, kad viņa sajūt, kas patiesībā ir īsts loceklis.
Visas šīs fantāziju un sarunu naktis bija novedušas līdz šim notikumam. Visi tie atklāsmes brīži un sarežģītās sarunas, visas tās neviltotās emocijas. Visi tie mēneši, pat gaidīšanas ilgie gadi un ziņkāre bija noveduši pie tā, kas ir noticis. Visas pārdomas un pārvērtības. Visa plānošana, viss darbs, visi meklējumi un domas, vai šī diena kādreiz pienāks un tagad šis brīdis beidzot ir klāt.
Sākumā viņš to dara lēnām un sievas acīs es redzu gan sāpes, gan baudu vienlaicīgi. Viņas acis joprojām ir pievērstas man un es varu redzēt, ka viņā ir neaizsargātība, mīlestība un iekāre vienlaikus. Viņa nedaudz sakustas. Viņš pārtrauc, lai pielāgotos, maigi ieejot vēl dziļāk. Līdz ar katru centimetru dziļāk es redzu viņas sejā tīru izbrīnu, gandrīz neticību.
Es redzēju, ka viņš jau uz pusi no sava locekļa ir manā sieviņā. Es pēkšņi aptveru, ka ir sasniegta robeža, līdz kurai es spēju sieviņu aizsniegt. Ar katru centimetru tālāk viņš iespiežas dziļāk, nekā es pats jebkad esmu bijis un dziļāk, nekā sieva jebkad ir piedzīvojusi. Savā ziņā viņš tagad ir ciešāk saistīts ar manu sievu nekā es jebkad būšu. Tā ir tik spēcīga atziņa. Tajā brīdī man sāka spiesties asaras. Tāpat tajā mirklī es redzu ka, visticamāk, arī viņa to apzinās.
Viņa mazliet ar grūtībām viņu uzņem, bet viņas skatiens man saka, ka viņa joprojām vēlas to visu un nevēlas, lai tas beigtos. Šajā mirklī viņa izjūt, kas patiesībā ir īsts izmērs. Pēc visiem šiem gadiem viņa beidzot izjūt lielu vīrieti, īstu vīrieti. Es priecājos par sievu.
Tagad viņa jau sāk skatienu pievērst viņam. Tikai uz sekundes daļiņu un tad atpakaļ uz mani. Bet tad atkal un atkal. Viņas skatienu frekvence pieaug. Es redzu, kā viņas acu zīlītes paplašinās, it kā viņa būtu apreibusi no kādas dīvainas narkotikas. Tajā mirklī viņas sejā es redzu gan neticību, gan ekstāzi. Tas ir skatiens, kādu es nekad neesmu redzējis viņas sejā. Tas ir skatiens, kas ļaujas, līdzīgs tam, kas ļauj krist gaidītā pakļāvībā.
Es skatos uz to un viņš jau ir gandrīz pilnībā iekļuvis manā sieviņā. Viņas mutīte ir plaši pavērta un viņa skatās uz viņu arvien ciešāk un dziļāk. Tad, kad redzu, kā viņš pēdējo reizi virzās uz priekšu, sievas acis satiekas ar manējām, lai gūtu pēdējo atbalstu. Viņš iespiežas viņā tik dziļi, cik vien var sasniegt un viņa nekontrolēti sten. Viņš ir tik dziļi manā sieviņā.
Tajā brīdī viņas galva noliecas atpakaļ un viņas acis aizveras. Viņš pieliecas un viņa mute pieskaras viņas lūpām. Viņš viņu dziļi skūpsta un viņa mēle tik cieši iekļūst manas sieviņas mutītē. Viņa tikai mirkli vilcinās un tad mežonīgā kaislībā skūpsta viņu pretī. Viņš sāk manu sieviņu neprātīgi drāzt. Viņa atver acis, tagad viņa skatās uz viņu, tikai uz viņu. Ne mirkli vairs neskatās uz mani. Vairs nav vajadzības.
Tajā brīdī es saprotu, ka viņa tagad pieder viņam. Es viņai vairs neesmu pat klāt, sieva ir tikai un vienīgi viņa. Tagad viņa viņam ir pilnībā pakļauta. Es atkāpjos atpakaļ, it kā tagad traucētu. Tajā brīdī es saprotu, ka viss ir mainījies. Viņas stenēšana tagad pastiprinās un es savā prātā cīnos ar savām domām.
Pirms paspēju tās apkopot, sākas sievas pirmais no daudzajiem spēcīgajiem orgasmiem.
Ja, Jums patīk mani stāsti, rakstiet man. Man ir blogs, kurā publicēti visi mani stāsti.
2641
6
1 pirms mēneša
-
19 pirms vairākām stundām
Mans stāsts - beigas. (Geju tēma.)
Vispirms iesaku izlasīt stāsta sākumu, citādi neizpratīsiet šo daļu!
Kad es atgriezos mājās, domas plūda manā galvā kā neremdināms straumes virpulis. Šī pieredze manī bija radījusi sajūtu lavīnu – kaunu, izbrīnu par sevi un dīvainas piepildījuma sajūtas. Mājās es biju viens, mana līgava Līga bija devusies uz brīvdienām apciemot savus vecākus.Stāvot pie spoguļa vannas istabā, es vēroju savu atspulgu. Mana mutīte vēl šķita mazliet jutīga un galvā joprojām atbalsojās vārdi. "Kāds tev mazs klitoriņš... Varu derēt, ka tava draudzene sapņo par ko daudz lielāku." Šie vārdi dzēla, bet dīvainā kārtā arī uzbudināja, lai gan es pats vēl nespēju pilnībā pieņemt šo sajūtu. Es mēģināju sevi izprast. Vai tiešām ši doma mani uzbudina? Un kā ar mani? Vai es vēlos to atkārtot? Kā būtu, ja es pieņemtu savu apslēpto būtību, savu otro es? Kamēr par visu šo domāju mans telefons iepīkstējās, bija pienākusi ziņa."Es ceru, ka atceries manu norādījumu – atbrīvojies no visa ķermeņa apmatojuma. Vēlos, lai mūsu nākamajā reizē tu būtu gatavs pilnīgi visam!"Mana sirds sāka pukstēt straujāk. Es iztēlojos, kā es to darīšu un pieķēru sevi pie domas, ka vēlos izbaudīt vēl vairāk. Šī sajūta bija mulsinoša, tomēr neapturama. Es sapratu, ja es tikšos ar viņu vēlreiz, viņš mani iegūs visos veidos! VISOS! Vai es TO gribu?
***Sestdien es pamodos jau pēc pusdienlaika. Es piegāju pie vannas istabas spoguļa un paskatījos uz sevi vēlreiz. Tad iegāju dušā un kārtīgi nomazgājos, es paņēmu skuvekli un ķēros pie darba. Es nebiju no spalvainākajiem puišiem, tādēļ tas man neradīja lielas grūtības. Grūtāk bija ar padusēm, kājām un intīmo zonu, kā arī dibentiņu.Kad izkāpu no dušas es biju pilnībā gluds, man patika šīs gludā ķermeņa sajūtas. Aizgājis uz guļamistabu es ielūkojos spogulī, mans ķermenis likās svešāks, bet bija kļuvis arī savādi pievilcīgs. Es apsēdos gultā, paņēmu Līgas ķermeņa krēmu, kuru viņa parasti izmantoja un sāku to maigi smērēt uz sava ķermeņa. To darot es sajutos, kā sieviete un atkal ļoti uzbudinājos. Nevaldot pār savu prātu, es paķēru telefonu un nofotografēju savu gludo ķermeni spogulī, kā apstiprinājumu, ka esmu bijis paklausīgs.Tad ar trīcošām rokām un adrenalīna pieplūdumu ķermenī, es nosūtīju šo bildi viņam. Pēc pāris minūtēm mans telefons atkal nopīkstēja un es saņēmu īsu, kodolīgu atbildi."Laba meitene. Tieši tā, kā es teicu."Šī ziņa man radīja sajūtu, ka es biju izpildījis svarīgu uzdevumu un gandarījums, kas sekoja bija gan mulsinošs, gan uzbudinošs. Es sapratu, ka vēlos saņemt vēl vairāk norāžu un pavēļu. Šī sajūta radīja dīvainu piepildījumu, ko līdz šim nebiju izjutis. Neilgi pēc iepriekšējās ziņas es saņēmu vēl vienu.“Esmu par tevi un tavu topošo līgavu Līgu uzzinājis visu, Kristap! Neuztraucies! Es vēlos uzzināt vairāk par Līgas gaumi. Aizej un nofotogrāfē viņas apakšveļas atvilktni! Ātri! Starp citu, esmu Gvido!”Es sajutu, kā mana sirds sāka dauzīties straujāk un uz mirkli apdomāju šo pavēli. Tas bija vēl viens solis tālāk, intīms pārbaudījums, kas šķita gan aizraujošs, gan satraucoši uzbudinošs. Bet es zināju, ka vēlos izpildīt šo uzdevumu. Es nofotografēju vairākas bildes ar Līgas apakšveļu un nosūtīju tās Gvido. Atbilde atnāca ļoti ātri.“Līga ir neķītra mauciņa, vai ne? Tagad uzvelc viņas melno apakšveļas komplektu: krūšturi, biksītes un zeķes ar zeķturi. Pēc tam nofotografē sevi, lai es redzu pilnībā! Gaidu!”Es jutos satraukts un nervozs, bet arī dziļi ieinteresēts un saviļņots par šo pavēli. Uzvilkt Līgas melno apakšveļas komplektu, bija kā pārkāpt vēl vienu robežu, bet es to nespēju ignorēt.Kad biju saģērbies, es piegāju pie spoguļa un paskatījos uz sevi. Melnais krūšturis cieši piegūlās manam ķermenim, zeķturis stingri piekļāvās gurniem un zeķes glīti apskāva manas kājas. Skats, kas pavērās spogulī, bija pavisam negaidīts – es ieraudzīju trauslu un pasīvu savu versiju, manī pieauga negaidīts uzbudinājums.Es uzmanīgi nofotografēju sevi un cenšoties nezaudēt drosmi, nosūtīju attēlus. Atbildes ziņa bija īsa un tieša:"Tagad tu izskaties kā īsta meitene. Labs sākums. Paturi šo ainu prātā – šis ir tikai sākums tavam jaunajam ceļam."Mana sirds pukstēja ātri un spēcīgi un es jutos, kā kaut kā jauna sākumā, ko pats vēl nesapratu pilnībā. Šī loma mani arvien vairāk pārņēma.Līdz trešdienai biju rūpīgi pārdomājis visu piedzīvoto, analizējot katru sajūtu un emociju, kas mani bija pārņēmusi pēdējo dienu laikā. Šīs pieredzes mani mainīja – es jutos kā iepazinis jaunu sevis daļu, kuru nebiju apzinājies iepriekš. Un pēc ilgām pārdomām es sapratu, ka tas viss man sniedz piepildījumu. Es pieņēmu lēmumu – pieņemt sevi tādu, kāds esmu, ar visām šīm jaunajām sajūtām un lomām, kuras līdz šim biju slēpis pat pats no sevis.Tomēr, jo vairāk par to domāju, jo vairāk parādījās arī jautājumi. Ko darīt ar šo jauno apziņu? Vai dalīties ar to kādam, kurš ir man tuvs? Mans prāts atgriezās pie Līgas, manas līgavas, kura vienmēr bija bijusi man blakus. Vai viņa sapratīs? Vai viņa būs gatava pieņemt mani tādu, kāds esmu? Taču doma par šīs pieredzes atklāšanu viņai manī radīja nevēlamu baiļu sajūtu.Pagaidām nolēmu turēt visu pie sevis. Šī bija jauna pieredze, kuru es pats vēl tikai sāku izprast, un man nebija skaidrs, kā to pateikt Līgai tā, lai nezaudētu viņas uzticību un mīlestību. Es jutu, ka man vajag laiku, lai patiesi saprastu šo sevis daļu un iekļautu to savā dzīvē. Un tā nu trešdienas pēcpusdienā, sēžot viens savā istabā un pārdomājot visu, es mierīgi elpoju, zinot, ka esmu pieņēmis šo lēmumu. Pagaidām turpināšu šo ceļu vienatnē un klusumā, ļaujot tam manī nobriest.Kad saņēmu ziņu no Gvido viss kļuva vēl interesantāks. Es atvēru ziņu un sāku lasīt:"Gatavo sevi piektdienas vakaram. Deviņos vakarā būsi bārā "Tumšie Vārti". Istaba jau ir noīrēta. Tevi sagaidīs Veronika stāvlaukumā, viņa pavadīs tevi uz augšu. Esi precīzs!"Ziņa bija īsa un tieša, taču man uzreiz radās jautājumi. Veronika? Es nesapratu, kas viņa ir, bet šī mistērija mani vēl vairāk ieintriģēja. Nezināmais mani vilināja, bet vienlaikus bija arī jādomā par Līgu.Vakarā, kad Līga atgriezās no darba, mēs sēdējām pie vakariņām un es, meklējot piemērotos vārdus, sāku sarunu. Tomēr pirms es vēl paspēju pieminēt savus piektdienas plānus, viņa sāka runāt pati."Es gribēju tev pateikt, ka šajā nedēļas nogalē es nebūšu mājās," viņa teica, nedaudz it kā sakautrējusies un izvairoties no mana skatiena. "Man plānota meiteņu izbraukuma ballīte ar draudzenēm. Tāda kārtīga atpūta visām brīvdienām."Viņas sejā parādījās pavisam viegls sārtums, kas mani mulsināja. Tas nebija viņai raksturīgi. "Uz visām brīvdienām?" es vaicāju, pie sevis prātojot, vai šie "draudzeņu plāni" patiesi bija tik nevainīgi, kā viņa teica.Jā, viņa pamāja, joprojām izvairoties no mana skatiena. "Jā, būs jautri. Varēšu atslēgties no visa."Es sajutu dīvainu vilkmi jautāt vairāk, bet beigās pasmaidīju un piekritu, "Tad laikam arī man piektdien sanāks tikties ar pāris sen nesatiktiem draugiem." "Jā, protams," viņa atbildēja mazliet pārāk ātri, it kā atvieglota, ka arī man būs savi plāni.Kad viņa devās uz citu istabu, es apskatīju vēlreiz Gvido ziņu. Piektdiena bārā, noslēpumainā Veronika un noīrēta istaba – tas viss mani gan satrauca, gan vilināja. Pagaidām nolēmu neuzdot vairāk jautājumus, ne Līgai, ne arī Gvido. Šķita, ka atbildes gaida tieši piektdienas vakarā.Piektdienas vakars beidzot bija klāt un es ierados "Tumšajos Vārtos" laicīgi, kā Gvido bija norādījis. Kamēr vēl stāvēju stāvlaukumā, pie manis piegāja sieviete. Viņa bija eleganta, ar pārliecinošu, vērtējošu skatienu."Vera," viņa teica, pasniedzot roku. "Man uzticēts tevi pavadīt."Viņas acīs bija kāda īpaša dzirksts, kas lika man sajusties nedaudz nervozam. Kamēr viņa mani veda pa gaiteni uz numuriņu 3, mēs gājām garām otrajam, kas bija blakus, no tā plūda nepārprotamas skaņas, kas nāca cauri durvīm. Lai gan skaņas izolācija bija laba, es skaidri izšķīru vairākas rupjas, vīrišķīgas balsis, kas sajaucās ar sievietes kaislīgiem elsieniem. Par šo Vera vienkārši pasmaidīja, neko nesakot un turpināja mani vest tālāk.Kad viņa atvēra durvis uz istabiņu, mani sagaidīja šokējošs skats – uz gultas atradās kāzu kleita. Mana sirds sažņaudzās, kad es to atpazinu. Tā bija Līgas kleita, bez šaubām. Blakus tai bija baltas apakšveļas komplekts un klizmas ierīce, kas visu padarīja vēl neērtāku. Blakus guļošajām lietām atradās zīmīte:"Sagatavojies kārtīgi un uzvelc visu šo. Tev laiks līdz 23:00. Tētuks."Veras lūpu kaktiņos parādījās viegls smaids, viņa šķita izbaudām šo mirkli, vērojot manu reakciju."Tad jau lai veicas," viņa teica un ar vieglu smīnu aizvēra aiz sevis durvis, atstājot mani vienu. Pār mani pārslējās neizpratnes un satraukuma sajūta. Kamēr es stāvēju, prātojot, kā rīkoties, sajutu, kā pār mani nāk arī intriga – kas vēl šajā vakarā mani sagaida?Es zināju, ka man ir apmēram divas stundas, lai sagatavotos. Līdzko Vera aizgāja, es uz mirkli apsēdos, mēģinot sakopot domas un elpu, bet ar katru minūti arvien skaidrāk sapratu, ka nav laika vilcināties.Es devos uz vannas istabu un ļāvu sev uz brīdi iegrimt dušas siltajos ūdens strūklās. Ūdens noskaloja ne tikai ķermeni, bet arī daļu no manām bažām un apjukuma. Pēc rūpīgas mazgāšanās es ķēros pie nākamā uzdevuma. Klizma, lai arī tas bija savādi, es izpildīju norādījumus precīzi. Process bija gan tīrījošs, gan savā ziņā rituāls – kā noskaņošanās tam, kas vēl priekšā.Atrodoties vannas istabā, caur ventilāciju bija dzirdamas skaņas no otrā numuriņa. Rupjas balsis sajaucās ar intensīvām sievietes elsām. Šķita, ka kaisle un spēle šajā vietā ir gandrīz fiziski jūtamas. Prātoju, vai arī šī istaba kļūs par vietu, kur klusumam nebūs vietas?Kad biju atgriezies pie gultas, kur mani gaidīja Līgas kāzu kleita un baltā apakšveļa, sajutu vieglu trīsas sajūtu, it kā pār mani pāršalktu vēl viena realitātes vēsma. Redzēt viņas kāzu kleitu man priekšā, gatavojoties tai pieskarties, šķita sirreāli.Vispirms uzvilku baltās, smalkās mežģīņu biksītes. Audums bija patīkami maigs un es sajutu, kā tās cieši piekļāvās maniem gurniem un ieskāva manu mazo draudziņu. Nākamais bija krūšturis, kura smalkie mežģīņu raksti un vieglais audums piešķīra tam vieglu un delikātu sajūtu. Kad krūšturis bija vietā, tas pilnībā pielāgojās manam ķermenim, it kā būtu veidots tieši man.Kad biju izvilcis no iepakojuma balto zeķu pāri, es uzmanīgi uzvilku tās, izbaudot, kā tās pieguļ manām kājām un piešķir tām gludu, izsmalcinātu izskatu. Zeķturis, kas eleganti aptvēra manus augšstilbus, papildināja visu, padarot izskatu nevainojamu un pārdomātu.Beidzot pienāca kārta kāzu kleitai. Pirksti viegli trīcēja, kad to pacēlu un ļāvu tai slīdēt pāri pleciem, tā pieskārās manam ķermenim, kā plūstošs zīds. Tā noslīdēja gandrīz līdz ceļiem, atstājot atsegtas manas kājas, kuras šajā apgaismojumā šķita īpaši garas un sievišķīgas. Stāvot pie spoguļa, es pirmoreiz sajutu savu augumu tādā tēlā – mani pārņēma izbrīns un patīkams pārsteigums par to, cik skaistas un graciozas izskatās manas kājas šajā tērpā.Es pagriezos sāniski, apbrīnojot, kā kleitas smalkais piegriezums padara manu siluetu trauslu un maigu. Kleita man piešķīra to sievišķīgo vieglumu un rotaļīgumu, kādu nekad iepriekš nebiju piedzīvojis un es izbaudīju šo jauno, negaidīto sajūtu, kas pārņēma mani. Es biju ļoti uzbudināts un viss šis man šķita ļoti pareizi.Es stāvēju pie spoguļa, apbrīnojot savu atspulgu un iztēlojoties, kāds būs Gvido pirmais iespaids, kad viņš ieraudzīs mani šajā kleitā. Līgas kāzu kleitā, it kā līgava, kura gatava pirmajam mirklim. Kā viņš reaģēs? Domās jau jutu viņa vērtējošo skatienu, taču realitātē mani atgrieza skaļš motocikla rūciens no ārpuses. Es uzreiz sapratu, ka tas ir viņš.Brīdi vēlāk pie durvīm atskanēja klauvējiens – drošs un pārliecināts. Sirds sāka pukstēt vēl straujāk. Ar katru soli tuvāk durvīm, es sajutos arvien vairāk kā līgava savā kāzu naktī, kurai jāatver durvis un jāsper pirmais solis pretī nezināmajai nākotnei.Es dziļi ievilku elpu, viegli aizglaudu kleitas malu un pacilātā noskaņojumā, atvēru durvis, sastopot viņa skatienu.“Oho,” viņš skaļi novērtēja, “tu nu gan izskaties, kā karsta, drāžama līgaviņa!”Manas acis iepletās no šiem vārdiem un es tikai varēju cerēt, ka neviens to nedzirdēja.“Vai tu mani aicināsi iekšā, mazo lēdij?” Gvido jautāja.“Jā, lūdzu… nāc iekšā, Tētuk.” Es nočukstēju.Es biju ļoti uzbudināts un mans liktenis bija izlemts. Es kļūšu par Gvido sissy meiteni. Viņš pagāja man garām un viņa acis pētīja mani vienkārši, kā iekāres objektu, es aizvēru durvis. Es pats neapzināti vēlējos, lai viņš mani iekārotu.“Vai tu sagatavojies kārtīgi, kā es liku?” Gvido jautāja.“J-jā…. Tētuk, es izpildīju visu!” Mazliet nervozi es atbildēju.Viņš strauji pietuvojās man un atspieda mani pret durvīm. Es jutos tik trausls salīdzinājumā ar viņu. Gvido seja bija ļoti tuvu manējai un viņš skatījās man tieši acīs.“Tu esi ļoti skaista meitene un šonakt tu ieņemsi manu pipeli… Tētuks laupīs tavu nevainību. Tu to vēlies, mīlulīt?”Kamēr viņš ar savu ķermeni bija iespiedis mani pret durvīm, mana vīrišķība izgaisa nezināmās tālēs. Es biju Gvido meitene un viņš to zināja.“Jā, Tētuk!” Es nočukstēju.Gvido roka glāstīja manu augumu, tad nonāca augstāk un piepacēla manu gludo zodu…. Viņa lūpas kāri piespiedās manām. Manī pāršalca nevaldāmas kaisles sajūtas, es aizvēru acis un atbildēju viņa skūpstam. Gvido mēle ielauzās starp manām lūpām un pirmo reizi dzīvē es kaislīgi skūpstījos ar vīrieti. Man patika viņa rupjums un neskūtā seja.“Mmmmmm..” es vaidēju viņam mutē.Gvido cieši satvēra manus gurnus un iespieda vēl stiprāk pret durvīm. Es jutu kā viņa masīvā locekļa paugurs piespiežas manam vēderam, kamēr viņa mēle dejoja pa manu mutīti. Instinktīvi ar rokām es apķēru viņa muskuļoto ķermeni. Mūsu mēles dejoja kamēr mūsu lūpas bija kā saaugušas kopā. Tad viņš atrāvās, bet viņa seja palika diezgan tuvu manējai, es tikai spēju saldkaisli noelsties.“Tu vairs neesi vīrietis, vai ne?” Viņš jautāja skatoties man acīs.Es ātri piekritu ar galvas mājienu.“Tu esi meitene. Pasaki to!” Viņš pavēlēja dziļā, dominantā balsī.“Es esmu meitene.” Es atbildēju.“Tev nav pipeles, tev ir klitors!” Viņš turpināja.“Man ir klitors.” Es teicu, jūtot, kā tas sakustējās manas līgavas biksītēs.“Es izpisīšu tavu pežu!” Viņš teica ar vēr lielāku dominējošu spēku.“Jā, tu izpisīsi manu pežu.” Es piekritu. Un viņš plaši pasmaidīja.“Tu vairs neesi Kristaps.” Tad nopauzējis ielūkojās dziļāk man acīs, “Kopš šī brīža…. tu esi Kristina!”Tad Gvido atkāpās soli atpakaļ.“Tagad dosimies pie gultas, kur es tevi pisīšu, kā vīrs, kurš piš savu jauno sievu, kāzu naktī!” Viņš pavēlēja.Un es paskatījos uz gultu ar pilnīga samierinājuma sajūtu, par to, kas notiks."Gulies gultā, mauka, Kristina un paplēt kājas," Gvido pavēlēja.Es ar ceļgaliem uzkāpu uz gultas un kāzu kleita sakrokojās ap manām kājām. Pagriezos, apgūlos uz muguras un izplētu kājas šī apbrīnojamā vīrieša priekšā. Baltā kleita pārklāja manu ķermeni un redzamas bija tikai manas kājas baltajās zeķēs.Es vēroju, dziļi elpodams, kā Gvido sāk izģērbties. Vispirms viņš novilka kreklu un tad džinsus. Viņa ķermenis bija kā mākslas darbs – īsta dominējoša vīrieša tēls. Muskuļi izcēlās, kad viņš novilka apakšbikses, manas acis piesaistīja viņa pus uzbudinājuma stāvoklī esošais, masīvais loceklis.Viņš pasmaidīja, kad nometās uz gultas un nostājās starp manām kājām. Viņa spēcīgās rokas satvēra manas potītes un paplēta kājas vēl platāk.Viņš saņēma kāzu kleitas apakšmalu un lēnām to pacēla augstāk un augstāk, atsedzot manas kājas baltajās zeķēs, kas tiešām izskatījās kā sievietes kājiņas.Tieši tā es tagad jūtos... Es biju sieviete.Apzināšanās pilnībā mainīja manu prāta stāvokli. Visos iespējamos veidos es biju sieviete. Gvido piecēla kāzu kleitu pāri maniem gurniem un piespieda to pie gultas uzliekot manas rokas uz tās, lai es varētu viņu redzēt. Ar izplestām kājām es varēju redzēt baltās biksītes un mazu izspiedumu, kura vidū jau sāka veidoties slapjš plankums. Tad Gvido piespieda savu plaukstu manam pauguriņam un no manis izlauzās vaids."Mmmmmmh!" es noelsos, cieši satverdams kāzu kleitu."Tev ir liels klitors priekš meitenes," Gvido noteica, skatoties uz mani. "Vai esi pārliecināta, ka tas nav vienkārši mazs pimpītis?""Nē!" es iekliedzos, kad viņa plauksta slīdēja augšup un lejup pa manām biksītēm. "Tas ir mans klitors! Man nav pimpīša!""Vai esi pārliecināta?" Gvido jautāja, turpinot mani berzēt. "Es neesmu gejs, es nedrāžu vīriešus. Vai tu esi Kristaps?""Es esmu Kristina!" es ievaidējos un manas kājas noraustījās. "Es esmu meitene! Es esmu meitene, Tētuk!"Kad izdzirdēju savus vārdus, sajutos nožēlojami, taču nespēju apstāties."Laba meitene," Gvido čukstēja, satverot manus augšstilbus un piepaceļot manas kājiņas augstāk, lai mani ceļgali atrastos man pie sejas. "Paskatīsimies uz šo tavu nevainīgo pežucīti!"Viņš pabāza vienu pirkstu zem manām biksītēm starp dibena vaidziņiem un pavilka tās sānis. Mans klitoriņš palika nosegts un berzējās pret biksīšu zīdaino audumu. Manas kājiņas bija paceltas un dibentiņa vaidziņi palēsti, es sajutu Gvido elpu pie sava gludi izskūtā caurumiņa.“Mmmmm…, vai vēlies, lai Tētuks palaiza tavu pežiņu?” Gvido pajautāja ar kaisli balsī.“Jā, Tētuk.” Es izdvesu.Un tad es sajutu, kā viņa mitrāun kārstā mēle pārbrauca manai pežiņai.“Ooooohhhh…. mmmmmh!!” es vaidēju.“Mmmmm,” Gvido baudīja, “Cik lieliska un cieša pežiņa.”Viņa mēle atgriezās pie mana caurumiņa un es biju ekstāzē. Es nespēju noticēt, ka iepriekš to nekad nebiju pamēģinājis. Bet iepriekšējai dzīvei vairs nebija nozīmes, tad es biju Kristaps. Kristinas dzīve tik tikko sākās.Gvido to darīja, kā ļoti apveltīts ar lielu dzīves pieredzi.“Mmmm… man ir tik labi,” es vaidēju. “Šīs sajūtas ir fantastiskas.” Kad jutu kā Gvido mēle mazliet ielauzās manā šķirbiņā, man likās ka beigšu.“Aaaaaaa…” es stenēju, smagi elpojot. “Tētuk, man patīk kā tu to dari!” Manu vaidu tonis paaugstinājās un es izklausījos pēc īstas sievietes. Viņš turpināja laizīt manu mincīti vēl kādu laiku, katra sekunde man likās, kā mūžība un nevēlējos, lai tas beigtos, bet tomēr katram mirklim pienāk savas beigas.“Labi, Kristina,” teica Gvido pieceļoties sēdus, “Tagad paraujies.”Es piecēlos uz celīšiem un parāvos uz vienu gultas malu, mana kleita noslīdēja atpakaļ ieņemot savu vietu. Gvido ieņēma manu iesildīto vietu gultā un apgūlās uz muguras. Viņa loceklis pilnā spēkā stāvēja.“Nāc un pasūkā sava Tētuka pipeli, pirms es uzlauzīšu tevi.” Viņš pavēlēja.“Labi, Tētuk!” Es pazemīgi piekritu un notupos starp viņa kājām. Es saņēmu Gvido lielo locekli savās rokās un apķēru to ar savām lūpiņām.“Mmmmmm….,” es vaidēju, kandrīz jau biju aizmirsis cik labi viņa loceklis garšoja. Es prātoju vai tik labi ir visi locekļi?“Tieši, tā, mauciņ,” Gvido stenēja. “Sūkā manu pipeli, jā!”Es viņam sūkāju tik aizrautīgi, kā to darītu kāda prostitūta. Pēc dažām minūtēm viss viņa loceklis un manas lūpas bija pārklāti ar siekalām. Tad Tētuks… es domāju Gvido aiz matiem piepacēla manu galvu.“Manā džinsu kabatā ir lubrikants. Paņem to!” Viņš pavēlēja un es nekavējoties to izdarīju, tad atgriezos atpakaļ.“Tagad nāc uz manis,” viņš pavēlēja.Es piepacēlu kāzu kleitu un apsēdos uz viņa kājām ar saviem celīšiem katru savā pusē. Nemaz negaidot instrukcijas, es izspiedu lubrikantu savā rokā un uzsmērēju to viņa loceklim. Tad ar kreiso roku pavilku savas biksītes sāņus un uzsmērēju lubrikantu uz sava, nu jau drīz, ne tik nevainīgā caurumiņa.“Labi, Kristina, tagad tu pati uzsēdīsies uz manas pipeles, lai maigi zaudētu savu nevainību… un tad, kad būsi uzlauzta, Tētuks tevi izpisīs, kā nākas!”Es viegli iekodu savā apakšējā lūpā un pamāju. Es vairs nebiju sevi cienošs vīrietis. Tagad es biju meitene, kuru Tētuks…. pisīs… un padarīs par sievieti. Es ar roku satvēru viņa locekli un pabīdījusies augšup, notēmēju locekļa galviņu pie savas šķirbiņas. Es pēdējo reizi dziļi ievilku elpu, pirms kļuvu par kādu, kurā ir īsts vīrieša loceklis. Un tad…. es laidos lejup.Lubrikanta un siekalu sajaukums visu padarīja vieglāku, bet viņa loceklis bija ļoti liels un mana pežiņa ļoti cieša.“Tu esi ļoti liels.” Es vaidēju.“Tu to spēsi, meitenīt,” Gvido čukstēja. “Tam ir vajadzīgs laiks, nesteidzies!”“Labi… labi…,” es vaidēju. Es stavēru ciešāk Gvido locekli un atkal laidos lejup. Mazliet vairāk… mazliet vairāk.“Aaaaiiiii…,” es skaļi ievaidējos, kad mans caurumiņš padevās un viņa locekļa gaviņa ielauzās mazliet iekšā, tad es laidos vēl mazliet zemāk, loceklis vēl mazliet pavirzījās dziļāk manī.“Laba meitene!!” Gvido ievaidējās.Mans caurumiņš cieši, kā spīlēs apskāva viņa milzīgo locekli. Es sajutu, kā tas pulsēja uz viņa locekļa, kamēr mans ķermenis trīsēja un drebēja. Mana elpošana kļuva nevienmērīga, es mēģināju noturēt viņu sevī.“Tev ir…. tik…. resns…,” es smagi elsojot gandrīz vai izkliedzu.“Tu pie radīsi pie tā, mauciņ!” Gvido mierināja. Es iekodos savā lūpā un novaidējos.Es smagi elsoju mans caurumiņš likās nenormāli izstiepts. Labi, ka Gvido bija pacietīgs un deva man laiku pierast un pēc pāris minūtēm mans caurumiņš sāka mazliet atslābt.“Paliek labāk…,” es izdvesu.Ar vienu roku es vēl turēju viņa locekli, bet ar otru biju atspiedies uz Gvido krūtīm. Tad es pavirzījos vēl nedaudz uz leju.“Mmmmmhhhhh…!” Es vaidēju, kad viņa loceklis vēl dziļāk ienāca manī. Mans caurumiņš cieši apķēra viņa locekli, bet es laidos zemāk… un zemāk… un zemāk. Likās, ka viss mans ķermenis bija piepildīts ar viņa locekli un es centos savaldīt elpu.“Gandrīz jau pilnībā!” Gvido vaidēja.Tu to vari, teicu sev. Pēdējā, dziļā ieelpa un….“Mmmmm… Jāaaa…!” Es kliedzu, kad loceklis pilnībā iegāja manī un Gvido olas atspiedās pret manu dibentiņu.“Jāaaa!” Gvido norūca un stingri satvēra mani aiz gurniem. “Tagad nekad vairs nedomā par sevi, kā puisi! Tu vairs tāds neesi! Tu esi ieņēmusi pimpi savā pežā! Tas maina personību! Tu vairs nekad nebūsi tāda kā agrāk! Tagad tu kļuvi par sissy-mauku, kuru drāž īsta pipele!”Manu ķermeni pārņēma baudas lavīna. Es sāku nevaldāmi drebēt.“Jāaa…, Tētuk!!” Es vaidēju un mans klitoriņš sāka piepildīt manas biksītes ar šķidrumu.“Nu gan tu mauka!!!” Mans Tētuks rupji nolamājās, bet es turpināju vaidēt, kā lēta ielene.Mans ķermenis sašļuka un es uzkritu uz Tētuka krūtīm. Viņa loceklis vēl bija dziļi manī, kad viņš aiz matiem pacēla manu galvu no savām krūtīm un dziļi noskūpstīja uz lūpām, es viņam atbildēju ar to pašu. Tad es sajutu, kā ar lēnām kustībām viņa loceklis sāka kustēties manī. Turp un atpakaļ.“Tagad tu esi mana mauka. Vai ne?” Tētuks čukstēja man.“Jā, Tētuk, es esmu tava mauciņa, tava meitene.”Locekļa kustības manī kļuva straujākas.“Vai tu gribētu, lai Līga izbaudītu īstu vīrieti, kā es?” Viņš jautāja man pie auss, turpinot maigi pist mani.“Mmmmm…, Tētuk! Jā!” Es vaidēju un sāku lūgties. “Pis mani! Pis mani, kā mauku, Tētuk!”Tētuks ar pirkstiem satvēra mani pie kakla un pievilka manu seju pie savas.“Tu tiešām to vēlies, kuce? Tu gribi, lai tevi izdrāžu kā mauku, kāda arī esi?”“Jāaaaa!!” Es vaidēju. “Es to vēlooooos!!!!”Bez mazākās piepūles Tētuks mani apgrieza, lai es atrastos četrāpus. Tētuks satvēra kāzu kleitu un pārvilka to pāri manam mugurai.Kad pagriezu galvu, ieraudzīju sevi pilna auguma spogulī.Es biju četrāpus, ar kāzu kleitu pār ķermeni un baltām biksītēm, pavirzītām uz vienu pusi. Es biju meitene... Es biju Gvido meitene.Tētuks nostājās uz ceļiem aiz manis un vēl nevarēju saprast, kā viņa loceklis bija varējis ieiet manī pilnībā. Ar vienu roku viņš satvēra mani aiz gurna un ar otru turot savu locekli, to ievadīja manī.“Oooooooohhhhhh….!” Es ievaidējos izliecot muguru.“Tā tik ir viena cieša peža!” Tētuks norūca un uzšāva man pa dibentiņu pļauku.“Tā ir tava peža!” Es vaidēju. “Tava peža un tava mauciņa!”Tētuks satvēra mani ar abām rokām aiz gurniem un sāka reāli drāzt.“Jā…. mmmmm…. Tētuk, esmu tava!” Es vaidēju.Man bija jāpieliek spēks, lai no mežonīgajām Tētuka kustībām es nenogāztos gultā. Viņš spēcīgi drāza mani pilnā garumā. Mans klitoriņš turpināja berzēties gar biksītēm.“Tētuk… Tētuk… Tētuk, es beigšu!” Es smalkā balsī vaidēju.“Tu gatavojies beigt, kad mans pimpis ir tavā pežā?!” Tētuks rūca, ārdot manu nu jau ne nevainīgo caurumiņu.“Es…… bbbeeiiiiidzuuuu…. Tēeetuuuuk!” Es noelsos, atkal piepildot savas biksītes.Es jutu kā mans caurumiņš cieši savilkās ap viņa lielo locekli, kamēr es beidzu un beidzu. Tas padarīja mani vēl ciešāku un manu orgasmu vēl spēcīgāku.“Tūlīt es beigšu tevī!” Tētuks mani brīdināja. “Tu tiksi apzīmogota, kā mana mauka! Tu piederēsi man un es tevi un tavus caurumus izmantošu pēc saviem ieskatiem, kad vien vēlēšos. Saprati?”Viņa nopietnais tonis mani biedēja, bet baudā ko saņēmu es biju zaudējusi prātu.“Jā, Tētuk!!” Es izdvesu. “Beidz manī! Apzīmogo mani! Piepildi manu pežu ar savu spermu!”“Ūuuurgggghhhh, bļa, mana mauka!” Tētuks murdēja, kamēr drāza mani spēcīgām, dziļām kustībām.Viņš bija stipri nosvīdis, mani arī klāja sviedri, es gaidīju……“Saņem…. mauciņ!!!” Tētuks norēcās, kā zvērs un es to sajutu. Pirmo spermas šalti dziļi sevī, negaidot mani pārņēma vēl viens orgasms. Tikmēr Tētuks turpināja piepildīt manu ciešo pežiņu ar savu spermu, katra jauna spermas šalts lika manam ķermenim baudā notrīcēt.“Bļatj… cik labi!” Tētuks noteica, beidzis izplūst manī. Viņa loceklis vēl palika manī, turpinot dāvāt man pasakainu baudu.. Kad loceklis kļuva mazliet mīkstāks, tas izslīdēja no manis un sperma acumirklī sāka plūst lejup man pa kājiņām."Jānovāc šī nederīgā lieta no tevis, tā izpildīja savu lomu. Tu tajā negulēsi," Tētuks iesaucās.Pirms es ko sapratu, viņš satvēra kāzu kleitas aizmuguri un viegli saplēsa to uz pusēm. Es sajutu, kā audums nokrīt ap mani un pār ķermeni pāršalca atvieglojuma vilnis.Tas bija pēdējais pavediens, kas mani vēl saistīja ar Līgu un tas izzuda līdz ar kleitas iznīcināšanu."Gulies, kuce," Tētuks pavēlēja.Es neko neteicu, tikai centos atvilkt elpu, kamēr Tētuks mani pagrieza uz sāna un apskāva no aizmugures. Viņa rokās es patiešām sajutos kā maza meitene.Es domāju par viņa teikto, ka tagad piederēšu viņam, bet mans ķermenis bija pārāk noguris, lai tagad par to uztrauktos.
***
Es pamodos naktī no sajūtas, ka Tētuks atkal pavelk manas biksītes uz sānu un ievada savu locekli manī.“Mmmmmhhh…“ es ievaidējos, kad mans caurumiņš apņēma viņa locekli.“Ššššsssss…” Tētuks nošņāca.Es nekustējos. Tētuks lēnām pisa mani uz sāniem no aizmugures. Lielojot manu pežuci savai baudai. Pēc brīža viņš beidza manī vēlreiz un neizņēmis no manis savu locekli aizmiga.
***
Kad pamodos agri no rīta, Gvido vairs nebija, es sāku domāt vai tas nav bijis tikai sapnis, bet saplēstā kāzu kleita un spema manā pežucī atgādināja, ka tas viss bija reāli. Es sāku mazliet uztraukties par lietām, kuras darīju, ko teicu un ko apsolīju. Vai tiešām tagad es būšu viņa meitene? Un viņš varēs izmantot mani kā vēlas? Manas domas pārtauca īsziņa telefonā.“Labrītiņ, kucīt! Man vajadzēja doties prom, bet tu sakopies un nomazgājies, tad klausies visu ko tev Vera teiks!”No šīs ziņas mana pežiņa atkal sažņaudzās.
***
Es devos uz vannas istabu, lai noskalotu visu, kas bija piedzīvots. Kamēr atrados zem dušas, no blakus istabiņas atkal atskanēja skaņas. Varēja dzirdēt vīrieša teikto, "Oooo, divi vienā caurumā…" pēc kā sekoja sievietes vaidi un citu vīriešu ovācijas. Laikam viņi tur pavadīja jautru nakti, kas nemaz nebija beigusies.Es pieķēru sevi pie domas par kāzu kleitu. Ko es teikšu Līgai? Kā tā vispār nonāca šeit, pie manis? Šis jautājums mani neatstāja, bet zināju, ka uz to atbildes tagad nebūs.Kad beidzot biju sakopies, izgāju no vannas istabas un atgriezos istabā. Mani sagaidīja Vera. Istaba jau bija sakārtota, gultas veļa nomainīta un uz gultas atradās man pazīstamais melnais veļas komplekts, kurā biju fotografējis sevi.Vera man uzsmaidīja, acīs spīdot viltīgai dzirkstelei. "Tā kā jauna sieviete pēc savas pirmās kāzu nakts," viņa teica, it kā uzlielot mani.Es samulsu, man trūka vārdu.Vera uz mani stingri paskatījās un teica, "Tagad uzvelc šo veļu, Kristinka, un gaidi zvanus. Ja esi brīva, tad tā arī saki."Viņa izvilka telefonu un parādīja man bildi, kas acumirklī lika manai sirdij sažņaugties. Bildē varēja redzēt man labi pazīstamās tualetes kabīnes sienu ar lieliem burtiem rakstītu paziņojumu apkārt ņeķītrai bildei, "Līdz rītam Tumšajos Vārtos 3. istaba SISSY Kristina." Zem tā bija uzrakstīts mans telefona numurs un uz tālākās sienas bija redzams vēl viens uzraksts, "Jauks Naktstauriņš, 2. istaba, griezties pie Veras. Var arī grupās."Šis skats mani pilnībā šokēja. Es sapratu, ka mans jaunais vārds un numurs tagad bija izlikti ikvienam, kurš vēlētos mani atrast. Vera, redzot manu apjukumu, uzlika roku uz mana pleca un teju mierinoši sacīja, "Tur blakus. Tajā 2. istabiņā. Tā sieviete. Ir tava Līga." Viņas balss bija klusa, taču šie vārdi mani ievilka dziļā transā. Es sapratu, ka biju pilnībā pakļāvies situācijai un bez jebkādas pretestības uzvilku melno veļas komplektu, kā bija norādīts.Pēkšņi telefons iezvanījās. Es atbildēju un no klausules atskanēja rupja vīrieša balss, "Vai esi brīva?"Es, it kā automātiski, atbildēju apstiprinoši."Tūlīt būšu. Esi gultā, uz muguras," viņš pavēlēja un zvans pārtrūka.Es sapratu, ka šajā naktī neviens neļaus man pašam lemt, kas notiks tālāk. Es apgūlos, kā man bija likts. Durvis atvērās un ienāca resns vīrietis, kurš nekautrējoties sāka izģērbties pilnīgi kails. Viņš iekāpa gultā un savu dibenu pielika man pie sejas, palēta to.“Laizi,” es vēl nebiju atguvusies un sāku paklausīgi laizīt viņa pēcpusi.Viss sagriezās kā virpulī viņš mani drāza dažādās pozās, es nezinu cik tas turpinājās. Tagad biju četrāpus gultā, ar seju pret durvīm un viņš mani drāza no aizmugures, rupji stenot.Par spīti situācijai, šis viss mani neizskaidrojami uzbudināja. Brīdī, kad aiz muguras sajutu viņa rupjo kustību ritmu, durvis pēkšņi pavērās un istabā ienāca Līga.Viņa bija kaila, varēja saskatīt, ka viņas ķermenis bija noklāts ar jau apkaltušu spermu, viņas pežiņa bija ļoti sarkana un pavērta, uz viņas kājiņas bija ar marķieri uzrakstīts "Biju šeit" un bulta, kas norādīja uz viņas izdrāzto spraudziņu, zem bultas bija sarakstīti vīriešu vārdi, daži skaidri salasāmi – Sergejs, Ašots, Vladimirs, Jurijs un Karens. Šie vārdi bija kā apliecinājums viņas pagājušās nakts piedzīvojumiem.Līga paskatījās manās šoka un apjukuma pārņemtajās acīs un ar izsmējīgu smaidu uz lūpām, teica, "Nu ko, sveika, draudzenīt!"
Beigas. Ja patika, droši rakstiet man!
1842
5
1 pirms mēneša
-
19 pirms vairākām stundām
Mans stāsts - sākums un turpinājums. (Geju tēma.)
Šis stāsts bija jau publicēts, bet es mazliet izmainīju beigas un pievienoju turpinājumu.
Viss sākās nejauši. Tiešām.Bija gandrīz pusnakts, es braucu mājup no darba darīšanām Rīgā. Es pa ceļam biju izdzēris pārāk daudz kafijas un man vajadzēja uz tualeti. Pirms pilsētas es nobraucu no šosejas un piestāju pie bāra. Šī vieta nebija no kulturālākajām, tāda drūma, bet man ļoti gribējās pačurāt. Es iegāju bārā un ātri nopētīju šo vietu, te bija samērā daudz publikas - pārsvarā tālbraucēji un baikeri. Es pamanīju tualetes zīmi un ātri devos caur bāru uz tualeti.Iegājis tualetē es pamanīju augumā lielu, bārdainu baikeri, kurš bija atspiedies pret sienu pie izlietnēm, es ātri piegāju pie pisuāra, izvilku savu locekli un sāku čurāt. Atvieglojums, ko sajutu, bija milzīgs un patīkams.Kad sajutos pietiekami atvieglots, es izdzirdēju dīvainas skaņas, kuras nāca no kabīnes tieši man blakus. Tās bija šļakstošas un jaucās ar vieglu stenēšanu, visu papildināja klusa, uzmundrinoša murmulēšana un rupji vaidi.Vai kāds tur nodarbojas ar orālo seksu? Man prātā pazibēja doma, lai gan man pilnībā bija skaidrs, kas tur notiek. Manu atvieglojuma sajūtu nomainīja man neparasts uzbudinājums un mans loceklis mazliet piebrieda.Es sastingu. Man vajadzēja aiztaisīt bikšu priekšu, nomazgāt rokas un doties prom, bet es nespēju. Es stāvēju nekustīgi, mazliet pagriezis galvu uz kabīnes pusi un sasprindzinājis dzirdi klausījos.Pa to laiku baikeris bija pienācis pie pisuāra man blakus un izvilka savu locekli. Mani pārņēma kaut kāds ziņkārības impulss un es pagriezis galvu uzmetu skatu baikera loceklim, tas bija milzīgs, tad ātri es atjēdzos un pagriezu galvu prom.Viņš palieca galvu uz manu pusi un klusu, it kā daloties noslēpumā jautāja, “Vai tu saproti, kas tur notiek?” Protams es sapratu, bet pakratīju galvu - nē!“Tur džekam sūkā pimpi.” No šiem atklātajiem vārdiem man loceklis vēl mazliet noraustījās un piebrieda.Baikeris atkāpās no pisuāra un piegāja pie kabīnes, viņš nemaz necentās iebāzt savu locekli atpakaļ biksēs.“Panāc šurp, paskaties.” Viņš atvēra kabīnes durvis un ieskatījās iekšā. Mani pārņēma man savāda ziņkāre. Es, aizvēru savu bikšu priekšu, ieskatījos pa pavērtajām durvīm un ieraudzīju muskuļotu vīrieti apspīlētā t-kreklā un džinsos, kuri viņam bija novilkti līdz potītēm. Jauns puisis bija uz ceļiem viņa priekšā un enerģiski sūkāja locekli.Es nekad nebiju realitātē redzējis, kā vīrietis sūkā vīrietim, lai gan šad un tad to vēroju porno video saitos. Muskuļotais vīrietis, kuram sūkāja, pacēla galvu un ieskatījās manās acīs, uzsmaidīja man, viņa acis bija piepildītas ar baudu, bet manas ar šoku. Puisis, kurš sūkāja nemaz nenojauta, ka notiekošajam kabīnē ir parādījušies skatītāji, kamēr muskuļotais vīrietis uzliekot rokas uz puiša galvas neapturēja viņu un teica,”Paskaties uz aizmuguri, soska! Mums ir parādījušies skatītāji.”Puisis, kurš bija uz ceļiem, negribīgi ļāva cietajam loceklim izslīdēt no viņa mutes, paskatījās pār plecu un kaislīgi novaidējās. Bija šokējoši un man bija kauns par sevi, bet es nevarēju atraut savu skatienu. Kaut kas tik intīms, bet šeit bāra netīrajā tualetē, es nodomāju.Bārdainais baikeris man blakus ierunājās,”Nu, kura no viņiem vietā tu vēlētos būt?” Es neatbildēju, bet jutu, ka esmu ļoti nosarcis. “Nu, nelauzies,” baikeris mani uzmundrināja, “Redzu, tas tevi uzbudina. Tu nevari atraut savas acis.”“Varu,” es nedabīgi iesaucos, “Un nevēlos, te būt.”“Ha, nemelo sev,” baikeris iesmējās, “Tie ir atklāti meli, paskaties uz savu izspiedušos bikšu priekšu.” Es nolaidu savu roku priekšā kājstarpei, cenšoties noslēpt pierādījumus.“Varu derēt, tu arī esi soska. Es redzēju, kā tu pirms mirkļa nolaizīji savas lūpas. Droša pazīme. Tu arī vēlies būt uz ceļiem, vai ne?” Es nosarku vēl vairāk un aizvēru muti, lai tā tālāk mani nenodotu.Baikeris apskatīja mani no galvas līdz kājām. “Tu neesi šeit regulārs viesis, spriežot pēc tava apģērba, bet tagad, kad esi šeit, tu labprāt nomestos uz ceļiem uz šīs netīrās grīdas un ļautu lietot savu muti, vai ne?” Šī doma mani šokēja.“Gribi palīdzēt sūkāt pimpi? Pievienoties šai soskai. Abi tādi izskatīgi, jūs būtu smuks gailīšu pāris.”“Nē,” es noteicu jūtot, kā man sākt trūkt elpas.“Aaaa.., tu esi skopulis un nevēlies dalīties. Tu vēlies pimpi tikai sev, vienam, visu spermu sev!”Man bija grūti noticēt tam ko dzirdu un vēl grūtāk noticēt tam, ka tas mani uzbudināja. Perverss uzbudinājums. Tualete, dīvaini vīrieši, minets un tādi vārdi, kā soska, gailīši, pimpis, sperma.“Vai varbūt tu vēlies tādu lielu, sulīgu pimpi, kā mans metamais?” Baikeris saspieda sava locekļa pamatni, tas joprojām karājās ārpus viņa biksēm. Viņš vēroja manu seju, lai redzētu manu reakciju. Manas acis atkal mani nodeva un paskatījās lejup uz milzīgo locekli, kurš tik ļoti izmēra ziņā atšķīrās no manējā. Es to vēroju un nespēju atraut savu skatienu. Man nācās apslāpēt impulsu, lai es atkal neaplaizītu savas lūpas. No kurienes, man šādas sajūtas? Protams iekšēji es nojautu.“Redzu, ka gribi,” viņš iesmējās, “Īsts gailēns!” “Tu būsi pārsteigts,” baikeris turpināja uzliekot roku man uz pleca, “Par dažām lietām, kas šajā bārā notiek. Lielākā daļa notikumu notiek tur,” viņš norādīja ar īkšķi uz augšu. “Džeki satiekas un ved viens otru pie sevis.” Pēc nelielas pauzes baikeris turpināja, “Vai arī turpat stāvvietā, ja nespēj ilgāk gaidīt.” Viņš atkal paskatījās uz puisi, kurš bija uz ceļiem, “Bet reizēm mēs atrodam īstas zelta mutītes, kuri gatavi sūkāt, pat šeit tualetē.” Viņš pamāja simpātiskajam puisim, kurš bija uz ceļiem, “Piemēram šis, mūsu regulārais viesis, viņš dievina ņemt aiz vaiga jebkuram, kurš to vēlas.”Baikera roka nu jau bija uzlikta maniem pleciem pilnībā, viņš pievilka mani sev tuvāk klāt, pielieca galvu un atkal čukstus, it kā dalītos ar noslēpumu teica, “Bet citiem gailēniem, kuri nāk šajā tualetē ir arī savādākas vajadzības. Dažiem patīk izlaizīt dibenus. Iedomājies to!? Daži vēlas tikt izdrāzti, tepat pie sienas. Varbūt tas ir tas, ko tu vēlies?” Tagad viņa seja bija ļoti tuvu manējai un es uz brīdi jutu, kā viņa loceklis pieskaras manām biksēm.“Un šis, kurš tagad ir uz ceļiem ir īsts dārgums, viņš šeit nav bieži, bet, kad ir šeit, tā ir īsta ballīte. Ļoti jauks augums, viņam patīk izģērbties pilnībā kailam un uzaicināt vairākus uzreiz…”Tas man bija par daudz, jo mani pārņēma nenosakāmas sajūtas. Es atbrīvoju savus plecus no baikera tvēriena, man vajadzēja izkļūt no šejienes. Es atrāvu tualetes durvis un ātri devos uz bāra izeju, es ignorēju vīriešu skatienus neveikli saliecies, lai noslēptu savu erekciju.Pēc brīža es biju ārā autostāvvietā, es stāvēju blakus savai automašīnai ar atslēgu rokā un mēģināju nomierināt savu elpošanu. Man vajadzēja tik prom no šīs dīvainās vietas.Pēc minūtes es joprojām tur stāvēju. Tā vietā, lai iekāptu automašīnā un brauktu prom, es biju pagriezis galvu pret bāra ieeju un skatījos uz gaismu, kas izplūst no durvju rāmja un klausījos mūzikas pulsā. Tas ir absurds, es sev teicu. Tas bija tikai dīvains mirklis, tas izgaisīs. Es joprojām stāvēju, man vajadzēja pieņemt lēmumu.Dažas minūtes vēlāk iznāca puisis, kurš iepriekš bija tualetē uz ceļiem. Viņa galva bija noliekta un viņš ar roku slaucīja muti. Viņš paskatījās uz mani, bet ātri novērsās, viņš iekāpa dārgā automašīnā, kura bija netālu no manējās un aizbrauca.Man arī jābrauc prom, es sev teicu. Ja nu kāds pazīstam mani pamanīs šādā vietā? Vienkārši iekāpj mašīnā un brauc prom. Es atvēru automašīnas durvis, bet turpināju stāvēt. Es atkal uzmetu skatienu bāra ieejai. Es varētu atgriezties un vienkārši iedzert kafiju. Paskatīties apkārt. Es nebiju domājis, ka šādas vietas reāli pastāv un tas mani tagad dīvaini aizrāva. Iepriekš es domāju, ka tās ir izdomātas vietas par kurām tikai joko, tādas, kur uzturas geji un visādi dīvainīši. Viena kafija un viss, kas tur tāds?Bet es zināju atbildi, nevajag mānīt sevi. Ne jau par kafiju tu domā, tu domā par to, kas notika tualetē. Tātad, lēmums? Nē!!! Es neesmu…. Es neesmu no tiem puišiem, kuri… Es neesmu tāds, stingri sev noteicu un iesēdos savā automašīnā.Bārdainā baikera balss mani pārsteidza, “Tātad vēl esi šeit?” Tas bija negaidīti, kā tik liels vīrietis tik pēkšņi var parādīties tik tuvu? Viņš uzlika vienu roku uz manas automašīnas durvīm, turot tās vaļā un ar otru atbalstījās uz jumta. No savas sēdvietas es redzēju tikai viņa kājstarpi un vidukli, man bija mazliet jāizkāpj, lai paskatītos uz viņa seju. Es izliku vienu kāju un pabīdījos ārā, lai paskatītos augšup, bet tas pietuvināja manu seju tieši pretī viņa kājstarpei.Baikeris par to nedaudz pasmējās, bet mazliet atkāpās un pieliecās, lai ar mani runātu. “Zini, ko es domāju? Tu nekad reāli neesi sūkājis pimpi, bet tagad esi sapratis, ka to vēlies.”Es nespēju pateikt nē!“Jā, tu redzēji kā tas gailēns sūkāja džeka pimpi, tu nespēji atraut acis no manas pipeles un tas bija par daudz priekš tevis, tu pēkšņi saprati, ka nevēlies vairs tikai fantazēt par to, bet vēlis reāli paņemt aiz vaiga.”Kā viņš zināja par manām fantāzijām?“Un vēl es domāju, ka tev ir draudzene un tu viņu ļoti mīli, vai ne?” Es neapzināti, apstiprinoši pamāju ar galvu.“Vai viņa zina par tavām slepenajām sūkātāja fantāzijām?” Viņš jautāja skatoties tieši man acīs, “Par to kā sapņo paņemt lielu pipeli aiz vaiga? Sapņo stāvēt uz ceļiem, kamēr tevi ar lielu pimpi baro mutē?” Pret manu gribu, mans loceklis stipri piebrieda un es atkal saspiedu savu muti ciet. Kāpēc šie rupjie vārdi mani tik ļoti uzbudināja?“Labi, lai paliek. Par tavu draudzeni parunāsim citu reizi.” Citu reizi? Manas domas jaucās. Citas reizes nebūs, es neesmu perversulis, es domās uzsvēru sev. Baikeris brīdi klusēja, tad turpināja, “Sarunājam tā, es būšu šeit nākamo piektdien. Esi šeit pusnaktī.”Beidzot es saņēmos no sevis izspiest dažus vārdus, “Kas tev liek domāt, ka es vēlos šeit atgriezties?”“Protams, tu vēlies. Tātad, mēs tiksimies bārā un tu man palūgsi paņemt manu pipeli aiz vaiga.” Ko? Es iebļāvos, bet tikai savā prātā. Es nespēju izdvest nevienu skaņu.“Līdz piektdienas vakaram, manī būs uzkrājies ļoti daudz spermas un es vēlēšos to atbrīvot. Tavai mutītei un manai pipelei būs karsts randiņš.”Viņš pēkšņi satvēra manu zodu un ar īkšķi noglāstīja manas lūpas. “Tev ir foršas lūpas. Maigas un pilnīgas, kā sievietei. Kad es beidzu, mans pimpis ātri atgūstas, tāpēc sagatavojies, kā nākas.” Es vēlējos savu galvu atraut no viņa rokas, bet manā iztēlē baikera īkšķis kļuva par viņa milzīgo locekli, kurš slīd pa manām lūpām un šī iedoma mani paralizēja.“Es būšu tavs pirmais,” viņš mierinoši noteica, “Es tevi uzlauzīšu.”Beidzot es spēju atrauties no viņa rokas un teicu, “Manis šeit nebūs. Es neesmu tāds.” “Ha, ha…,” viņš iesmējās, “Tagad vari teikt ko vēlies, bet aizbrauc mājās un padomā par to. Ja tev pietiek drosmes, pastāsti to savai draudzenei.”“Nejauc viņu šeit iekšā,” es ātri noteicu, “Un aizmirsti par mani. Tas bija dīvains brīdis. Es atzīstu, ka manī kaut kas notika, bet es neesmu… Tāds. Un nevēlos būt. Tas nenotiks.” Viņš tikai pasmaidīja un teica, “Mēs abi saprotam, kas notika. Es zinu, ka tavs pimpītis tagad ir ciets un tu visu šo laiku skatījies uz manu kājstarpi. Es zinu ko tu izlemsi. Uz tikšanos manu saldo meitenīt.” Tad viņš pagriezās un devās prom.
Turpinājums.
Es sēdēju savā mašīnā 50 metru attālumā no bāra. Es varēju saskatīt bāra izkārtnes gaismas. Bārs - Tumšie Vārti. Smieklīgi, ka pagājušajā nedēļā es pat nebiju pamanījis šīs dīvainās vietas nosaukumu. Pat šādā attālumā es varēju sajust, ka no bāra skan pulsējošais mūzikas ritms. Man bija ieslēgts gaisa kondicionieris, bet neskatoties uz to pa muguru man tecēja sviedru lāses. Bija tieši piecas minūtes pirms pusnakts.Kad pirms nedēļas biju atgriezies mājās no dīvainā bāra tualetes apmeklējuma, es biju ļāvies savai iztēlei. Es nespēju saprast, vai tas bija saistīts ar situācijas neparastumu vai ar kaut ko dziļāku manī pašā. Lai gan apzinājos, ka man vajadzētu aizmirst visu, kas notika, es nepārstāju pārdomāt šos notikumus, kā arī baikera izaicinošos vārdus un pārliecību, ka es atgriezīšos.Mājās biju viens, tādēļ es uzmeklēju internetā porno video, kas atgādinātu notikušo. Cerēju, ka tas man palīdzēs izprast, vai manī tiešām slēpjas šī vēlme, vai tas bija vienkārši mirkļa uzplūdums. Skatoties video, mani pārņēma dīvains uzbudinājums un prātā parādījās baikera seja, viņa izaicinošais smaids. It kā viņš būtu klātesošs, vērodams manu reakciju, pārliecināts, ka zina manas vēlmes labāk nekā es pats. Iztēlojos viņa klātbūtni, viņa skatienu un rupjās, pārliecinošās frāzes, kas lika man justies tā, it kā viņš būtu ieguvis kādu varu pār manām sajūtām.Sajutu, ka mani pārņem karstuma vilnis un sāku saprast, ka notikušais mani piesaista spēcīgāk, nekā es sākumā biju gatavs atzīt. Es onanēju domājot par puisi, kurš bija uz ceļiem, par baikeri, kurš bija pārliecināts, ka es atgriezīšos, līdz spēcīgi beidzu nošļakstot savu vēderu ar karstu spermu.Teorētiski es vēl nebiju atgriezies. Bārs joprojām atradās 50 metru attālumā.Vai es tiešām gribēju to darīt? Vai es tiešām varētu paņemt baikera locekli savā mutē? Vai man patiešām gribējās uzzināt, kāds tas pēc garšas? Vai arī tā bija tikai pārejoša dīvainība?Šie jautājumi mani bija mocījuši visu šo laiku. Es biju pateicis līgavai, ka man ir jādodas darba darīšanās uz Rīgu. Neparasti, bet reizēm tā gadījās. Teicu, ka atgriezīšos ļoti vēlu, varbūt man būs jāpaliek pat uz nakti. Tie bija meli, bet es nespēju viņai atzīties.Daudz reižu šonedēļ biju iedomājies, kā pietupšos ceļos un attaisīšu viņam bikses? Vai es to tiešām varētu izdarīt? Un vēl vairāk... vai es tiešām gribēju paņemt locekli savā mutē? Norīt spermu? Vai es gribēju, lai par mani domā kā par...? Vai vēl ļaunāk ,lai mani tā uzrunā?Man patiesībā nav nekas jādara, kad es ieiešu, es mierināju sevi. Labojums: ja es ieiešu. Es varētu vienkārši padzert kafiju. Izbaudīt atmosfēru. Varbūt viņa nemaz tur nebūs un es vienkārši kādu brīdi pasēdēšu, tad došos prom.
* * *Kad atvēru durvis, mani pārņēma troksnis - mūzikas un balsu sajaukums. Uzreiz pamanīju viņu bāra galā. Viņš bija tikpat liels, kā es viņu atcerējos, tāpat apģērbies.Viņa acis lūkojās uz mani un aizrautīgi saraucās.Viņš ar galvu pamāja, lai es pieietu un norādīja uz tukšu krēslu sev blakus. Kad es piegāju, bārmenis un vēl daži blakus esošie vīrieši apskatīja mani.“Laipni lūdzam atpakaļ, sūkātāj.” Viņa balss bija dzirdama pāri skaļajai mūzikai."Ei," es protestēju, "es neesmu tāds."“Protams,” viņš sacīja uzjautrinošā tonī. “Vai tev labāk patīk kāds cits vārds?”Viņš paskatījās uz savu pulksteni. "Tieši pēc pusnakts. Labs puisis, laicīgi ieradies. Es zināju, ka tu atgriezīsies.”"Tu nevarēji zināt," es atcirtu. "Es to nevēlējos. Es pat nezināju, vai es atnākšu."“Tiešām. Tad kāpēc tu esi šeit? Ja gribi lazanju, tad ej uz Itāļu restorānu. Ja tu atnāci šurp, tu gribi pimpi."Biksēs man sāka sacietēt loceklis. Nepatīkami bija domāt, cik viegli viņa rupjie vārdi mani uzbudināja.“Labi,” es atzinu. “Es esmu ziņkārīgs. Bet es tikai pārbaudu sevi. Es esmu šeit tikai uz kafiju un tad es aiziešu.”"Ha," viņš teica, "vienīgais, kas tev šovakar būs ēdienkartē, ir mans treknais pimpis un viss, ko tu dzersi, būs mana sperma. Pagājušas pāris dienas, kopš es neesmu beidzis un manas olas ir pilnas.”Tas bija tik neķītri, bet es sajutu, kā manu muti piepilda siekalas. To viņš teica, skatoties tieši uz mani. Es uz mirkli izturēju viņa skatienu, bet tad novērsu acis."Un tu neesi ziņkārīgs," viņš turpināja smejoties. "Kopš pagājušajā nedēļā aizbrauci no šejienes, tu kāro pēc locekļa. Tu ,droši vien, visu nedēļu skatījies geju video internetā.”Kā viņš mani tā varēja nolasīt?"Tu droši vien raustīji sev, iedomājoties savas lūpas ap manu locekli. Tāpēc tu esi šeit!”Kāpēc viņam bija tik nepieciešams zināt, kas manī notiek? It kā viņš varētu lasīt manus tumšos noslēpumus, it kā tie būtu pierakstīti man uz pieres."Saki, kā tu to bija iztēlojies - kabīnē? Ceļos pie pisuāriem? Vai uz muguras guļot uz grīdas?"Lielākoties es biju izdzinis šos attēlus no prāta, bet to variācijas negaidīti atgriezās."Droši vien tu izjūti zināmu pašapziņas konfliktu, vai ne? Tev ir draudzene. Tu valkā skaistas drēbes. Tu vēlies, lai visi tevi uzskata par skaistu heteroseksuālu puisi. Bet tavam patiesajam “es”, ir vajadzīgs pimpis un tev tas ir vajadzīgs tādā vietā kā šī."Bļāviens. Viņš bija kā psihoterapeits ar tiešu pieeju manai psihei.“Vai tu domāji par to puisi pagājušajā reizē, par to, kurš aizgāja no šejienes ar spermu uz sejas? Vai arī tu esi apsēsts ar manu pimpi un domā, cik liels tas kļūst, kad ir ciets?"Par abiem, bet es negribēju, lai viņš to zina.Negaidīti viņš sagrāba manu roku, uzlika to uz sava kājstarpes un turēja to tur. Caur džinsu audumu mana roka sajuta kaut ko pamatīgu un lielu."Pagājušajā nedēļā tur, stāvlaukumā, kad tu sēdēji automašīnas sēdeklī un tava seja bija vienā līmenī ar manu kājstarpi. Ja es būtu izvilcis savu pimpi un teicis tev to sūkāt, vai tu būtu manu turpat paņēmis mutē?”Mana seja kļuva sarkana, bet es neatbildēju."Ha, tava seja visu izsaka," viņš smējās. "Mēs abi zinām, ka tu to būtu izdarījis."Viņš atlaida manu roku no sava kājstarpes un uz mirkli apskatīja bāru, viņš pārbaudīja, kas notiek mums apkārt.Es paskatījos uz savu tagad jau tukšo roku. Vai pirms dažām sekundēm tā patiešām bija satvērusi viņa bikšupriekšu - visiem bāra apmeklētājiem acu priekšā?"Tu vēl aizvien noliedz, sūkātāj. Ja tu uzbudinies, tikai skatoties, kā kāds puisis sūkā, tad tu arī esi sūkātājs.”Viņa acis atkal pievērsās manām. Zem ņirgāšanās slēpās nopietns jautājums, “Tātad, tu gribi sūkāt vai nē?”Es saglabāju neizteiksmīgu seju. Kā es varētu atbildēt uz šādu tiešu jautājumu?"Tev labāk izlemt ātrāk," viņš teica. “Manas olas ir pilnas.”“Es to gribu,” es, pat sev negaidot, pēkšņā uzbudinājumā atbildēju."Tad palūdz to man."Man bija jāpieliek pūles, lai liktu vārdiem izskanēt. "Es gribētu sūkāt tavu peni."“Peni,” viņš jautri atkārtoja. “Tāds medicīnisks vārds. Nē, tu vēlies pimpi vai pipeli. Un nav tā, ka tu “gribētu”. Tev tas ir vajadzīgs, ja? Tad pajautā man kārtīgi, skaisto puisīt."Tā bija gandrīz vai spīdzināšana, ka šie vārdi bija jāpasaka skaļi. “Es vēlos sūkāt tavu pimpi!”Divi vīrieši, kas atradās tālāk pie bāra, pagriezās un es sapratu, ka mani vārdi izskanēja skaļāk, nekā biju gribējis.“Tu vēlies kļūt par manu sosku?”“Jā.”“Tu gribi, lai es šovakar izmantoju tavu muti?”“Jā,” es atzinos un es sajutu, cik ļoti uzbudināts es biju.“Lūdzies.”“Lūdzu, izmanto manu mutīti.” Es biju pārsteigts, par to cik patiesi es to teicu.“Labi.” Viņš iesmējās un uzsita ar roku pa bāra leti, it kā noslēgtu darījumu. “Šovakar tu būsi mana soska.”Mana seja joprojām bija apsārtusi, bet pēc viņa vārdiem mani pārņēma mierīga piekrišanas sajūta.“Bet es gribu, lai tas notiek tā,” viņš turpināja. “Ieej tualetē. Novelc visas savas drēbes, bet atstāj šo jauko zīda kreklu. Tad nostājies pie sienas pretī pisuāriem un gaidi.”Es dzirdēju viņa vārdus, bet pagāja brīdis, kamēr to jēga man kļuva skaidra.“Man vienalga, vai tur ir kāds cits,” viņš turpināja. “Vienkārši ignorē un gatavojies man.”
* * *
Par laimi, kad es iegāju tualetē nebija citu vīriešu. Es paskatījos uz sienu, pretī pisuāram, kuru izmantoju pirms nedēļas. Lielāko tās daļu klāja rupji zīmējumi, kas bija papildināti ar dažiem vārdiem un telefona numuriem. Es novilku kurpes un bikses, noliku visu stūrī. Gaisa plūsma uz kailām kājām bija vēsa un es jutu, kā tā pārvietojas pa manu kailo locekli un dibentiņu. Es nostājos pie sienas ar seju pret pisuāriem. Neraugoties uz šo drūmo telpu, mans loceklis bija uzbudināts, tad atvērās durvis un viņš ienāca. Es vēl pat nezināju viņa vārdu.Viņš mani aplūkoja, tad pienāca mazliet tuvāk un apstājās pāris metrus no manis. “Redzu, ka tavam pimpītim patīk šeit atrasties kailam. Tagad nostājies uz ceļiem un rāpo pie manis!!!” Viņa tonis pēķšņi, ļoti bija pārvērties.“T-tagad?” Es ļoti samulsu, manās acīs viņš tagad bija pilnīgi pārvērties.“Protams, tagad un ātri, man nepatīk atkārtot.”“Labi…” Es nočukstēju. Es dziļi ievilku elpu un paskatījos viņam acīs, it kā kaut ko gaidot.“Es teicu, uz ceļiem.” Viņš lēni, bet pārliecinoši noteica.Ak, ko es daru? Es nodomāju, bet nenoliedzami biju ļoti uzbudināts. Kad es nolaidos uz ceļgaliem viņa sejā varēja saskatīt apmierinājuma noti.“Tagad, rāpus pie manis.” Viņš turpināja pavēlēt.Es jutos ļoti muļķīgi, bet tas mani uzbudināja vēl vairāk! Es lēnām rāpoju, līdz nonācu viņa priekšā. Es vēl nespēju noticēt tam, ko gatavojos darīt. Tupus starp viņa kājām es paskatījos uz viņa kājstarpi, tad ieskatījos viņam acīs.“Izvelc manu pimpi.”Man ļoti trīcēja rokas, kad sniedzos, lai attaisītu viņa bikses. Es atsprādzēju jostu, tad atpogāju bikses, beigās attaisīju rāvējslēdzi un pamazām vilku tās lejup. Tad es sāku vilkt lejup viņa apakšbikses. Vispirms parādījās viņa tumšais un biezais kaunuma apmatojums, tad iespaidīgā locekļa pamatne…, tas bija tik resns! Es turpināju slidināt lejup viņa apakšbikses, līdz loceklis parādījās pilnībā, tas bija mazliet piebriedis, bet viņa svars tam lika karāties lejup. Es atpelstām acīm skatījos uz šo milzeni, tagad tas manā acu priekšā izskatījās vēl milzīgāks. Mans paša loceklītis, kļuva akmens ciets.“Tev patīk tas ko redzi?” Viņš smīnot pajautāja.“Tev ir tik… liels.” Es čukstēju.“Paskaties uz mani!” Baikeris rupji pavēlēja, tas lika manam ķermenim nodrebēt.“Pirms mēs sākam, precizēšu dažas lietas, es esmu dominants. Ar to es domāju, ka esmu ļoti liels dominants.” Es tikai piekrītoši pašūpoju galvu.“Otrkārt, es neesmu pediņš. Kad tu paņemsi manu pimpi aiz vaiga, tu vairs nebūsi vīrietis. Tu kļūsi par mauku, kuru es izmantošu, kā vēlos. Tev tagad būs mute un peža, kuras es plānoju izmantot abas. Tavs pimpītis vairs nebūs pimpītis, tas būs tavs klitors. Un, ja tev paveiksies, es atļaušu to pamasēt! Tik tālu viss skaidrs?”Manas domas virpuļoja. Viņš skaidri bija norādījis, kas es tagad būšu.. Kā es to varēšu ieņemt savā dibenā vai tagad pežā? Tas, ka viņš manī saskatīja sievieti, lika manam klitoriņam nodrebēt. Es paskatījos uz viņu un noriju mutē sakrājušās siekalas.“Es saprotu.” Es nočukstēju.“Laba meitene,” viņš noteica un mans ķermenis vēlreiz notrīcēja. “Tagad paņem manu pimpi rokās, bet vēl neņem aiz vaiga.”Lēni paceļot rokas es aizsniedzu viņa locekli, es pirmo reizi mūžā pieskāros īstam vīrieša loceklim, tas bija ļoti silts, es to aptvēru ar rokas pirkstiem. Viņš vēl nebija pilnībā ciets, bet jau tuvojās tam. Jo ilgāk es to turēju, jo cietāks tas kļuva. Tas papildināja manu uzbudinājumu. Viņa loceklis turpināja briest aizvien vairāk, līdz mani pirksti to vairs nespēja apķert pilnībā.“Tavam klitoriņam pietiktu ar vienu roku,” viņš uz manis norūca, “bet manam izmanto abas.”Es aptvēru to ar abām, bet tāpat pilnībā to nevarēju nosegt.“Labi, tagad sāc pamazām to masēt!” Beikeris man pavēlēja.Es onanēju citam vīrietim, šī doma man ietriecās prātā, kamēr manas rokas kustējās turp un atpakaļ. Viņa loceklis, tagad jau bija gandrīz pilnībā ciets, viņam bija liela sarkana galviņa, kura mani vilināja. Locekļa āda bija gluda un viņa lielās olas cilājās reizē ar manām roku kustībām.“Labs sākums, tagad noskūpsti to, bet vēl neņem aiz vaiga.”Tas viss bija ļoti neprātīgi, bet es to ļoti vēlējos. Es aplaizīju savas lūpas un mazliet pielicos uz priekšu, līdz manas lūpas pieskārās viņa locekļa galviņai, man nācās atturēt sevi, lai to nepaņemtu savā mutītē. Loceklis pie manām lūpām radīja burvīgas sajūtas. Tā smarža piepildīja manas nāsis ar vīrīšķīgu aromātu. Neatlaišot lūpas no locekļa es paskatījos augšup, baikerim acīs, viņš smaidīja. Viņa loceklis pulsēja manās rokās, kad es noņēmu savas lūpas no tā.“Laba meitene, tagad skūpsti visu kātu!” Es sāku skūpstīt laižoties zemāk un zemāk. “Tagad manas olas!”Es centos kā vien varēju, viņa olas bija spalvainas, bet tas mani neatturēja. Kad es tās kaislīgi skūpstīju, viņš satvēra mani aiz matiem un mazliet atlieca man galvu, pieliecās pie manis.“Tagad izbāz mēli,” viņš pavēlēja un es nekavējoties paklausīju. “Ņem mutē!!!”Viņš piespieda savu locekli pie manas mēles. MMmmm…! Es iekšēji stenēju no viņa spēcīgās, bet maigās garšas. Es turēju mēli nekustīgi, kamēr viņš berzēja savu locekļa galviņu pa to. Es centos sevi atturēt no stenēšanas. Viņš atkal paņēmis aiz matiem, atlieca manu galvu. Viņš skatījās man acīs, kā dominējošs uzvarētājs.“Tagad ņemsi aiz vaiga, tā ir tava pirmā reize, tāpēc es būšu maigs. Tu arī nesteidzies, izbaudi un pierodi pie sajūtām. Mums vēl būs pietiekami laika, lai tevi pilnībā apmācītu! Saprati?”“Jā.” Es ar maigu čukstu izšķīru savu likteni, tagad es kļūšu par sosku.Baikeris satvēra mani aiz matiem ciešāk, ne tik daudz, lai sāpētu, bet lai viņa dominance man būtu skaidra.“Ne jau “jā”, bet “Jā, Tētuk” skaidrs?”“Jā….., Tētuk!” Es nostenēju.“Laba meitene,” viņš atbildēja, atbrīvojot manus matus no tvēriena. “Tagad sūkā un kļūsti par sosku!”Es sapratu, ka tas bija mans pēdējais solis seksam ar vīriešiem un mans pēdējais solis, lai kļūtu par viņa mauku, lai ko tas arī nozīmētu. Es noliecos uz priekšu un atkal paņēmu viņa locekli, šoreiz uzreiz abās rokās. Es biju vērojis video, kā to dara, tagad man bija tikai jāatdarina. Es aplaizīju savas lūpas, pavēru tās un liecos uz priekšu. Kad locekļa galviņa pazuda manā mutītē, mani piepildīja svētlaime. Es maigi saspiedu lūpas ap locekļa stumbru, tas bija tik silts un tā garša piepildīja manas garšas kārpiņas. Mana mēlīte sāka dejot ap viņa locekli. “Mmmmmm….,” es izbaudīju.“Laba, meitene,” viņš nopūtās un tas man lika novaidēties vēlreiz.Dažas minūtes es koncentrējos tikai uz savas mēlītes deju ap viņa kātu. Sajūtas bija ļoti dīvaini uzbudinošas, es esmu uz ceļiem, šeit un manā mutē ir milzīgs loceklis. Bet tomēr es jutos dabiski, kādēļ es to nebiju darījis jau agrāk, nodomāju? Tas tik ļoti atšķīrās no tā, kā es laizīju līgavai un bija ievērojami labāk. Viņa loceklis mazliet notrīcēja.“Mēģini ņemt to dziļāk!” Baikeris noelsās. “Mmmmhhmmmm…,” es izdvesu, manas acis bija pievērtas.Es mazliet pavēru lūpiņas un paliecos vairāk uz priekšu. Ielaižot to apmēram uz 7 centimetriem, es jutos neticami piepildīts, bet kad atvēru savas acis, es nespēju noticēt cik daudz no šī milzeņa vēl nebija man mutītē.“Tagad sāc kustības uz priekšu un atpakaļ, meitenīt.” Viņš stenēja.Es paklausīgi sāku kustēties ar lūpām pa viņa kātu turp un atpakaļ, lēnām ar baudu. Manas siekalas sāka izplatīties pa locekli un uz manām lūpām, kas tikai atviegloja manas kustības.“Tā ir labi,” viņš izdvesa. “Mēs no tevis izveidosim perfektu sissy sosku!”“Mmmmmm…,” mani priecēja, ka viņam patīk, ka es to spēju.Es biju kļuvusi par viņa sosku, bet es vēlējos kļūt par labāko. Siltums, kuru izstaroja viņa loceklis, šķietami uzkurināja visu manu ķermeni. Es neapzināti biju palielinājis tempu. Turp un atpakaļ, ik pa laikam ar mēli nolaizot tā galviņu. Pēc kāda laika no locekļa sāka izdalīties šķidruma pilītes, man patika tā garša, mans loceklītis drebēja, kaut gan pat nepieskāros tam.“Mmmmmm…. Kāda jauka meitene,” viņš stenēja. “Kad es tevi ieraudzīju, es uzreiz sapratu, ka tev ir lieliskas sūkātājas lūpas.”“Mmhhhmmm…,” es izdvesu piekrītoši, sniedzot savu pirmo minetu dzīvē.“Tu esi tik sievišķīgs, no aizmugures tevi varētu sajaukt ar meiteni… un tagad tu par tādu arī esi kļuvis, manu sissy meiteni. Manu mauku, sosku!” Es atkal ievaidējos un manu ķermeni sāka pārņemt baudas trīsas. Es mēģināju locekli ieņemt aizvien dziļāk.“Tā ir, meitenīt,” viņš rūca. “Es tevi pieredināšu pie īstiem locekļiem, kad es ar tevi būšu beidzis, tu vairs nespēsi domāt par sievietēm.”Viņa vārdi mani mazliet izbiedēja, tā nevarēja būt taisnība. Bet sūkāt viņa lielo locekli un ļaut dominēt pār mani, šķita tik dabiski. Manas siekalas jau tecēja man uz krekla, bet es turpināju sūkāt un glāstīt viņa milzeni.“Esmu šādi pārvērtis daudzus puisīšus,” baikeris atzina. “Bet ar tevi bija visvieglāk. Tu esi dzimusi, lai būtu sisīte un par tādu kļūsi. Tu vairs neesi puisis. Tu esi mauka un soska, kas dzimusi, lai apmierinātu vīriešus ar savu muti un pežu!”Viņš atslābinājās un izbaudīja minetu, ko es sniedzu. Es turpināju savas kustības un arī baudīju katru mirkli. Man loceklītis sāka drebēt un es nekontrolējami stenēju, līdz no mana izšāvās sperma, kura pārklāja grīdu. “Vai tavs klitoriņš tikko beidza?” Viņš smējās.“Mmhhhhm!” Es piekrītoši izdvesu. Mani pārņēma kauns, ka esmu beidzis no tā, ka sniedzu minetu citam, bet orgasms bija labākais, kuru biju piedzīvojis. Es stenēju neizlaižot viņa locekli no mutes, tad viņš mani atkal satvēra aiz matiem.“Pienācis laiks izmantot tevi kā mauku, kāda esi!” Viņš ciešāk satvēra mani aiz matiem un sāka spiests manu galvu uz sava locekļa.“Eeeekkkklllll…,” es norīstījos, kad locekļa galviņa atsitās man dziļi kaklā.Viņš atvilka manu galvu un tad atkal spieda uz locekļa, reizēm par dziļi un es rīstījos, bet manas lūpas palika cieši saspiestas ap viņa kātu. Turp un atpakaļ.“Mmmmmm!” Es stenēju, mani uzbudināja, ka viņš šādi pārņēma kontroli.“Jā, meitenīt! Tagad tā būs tava dzīve. Iepriecināt pipeles!! Tu esi meitene, sisīte! Pipeļu sūcēja!”Un pirmo reizi manā dzīvē, manu mutīti piepildīja vīrieša sperma.“Mmmmmmm!!!” Es biju sjūsmā, kad tā nonāca uz manas mēles. Man likās, ka es vēlreiz beigšu no šīs sajūtas. Sperma turpināja aizvien vairāk piepildīt manu mutīti.“Norij visu!!!” Viņš man uzbļāva.Un es to darīju, malku pēc malka es to riju, kā dārgu vīnu, līdz spermas plūsma apsīka. Tad viņš atbrīvoja roku, kura bija turējusi manu galvu, bet es turpināju sūkāt locekļa katru centimetru, cenšoties izgaršot katru spermas pilīti. Pēc minūtes vai divām, viņš mani atgrūda no sava locekļa. Manas lūpas spīdēja no spermas un siekalām, es skatījos uz viņu un mēģināju atgūt elpu.“Piecelies,” viņš man pavēlēja un es paklausīju. “Novelc pilnībā visu! Ātri! Es jau teicu, ka nemīlu atkārtoties.”Es paklausīgi darīju, ko viņš man bija licis un pēc brīža jau biju pilnīgi kails. Mans loceklītis un arī es izskatījos ļoti niecīgs viņa priekšā.“Kāds tev mazs klitoriņš,” viņš iesmējās. “Varu derēt, ka tava draudzene sapņo par ko daudz lielāku, viņa noteikti ilgojas tikt kārtīgi izdrāzta!”Viņa vārdi mani sāpināja, bet neskatoties uz to es atkal uzbudinājos un viņš par to smējās, sakārtojot savu apģērbu un aiztaisot ciet bikses.“Aha, tev tas patīk? Tev patīk iztēloties, ka tavu draudzeni drāž īsts vīrietis? Tagad piepacel rokas un apgriezies. Lēnām! Uz riņķi.” Viņš man pavēlēja.Es darīju, kā man lika. Viņa acis klīda pa manu ķermeni.“Pietiks,” viņš pavēlēja un es atkal nostājos ar seju pret viņu. “Tev ir jāatbrīvojas, no visa ķermeņa apmatojuma! Skaidrs!”Es paskatījos viņam acīs, viņš gaidīja manu atbildi. “Labi, Tētuk!” Es nočukstēju.Mans uzbudinājums bija norimis un man palika kauns par to, kas tikko bija noticis.“Laba, meitene. Tagad iedod savu numuru, lai es varētu sazināties ar tevi!” Viņš izvilka telefonu, lai tajā pierakstītu.“Divi astoņi… divi septiņi… divi viens… deviņi pieci…,” es klusu nočukstēju.Neko neatbildot viņš pagriezās un izgāja.Ko es esmu izdarījis? Un kāpēc man tas tā patika? Tās bija manas domas, kad ātri saģērbos un aizsedzis seju steidzos uz izeju.
Turpinājums sekos…Ja, patika, tad rasktiet man.
2150
2
1 pirms mēneša
-
19 pirms vairākām stundām
Spēle ar lielmeistaru.
Stāsta Juris.Pēc diviem laulības gadiem es iepazīstināju sievu ar jaunu spēli. Mēs katru mēnesi devāmies uz randiņu, bet pa ceļam uz mājām sarīkojām ko īpašu. Spēle bija dabisks turpinājums tipiskai vīriešu fantāzijai - vērot, kā sieva flirtē un izturas seksīgi citu vīriešu klātbūtnē. Gada laikā mēs pāris reižu spēlējām manu jauno spēli un mums abiem tā šķita aizraujoša.Mēs devāmies uz kārtējo randiņu. Pēc vakariņām mēs braucām garām lielai viesnīcai, kas atradās tikai pāris kilometru attālumā no mūsu mājas. Es izlaidu sievu pie ieejas vestibilā un braucu novietot mašīnu autostāvvietā.Mēs izvēlējāmies šo viesnīcu, jo tā bija bieža biznesa ceļotāju pieturvieta un ap desmitiem vakarā jebkurā dienā viesnīcas bārā noteikti atradās daži garlaikoti biznesmeņi. Viņu vakari kļuva daudz interesantāki, kad pēkšņi ienāca mana sieva.Mana sieva ir ļoti jauka 37 gadus veca sieviete ar smalku, stingru un izskatīgu augumu. Viņai ir skaisti, gaiši mati. Liene vienmēr skaisti saģērbās un uzkrāsojās mūsu vakariem un viņa patiešām izskatītījās ļoti seksīgi.Pirmo reizi, kad mēs spēlējām manu jauno spēli, es pusstundu pēc tam, kad biju viņu atvedis, vēroju Lieni viesnīcas bārā. Bārs atrodas pret autostāvvietu un visa ārsiena ir stiklota. Es sēdēju mašīnā un vēroju, kā Liene ienāk. Bārā sēdēja seši vai septiņi vīrieši, kas skatījās vakara futbolu un malkoja alu. Kad viņa ienāca telpā, viņi visi pagrieza galvas, lai viņu vērotu.Liene piegāja pie bāra, nedaudz šūpojot gurnus. Visas acis bija pievērstas viņas stingrajam dibentiņam. Viņa apsēdās un gaidīja, kad pienāks bārmenis. Kad viņš pienāca, es redzēju, kā viņa ar viņu sarunājas. Bārmenis paskatījās uz vīrieti, kas sēdēja bāra galā. Es varēju nojaust, ka šis vīrietis piedāvāja manai sievai nopirkt dzērienu. Kad bārmenis pagriezās, lai piepildītu glāzi, vīrietis nokāpa no sava krēsla un piegāja klāt Lienei.Vīrietis izskatījās apmēram manā vecumā, varbūt trīsdesmit pieci. Viņš izskatījās diezgan spēcīgs un viņam noteikti netrūka pārliecības, jo viņš piedāvāja nopirkt dzērienu manai sievai minūtes laikā pēc tam, kad viņa ienāca pa durvīm. Vīrietis sarunājās ar Lieni, neapšaubāmi flirtējot. Viņa bija tērpusies vienkāršā melnā kleitā ar dziļu izgriezumu priekšpusē un viņš saprātīgi kontrolēja savu skatienu. Viņa acis tikai ik pa laikam apstājās uz viņas krūtīm.Es paskatījos pulkstenī, pārsteigts, ka ir pagājis tik daudz laika. Sakārtoju savu cieto locekli biksēs un izkāpu no mašīnas.Spēlētājs, kā es viņu iedomājos, bija cieši klāt un runāja ar Lieni. Pārējie vīrieši telpā bija atmetuši cerības, redzot Spēlētāja gājienu un pārmaiņus skatījās futbola spēli un vēroja manu sievu. Domāju, ka visi bija pārsteigti, kad es iegāju bārā un aizgāju taisnā ceļā līdz vietai, kur sēdēja Liene. Spēlētājs atradās viņai pa labi un es aizņēmu bāra krēslu tieši viņai pa kreisi.Bārmenis paskatījās uz mani ar jautājumu un es pasūtīju alu. Es paskatījos uz Lieni un pajautāju, ko viņa dzer. Viņas dzēriens bija gandrīz tukšs un es pasūtīju viņai jaunu. Kad es uzliku divdesmitnieku uz bāra letes, es pamanīju Spēlētāju, kurš skatījās uz manis naidīgām acīm.Mēs ar sievu mazliet parunājāmies un viņa man pastāstīja savu izdomāto stāstu par to, ka viņa ir ceļojoša biznesa sieviete, kas apmetusies viesnīcā. Es spēlēju līdzi, izlikdamies, ka arī es esmu no citas pilsētas un viņu nepazīstu. Visbeidzot es noliecos un pietiekami skaļi, lai Spēlētājs dzirdētu, pateicu viņai, ka esmu apmeties viesnīcā un pajautāju, vai viņa vēlas doties uz manu numuriņu. Viņa piekrītoši pamāja ar galvu un es palīdzēju viņai nokāpt no krēsla un pavadīju viņu ārā. Mēs atstājām Spēlētāju sēdēt un brīnīties, kā viņa deguna priekšā tika nocelta seksīga sieviete.Es mūs aizvedu mājās un pēc desmit minūtēm mēs jau plēsām viens no otra drēbes. Lienes mincīte bija slapja. Es iemetu viņas kailo ķermeni gultā un ar vienu grūdienu iegāju viņā. Viņas uzbudinājums man atklāja, cik ļoti viņai patika šī spēle. Tas, ka visi vīrieši bārā viņu vēroja, bija glaimojoši un vienlaikus uzbudinoši. Es nodomāju, vai viņa bija fantazējusi par došanos uz sava pielūdzēja istabu, kamēr viņa sēdēja un sarunājās ar viņu.Nākamā gada laikā mēs šo spēli atkārtojām vēl pāris reizes. Es jutos mazliet slikti par to, kā mēs uzmācāmies šiem neko nenojaušošajiem ceļotājiem, bet patiesībā viss, ko viņi bija maksājuši, bija dzēriena cena un viņi pretī saņēma nelielu sarunu ar ļoti skaistu sievieti. Es arī nesaredzēju lielas briesmas, jo mēs ar Lieni bijām tie, kas dalīja kārtis, tāpēc mēs stingri kontrolējām spēli. Es turpināju tā domāt līdz brīdim, kad mēs kaut kādā veidā iedalījām sev džokeru no kāršu komplekta.Kādu trešdienas vakaru mēs devāmies uz agrām vakariņām. Nedēļas sākumā restorāni nav īsti aizņemti. Es jutu, ka Liene jutās nedaudz uzbudināta, jo kad mēs iegājām restorānā, viņa man pa laikam pieskārās un neuzkrītoši glaudās man klāt. Viņa turēja manu roku pāri galdam, kamēr mēs sarunājāmies pie dzērieniem un es sajutu uzbudinājuma trīsas. Es jau gribēju viņu izbaudīt un mēs vēl pat nebijām sākuši ēst savus salātus.Pēc vakariņām mēs noskatījāmies filmu kinoteātrī. Kad mēs izgājām, es mūs vedu mājās. Pēkšņi bez jebkādām diskusijām es iegriezos pie viesnīcas Sapnis. Liene paskatījās uz mani ar vilinošu, zinošu smaidu un es zināju, ka viņa piekrīt. Viņa bija uzbudināta un šis vakars bija lieliski piemērots, lai izspēlētu manu spēli. Es viņu izsēdināju un iegriezos autostāvvietā. Iebraucot stāvvietā, es laikus paskatījos, lai ieraudzītu Lieni, ieejot bārā.Viņa ienāca un devās virzienā uz bāru telpas vidū. Es redzēju, ka viņa pēkšņi apstājās un pagriezās pret bāra galu, prom no logiem. Kas notiek? Pēc dažām sekundēm Liene devās tālāk, izzūdot man no redzesloka. Es nespēju iedomāties, ko viņa darīja, es vēl desmit minūtes nervozi sēdēju mašīnā un mēģināju izlemt, ko darīt tālāk. Beidzot nolēmu, ka labāk iešu iekšā.Es izkāpu no mašīnas un devos uz viesnīcas vestibilu. Es iegāju iekšā, pagriezos pa labi un aizgāju vēl desmit metrus līdz bāra durvīm. Es ieskatījos, bet nekur telpā nevarēju pamanīt savu sievu. Dodoties pie bāra, es beidzot ieraudzīju Lieni. Mani pārņēma atvieglojums, kam sekoja izbrīns. Liene sēdēja tumšā stūrī pie bāra aizmugurējās sienas. Viņa sēdēja tik tuvu savam kompanjonam, ka viņu gurni bija saskārušies. Brīdi vērojot, es dzirdēju viņas smieklus.Es apsēdos pie bāra, lai varētu viņus pētīt. Es nespēju saprast, ko Liene darīja.
Stāsta Liene.Kad mans vīrs pirmo reizi ieteica savu “spēli” - aizvest mani uz viesnīcas bāru, lai mani iekārotu sveši vīrieši, es domāju, ka viņš ir zaudējis prātu. Protams, man likās, ka sapratu, viņu tas uzbudina. Viņš var vērot, kā visi šie vīrieši sarunājas ar viņa sievu. Tad viņš pēdējā brīdī ienāk, noceļ sievieti un atstāj pārējos vīriešus stāvēt apkārt kā muļķus.Bet man bija arī daudz šaubu. Es nejutos gluži pareizi, spēlējoties ar šiem vīriešiem, kuri pat nezināja, ka spēlē šo spēli. Es arī mazliet uztraucos, ka varētu notikt kautiņš. Taču Juris bija tik ieinteresēts izmēģināt šo spēli, ka es beidzot piekāpos un piekritu vienreiz to izmēģināt.Pirmajā reizē, kad mēs spēlējām, es tik tikko biju pievērsusi bārmeņa uzmanību, kad kāds vīrietis no bāra gala piesteidzās un pasūtīja man dzērienu. Viņa vārds bija Renārs un viņš bija darba darīšanās. Viņš bija aptuveni manā vecumā un bija ļoti izskatīgs. Viņš bija sirsnīgs un jautrs un man patiešām patika viņa kompānija. Man bija grūti saglabāt raksturu.Mums sarunājoties, es pat ļāvu domām aizklīst, kā būtu, ja šī nebūtu spēle. Jāatzīst, ka tad, kad esi precējusies, tu ne pārāk bieži domā par sevi. Man šķita ļoti glaimojoši, ka tāds izskatīgs puisis kā Renārs uzreiz izrādīja interesi par mani. Renārs diezgan skaidri izteica savus nodomus un es iedomājos, kā atļaujos viņam aizvest mani uz savu istabu un mīlēties ar mani visu nakti. Kopš mēs bijām precējušies, es nekad nebiju domājusi par seksu ar kādu citu, izņemot Juri, tāpēc šī doma man bija kā jauna un dīvaina lieta. Es sajutu uzbudinājuma uzplūdus, kad mani pārņēma šī nerātnā doma.Pēc tam, kad Juris iejaucās un izlikās, ka mani noceļ, mēs devāmies uz mašīnu. Mani bija pārņēmis uzbudinājums un es sajutu mitrumu savā kājstarpē, kamēr Juris veda mūs mājās. Es nevarēju vien sagaidīt, kad sajutīšu viņu sevī. Mēnešu laikā mēs šo spēli spēlējām vēl dažas reizes. Kādu vakaru, kad devāmies uz vakariņām, es jau domāju, vai mēs apstāsimies viesnīcā. Tajā rītā es jau pamodos, jūtoties uzbudināta un man īsti nevajadzēja pārbaudīt kalendāru, lai saprastu, ka man jābūt tuvu sava cikla kulminācijai. Vakariņu laikā es sarunājos ar Juri, bet jau domāju par to, kad mēs atgriezīsimies mājās.Mēs noskatījāmies filmu un tad devāmies mājup. Patiesībā es gribēju spēlēt spēli, bet nolēmu sēdēt mierīgi un skatīties, ko darīs mans vīrs. Bija tā, it kā Juris lasītu manas domas. Pat neprasot, viņš iegriezās pie viesnīcas. Spēle bija sākusies.Es jutos ļoti seksīga, ejot pāri viesnīcas vestibilam uz bāru. Biju tērpusies savā iecienītākajā kleitā, pavisam vienkāršā melnā kleitā ar nelielu izgriezumu. Kleita bija cieši pieguļoša ap augšstilbiem un nesniedzās pat līdz ceļiem. Es jutos pārliecinātāka nekā iepriekšējās reizēs, tad atvēru durvis un iegāju iekšā. Es paguvu spert desmit soļus, kad kāda balss man uzsauca."Atvainojiet, lēdija?"Mani ne pārāk bieži dēvē par “lēdiju”, tāpēc es apstājos un pagriezos. Vīrietis sēdēja pie bāra aizmugurējās sienas un ar cerībām lūkojās uz manis. Es gaidīju, lai redzētu, ko viņš vēlas."Vai jūs varētu uz brīdi atnākt pie manis?" viņš jautāja man patīkamā tonī. Es piegāju klāt. "Kāpēc jums nepasēdēt ar mani pāris minūtes?" Viņš jautāja tā, it kā tas būtu pilnīgi normāli.Es nervozi aplaizīju lūpas, aplūkojot viņu. Tas nebija iekļauts scenārijā un es nebiju pārliecināta, ko darīt. Īsu brīdi apsvēru iespēju vienkārši pagriezties un doties uz bāru, kā biju iecerējusi, taču tas būtu nepieklājīgi.Vīrietis bija nedaudz vecāks par mani, varbūt pat četrdesmit gadu vecumā. Tomēr viņš droši vien regulāri vingroja, jo izskatījās ļoti labā formā. Viņa mati bija nevainojami kopti un viņš bija tērpies perfekti piegrieztā tumši zilā uzvalkā. Viņš patiešām bija diezgan pārsteidzošs. Pretēji savām saprātīgajām domām es apsēdos līdzās viņam. “Es esmu Boriss,” viņš man teica, ”un jūs?” Es pateicu viņam savu vārdu."Ļaujiet, es jums pasūtīšu dzērienu," viņš teica pēc tam, kad bijām iepazinušies. Viņš pamāja bārmenim un es ieraudzīju apstiprinošu mājienu. "Es daudz ko zinu," Boriss turpināja, kamēr es neizpratnē skatījos uz viņu. “Lūk, pirmā lieta.” Viņš teica, kad man blakus parādījās viesmīlis. "Es paņemšu vēl vienu dzērienu un dāmai sidekaru," viņš teica bārmenim.Es patiešām nedaudz sakustējos pie tā. Sidekars nav īsti ierasts dzēriens, kas patīk sievietēm un bija neparasti, ka šis svešinieks zināja, ka tas ir mans mīļākais. Tad es viņam nedaudz pasmaidīju un teicu: " Ļoti labi. Kādas citas “lietas” jūs zināt?”“Kā jau teicu, es zinu daudzas lietas,” viņš atbildēja. "Vai jūs kaut kam piekritīsiet?"Tas bija traki – piekrist kaut kam, pat nezinot, kas notiek, bet es tomēr pamāju ar galvu šim pievilcīgajam svešiniekam. Viesmīlis atnesa dzērienus un aizgāja."Es turpināšu tev stāstīt lietas," viņš teica pārejot uz “tu”, "un katru reizi, kad man būs taisnība, tu piekritīsi spēlēt tālāk un gaidīt nākamo soli."Es atkal pamāju, it kā tas būtu pilnīgi loģiski. "Es zinu, ka tavs vīrs sēž automašīnā un iespējams brīnās, kāpēc viņš tevi tagad neredz," Boriss teica. Es nosarku. Man uz brīdi ienāca prātā doma piecelties un aizskriet uz mūsu auto, bet tad es atcerējos savu vienošanos ar svešinieku.Boriss redzēja, ka es jūtos neērti. "Neuztraucies, Liene," viņš teica, "es lieliski saprotu jūsu spēli. Un tā kā man bija taisnība, es tev stāstīšu tālāk."Es gaidpilni skatījos uz Borisu. Tas solījās būt interesanti."Tavam vīram patīk šī spēle, jo viņš vēlas redzēt, kā tu flirtē. Tas liek viņam justies vīrišķīgākam ar tik iekārojamu sievu. Lai viņam būtu vēl interesantāk, flirtē ar mani." Boriss apvija roku ap mani un pievilka mani tuvāk sev. Tagad mēs sēdējām tik cieši, ka mūsu gurni pieskārās viens otram. Es sajutu blakus sēdošā vīrieša bagātīgo aromātu, viņa smaržas un viskiju. Es jutu viņa roku, kas mani pievilka pie viņa un viņa plaukstu, kas stingri atspiedās uz mana kreisā augšstilba."Tavs vīrs parasti gaida tur diezgan ilgi, vai ne?" Boriss jautāja. Es pamāju. "Bet šovakar viņš negaidīs, jo tu esi pazudusi. Tavs vīrs ienāks šeit pēc trīs minūtēm," viņš teica, parādīdams man savu pulksteni. Mēs sēdējām kopā, vērojot sekundes rādītāju virzāmies pa ciparnīcu. Gandrīz tieši pēc trim minūtēm Juris ienāca bārā, izskatīdamies nedaudz nervozs. Es nevarēju atturēties no smiekliem. Tas bija kā sēdēt blakus burvim. Juris beidzot apsēdās pie bāra un pasūtīja dzērienu. Viņš vēroja mani un droši vien brīnījās, kāpēc es šeit sēžu. Es mēģināju ignorēt scenārija maiņu. Boriss bija interesants sarunu biedrs un es viņam stāstīju vairāk, nekā parasti to darītu ar svešinieku. Es arī sāku apzināties, cik cieši biju piespiedusies Borisam.Es paskatījos uz juri, lai novērtētu viņa reakciju. Viņš tagad smaidīja, dzerot savu alu un es redzēju aizrautību viņa acīs. Viņam noteikti nebija ne jausmas, kā viņš mani izvilks no šīs situācijas, vērojot, kā es flirtēju ar Borisu, viņam tas patika. Arī es pati sāku justies uzbudināta. Manas lūpiņas bija pietūkušas no iekāres un es sāku just, kā mitrums sūcas manās biksītēs.“Tātad, es domāju, ka man bija taisnība par tām trim minūtēm,” paziņoja Boriss. “Un tagad vēlos, lai tu izdarītu ko citu. Pieliecies tuvāk pie manis un pieglaudies pie mana auss, it kā mēs kļūtu ļoti intīmi.”Es mazliet vilcinājos, jo nākamais solis mani darīja mazliet nervozu.“Neuztraucies, Liene” Boriss mani mierināja. “Tavs vīrs ļoti uzbudinās. Bet tas nav tikai tāpēc, ka viņam patīk vērot citus vīriešus, kas mēģina ar tevi flirtēt. Viņam patīk tas nelielais kontroles zaudējums, redzot, kā tu flirtē ar mani.” Nevaru to izskaidrot, bet Borisa secīgā “pareizo lietu” kārtība lika man viņam uzticēties. Es arī jutu sava veida pienākumu ievērot mūsu neformālo vienošanos, ka turpināšu spēli, tik ilgi, kamēr viņam būs taisnība.Tāpēc es pieglaudos viņa auss ļipiņai. Es redzēju, ka viņam tas patika, jo viņš nedaudz nodrebēja. Man patika viņam sagādāt baudu. Mēs apskāvāmies kā mīļākie. Mans uzbudinājums pieauga un biksīšu audums starp manām kājām kļuva no mitra līdz patiesi slapjam. Mani pārņēma vēlme kaislīgi noskūpstīt Borisu un piespiest savas mitrās biksītes pie viņa, bet zināju, ka vēlos pēc tam doties prom un doties mājās ar Juri, lai izbaudītu viņu.Es paskatījos uz Juri. Viņa acis bija lielas un viņš neizskatījās dusmīgs. Viņš izskatījās vairāk uzbudināts nekā jebkad agrāk. Borisam atkal bija taisnība.“Es domāju, ka tev tas patika un ne tikai tāpēc, ka tas uzbudināja tavu vīru,” teica Boriss. Es varēju tikai pamāt ar galvu. Atkal taisnība.Boriss izņēma pildspalvu un papīra gabalu no žaketes kabatas. Viņš uzrakstīja kaut ko un salocīja papīru uz pusēm. Tad viņš izņēma savu elektronisko istabas atslēgu no kabatas un ievietoja zīmīti mazā papīra aploksnē. “Paņem šo, bet nelasi,” viņš teica, pasniedzot to man.“Cik reizes es līdz šim man ir bijusi taisnība?” viņš man jautāja. Es pakratīju galvu, nezinot. “Es domāju, ka tās bija sešas reizes. Mans laimīgais skaitlis ir septiņi.”Šis bija visneparastākais un viskaislīgākais vakars, ko jebkad biju piedzīvojusi."Tātad, es tev teikšu pēdējo, manu laimīgo septīto lietu," teica Boriss. "Šī ir svarīga."Atkal pamāju ar galvu. Joprojām biju mūsu vienošanās varā."Šobrīd tavas biksītes ir tik slapjas no uzbudinājuma un tajās kļūst neērti," viņš man teica. Es nosarku, bet viņš pat negaidīja apstiprinājumu, ka viņam taisnība."Paņem šo istabas atslēgu un dodies uz dāmu istabu. Nelasi zīmīti. Novelc savas biksītes. Tad ej pie sava vīra, iedod viņam biksītes un atslēgu, pirms atgriezies šeit pie manis. Nesaki viņam neko."Es vilcinājos, biju apjukusi. Dodot biksītes Jurim, liktu viņam domāt, ka es grasos doties prom kopā ar Borisu un pavadīt nakti ar viņu. Man šķita, ka Boriss zināja, ka tas pamatīgi uzbudinās Juri, bet es baidījos, ka tas varētu viņu arī pārāk šokēt. Un kāds bija istabas atslēgas nolūks? Vai Boriss piedāvāja savu istabu Jurim un man? Vai viņš cerēja mūs vērot savā istabā? Tas viss kļuva arvien dīvaināk.Domājot par notikušo, man vēl tagad ir grūti noticēt, ka turpināju piedalīties šajā spēlē. Tomēr, es piecēlos un devos uz dāmu istabu, kā Boriss bija lūdzis. Man bija liels kārdinājums izlasīt zīmīti, bet nedarīju to. Man bija gandrīz atvieglojums novilkt biksītes. To audums bija burtiski slapjš no mana uzbudinājuma un es varēju iedomāties, ka Juris sajutīs manu uzbudinājumu uz tām.Dāmu istabā gandrīz pārdomāju. Vienīgais, kas mani motivēja turpināt, bija tas, ka zināju, ka es visu kontrolēju. Jebkurā brīdī varēju vienkārši atgriezties pie Jura un teikt: "Laiks doties mājās." Mēs abi tikai pasmietos par dīvaino "burvi" viesnīcas bārā.Izgāju no dāmu istabas un devos pie Jura. Viņš pasmaidīja, droši vien domādams, ka tagad mēs dosimies prom. Kad nonācu līdz viņam, satvēru viņa labo roku un tad ieliku visu viņam plaukstā. Es redzēju viņa apjukumu, kad pagāju viņam garām un atgriezos pie Borisa.Kad nonācu līdz Borisam, viņš jau bija piecēlies, satvēra manu roku un veda mani no bāra ārā. Mēs pāris soļus nogājām pa foajē līdz viesnīcas mazumtirdzniecības veikalam. Jutu vēsa gaisa plūsmu uz savas atkailinātās mincītes, taču nekas nespēja dzesēt manu uzbudinājuma liesmu.Kad mēs nonācām pie mazā veikala, Boriss man pasniedza desmitnieku un teica, lai es ieeju un nopērku prezervatīvu iepakojumu. Mani pārsteidza viņa pieprasījums un mans žoklis uz mirkli nolaidās, līdz ātri to aizvēru. Iegāju veikalā un darīju, kā man bija teikts. Kamēr pārdevējs izsita čeku, mans prāts virpuļoja – es neplānoju gulēt ar Borisu un man to vajadzēja viņam nekavējoties paskaidrot.Kad iznācu no veikala, Boriss satvēra manu roku un veda mani uz liftu. Mirkli klusēju, jo pa foajē gāja vecāka kundze. Lifta durvis atvērās un mēs iegājām iekšā. Vecā kundze pievienojās mums un mēs klusumā uzbraucām līdz devītajam stāvam.Kad izkāpām Borisa stāvā, viņš īsu gabalu pagāja līdz savai istabai, bet es apstājos."Boris, klausies. Tas viss ir, nu, ļoti aizraujoši, bet es nevaru iet tālāk," es viņam teicu. "Es neplānoju gulēt ar tevi."Boriss piegāja pie manis un satvēra manas rokas. "Es zinu," viņš klusi teica. "Es iedevu tavam vīram otru savas istabas atslēgu. Viņš drīz atnāks uz šejieni.""Ko mēs darām?" es jautāju."Es pacēlu tava vīra spēli nākamajā līmenī," teica Boriss. "Es tev parādīju, kā viņu var uzbudināt. Tagad uzticies manam pēdējam solim, tu nenožēlosi."Tas bija riskanti. Es nepazinu Borisu un ļaut viņam palikt ar mani vienatnē viesnīcas istabā nebija laba ideja. Kā arī joprojām īsti nesapratu, kādu spēli viņš spēlē. Es pat nezinu, kāpēc ļāvu viņam mani aizvest pie numuriņa durvīm. Viņš ielika atslēgu un atvēra durvis. Tad es iegāju iekšā kopā ar viņu.
Stāsta Juris.Es kādu laiku vēroju Lieni bārā, īsti nesaprazdams, ko darīt. Viņa sēdēja līdzās kādam vīrietim, kurš, šķiet, bija nedaudz vecāks par mums. Skatoties uz viņu, sapratu, ka viņš izskatījās labi. Viņi abi sēdēja ļoti cieši kopā, kā... nu, kā mīļākie, kas čukstas tumšajā bārā. Nolēmu atslābināties un kādu brīdi malkot savu alu, lai redzētu, kas notiks tālāk.Pat ļāvu domām mazliet aizklīst uz TV virs bāra, bet, kad atkal paskatījos uz viņiem, mani pārsteidza tas, ko redzēju – mana sieva cieši apskāva svešinieku un pieglaudās viņa kaklam. Kad paskatījos zemāk, redzēju viņa lielo roku, kas stingri spiedās uz viņas augšstilba. Sākumā tas nešķita nekas pārlieku intensīvs, bet, laikam ritot, man sāka šķist, ka starp viņiem kļūst intīmāk.Nesaprotu, kāpēc, bet man nevajadzēja būt tik mierīgam – man bija jābūt dusmīgam, bet es nebiju. Tā vietā biju neticami uzbudināts. Mans loceklis bija tik ciets, ka tas burtiski pulsēja biksēs. Es jutu, kā auksti sviedri izsitās uz manām rokām, vērojot, kā Liene apmīļo šo svešinieku. Man vajadzēja piecelties un iet pie viņiem, bet es neko nedarīju. Vienkārši turpināju sēdēt un vērot, ļaujot acīm uzsūkt katru detaļu.Pēc dažām minūtēm viņi pārtrauca apskāvienu un turpināja sarunu. Vīrietis izvilka pildspalvu, kaut ko uzrakstīja un pasniedza to Lienei. “Beidzot,” es nodomāju. “Viņš dod viņai savu telefona numuru un mēs varēsim doties.” Liene devās uz tualeti. Izvilku banknoti, lai samaksātu par savu alu un gatavojos doties mājup. Es nevarēju sagaidīt, kad varēšu ievilkt Lieni gultā. Laikam nekad iepriekš nebiju juties tik uzbudināts.Liene iznāca no tualetes un devās tieši pie manis. Es piecēlos. Pēdējā brīdī pamanīju, ka viņai bija dīvains satraukums sejā. Viņa pēkšņi satvēra manu roku un ielika man tajā kaut ko, pirms devās atpakaļ pie sava jaunā drauga. Kas pie velna?Viņa un svešinieks izgāja no bāra, sadevušies rokās. Paskatījos, ko Liene bija ielikusi manā rokā un biju pārsteigts – tās bija viņas plānās melnās biksītes. Kad tās pagrozīju rokās, jutu, ka tās bija pilnīgi izmirkušas. Pārliecinājos, vai neviens uz mani neskatās un tad pacēlu tās pie sejas. Lienes iekārojamā ķermeņa smaržas piepildīja manas nāsis.Es steidzos pie bāra durvīm, lai redzētu, kur viņi dodas. Es ieraudzīju, kā Liene iegāja viesnīcas veikalā. Redzēju, ka viņa kaut ko iegādājās. Kad pārdevējs gribēja ievietot viņas pirkumu papīra maisiņā, man šķita, ka redzu prezervatīvu iepakojumu.Mana sieva man bija pasniegusi savas slapjās biksītes un pēc tam devusies prom kopā ar svešinieku, lai nopirktu prezervatīvus. Ziņa bija sāpīgi skaidra, bet tik negaidīta, ka man bija grūti to saprast. Mana spēle ar nevainīgu flirtēšanu bija pilnībā apgriezta kājām gaisā. Liene grasījās doties uz šī vīrieša istabu un pārgulēt ar viņu.Tad sapratu, ka manā rokā ir vairāk nekā tikai slapjās biksītes. Tur bija arī istabas elektroniskā atslēga, ko viņa man bija pasniegusi un kad to izvilku no papīra aploksnes, no tās izkrita zīmīte. Pacēlu to un izlasīju.
Liene vēlas doties uz manu istabu ar mani. Pagaidi desmit minūtes un seko līdzi, jo viņa vēlas, lai tu vērotu. – Boriss
Manā prātā sāka veidoties ainas ar manu sievu, kas atslīgusi uz gultas, kamēr viņu bez apstājas bauda šis vīrietis no bāra. Mani sāka pārņemt panika. Ko viņa izdomāja? Mēs nekad iepriekš nebijām pat apsprieduši kaut ko tādu. Vai tiešām viņa gribēja pārgulēt ar viņu? Tas šķita pārāk traki.Es paskatījos uz pulksteni. Bija pagājušas piecas minūtes, kopš viņi pazuda. Es nervozi staigāju pa viesnīcas foajē dažas minūtes, nezinot, ko darīt. Beidzot sasniedzu savu robežu. Man bija jādodas uz numuriņu, lai redzētu, kas notiek. Es devos tieši pie lifta.Uz papīra bija rakstīts "907", tāpēc devos uz devīto stāvu. Likās, ka tur nokļūt prasa veselu mūžību. Izgāju no lifta un gāju līdz istabas durvīm. Apstājos, lai paklausītos, bet iekšā nesadzirdēju nevienu skaņu. Sirds nevaldāmi dauzījās krūtīs, izvilku atslēgu un ievietoju to slēdzenē. Iedegās zaļa lampiņa un es atvēru durvis.
Stāsta Liene.
Boriss novilka mēteli un pakarināja to. Viņš noņēma kaklasaiti un atpogāja krekla apkakli, tad pieveda mani pie lielās gultas malas un paņēma no manis brūno papīra maisiņu. Viņš izņēma prezervatīvu iepakojumu un nolika to uz naktsgaldiņa, pēc tam apsēdās uz gultas."Nāci šurp," viņš teica, norādot, lai es pievienojos viņam uz gultas."Es taču teicu, ka negulēšu ar tevi," sacīju ar zināmu aizkaitinājumu."Es joprojām esmu apģērbies. Vienkārši uzticies man."Boriss bārā bija šķitis šarmants, pievilcīgs un seksīgs, bet tagad viņš lika man justies neērti. Es gribēju aiziet un es domāju, ka būtu to darījusi, ja ne tas, ko biju redzējusi jura sejā agrāk. Kad Boriss mani pārliecināja viņu noskūpstīt, biju droša, ka Juris sadusmosies. Bet tā vietā, kā Boriss bija paredzējis, Juris šķita vēl vairāk uzbudinājies. Varbūt Borisam bija taisnība, kad Juris mūs atradīs viesnīcas istabā, viņš būs vēl vairāk uzbudināts. Man šķita, ka Borisam bija lielāka izpratne par šo spēli nekā man vai Jurim.Tas bija neprāts. Es varēju to izskaidrot tikai ar savu uzbudinājumu un dīvaino pienākuma sajūtu pret mūsu vienošanos ar Borisu, kas ļāva viņam mani pievilkt vēl tuvāk. Kad Juris ieradīsies, es to pārtraukšu, apsolīju sev. Es piecelšos un došos prom kopā ar savu vīru. Boriss atlaidās uz gultas un es lēnām apgūlos, lai noliektos pār viņu. Mana kailā mincīte bija tikai pāris centimetrus virs viņa gurniem."Tas ir slikts lēmums," es čukstēju."Vienkārši uzticies man," Boriss atbildēja.Man bija nedaudz neērti, tāpēc lēnām nolaidos līdz atbalstījos uz viņa. Es nodomāju, ka viņa bikses, iespējams, tiks notraipītas ar manu mitrumu. Tad viņš mazliet pakustējās un es sajutu viņa biksēs iespīlēto cieto locekli, kas berzējās pret manu mincīti. Borisam bija ļoti ciets un šķita arī diezgan liels. Es noelsos no viņa vēl neatklātā locekļa berzes pret manām lūpiņām. Tas bija neprāts. Es vēlējos seksu un gribēju doties mājās ar Juri, lai mēs beidzot atdotos viens otram.Kad nolaidos zemāk, mana ciešā kleita bija uzslīdējusi augšup pār gurniem. Ja Boriss paskatītos, viņš bez šaubām redzētu manu kailo mincīti ēnā zem kleitas apakšmalas. Ja kāds ienāktu pa durvīm, tas noteikti varētu redzēt manu kailumu."Juris mūs abus varētu nogalināt, kad ienāks," es teicu Borisam.Tieši tad es izdzirdēju kā durvis atslēdzas.
Stāsta Juris.
Es atvēru viesnīcas istabas durvis un acumirklī uztvēru visu ainu. Boriss bija novilcis mēteli un atlaidies gultā. Liene bija uz viņa, rokas atbalstītas uz Borisa krūtīm. Viņas kleita bija uzslīdējusi augšup un es skaidri redzēju viņas kailā dibentiņa iekārojamās formas. Viņas pežiņa bija pavisam kaila, atsegta un piespiesta Borisa gurniem. Prezervatīvu iepakojums stāvēja uz naktsgaldiņa, ērti pieejams, kad viņi būs gatavi turpināt savu piedzīvojumu.Mani pārņēma šoks, bloķējot jebkādu vēlmi rīkoties. Liene acīmredzot bija izlēmusi spēlei piešķirt pavisam jaunu dimensiju. Apdullis, es iegāju istabā un nespējot nostāvēt, nokritu uz krēsla stūrī. Manas domas bija piesātinātas ar spēcīgām emocijām. Jutos viegli noreibis no bailēm un greizsirdības sajaukuma, taču degu no uzbudinājuma un vēlmes.Ielūkojos Lienes acīs. Viņa mani uzmanīgi vēroja. Es nespēju nolasīt viņas izteiksmi, es gaidīju, lai redzētu, ko viņa darīs tālāk.
Stāsta Liene.
Kad Juris ienāca istabā, viņš kādas desmit sekundes šķita visu novērtējam. Es gaidīju kāda būs viņa reakcija. Taču viņš mani pārsteidza, jo… neko neizrādīja. Viņš vienkārši šķērsoja istabu un apsēdās uz krēsla, it kā būtu tikai vērotājs. Viņš pieņēma situāciju un mani tas pilnīgi apstulbināja.Es vēroju viņu, mēģinot izprast viņa rīcību. Vai tiešām? Juris gribēja vērot, kā es ar Borisu eju tālāk? Tas mani nostādīja dilemmas priekšā.Es jau biju teikusi Borisam, ka netaisos ar viņu gulēt un to biju domājusi pavisam nopietni. Bet tagad, kad biju šeit, uz viņa un jutu Jura mudinošo skatienu, cik tālu es biju gatava iet? Uz šo jautājumu es nezināju atbildi. Man likās, ka varētu nedaudz paberzēties pa Borisu, varbūt ar to pietiks.Es viegli šūpoju gurnus uz priekšu un atpakaļ. Borisa locekļa berze pret manu kailo mincīti caur biksēm uz brīdi jutās patīkama, bet drīz kļuva pārāk raupja un pārāk sausa pret manām lūpiņām.Es skatījos uz Juri. Viņa skatiens bija intensīvs un viņa izteiksme liecināja par milzīgu uzbudinājumu. Vai man vajadzētu ieklausīties Jura vēlmēs un atbrīvot Borisa locekli? Skatoties uz viņu, es lēnām atsprādzēju Borisa jostu, atpogāju bikses un izvilku viņa locekli. Biju nolēmusi, ka vienkārši mazliet paslidināšos pa viņu un ar to arī pietiks.Kad viņa loceklis bija atbrīvots, es to aplūkoju tuvāk. Tas bija gluds un silts manā plaukstā. Borisam bija ļoti resns un garš un tas bija ciets kā akmens. Es maigi pārslidināju plaukstu pa visu tā garumu, jūtot smago, izteikto formu, kas vijās no pamatnes līdz spožajai galviņai. Es to palaidu vaļā un slīdēju ar gurniem uz priekšu, pieliekot savu mincīti virs viņa.Es sajutu, kā viņa cietais loceklis pašķir manas lūpiņas un es slīdēju ar gurniem uz priekšu un atpakaļ, slidinot savu mincīti pa viņa milzeni. Biju tik slapja, ka viņa loceklis kļuva mitrs. Sajūtas bija dievīgas. Nespēju atturēties un netīšām ievaidējos.Turpinot mans uzbudinājums nekontrolējami auga. Es tik ļoti vēlējos, lai viņš mani piepilda, ka atteikšanās no šīs vēlmes kļuva gandrīz sāpīga. Ar katru gurnu kustību es gāju mazliet tālāk un Borisa locekļa gals tuvojās manas mincītes atverei. Zināju, ja es pavirzītos vēl puscentimetru un noliektu gurnus nedaudz leņķī, viņš ieietu manī. Man bija jābūt ļoti uzmanīgai.
Stāsta Juris.
Liene mani vēroja ilgu laiku, bet es pamanīju, ka viņa arī viegli berzējās pret Borisu. Nespēju noticēt, ka viņa bija tik ļoti uzbudināta un neķītra. Pēc brīža es redzēju, kā viņa atsprādzē viņa jostu un atpogā viņa bikses. Viņa izvilka viņa locekli.Borisa loceklis bija ļoti liels un izskatījās vēl lielāks, kad Liene to turēja savā mazajā rociņā. Es sajutu īsu baiļu sajūtas mirkli, kad ieraudzīju savu sievu, turot viņa milzīgo locekli. Viņa kustējās virs viņa, kleita uzslīdēja pilnībā pāri gurniem. Es varēju redzēt, ka loceklis atrodas starp viņas kaunuma lūpiņām.Viņa šūpojās uz priekšu un atpakaļ, slīdot ar savu pilnīgi mitro mincīti pa viņa locekli. Pēc kāda laika viņa sāka viegli elsot un vaidēt. Man nav ne jausmas, cik ilgi tas turpinājās, bet ar laiku es redzēju, kā viņas kustības kļūst arvien garākas. Borisa locekļa gals katras kustības beigās sāka pazust starp viņas kaunuma lūpiņām, meklējot ieeju.Un tad vienā brīdī viņa noslīdēja uz leju un viņa loceklis vairs nebija redzams. Liene pēkšņi skaļi ievaidējās, lēnām spiežoties atpakaļ. Mani pārņēma intensīvs baiļu un ekstāzes sajaukums, kad sapratu, ka Borisa milzīgais loceklis slīd iekšā manas sievas pežiņā un es to vēroju. Mana sieva tika pista manā acu priekšā un vienīgais, ko es darīju, es sēdēju un jutu kā dauzās mana sirds.Borisa loceklis pilnībā bija Lienē. Viņa aizvēra acis un lēni papurināja galvu vai nu viņa centās noliegt to, ko darīja, vai arī vienkārši mēģināja pierast pie viņa masīvā locekļa – es nebiju drošs.Pēc īsa pauzes Liene sāka uz viņa intensīvi jāt. Viņa slīdēja ar gurniem uz augšu un leju, paceļoties gandrīz līdz tam, ka pilnībā izlaida locekli no sevis, tad atkal slīdēja lejup, piepildot savu mincīti. Pēc dažām minūtēm viņas kustības mainījās uz tām, kuras atpazinu, tā viņa parasti jāja uz manis.Viņa piespiedās cieši pie viņa gurniem un vienkārši šūpojās uz priekšu un atpakaļ. Borisa loceklis kustējās dziļi viņā, kamēr viņa nepārtraukti berzēja savu klitoru un kaunuma lūpas pret viņa kaunuma kaulu. Mana sieva sāka trīcēt no orgasma uz Borisa locekļa.Liene izskatījās skaisti, kad viņa atkal un atkal sasniedza kulmināciju. Ar katru orgasmu viņas gurni raustījās un viņa dziļi vaidēja, izbaudot to. Starp orgasmiem viņa nogurusi sēdēja uz ceļiem, elsojot, atgūstoties pēc intensīva seksa, izsmelta un izstaipīta no resnā locekļa, kas viņai sniedza tik daudz baudas. Es pamanīju, ka uz viņas krūtīm sāk veidoties viegls sviedru slānis.Pēc neskaitāmiem orgasmiem, man šķita, ka Boriss saprata, ka viņa sāk pagurt. Viņš satvēra viņas ķermeni savās rokās un apguldīja viņu uz muguras. Viņš nostājās pie gultas malas un pievilka viņu tuvāk sev. Tajā brīdī viņš izkāpa no biksēm. Viņš satvēra savu milzeni un ievadīja to atpakaļ manā sievā, tad atpogāja kreklu un novilka to.Boriss stāvēja starp manas sievas kājām un mierīgi pisa viņu, man tas likās, ka mūžiba. Es pat piecēlos no sava krēsla un devos aiz viņa, lai varētu labāk redzēt. Lienes kaunuma lūpas bija plaši atvērtas ap viņa resno locekli, kad tas pazuda viņā. Es vēroju, kā viņš ritmiski un dziļi pisa viņu. No šīm dziļajām kustībām Liene vēl pāris reizes beidza un es sāku brīnīties par viņa izturību.Boriss atkal izvilka locekli no viņas. Uz brīdi es varēju redzēt visu viņas mincīti. Viņas kaunuma lūpas bija pilnībā uzbriedušas no uzbudinājuma un viņas sulas bija izsmērētas pa visu kaunuma zonu un iekšējiem augšstilbiem. Viņas mincīte palika pavērta.Boriss lika viņai nostāties pie gultas malas. Liene atspiedās uz elkoņiem, pavēršot viņam savu pievilcīgo dibentiņu. Šis skats man likās neticami uzbudinošs.Boriss piegāja un atkal satvēra savu locekli un nevilcinoties iegrūda to Lienes mincītē. Viņš sāka viņu ļoti spēcīgi pist. Es vēroju, kā viņš cieši satvēra manas sievas gurnus, lai atkal un atkal pavilktu viņas ķermeni pret sevi. Borisa smagie sēklinieki sitās pret Lienes ķermeni, viņš sāka smagi elsot, tuvojoties finišam.Pēkšņi Boriss skaļi ievaidējās un spēcīgi viņu pievilka sev klāt. Borisa kustības norima, kad viņu staricināja orgasms. Es pēkšņi iedomājos par neizpakoto prezervatīvu kastīti uz naktsskapīša, bet bija jau par vēlu. Viņš turpināja rupji stenēt un mazliet trīcēt. Liene atkal ievaidējās, sajūtot, kā Borisa loceklis pulsēja dziļi viņas ķermenī. Es iedomājos, kā viņa sperma piepilda Lieni, kamēr es to vēroju.Beigu beigās, pilnībā izsmelts, Boriss izvilka locekli no manas sievas un atkāpās. Viņa loceklis bija daļēji atslābis un nedaudz spermas vēl pilēja no tā. Liene apgūlās uz sāniem. Pirmo reizi kopš brīža, kad Boriss viņu bija ieguvis viņa paskatījās uz mani un es redzēju izbailes viņas sejā.Es viņu maigi mierināju ar savu skatienu, nezinu kā, bet mans loceklis man bija rokā un es mežonīgi beidzu skatoties savas sieviņas acīs. Mans loceklis pulsēja ļoti spēcīgi un es ejakulēju ar mežonīgu spēku. Es iztukšoju sevi pilnībā.Pēc tam es noliecos, lai viņu noskūpstītu. Mans loceklis, sāka atslābt. Pēc skūpsta abi jutāmies mazliet neveikli. Boriss bija apsēdies uz krēsla, no kura es biju piecēlies un vēroja mūs ar neatšifrējamu izteiksmi. Es aiztaisīju bikses, Liene sakārtoja savu apģērbu un mēs bez jebkādām sarunām izgājām no istabas.Mēs devāmies uz leju līdz foajē un klusējot gājām uz auto. Kad nonācām līdz auto, es atvēru viņai durvis un pievilku pie sevis īsam apskāvienam un skūpstam. Pēc mirkļa Liene pārtrauca skūpstu un palūdza man paņemt salvešu kasti no viduskonsoles.Es iekāpu viņas vietā, kamēr viņa stāvēja pie auto, bet tā vietā, lai darītu, kā viņa lūdza, es uzliku rokas uz viņas augšstilbiem pie kleitas apakšmalas. Es pacēlu viņas kleitu, atklājot viņas mincīti sev un kailo dibentiņu tukšajam autostāvvietas laukumam.Mans minējums izrādījās patiess, Borisa lielā spermas deva lēnām tecēja no manas sievas mincītes lejup pa viņas kājiņām. Skats mani pilnībā apbūra un es to vēroju dažas sekundes."Es neticēju, ka tu tiešām gribēji, lai es to daru!" viņa beidzot noteica."Es? Es tikai piedalījos," atbildēju. "Tā bija tava izvēle."Liene nolaida kleitu atpakaļ un mēs skatījāmies viens uz otru, dziļi iegrimuši domās. Domāju, ka abi vienlaikus sapratām. Boriss bija spēlējies ar mums. Liene pasmaidīja un es piecēlos, lai viņu noskūpstītu."Brauksim mājās," es viņai teicu. "Jau ir diezgan vēls."Joprojām nezinu, ko domāt par Borisu. Nezinu, vai bijām viņa neapzinātie līdzdalībnieki vai veiksmīgie mācekļi. Viņš noteikti pierādīja sevi kā īstu spēles lielmeistaru.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
3357
10
1 pirms mēneša
-
19 pirms vairākām stundām
Ķēvītes un Ērzeļi.
Es tikai nesen biju sapratis, ka man ir tieksme arī pēc vīriešiem un biju uzsācis iepazīt geju saunu pasauli, lai vairāk socializētos, relaksētos un iepazītu jaunus draugus. Kādu reizi es saunā satiku puisi, kurš jautāja, vai nākamnedēļ apmeklēšu ikgadējo geju saunas zirgu izstādi. Es atzinos, ka par tādu nekad nebiju dzirdējis un viņš man smalki izstāstīja, kas tajās notiek un ka man tur noteikti patikšot.Mani pārņēma ziņkārība par zirgu izstādi, tāpēc nolēmu piedalīties. Pēc nedēļas ierados saunā un biju šokēts, redzot rindu pie reģistrācijas. Tā kā es pārāk nereklamēju savas homoseksuālās tieksmes, es centos ātri nokļūt iekšā, lai mani nejauši neievērotu kāds pazīstams. Jāatzīst, ka doma par pasākumu mani tik ļoti satrauca, ka apvienojumā ar gaidīšanu sāku nekontrolējami trīcēt. Galu galā pienāca mana rinda."Ķēvīte vai ērzelis?" man jautāja."Ķēvīte," es kautrīgi atbildēju."Šeit būs tava biļete. Ej iekšā un dodies uz bāru, tur pēc piecām minūtēm sāksies instrukcijas."Es steidzos augšā pa kāpnēm uz bāru un biju pārsteigts, redzot, ka tur ir tikai piecas "ķēvītes". Kāds vīrietis gados apskāva mani un jautāja, vai esmu jauniņais. Kad apstiprināju, viņš iepazīstināja sevi kā Ēriku un teica, ka šonakt būs mans staļļmeistars un rūpēsies par mani.Iegājuši stallī mēs visi sekojām viņam uz ģērbtuvi, kur mums lika izģērbties. Pēc tam kaili mēs atgriezāmies bārā, es jutu satraukumu un bailes."Noteikumi ir vienkārši," skaidroja staļļmeistars. "Mēs piedāvājam sarkanu kapuci, ja vēlies bez prezervatīva un baltu, ja esi par drošību. Mēs sasienam jūsu rokas ar saiti un vedam jūs uz ringu, kur jūs novietos stallī. Staļļmeistars, tas ir es, izvēlēsies, kur katrs tiks piesiets, atkarībā no jūsu pieredzes līmeņa."Staļļmeistars paskatījās uz mani, turpinot: "Kad ērzeļi ienāk, viņi tiek iepazīstināti ar ķēvītēm un, kad kāds no viņiem jūs izvēlas, jums viņam jāseko un jāveido saikne ar ērzeli. Ja atsakaties, jūs izņems no procesa un atgriezīs naudu."Noteikumi bija ļoti skaidri un mēs, sešas ķēvītes, tos uzklausījām ar lielu uzmanību."Kapuces nedrīkst noņemt un, ja kāds to izdarīs, tad atstās pasākumu. Ja kādam ir nepieciešama pauze, vienkārši sauciet savu staļļmeistaru, kurš jums atnesīs lubrikantu, prezervatīvus, ūdeni vai pavadīs uz vietu, kur varat atpūsties. Bet ne ilgi!"Viena no ķēvītēm pajautāja, cik daudz ērzeļu piedalīsies."Mums jau ir pārdotas 32 biļetes, tas nozīmē nedaudz vairāk par pieciem katrai ķēvei. Varbūt būs arī vairāk. Tātad – rēķinaties, ka vaislošanās būs nopietna!"Mums vēlreiz tika pavaicāts, vai kāds vēlas atsaukt savu dalību, bet visi palika savās vietās. Es biju tik uztraukts kā vēl nekad.Staļļmeistars Ēriks bija lielisks un ļoti iedvesmojošs. Viņš solīja pievērst man īpašu uzmanību, ņemot vērā, ka man esot "labākais ķermenis starp visām ķēvītēm un dupsis kā persiks", viņš brīdināja, ka es saņemšu daudz uzmanības."Bez prezervatīva vai ar prezervatīvu?" vaicāja Ēriks."Ar prezervatīvu," atbildēju. "Vai tas nozīmē, ka man būs mazāk uzmanības?" es jautāju."Ne vienmēr. Es tevi vēl nestādīšu pie šūpuļ stenda, jo tas ir viskarstākais punkts. Sākumā tev jāsaprot, kā jutīsies. Bet, ja kļūsi pārliecinātāks vai arī neviens tevi neizvēlēsies, es tevi pacelšu šūpuļ stendā – un, tici man, tad noteikti saņemsi savu devu."Ēriks uzlika man uz galvas kokvilnas kapuci, kura sniedzās tieši līdz mutītei. Ap kaklu man tika piesieta aukla ar piekarinātu lubrikanta tūbiņu. Tad uz rokām – plastmasas saite. "Ja vēlies," teica Ēriks, "varu pārgriezt saiti pēc tam, kad ērzeļi būs izvēlējušies." Viņš savilka saiti diezgan cieši."Labi, laiks doties pie ērzeļiem," noteica Staļļmeistars.Ēriks norādīja, lai uzlieku sasietās rokas uz viņa pleca un viņš mani aizveda uz spēļu zonu, kas bija pazīstama kā īpašnieku loks. Apkārtējais klusums bija pārsteidzošs. Tad Ēriks piesēja citu saiti pie tās, kas apvija manas plaukstas un nostiprināja mani pie vertikālas kolonnas."Tu izskaties lieliski," Ēriks mani uzmundrināja. "Šī nakts tev patiks."Es stāvēju un gaidīju, dzirdot, kā Ēriks atkāpjas. Nebija īpaši auksti, bet gaidīšana lika man nodrebēt. Durvis atvērās un skaļš gongs lika man satrūkties.Staļļmeistars ar dūri uzsita pa metāla sienas paneli, lai paziņotu par ērzeļu ierašanos. Es dzirdēju nervozu smieklu un balsu murdoņu, jo ērzeļi sāka sapulcēties ap ķēvītēm. Drīz sajutu rokas, kas pieskaras maniem krūšu galiem. Mani pagrieza un ar spēku paplēta vaļā manus dibenvaidziņus. Muļķīgi, bet es mazliet pretojos. Tad dzirdēju dziļu balsi, "Šī nu gan ir ugunīga. Vēlos to 'iejāt'?"Ēriks piegāja tuvu man un pačukstēja: "Viņš būs nedaudz skarbāks. Ja tas tev ir pieņemami, tad ļaušu viņam rīkoties, bet, ja būs par skarbu, vienkārši kliedz "Ērik"." Es piekritu.Pēc īsa mirkļa sajutu spēcīgu pļauku pa dibentiņu un vienu no maniem krūtsgaliem nežēlīgi saspieda. Tas ļoti sāpēja, bet man patika un uzbudināja šīs sāpes. Pēc nākamās pļaukas pa dibentiņu es nodrebēju, pēc tam sekoja vēl vairāki. Tie bija patiesi spēcīgi un pēc piektā vai sestā sitiena es iekliedzos. Dzirdēju, kā Ēriks saka, ka ķēvīte ir savaldīta un ērzelis atkal plati paplēta manus dibena vaigus. Sajutu viņa elpu pie savas anālās atveres. Viņš mani intīmi pārbaudīja. "Skaists caurumiņš. Izskatās ļoti ciešs," teica ērzelis. "Es šo vēlos izjāt."Ēriks pārgrieza saiti, kas mani bija saistījusi pie kolonnas. Ērzelis satvēra saiti, kas saistīja manas rokas un aizveda mani uz ķēvītes boksu. Es atkal sāku drebēt. Ērzeļa rokas stingi satvēra manus plecus un nospieda mani uz ceļiem un uzreiz es sajutu viņa locekli, kas piespiedās man pie lūpām. Man zem deguna bija patīkama, vīrišķības smarža. Es atvēru muti un man pat nevajadzēja sākt sūkāt, jo ērzelis ar varu iedzina savu locekli man mutītē. Viņa ceļi spiedās man pret pleciem un stipri piespieda mani pie sienas, kamēr mana mutīte tika rupji drāzta. Apkārt es dzirdēju kaislīgus kliedzienus un dažus pļauku sitienus, tur citas ķēvītes tika "savaldītas". Ērzelis piepacēla mani uz augšu un ar muguru noguldīja uz kaut kāda veida galda. Manas sajūtas bija pārslogotas. Viņš mani piespieda galdam un es nodrebēju, sajūtot auksto metāla virsmu. Viņš turēja mani, kamēr pieradu pie aukstuma. Tad viņš pacēla manas kājas uz augšu un izplēta tās.Ar maigu pirkstu kustību Ēriks uzmanīgi ieeļļoja manu anālo atveri. Mazliet prātoju, vai nevajadzētu lūgt atteikumu, bet kaut kas nezināms mani virzīja uz priekšu. Tad viņš negaidīti un rupji spieda to manī. Ērzeļa loceklis bija trīs pirkstu platumā un sajūta, kad viņš mēģināja uzlauzt mani, bija ekstrēma. Kapuces tumsā visas maņas kļūst vēl asākas. Es sajutu kā ērzeļa rokas glāsta mani un viņa locekļa uzstājība radīja manī īstu sajūtu orgasmu. No galvas puses pievienojās arī otrs ērzelis un viņš satvēra manas kājas un piespieda pie manām krūtīm, vienlaicīgi piepildot manu mutīti ar savu locekli. Jutu, kā mans caurumiņš stiepās aizvien plašāks, kad pirmais ērzelis izspiedās cauri manam otrajam sfinkterim. Mans caurumiņš nevēlejās padoties un neatslāba, bet loceklis vienkārši izlauzās cauri savilktajai atverei un spiedās tālāk uz priekšu. Es pretojos, kad mans sfinkteris tika pakļauts intensīvam spiedienam. Mans prāts man teica, lai atslābinos un ļaujos, bet ķermenis saspringa un nevēlējās atvērties. Sekoja dziļi grūdieni un barjera tika pārvarēta. Pirmā ērzeļa loceklis iealuzās pilnībā manī. Viņa kustības bija ātras un dziļas. Citā situācijā, es varbūt būtu lūdzis viņam samazināt tempu vai pat pārtraukt, bet es pieņēmu ķēvītes lomu un padevos. Tieši šī bezpalīdzības un gandrīz piespiedu pakļāvības sajūta plosījās manā prātā.Lai samazinātu sāpes, es stiprāk iesūcu otrā ērzeļa locekli, līdz sāku mazliet rīstīties. Mani drāza bez sirdsapziņas pārmetumiem un temps nemazinājās. Tad, kad es domāju, ka vairs nevarēšu izturēt, es dzirdēju kā pirmais ērzelis rupji noelsās. Jutu, kā ar siltumu piepildās viņa prezervatīvs, viņa kustības palēninājās un kļuva seklas. Viņš izvilka, atstājot manu caurumiņu mazliet paplēstu un sāpošu. Taču atelpas nebija.Otrais ērzelis ieņēma pirmā vietu un drāziens turpinājās. Viņa loceklis bija tievāks, bet garāks. Šķita, ka tas ļoti viegli ieslīdēja manī, bet pēc tam sasniedza dziļumu, kuru nebiju gaidījis, liekot man elsot un vaidēt pie katra grūdiena. Katru reizi, kad tas ietriecās manī līdz galam, es piepacēlos no aukstā tērauda galda un šīs sajūtas man patika. Es kaislē sāku vaidēt un tas veicināja dziļākus grūdienus.Šajā brīdī es izdzirdēju ērzeļa balsi pa kreisi. “Šī ir savvaļas ķēvīte, viņu vēl jāsavalda un jāpakļauj.”Es nezināju, ar ko viņš runā, bet dažu sekunžu laikā atskanēja spalga pļauka pa manu diebena vaidziņu. Pēc tam vēl trīs. Es jutu, kā mana savaldītāja loceklis sitās pret manām lūpām. Viņš vairākkārt sita pa manām lūpiņām ar sava piebriedušā locekļa galviņu. Mana mutīte palika ciet. Tad sekoja ļoti spēcīga pļauka pa manu dibentiņu.Trešais ērzelis ar pirkstiem pašķīra manas lūpiņas. Tad ielika starp tām savu locekli. Es to nesūkāju. Viņš rupji nolamājās. "Sasodītā ķēve", viņš turpināja, "es izdrāzīšu tavu muti, līdz tu lūgsi piedošanu." Un sāka mani drāzt mutītē. Tajā brīdī otraiz ērzelis uzkrita man virsū, mans caurumiņš saspiedās un viņa grūdieni kļuva strauji un sekli.Trešais ērzelis ātri izvilka savu locekli man no mutes un es jutu, kā viņš nošļāca manu vaigu un lūpiņas ar savu spermu. Gandrīz vienlaicīgi arī otrais ērzelis vēl ciešāk piespiedās man un beidza.Es gulēju izsmelts, kājas trīcēja,tad Ēriks pielika man pie mutes ūdens pudeli. Es padzēros un pārdomāju šo savādi uzbudinošo pieredzi. Es biju vienkārši ķēve, kura bija domāta tikai ērzeļu priekam.Ēriks piecēla mani no galda un aizveda atpakaļ uz manu boksu stallī, kur atkal piesēja. Manas kājas trīcēja un tas noteikti piesaistīja ērzeļu uzmanību. Daži noglāstīja manu dibentiņu, bet neviens mani neņēma. Mana dzirde saspringa, lai saprastu, kas notiek apkārt.Man nebija ne jausmas, ka apkārt man bija vesels ērzeļu bars, kuri vēroja un apmierināja sevi, redzot, kā manas kājas un dibentiņš trīc. Tad es atkal izdzirdēju savu pirmo ērzeli: “Šūpoļbokss,” viņš teica. Mani atsēja un aizveda kādu gabaliņu tālāk.Šūpoļboksā Ēriks pārgrieza manas saites un palīdzēja ērzeļiem mani iecelt šūpoļu ādas stiprinājumos. Es atgāzos un atslābinājos. Katra no manām kājām tika pacelta un nostiprināta kāpslīšos. Es turējos pie ķēdēm, kamēr mani lēnām šūpoja turp un atpakaļ, apzinoties, cik ļoti mans caurumiņš ir atklāts.Tad atskanēja jauna balss, ceturtais ērzelis: “Cik fantastiska ķēve un kāda jauka pežiņa!”“Tā ir,” noteica Ēriks, “un viņa ir labi jāiejāj!”Ceturtais ērzelis ievadīja divus pirkstus manā nu jau pežiņā, lai kārtīgi visu iesmērētu ar lubrikantu. Es ar rokām apķēru savu dibentiņu un sajutu lipīgas spermas klātbūtni. Viņš pagrūda mani atpakaļ un es noslīdēju no viņa pirkstiem, bet kad šūpoles atgriezās atpakaļ es atkal uztriecos uz tiem un pirksti viegli ieslīdēja manī.Ērzelis mēģināja paraustīt manu locekli, bet neskatoties uz to, ka es biju ļoti uzbudināts, tas tikai ļengani karājās. Tā reizēm notiek, ja tevi intensīvi drāž.Gar manu šķirbiņu tika berzēts loceklius un tad tas ielauzās manī. Mana caurumiņa gredzentiņš labprātīgi padevās un mans ānusiņš pilnīgi kā iestrādāta vagīna apķēra un apglauda ievadīto locekli. Mani drāza kādas desmit minūtes pirms ceturtais ērzelis paātrināja ritmu. “Jā, drāz viņu skarbāk,” iesaucās mans pirmais Ērzelis.Katrs grūdiens manī izraisīja maigu vaidu un mans loceklītis ļengani kratījās, kamēr mani drāza.Brīdī, kad domāju, ka tas tūlīt beigsies ērzelis kļuva nežēlīgāks. Viņš uzlika pirkstu uz sava locekļa un reizē ar locekli to iegrūda manī. “Nē, nē, nē!” Es protestēju.Ēriks iejautājās, “Ķēvīte vēlas pārtraukt?” Es neatbildēju. Ērzeļa pirkstam pievienojās otrs. Es jutu kā mana pežiņa izstiepās, es sapratu, ka tā vairs nebūs tāda, kā iepriekš.Ērzelis turpināja mani drāzt. Es nespēju atbrīvoties, tas man bija sāpīgi. Es jau grasījos atteikties, kad ērzelis beidza un atbrīvoja manu caurumiņu. Mans pārbaudījums bija galā. Ēriks juta, ka man pietiks. Viņš palīdzēja man izkļūt no šūpolēm un pavadīja atpakaļ uz pārģērbšanās vietu. Ejot aiz Ērika es dzirdēju pirmā ērzeļa balsi, “Savvaļas ķēvīte tika savaldīta, tagad viņa pieņems savu lomu dzīvē.”Ģērbtuvē Ēriks pacēla manu kapuci. Es biju izsmelts. No pļaukām bija palikuši zilumi un mans caurumiņš joprojām nebija pilnībā aizvēries. Ēriks mani viegli noskūpstīja. “Tev nav pārāk labi, vai ne?” viņš jautāja. Es pakratīju galvu. Man acīs parādījās asaras un es turpināju trīcēt. Ēriks apsēdās man blakus un apskāva mani. Es kādu laiku pavadīju viņa rokās, kamēr atguvos.Kad es pacēlu galvu, Ēriks paņēma mani pie zoda un dāvāja man uz lūpām dziļu skūpstu. Es ievadīju savu mēlīti viņa mutē un mēs dažas minūtes kaislīgi skūpstījāmies. Ēriks no biksēm izvilka savu locekli un es nometos ceļos starp viņa kājām. Es viņu tik ļoti vēlējos un ar mīlestību paņēmu viņu mutītē, maigi masēju viņa locekļa kātu, iespiedu savu mēles galiņu viņa urīnkanālā. Tā turpinājās kādu brīdi mana galva kustējās lejup un augšup. Ēriks vairākas reizes noraustījās. Viņam patīk, es nodomāju, tāpēc es turpināju viņam sūkāt.“Āaaahhhh….”, Ēriks ievaidējās un no viņa locekļa izlauzās sperma strūkla, kuru es kā kārtīga ķēvīte visu noriju. Pēc tam mēs kādu laiku skūpstījāmies un man par izbrīnu Ēriks palūdza manu mobilo numuriņu, es ar prieku acīs atbildēju, “28 27 21 95, bet pirms raksti, jo man ir sieva”.“Protams, jo man arī tā pat!” Tad Ēriks devās atpakaļ, jo viņam bija pienākumi.Es sēdēju uz sola un pārdomāju pašu neparastāko, bet seksuālāko un noteikti fantastiskāko piedzīvojumu savā dzīvē. Es ar mēlīti pārbraucu savām lūpām un sajutu Ērika jau mazliet apžuvušo, sāļo spermas garšu. Vai man vēlreiz izdosies to izbaudīt kaut kad, es prātoju.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
2254
9
1 pirms mēneša
-
19 pirms vairākām stundām
Pelnrušķītes stāsts.
Masku ballīte.
Vakars bija silts un piepildīts ar gaidām, es un mana sieviņa Jana izkāpām no automašīnas pie viesnīcas, kur notika ikgadējā mana darba masku ballīte. Šogad tēmā valdīja pasakas un viesnīcas zāle bija pārveidota par elegantu karaļvalsti. Katrs bija tērpies kādā slavenā pasaku tēlā un mēs ar Janu arī centāmies atstāt iespaidu.Jana, izvēlējās Pelnrušķītes tēlu, viņa bija satriecoša savā gaiši zilajā kleitā un šķita, ka viņa tikko būtu izkāpusi no pasaku lappusēm. Viņas smalkās, atdarinātās “kristāla” kurpītes mirdzēja katrā solī. Viņa izskatījās kā sapņu princese un es biju pārliecināts, ka viņa būs balles uzmanības centrā.Es biju izvēlējies neparastu tēlu. Tā kā mēs bijām nolēmuši nedaudz paspēlēties ar lomām, es biju tērpies kā Rūķis, paklausīgs, pakļāvīgs kalpotājs savai spožajai Pelnrušķītei.Kad mēs iegājām greznajā viesnīcas zālē, mūzika jau skanēja un dejas ritēja pilnā sparā. Masku ballīte bija sākusies un viesi bija ģērbušies dažādos pasaku tēlos – princese Katrīna, Sniegbaltīte, Aladins un citas slavenas figūras. Katrs šķita spēlējot savu lomu un es nevariēju nepamanīt, cik atklāti pievilcīga bija Jana – viņas slaidā figūra izcēlās starp citiem dejotājiem.Jana tuvojās manam priekšniekam Robertam, kurš bija izvēlējies savu paša interpretāciju par Šarmanto Princi . Viņa apspīlētais kostīms bija elegants un viņa harizma pievilināja ne vienu vien skatienu. Roberts jau no pirmā brīža aizrāvās ar Janu – viņi tūlīt pat sāka deju un stāvot malā, es varēju tikai vērot, cik sinhronas ir Janas un Roberta kustības, viņi smējās un flirtēja.Viņi izskatījās kā ideāls pāris – Jana kā Pelnrušķīte un Roberts kā princis, kurš bija gatavs viņu izglābt. Es paliku savā lomā – paklausīgs un pazemīgs, gluži kā mans tēls, kurš tikai vēro no malas.
Dejas laikā.
Pēc pāris dejām ar Robertu Jana atgriezās pie manis, viņas seja staroja."Princis vēlas man pielaikot kurpīti," viņa jokoja, viegli pasmaidot. Viņas acīs bija izteikts azarts.Es atbildēju ar smaidu, bet iekšēji jutu, ka situācija kļūst arvien personiskāka. "Varbūt viņš to arī izdarīs," es ironizēju, lai gan manī dzima jaunas sajūtas – kaut kas starp greizsirdību un intriģējošu uzbudinājumu.Kad mūzika kļuva lēnāka, Roberts pienāca atkal pie Janas. "Vai es varu lūgt uz deju?" viņš jautāja, acis nenovēršot no viņas.Jana pamāja un ar graciozu kustību, pastiepa roku pret Robertu. Viņi devās uz zāles vidu, dejas laikā Roberts lēnām noliecās un piepacēla Janas kājiņu. Viņš lēnām novilka un uzvilka Janai kurpīti, it kā pārbaudot, vai viņa patiešām ir īstā Pelnrušķīte. Jana, nedaudz nosarka no viņa pieskāriena un pavērsa skatienu uz mani, it kā pārliecinoties vai es to redzu.Es ne tikai to vēroju, bet arī jutu, ka mani pilnībā pārņem šī aina. Robertam bija pilnīga kontrole pār situāciju un es biju tikai vērotājs, kurš nespēj neko mainīt. Jana likās izbaudām šo lomu spēli un es sapratu, ka vakars tikai sākas.Kad balle tuvojās noslēgumam, Roberts, vēl arvien izstarojot savu pievilcību un pārliecību, pienāca pie manis un Janas."Es gribu piedāvāt jūs abus pavadīt mājās," viņš sacīja ar savu dziļo balsi. "Tā kā šovakar esmu Princis, man jāaizved sava Pelnrušķīte uz mājām, vai ne? Es varu izsaukt karieti?"Jana, viegli pieskardamās viņa rokai, smējās jokojot. "Tu gan esi īsts Princis! Varbūt Princis varētu mani arī izglābt?"Es sapratu, ka viņi abi spēlē šo lomu vairāk nekā tikai ballītes ietvaros. Jana pieņēma Roberta uzmanību pilnībā, un es kā Rūķis, atrados savā vietā – uzticams, taču aizmirsts.Taksometrā, Jana ar Robertu apsēdās aizmugurē, man nācās ieņemt vietu priekšā. Atmosfēra kļuva arvien intīmāka, lai gan viņi turpināja sarunāties par darbu un ikdienas dzīvi, viņu ķermeņa valoda izteica ko citu. Es uzmetu skatienu atpakaļ un pamanīju, kā Roberts lēnām noglāsta Janas kāju, turpinot sarunu.
Mājās.
Kad mēs beidzot piebraucām pie mājas, Jana, mazliet iereibusi no izdzertā šampanieša un jūtami uzbudināta no Roberta pieskārieniem, ielūdza viņu pie mums uz vēl kādu dzērienu."Princis nevar doties mājās, kamēr nav apkalpojis Pelnrušķīti," viņa jokoja, izaicinoši skatoties uz Robertu.Es biju klusējošs vērotājs, es atnesu vīna glāzes no virtuves, kamēr Jana ar Robertu sēdēja viesistabā, turpinot flirtēt. Viņu sarunas kļuva intīmākas un es skaidri redzēu, ka Robertam patīk pieskarties Janai."Mīļais," Jana teica, pagriežoties pret mani. "Vai vari atnest vēl uzkodas?" Viņas tonis bija nevis pavēlošs, bet drīzāk tāds, kas apstiprināja manas lomas maiņu. Es sapratu, ka esmu kļuvis par Rūķi un viņa – Pelnrušķīte.Kad biju atgriezies ar uzkodām, Jana un Roberts turpināja sarunu, bet es viņus vairs neuztvēru kā savu sievu un savu priekšnieku. Viņu lomas bija skaidri noteiktas – viņi abi baudīja manu paklausību un to, kā klusi es izpildu viņu vēlmes.
Pavērsiena punkts.
Vakars ritēja tālāk, atmosfēra kļuva arvien dziļāka, intīmāka un gandrīz taustāmi saspringta. Es, sēžot krēslā vēroju, kā Pelnrušķīte Jana un Princis Roberts arvien vairāk satuvinās. Pēc katras nākamās vīna glāzes viņu sarunas kļuva arvien vaļsirdīgākas, pieskārieni kļuva ilgāki, bet smiekli – tuvāki. Jana bija pilnībā atslābinājusies un viņa izbaudīja Roberta kompāniju ar katru mirkli vairāk.Roberts, jau nedaudz iereibis, pēkšņi pievērsās man ar nevainīgu jautājumu. "Tu esi saprotošs vīrs, vai ne? Jana man teica, cik jūs abi esat laimīgi. Viņa patiešām ir kā dārgums."Jana, sēžot blakus Robertam, nedaudz nolieca galvu, skatoties tieši uz mani. Viņas acīs bija viegls mirdzums."Protams, esmu saprotošs," atbildēju, cenšoties saglabāt mieru, kaut iekšēji jutu spriedzes pieaugumu.Roberts pasmaidīja un pacēla glāzi vīna, it kā uzsverot savus vārdus. "Man šķiet, es jau tagad jūtos kā daļa no jūsu ģimenes... Saproti, ko es gribu teikt, vai ne?"Viņa balss tonī bija kaut kas aizkustinošs un es īsti nesapratu, kur viņš vēlas virzīt sarunu. Jana tikai turpināja klusēt, ļaujot Robertam vadīt šo sarunu."Zini," Roberts turpināja, "esmu izdzēris vairāk nekā parasti un droši vien man nevajadzētu šonakt braukt mājās. Bet es arī nevēlos būt traucēklis."Viņa balss tonis it kā gaidīja, ka es piedāvāšu kādu risinājumu un Jana lēnām uzmeta man skatienu. Viņas acis izteica kaut ko vairāk – kaut ko, kas šķita pārbaudījums, izaicinājums man. Es sapratu, ka viņi gaida manu reakciju."Pavisam noteikti, tu vari palikt," es teicu, lai gan mana balss bija nedaudz neizteikta. "Mums ir viesu istaba, tur tu varēsi pārnakšņot."Roberts pasmaidīja, it kā gaidījis šādu atbildi. "Viesu istaba, jā, bet vai Princim tur būs ērti un piemēroti?" viņš noteica.Es sajutu, ka saruna virzās uz ko lielāku. Roberts pacēla skatienu un paskatījās uz Janu, kura viņam atbildēja ar siltu smaidu. Viņi abi bija uz viena viļņa."Es domāju," Roberts pēkšņi kļuva mazliet nopietnāks, "jūsu guļamistabā ir ērtāka gulta. Vai ne, Jana?"Jana pasmaidīja, viņas acis bija pievērstas man. "Es domāju, ka princim vienmēr jābūt komfortā," viņa teica, viegli noglāstot Roberta roku. Viņas balss tonis bija mierīgs, bet arī pilns ar zināmām gaidām par to, kas sekos.Man kļuva skaidrs, ka viņi gaida vairāk nekā tikai atļauju palikt pa nakti. Tas, ko Roberts netieši jautāja, bija daudz vairāk – viņš piedāvāja pilnīgu lomu maiņu. Kā Princis viņš vēlējās ne tikai Pelnrušķīti, bet arī pilnīgu manu atļauju tam.Un tad nāca izšķirošais jautājums, kas telpu piepildīja ar gaidām. Roberts, joprojām skatoties uz Janu, izteica frāzi, kas izklausījās nevainīga, bet es jutu tās dziļāko nozīmi. "Kā sadalīsim vietas, mans draugs? Varbūt... Princis ir pelnījis komfortu, tā pat, kā Pelnrušķīte. Kā tu domā, varbūt viesu istaba piemērotāka ir Rūķim?"Tas nebija tieši jautāts, bet tas skanēja kā galīgs tests. Viņi abi, Jana un Roberts, tagad gaidīja manu atbildi. Jana viegli piespiedās Robertam tuvāk. Laulības gulta vai viesu istaba – šis nebija jautājums tikai par vietu, kur gulēt. Tas bija jautājums par to, vai es piekritīšu, lai Princis pārguļ ar viņa Pelnrušķīti.Telpā valdīja pilnīgs klusums. Tikai pulksteņa tikšķēšana, Jana nolieca galvu uz Roberta pleca. Viņi gaidīja.Es dziļi ieelpoju, es apzinājos, ka šis mirklis izšķirs visu. Manā galvā norisinājās vesela domu vētra, bet atbilde bija jau skaidra. Es noliecu galvu un izteicu frāzi, kas ne tikai noslēdza vakaru, bet atvēra pilnīgi jaunu ceļu mūsu dzīvē:"Es domāju... Rūķim būs pareizāk palikt viesu istabā. Princis ir pelnījis ērtības."Jana pasmaidīja, apmierināta ar manu atbildi. "Paldies, mīļais. Es zinu, ka šonakt mums visiem būs labi."Roberts pacēla glāzi un smaidot, piebilda: "Nu, tad lai sākas jauna ēra. Tu patiesi esi lielisks, vīrs."Jana piecēlās no dīvāna, paņēma Roberta roku un skatoties man dziļi acīs, teica: "Ar labunakti, mīļais. Es pavadīšu Princi līdz guļamistabai."Es pamāju, pieceļoties un dodoties uz viesu istabu. Iekšēji jutu dīvainu sajūtu – pazemību, satraukumu un pieņemšanu vienlaikus. Es dzirdēju viņu soļus, kad viņi virzījās uz guļamistabu un zināju, ka mūsu dzīvē sākas jauns posms – es biju izdarījis savu izvēli un tā bija neatgriezeniska.
Rīts.
Nakts ritēja mokoši. Es gulēju viesu istabā, mēģinot nomierināt prātu, bet klusumā, kas pārņēma māju, pamazām sāka izskanēt skaņas, kuras kļuva par neizbēgamu realitātes apliecinājumu. No guļamistabas dzirdamie čuksti, aizturētie smiekli un klusas kaislības atbalsis lika man skaidri saprast, kas šobrīd notiek aiz aizvērtām durvīm. Manā galvā notika cīņa starp to, ko biju pieņēmis un realitāti, kas kļuva neizbēgama. Katrs šis troksnis man lika izjust smagumu krūtīs un es skaitīju minūtes līdz rītam.Jana un Roberts bija pilnībā iegrimuši savā pasaulē. Šī bija viņu nakts. Gultā, kurā es ar sievu agrāk biju nodevies intīmajiem brīžiem, tagad līdzās Janai bija Princis. Skaņas no viņu tuvības pieauga.Kad beidzot pienāca rīts, es jau gulēju nomodā, skatoties uz griestiem, prātojot, kā mainīsies mūsu dzīve pēc šīs nakts. Guļamistabas durvis viegli atvērās un iznāca Jana. Viņas gaita bija lēna, klusa un atbrīvota, it kā viņa būtu izbaudījusi pilnīgu brīvību un laimi.Es paskatījos uz viņu – Jana bija iznākusi tērpusies tikai Roberta kreklā. Krekls viņai bija par lielu, sniedzoties līdz augšstilbiem un tas bija vienīgais apģērba gabals, kas viņai bija mugurā. Nebija nepieciešami vārdi – šis vienkāršais skats pasniedza visas atbildes par to, kas bija noticis naktī.Jana uzmeta man vieglu smaidu, kas šķita piepildīts ar mieru un pašapziņu. Man nebija jautājumu, viņai nebija jāatbild. Viņas acīs bija skaidrs vēstījums – viņa bija izbaudījusi šo nakti kopā ar Robertu un viņa krekls bija skaidrs apliecinājums tam, ka viņu tuvība bija bijusi pilnīga. Jana pienāca man klāt, noliecās un sniedza man dziļu, kaislīgu skūpstu.Skūpsts bija tik intensīvs, ka es uz mirkli aizvēru acis, ļaujoties sajūtām. Bet tad es to sajutu – izteiktu, nedaudz sāļu garšu, kas nekavējoties iedūra man sirdī kā realitātes apliecinājums. Spermas garša uz viņas lūpām bija neizdzēšama zīme tam, kā Roberts bija pamodināts. Skūpsts bija rūgteni salds – tas bija kā pēdējais apliecinājums par nakts notikumiem, par to, cik tālu viss bija aizgājis."Es ceru, ka tu labi gulēji," viņa čukstēja, izbaudījusi skūpstu, it kā viņai tagad būtu vēl vairāk spēka pār manu gribu. Viņas balss bija mierīga, bez nožēlas. Viņa nebija spiesta kaut ko paskaidrot, jo viss jau bija skaidrs.Es dzirdēju, kā Jana virtuvē uzliek vārīties ūdeni. Roberts joprojām bija guļamistabā.
Brokastis un pateicība.
Pēc rīta klusuma un Janas parādīšanās Roberta kreklā, mēs visi pamazām satikāmies virtuvē. Jana ar rāmu smaidu gatavoja brokastis un atmosfēra šķita pārsteidzoši mierīga. Roberts izskatījās nedaudz noguris, bet ļoti apmierināts ar nakts notikumiem. Viņš apsēdās pie galda un izskatījās kā cilvēks, kurš pilnībā kontrolē situāciju.Jana, šķietami atpūtusies un pārliecināta, pasniedza kafiju un brokastis, sarunājoties ar Robertu intīmā tonī, it kā viņi būtu divatā. Es joprojām jutos nedaudz izslēgts no šīs tuvības, bet iekšēji pieņēmis savu lomu un mēģināju uzturēt mierīgu atmosfēru. Es vēroju viņu ķermeņu valodu – pieskārieni, skatieni, vieglas sarunas, kurās Roberts dažreiz izsaka kādu asprātīgu komentāru, kas liek Janai pasmaidīt vēl plašāk.Viņa uzmet man vieglu, mīļu skatienu un es saprotu, ka mūsu attiecībās kaut kas ir mainījies. Viņa izbaudīja šo jauno dinamiku un viņas attieksme pret mani nebija izsmejoša vai pavēloša, bet vairāk līdzīga vadībai – viņa ievirzīja mani jaunā lomā, it kā rūpējoties, lai es saprastu, kas tagad ir mans uzdevums.Kad brokastis bija galā un Roberts grasījās doties prom, Jana izteica savu nākamo lūgumu. Viņas balss bija mierīga, bet vārdi – skaidri."Mīļais," viņa teica, pievēršot man uzmanību, "vai tu vari pavadīt Robertu līdz durvīm un pienācīgi pateikties viņam par vakardienu? Galu galā, viņš bija mans Princis."Mani soļi bija lēni, bet paklausīgi un es sekoju norādēm. Roberts piecēlās no galda un mēs devāmies uz priekštelpu. Viņš pagriezās pret mani, ar apmierinātu smaidu. Es jutu, ka šī bija mana iespēja apstiprināt savu jauno lomu un pateikties tam, kurš tagad bija ienācis mūsu dzīvē ar pilnīgu pārliecību par savu vietu."Paldies par vakardienu," es teici, raugoties uz Robertu. "Es novērtēju visu, ko tu izdarīji."Roberts pasmaidīja, viegli uzsita man uz pleca un piebilda: "Tu esi lielisks vīrs. Tava sieva ir īpaša sieviete, tev ir paveicies." Viņa balss bija pilna pašapziņas un viņš pagriezās, lai dotos prom, atstājot mani ar izpratni, ka šis bija tikai sākums.
Mīlas gultas sakārtošana.
Kad atgriezos viesistabā, Jana jau bija piecēlusies un stāvēja pie loga, skatoties ārā. Viņa atkal uzmeta man vieglu smaidu, bet šoreiz viņas balss tonis bija nedaudz nopietnāks. Viņa pienāca tuvāk."Mans mīļais vīriņ," viņa teica ar maigumu balsī, "es vēlos, lai tu saproti, cik svarīga ir tava loma. Ja tu esi pilnībā pieņēmis to, ko mēs vakar sākām, es vēlos, lai tu ej uz mūsu guļamistabu un sakārto gultu. Es gribu, lai tu piedzīvo visu – arī to, kas notika tur naktī."Šī bija pārbaude. Es sapratu, ka viņa gaida no manis kaut ko vairāk nekā vienkāršu paklausību. Jana vēlējās pārliecināties, vai es patiešām esmu gatavs pilnībā pieņemt savu jauno lomu. Gultas sakārtošana bija simbolisks akts.Es pamāju ar galvu un lēnām devos uz guļamistabu. Kad atvēru durvis, telpā joprojām bija viņu kopīgās nakts sajūta – gaisā joprojām virmoja smalks kaisles aromāts. Es tuvojos gultai un mani sagaidīja skaidri mīlas pierādījumi. Gultas veļa bija saburzīta un uz tās vēl bija redzamas viņu tuvības pēdas – tas nebija jāapraksta vārdos. Katrs mazais detaļu gabals lika man saprast, kas šeit bija noticis.Mana sirds sitās straujāk, bet es sapratu, ka šis ir mans jaunais pienākums. Es pieņēmu šo uzdevumu ar zināmu pazemību, sakārtojot gultu un rūpējoties par to.Kad darbs bija pabeigts, es atgriezos viesistabā, kur Jana mani gaidīja. Viņa piegāja tuvāk un ar maigumu acīs uzlika roku man uz pleca."Paldies, manu mīļo ragnesīt," viņa teica maigi, izrunājot vārdus tik mīļi un maigi, ka tie skanēja kā viņas atzinības apliecinājums. Viņa pasmaidīja, it kā būtu pilnīgi apmierināta ar to, ka esmu pieņēmis savu jauno lomu.Šis bija brīdis, kad es pilnībā sapratu, ka mūsu dzīve un attiecības ir mainījušās. Jana vairs nebija tikai mana sieva – viņa bija kļuvusi par HotWife un es – viņas uzticamais Kukolds.
Ja, Jums patika vai nepatika rakstiet komentārus.Var rakstīt arī privāti. Ja ir vēlme varu izveidot kādu īpašu stāstu arī kādam no Jums!
2639
6
1 pirms mēneša