Panākumi
Izvēlieties valodu
Izvēlieties valodu
Dārgie draugi!
Mēs esam padarījuši sadaļu Sludinājumi ērtāku
jūs interesējošo pilsētu un apgabalu meklēšanai.
Anal Seksa Pirmo Reizi Homoseksuāli

Mans stāsts - beigas. (Geju tēma.)

Vispirms iesaku izlasīt stāsta sākumu, citādi neizpratīsiet šo daļu!

Kad es atgriezos mājās, domas plūda manā galvā kā neremdināms straumes virpulis. Šī pieredze manī bija radījusi sajūtu lavīnu – kaunu, izbrīnu par sevi un dīvainas piepildījuma sajūtas. Mājās es biju viens, mana līgava Līga bija devusies uz brīvdienām apciemot savus vecākus.
Stāvot pie spoguļa vannas istabā, es vēroju savu atspulgu. Mana mutīte vēl šķita mazliet jutīga un galvā joprojām atbalsojās vārdi. "Kāds tev mazs klitoriņš... Varu derēt, ka tava draudzene sapņo par ko daudz lielāku." Šie vārdi dzēla, bet dīvainā kārtā arī uzbudināja, lai gan es pats vēl nespēju pilnībā pieņemt šo sajūtu. Es mēģināju sevi izprast. Vai tiešām ši doma mani uzbudina? Un kā ar mani? Vai es vēlos to atkārtot? Kā būtu, ja es pieņemtu savu apslēpto būtību, savu otro es? Kamēr par visu šo domāju mans telefons iepīkstējās, bija pienākusi ziņa.
"Es ceru, ka atceries manu norādījumu – atbrīvojies no visa ķermeņa apmatojuma. Vēlos, lai mūsu nākamajā reizē tu būtu gatavs pilnīgi visam!"
Mana sirds sāka pukstēt straujāk. Es iztēlojos, kā es to darīšu un pieķēru sevi pie domas, ka vēlos izbaudīt vēl vairāk. Šī sajūta bija mulsinoša, tomēr neapturama. Es sapratu, ja es tikšos ar viņu vēlreiz, viņš mani iegūs visos veidos! VISOS! Vai es TO gribu?

***
Sestdien es pamodos jau pēc pusdienlaika. Es piegāju pie vannas istabas spoguļa un paskatījos uz sevi vēlreiz. Tad iegāju dušā un kārtīgi nomazgājos, es paņēmu skuvekli un ķēros pie darba. Es nebiju no spalvainākajiem puišiem, tādēļ tas man neradīja lielas grūtības. Grūtāk bija ar padusēm, kājām un intīmo zonu, kā arī dibentiņu.
Kad izkāpu no dušas es biju pilnībā gluds, man patika šīs gludā ķermeņa sajūtas. Aizgājis uz guļamistabu es ielūkojos spogulī, mans ķermenis likās svešāks, bet bija kļuvis arī savādi pievilcīgs. Es apsēdos gultā, paņēmu Līgas ķermeņa krēmu, kuru viņa parasti izmantoja un sāku to maigi smērēt uz sava ķermeņa. To darot es sajutos, kā sieviete un atkal ļoti uzbudinājos. Nevaldot pār savu prātu, es paķēru telefonu un nofotografēju savu gludo ķermeni spogulī, kā apstiprinājumu, ka esmu bijis paklausīgs.
Tad ar trīcošām rokām un adrenalīna pieplūdumu ķermenī, es nosūtīju šo bildi viņam. Pēc pāris minūtēm mans telefons atkal nopīkstēja un es saņēmu īsu, kodolīgu atbildi.
"Laba meitene. Tieši tā, kā es teicu."
Šī ziņa man radīja sajūtu, ka es biju izpildījis svarīgu uzdevumu un gandarījums, kas sekoja bija gan mulsinošs, gan uzbudinošs. Es sapratu, ka vēlos saņemt vēl vairāk norāžu un pavēļu. Šī sajūta radīja dīvainu piepildījumu, ko līdz šim nebiju izjutis. Neilgi pēc iepriekšējās ziņas es saņēmu vēl vienu.
“Esmu par tevi un tavu topošo līgavu Līgu uzzinājis visu, Kristap! Neuztraucies! Es vēlos uzzināt vairāk par Līgas gaumi. Aizej un nofotogrāfē viņas apakšveļas atvilktni! Ātri! Starp citu, esmu Gvido!”
Es sajutu, kā mana sirds sāka dauzīties straujāk un uz mirkli apdomāju šo pavēli. Tas bija vēl viens solis tālāk, intīms pārbaudījums, kas šķita gan aizraujošs, gan satraucoši uzbudinošs. Bet es zināju, ka vēlos izpildīt šo uzdevumu. Es nofotografēju vairākas bildes ar Līgas apakšveļu un nosūtīju tās Gvido. Atbilde atnāca ļoti ātri.
“Līga ir neķītra mauciņa, vai ne? Tagad uzvelc viņas melno apakšveļas komplektu: krūšturi, biksītes un zeķes ar zeķturi. Pēc tam nofotografē sevi, lai es redzu pilnībā! Gaidu!”
Es jutos satraukts un nervozs, bet arī dziļi ieinteresēts un saviļņots par šo pavēli. Uzvilkt Līgas melno apakšveļas komplektu, bija kā pārkāpt vēl vienu robežu, bet es to nespēju ignorēt.
Kad biju saģērbies, es piegāju pie spoguļa un paskatījos uz sevi. Melnais krūšturis cieši piegūlās manam ķermenim, zeķturis stingri piekļāvās gurniem un zeķes glīti apskāva manas kājas. Skats, kas pavērās spogulī, bija pavisam negaidīts – es ieraudzīju trauslu un pasīvu savu versiju, manī pieauga negaidīts uzbudinājums.
Es uzmanīgi nofotografēju sevi un cenšoties nezaudēt drosmi, nosūtīju attēlus. Atbildes ziņa bija īsa un tieša:
"Tagad tu izskaties kā īsta meitene. Labs sākums. Paturi šo ainu prātā – šis ir tikai sākums tavam jaunajam ceļam."
Mana sirds pukstēja ātri un spēcīgi un es jutos, kā kaut kā jauna sākumā, ko pats vēl nesapratu pilnībā. Šī loma mani arvien vairāk pārņēma.
Līdz trešdienai biju rūpīgi pārdomājis visu piedzīvoto, analizējot katru sajūtu un emociju, kas mani bija pārņēmusi pēdējo dienu laikā. Šīs pieredzes mani mainīja – es jutos kā iepazinis jaunu sevis daļu, kuru nebiju apzinājies iepriekš. Un pēc ilgām pārdomām es sapratu, ka tas viss man sniedz piepildījumu. Es pieņēmu lēmumu – pieņemt sevi tādu, kāds esmu, ar visām šīm jaunajām sajūtām un lomām, kuras līdz šim biju slēpis pat pats no sevis.
Tomēr, jo vairāk par to domāju, jo vairāk parādījās arī jautājumi. Ko darīt ar šo jauno apziņu? Vai dalīties ar to kādam, kurš ir man tuvs? Mans prāts atgriezās pie Līgas, manas līgavas, kura vienmēr bija bijusi man blakus. Vai viņa sapratīs? Vai viņa būs gatava pieņemt mani tādu, kāds esmu? Taču doma par šīs pieredzes atklāšanu viņai manī radīja nevēlamu baiļu sajūtu.
Pagaidām nolēmu turēt visu pie sevis. Šī bija jauna pieredze, kuru es pats vēl tikai sāku izprast, un man nebija skaidrs, kā to pateikt Līgai tā, lai nezaudētu viņas uzticību un mīlestību. Es jutu, ka man vajag laiku, lai patiesi saprastu šo sevis daļu un iekļautu to savā dzīvē. 
Un tā nu trešdienas pēcpusdienā, sēžot viens savā istabā un pārdomājot visu, es mierīgi elpoju, zinot, ka esmu pieņēmis šo lēmumu. Pagaidām turpināšu šo ceļu vienatnē un klusumā, ļaujot tam manī nobriest.
Kad saņēmu ziņu no Gvido viss kļuva vēl interesantāks. Es atvēru ziņu un sāku lasīt:
"Gatavo sevi piektdienas vakaram. Deviņos vakarā būsi bārā "Tumšie Vārti". Istaba jau ir noīrēta. Tevi sagaidīs Veronika stāvlaukumā, viņa pavadīs tevi uz augšu. Esi precīzs!"
Ziņa bija īsa un tieša, taču man uzreiz radās jautājumi. Veronika? Es nesapratu, kas viņa ir, bet šī mistērija mani vēl vairāk ieintriģēja. Nezināmais mani vilināja, bet vienlaikus bija arī jādomā par Līgu.
Vakarā, kad Līga atgriezās no darba, mēs sēdējām pie vakariņām un es, meklējot piemērotos vārdus, sāku sarunu. Tomēr pirms es vēl paspēju pieminēt savus piektdienas plānus, viņa sāka runāt pati.
"Es gribēju tev pateikt, ka šajā nedēļas nogalē es nebūšu mājās," viņa teica, nedaudz it kā sakautrējusies un izvairoties no mana skatiena. "Man plānota meiteņu izbraukuma ballīte ar draudzenēm. Tāda kārtīga atpūta visām brīvdienām."
Viņas sejā parādījās pavisam viegls sārtums, kas mani mulsināja. Tas nebija viņai raksturīgi. 
"Uz visām brīvdienām?" es vaicāju, pie sevis prātojot, vai šie "draudzeņu plāni" patiesi bija tik nevainīgi, kā viņa teica.
Jā, viņa pamāja, joprojām izvairoties no mana skatiena. "Jā, būs jautri. Varēšu atslēgties no visa."
Es sajutu dīvainu vilkmi jautāt vairāk, bet beigās pasmaidīju un piekritu, "Tad laikam arī man piektdien sanāks tikties ar pāris sen nesatiktiem draugiem." 
"Jā, protams," viņa atbildēja mazliet pārāk ātri, it kā atvieglota, ka arī man būs savi plāni.
Kad viņa devās uz citu istabu, es apskatīju vēlreiz Gvido ziņu. Piektdiena bārā, noslēpumainā Veronika un noīrēta istaba – tas viss mani gan satrauca, gan vilināja. Pagaidām nolēmu neuzdot vairāk jautājumus, ne Līgai, ne arī Gvido. Šķita, ka atbildes gaida tieši piektdienas vakarā.
Piektdienas vakars beidzot bija klāt un es ierados "Tumšajos Vārtos" laicīgi, kā Gvido bija norādījis. Kamēr vēl stāvēju stāvlaukumā, pie manis piegāja sieviete. Viņa bija eleganta, ar pārliecinošu, vērtējošu skatienu.
"Vera," viņa teica, pasniedzot roku. "Man uzticēts tevi pavadīt."
Viņas acīs bija kāda īpaša dzirksts, kas lika man sajusties nedaudz nervozam. Kamēr viņa mani veda pa gaiteni uz numuriņu 3, mēs gājām garām otrajam, kas bija blakus, no tā plūda nepārprotamas skaņas, kas nāca cauri durvīm. Lai gan skaņas izolācija bija laba, es skaidri izšķīru vairākas rupjas, vīrišķīgas balsis, kas sajaucās ar sievietes kaislīgiem elsieniem. Par šo Vera vienkārši pasmaidīja, neko nesakot un turpināja mani vest tālāk.
Kad viņa atvēra durvis uz istabiņu, mani sagaidīja šokējošs skats – uz gultas atradās kāzu kleita. Mana sirds sažņaudzās, kad es to atpazinu. Tā bija Līgas kleita, bez šaubām. Blakus tai bija baltas apakšveļas komplekts un klizmas ierīce, kas visu padarīja vēl neērtāku. Blakus guļošajām lietām atradās zīmīte:
"Sagatavojies kārtīgi un uzvelc visu šo. Tev laiks līdz 23:00. Tētuks."
Veras lūpu kaktiņos parādījās viegls smaids, viņa šķita izbaudām šo mirkli, vērojot manu reakciju.
"Tad jau lai veicas," viņa teica un ar vieglu smīnu aizvēra aiz sevis durvis, atstājot mani vienu. Pār mani pārslējās neizpratnes un satraukuma sajūta. Kamēr es stāvēju, prātojot, kā rīkoties, sajutu, kā pār mani nāk arī intriga – kas vēl šajā vakarā mani sagaida?
Es zināju, ka man ir apmēram divas stundas, lai sagatavotos. Līdzko Vera aizgāja, es uz mirkli apsēdos, mēģinot sakopot domas un elpu, bet ar katru minūti arvien skaidrāk sapratu, ka nav laika vilcināties.
Es devos uz vannas istabu un ļāvu sev uz brīdi iegrimt dušas siltajos ūdens strūklās. Ūdens noskaloja ne tikai ķermeni, bet arī daļu no manām bažām un apjukuma. Pēc rūpīgas mazgāšanās es ķēros pie nākamā uzdevuma. Klizma, lai arī tas bija savādi, es izpildīju norādījumus precīzi. Process bija gan tīrījošs, gan savā ziņā rituāls – kā noskaņošanās tam, kas vēl priekšā.
Atrodoties vannas istabā, caur ventilāciju bija dzirdamas skaņas no otrā numuriņa. Rupjas balsis sajaucās ar intensīvām sievietes elsām. Šķita, ka kaisle un spēle šajā vietā ir gandrīz fiziski jūtamas. Prātoju, vai arī šī istaba kļūs par vietu, kur klusumam nebūs vietas?
Kad biju atgriezies pie gultas, kur mani gaidīja Līgas kāzu kleita un baltā apakšveļa, sajutu vieglu trīsas sajūtu, it kā pār mani pāršalktu vēl viena realitātes vēsma. Redzēt viņas kāzu kleitu man priekšā, gatavojoties tai pieskarties, šķita sirreāli.
Vispirms uzvilku baltās, smalkās mežģīņu biksītes. Audums bija patīkami maigs un es sajutu, kā tās cieši piekļāvās maniem gurniem un ieskāva manu mazo draudziņu. Nākamais bija krūšturis, kura smalkie mežģīņu raksti un vieglais audums piešķīra tam vieglu un delikātu sajūtu. Kad krūšturis bija vietā, tas pilnībā pielāgojās manam ķermenim, it kā būtu veidots tieši man.
Kad biju izvilcis no iepakojuma balto zeķu pāri, es uzmanīgi uzvilku tās, izbaudot, kā tās pieguļ manām kājām un piešķir tām gludu, izsmalcinātu izskatu. Zeķturis, kas eleganti aptvēra manus augšstilbus, papildināja visu, padarot izskatu nevainojamu un pārdomātu.
Beidzot pienāca kārta kāzu kleitai. Pirksti viegli trīcēja, kad to pacēlu un ļāvu tai slīdēt pāri pleciem, tā pieskārās manam ķermenim, kā plūstošs zīds. Tā noslīdēja gandrīz līdz ceļiem, atstājot atsegtas manas kājas, kuras šajā apgaismojumā šķita īpaši garas un sievišķīgas. Stāvot pie spoguļa, es pirmoreiz sajutu savu augumu tādā tēlā – mani pārņēma izbrīns un patīkams pārsteigums par to, cik skaistas un graciozas izskatās manas kājas šajā tērpā.
Es pagriezos sāniski, apbrīnojot, kā kleitas smalkais piegriezums padara manu siluetu trauslu un maigu. Kleita man piešķīra to sievišķīgo vieglumu un rotaļīgumu, kādu nekad iepriekš nebiju piedzīvojis un es izbaudīju šo jauno, negaidīto sajūtu, kas pārņēma mani. Es biju ļoti uzbudināts un viss šis man šķita ļoti pareizi.
Es stāvēju pie spoguļa, apbrīnojot savu atspulgu un iztēlojoties, kāds būs Gvido pirmais iespaids, kad viņš ieraudzīs mani šajā kleitā. Līgas kāzu kleitā, it kā līgava, kura gatava pirmajam mirklim. Kā viņš reaģēs? Domās jau jutu viņa vērtējošo skatienu, taču realitātē mani atgrieza skaļš motocikla rūciens no ārpuses. Es uzreiz sapratu, ka tas ir viņš.
Brīdi vēlāk pie durvīm atskanēja klauvējiens – drošs un pārliecināts. Sirds sāka pukstēt vēl straujāk. Ar katru soli tuvāk durvīm, es sajutos arvien vairāk kā līgava savā kāzu naktī, kurai jāatver durvis un jāsper pirmais solis pretī nezināmajai nākotnei.
Es dziļi ievilku elpu, viegli aizglaudu kleitas malu un pacilātā noskaņojumā, atvēru durvis, sastopot viņa skatienu.
“Oho,” viņš skaļi novērtēja, “tu nu gan izskaties, kā karsta, drāžama līgaviņa!”
Manas acis iepletās no šiem vārdiem un es tikai varēju cerēt, ka neviens to nedzirdēja.
“Vai tu mani aicināsi iekšā, mazo lēdij?” Gvido jautāja.
“Jā, lūdzu… nāc iekšā, Tētuk.” Es nočukstēju.
Es biju ļoti uzbudināts un mans liktenis bija izlemts. Es kļūšu par Gvido sissy meiteni. Viņš pagāja man garām un viņa acis pētīja mani vienkārši, kā iekāres objektu, es aizvēru durvis. Es pats neapzināti vēlējos, lai viņš mani iekārotu.
“Vai tu sagatavojies kārtīgi, kā es liku?” Gvido jautāja.
“J-jā…. Tētuk, es izpildīju visu!” Mazliet nervozi es atbildēju.
Viņš strauji pietuvojās man un atspieda mani pret durvīm. Es jutos tik trausls salīdzinājumā ar viņu. Gvido seja bija ļoti tuvu manējai un viņš skatījās man tieši acīs.
“Tu esi ļoti skaista meitene un šonakt tu ieņemsi manu pipeli… Tētuks laupīs tavu nevainību. Tu to vēlies, mīlulīt?”
Kamēr viņš ar savu ķermeni bija iespiedis mani pret durvīm, mana vīrišķība izgaisa nezināmās tālēs. Es biju Gvido meitene un viņš to zināja.
“Jā, Tētuk!” Es nočukstēju.
Gvido roka glāstīja manu augumu, tad nonāca augstāk un piepacēla manu gludo zodu…. Viņa lūpas kāri piespiedās manām. Manī pāršalca nevaldāmas kaisles sajūtas, es aizvēru acis un atbildēju viņa skūpstam. Gvido mēle ielauzās starp manām lūpām un pirmo reizi dzīvē es kaislīgi skūpstījos ar vīrieti. Man patika viņa rupjums un neskūtā seja.
“Mmmmmm..” es vaidēju viņam mutē.
Gvido cieši satvēra manus gurnus un iespieda vēl stiprāk pret durvīm. Es jutu kā viņa masīvā locekļa paugurs piespiežas manam vēderam, kamēr viņa mēle dejoja pa manu mutīti. Instinktīvi ar rokām es apķēru viņa muskuļoto ķermeni. Mūsu mēles dejoja kamēr mūsu lūpas bija kā saaugušas kopā. Tad viņš atrāvās, bet viņa seja palika diezgan tuvu manējai, es tikai spēju saldkaisli noelsties.
“Tu vairs neesi vīrietis, vai ne?” Viņš jautāja skatoties man acīs.
Es ātri piekritu ar galvas mājienu.
“Tu esi meitene. Pasaki to!” Viņš pavēlēja dziļā, dominantā balsī.
“Es esmu meitene.” Es atbildēju.
“Tev nav pipeles, tev ir klitors!” Viņš turpināja.
“Man ir klitors.” Es teicu, jūtot, kā tas sakustējās manas līgavas biksītēs.
“Es izpisīšu tavu pežu!” Viņš teica ar vēr lielāku dominējošu spēku.
“Jā, tu izpisīsi manu pežu.” Es piekritu. Un viņš plaši pasmaidīja.
“Tu vairs neesi Kristaps.” Tad nopauzējis ielūkojās dziļāk man acīs, “Kopš šī brīža…. tu esi Kristina!”
Tad Gvido atkāpās soli atpakaļ.
“Tagad dosimies pie gultas, kur es tevi pisīšu, kā vīrs, kurš piš savu jauno sievu, kāzu naktī!” Viņš pavēlēja.
Un es paskatījos uz gultu ar pilnīga samierinājuma sajūtu, par to, kas notiks.
"Gulies gultā, mauka, Kristina un paplēt kājas," Gvido pavēlēja.
Es ar ceļgaliem uzkāpu uz gultas un kāzu kleita sakrokojās ap manām kājām. Pagriezos, apgūlos uz muguras un izplētu kājas šī apbrīnojamā vīrieša priekšā. Baltā kleita pārklāja manu ķermeni un redzamas bija tikai manas kājas baltajās zeķēs.
Es vēroju, dziļi elpodams, kā Gvido sāk izģērbties. Vispirms viņš novilka kreklu un tad džinsus. Viņa ķermenis bija kā mākslas darbs – īsta dominējoša vīrieša tēls. Muskuļi izcēlās, kad viņš novilka apakšbikses, manas acis piesaistīja viņa pus uzbudinājuma stāvoklī esošais, masīvais loceklis.
Viņš pasmaidīja, kad nometās uz gultas un nostājās starp manām kājām. Viņa spēcīgās rokas satvēra manas potītes un paplēta kājas vēl platāk.
Viņš saņēma kāzu kleitas apakšmalu un lēnām to pacēla augstāk un augstāk, atsedzot manas kājas baltajās zeķēs, kas tiešām izskatījās kā sievietes kājiņas.
Tieši tā es tagad jūtos... Es biju sieviete.
Apzināšanās pilnībā mainīja manu prāta stāvokli. Visos iespējamos veidos es biju sieviete. Gvido piecēla kāzu kleitu pāri maniem gurniem un piespieda to pie gultas uzliekot manas rokas uz tās, lai es varētu viņu redzēt. Ar izplestām kājām es varēju redzēt baltās biksītes un mazu izspiedumu, kura vidū jau sāka veidoties slapjš plankums. Tad Gvido piespieda savu plaukstu manam pauguriņam un no manis izlauzās vaids.
"Mmmmmmh!" es noelsos, cieši satverdams kāzu kleitu.
"Tev ir liels klitors priekš meitenes," Gvido noteica, skatoties uz mani. "Vai esi pārliecināta, ka tas nav vienkārši mazs pimpītis?"
"Nē!" es iekliedzos, kad viņa plauksta slīdēja augšup un lejup pa manām biksītēm. "Tas ir mans klitors! Man nav pimpīša!"
"Vai esi pārliecināta?" Gvido jautāja, turpinot mani berzēt. "Es neesmu gejs, es nedrāžu vīriešus. Vai tu esi Kristaps?"
"Es esmu Kristina!" es ievaidējos un manas kājas noraustījās. "Es esmu meitene! Es esmu meitene, Tētuk!"
Kad izdzirdēju savus vārdus, sajutos nožēlojami, taču nespēju apstāties.
"Laba meitene," Gvido čukstēja, satverot manus augšstilbus un piepaceļot manas kājiņas augstāk, lai mani ceļgali atrastos man pie sejas. "Paskatīsimies uz šo tavu nevainīgo pežucīti!"
Viņš pabāza vienu pirkstu zem manām biksītēm starp dibena vaidziņiem un pavilka tās sānis. Mans klitoriņš palika nosegts un berzējās pret biksīšu zīdaino audumu. Manas kājiņas bija paceltas un dibentiņa vaidziņi palēsti, es sajutu Gvido elpu pie sava gludi izskūtā caurumiņa.
“Mmmmm…, vai vēlies, lai Tētuks palaiza tavu pežiņu?” Gvido pajautāja ar kaisli balsī.
“Jā, Tētuk.” Es izdvesu.
Un tad es sajutu, kā viņa mitrāun kārstā mēle pārbrauca manai pežiņai.
“Ooooohhhh…. mmmmmh!!” es vaidēju.
“Mmmmm,” Gvido baudīja, “Cik lieliska un cieša pežiņa.”
Viņa mēle atgriezās pie mana caurumiņa un es biju ekstāzē. Es nespēju noticēt, ka iepriekš to nekad nebiju pamēģinājis. Bet iepriekšējai dzīvei vairs nebija nozīmes, tad es biju Kristaps. Kristinas dzīve tik tikko sākās.
Gvido to darīja, kā ļoti apveltīts ar lielu dzīves pieredzi.
“Mmmm… man ir tik labi,” es vaidēju. “Šīs sajūtas ir fantastiskas.” Kad jutu kā Gvido mēle mazliet ielauzās manā šķirbiņā, man likās ka beigšu.
“Aaaaaaa…” es stenēju, smagi elpojot. “Tētuk, man patīk kā tu to dari!” Manu vaidu tonis paaugstinājās un es izklausījos pēc īstas sievietes. Viņš turpināja laizīt manu mincīti vēl kādu laiku, katra sekunde man likās, kā mūžība un nevēlējos, lai tas beigtos, bet tomēr katram mirklim pienāk savas beigas.
“Labi, Kristina,” teica Gvido pieceļoties sēdus, “Tagad paraujies.”
Es piecēlos uz celīšiem un parāvos uz vienu gultas malu, mana kleita noslīdēja atpakaļ ieņemot savu vietu. Gvido ieņēma manu iesildīto vietu gultā un apgūlās uz muguras. Viņa loceklis pilnā spēkā stāvēja.
“Nāc un pasūkā sava Tētuka pipeli, pirms es uzlauzīšu tevi.” Viņš pavēlēja.
“Labi, Tētuk!” Es pazemīgi piekritu un notupos starp viņa kājām. Es saņēmu Gvido lielo locekli savās rokās un apķēru to ar savām lūpiņām.
“Mmmmmm….,” es vaidēju, kandrīz jau biju aizmirsis cik labi viņa loceklis garšoja. Es prātoju vai tik labi ir visi locekļi?
“Tieši, tā, mauciņ,” Gvido stenēja. “Sūkā manu pipeli, jā!”
Es viņam sūkāju tik aizrautīgi, kā to darītu kāda prostitūta. Pēc dažām minūtēm viss viņa loceklis un manas lūpas bija pārklāti ar siekalām. Tad Tētuks… es domāju Gvido aiz matiem piepacēla manu galvu.
“Manā džinsu kabatā ir lubrikants. Paņem to!” Viņš pavēlēja un es nekavējoties to izdarīju, tad atgriezos atpakaļ.
“Tagad nāc uz manis,” viņš pavēlēja.
Es piepacēlu kāzu kleitu un apsēdos uz viņa kājām ar saviem celīšiem katru savā pusē. Nemaz negaidot instrukcijas, es izspiedu lubrikantu savā rokā un uzsmērēju to viņa loceklim. Tad ar kreiso roku pavilku savas biksītes sāņus un uzsmērēju lubrikantu uz sava, nu jau drīz, ne tik nevainīgā caurumiņa.
“Labi, Kristina, tagad tu pati uzsēdīsies uz manas pipeles, lai maigi zaudētu savu nevainību… un tad, kad būsi uzlauzta, Tētuks tevi izpisīs, kā nākas!”
Es viegli iekodu savā apakšējā lūpā un pamāju. Es vairs nebiju sevi cienošs vīrietis. Tagad es biju meitene, kuru Tētuks…. pisīs… un padarīs par sievieti. Es ar roku satvēru viņa locekli un pabīdījusies augšup, notēmēju locekļa galviņu pie savas šķirbiņas. Es pēdējo reizi dziļi ievilku elpu, pirms kļuvu par kādu, kurā ir īsts vīrieša loceklis. Un tad…. es laidos lejup.
Lubrikanta un siekalu sajaukums visu padarīja vieglāku, bet viņa loceklis bija ļoti liels un mana pežiņa ļoti cieša.
“Tu esi ļoti liels.” Es vaidēju.
“Tu to spēsi, meitenīt,” Gvido čukstēja. “Tam ir vajadzīgs laiks, nesteidzies!”
“Labi… labi…,” es vaidēju. Es stavēru ciešāk Gvido locekli un atkal laidos lejup. Mazliet vairāk… mazliet vairāk.
“Aaaaiiiii…,” es skaļi ievaidējos, kad mans caurumiņš padevās un viņa locekļa gaviņa ielauzās mazliet iekšā, tad es laidos vēl mazliet zemāk, loceklis vēl mazliet pavirzījās dziļāk manī.
“Laba meitene!!” Gvido ievaidējās.
Mans caurumiņš cieši, kā spīlēs apskāva viņa milzīgo locekli. Es sajutu, kā tas pulsēja uz viņa locekļa, kamēr mans ķermenis trīsēja un drebēja. Mana elpošana kļuva nevienmērīga, es mēģināju noturēt viņu sevī.
“Tev ir…. tik…. resns…,” es smagi elsojot gandrīz vai izkliedzu.
“Tu pie radīsi pie tā, mauciņ!” Gvido mierināja. Es iekodos savā lūpā un novaidējos.
Es smagi elsoju mans caurumiņš likās nenormāli izstiepts. Labi, ka Gvido bija pacietīgs un deva man laiku pierast un pēc pāris minūtēm mans caurumiņš sāka mazliet atslābt.
“Paliek labāk…,” es izdvesu.
Ar vienu roku es vēl turēju viņa locekli, bet ar otru biju atspiedies uz Gvido krūtīm. Tad es pavirzījos vēl nedaudz uz leju.
“Mmmmmhhhhh…!” Es vaidēju, kad viņa loceklis vēl dziļāk ienāca manī. Mans caurumiņš cieši apķēra viņa locekli, bet es laidos zemāk… un zemāk… un zemāk. Likās, ka viss mans ķermenis bija piepildīts ar viņa locekli un es centos savaldīt elpu.
“Gandrīz jau pilnībā!” Gvido vaidēja.
Tu to vari, teicu sev. Pēdējā, dziļā ieelpa un….
“Mmmmm… Jāaaa…!” Es kliedzu, kad loceklis pilnībā iegāja manī un Gvido olas atspiedās pret manu dibentiņu.
“Jāaaa!” Gvido norūca un stingri satvēra mani aiz gurniem. “Tagad nekad vairs nedomā par sevi, kā puisi! Tu vairs tāds neesi! Tu esi ieņēmusi pimpi savā pežā! Tas maina personību! Tu vairs nekad nebūsi tāda kā agrāk! Tagad tu kļuvi par sissy-mauku, kuru drāž īsta pipele!”
Manu ķermeni pārņēma baudas lavīna. Es sāku nevaldāmi drebēt.
“Jāaa…, Tētuk!!” Es vaidēju un mans klitoriņš sāka piepildīt manas biksītes ar šķidrumu.
“Nu gan tu mauka!!!” Mans Tētuks rupji nolamājās, bet es turpināju vaidēt, kā lēta ielene.
Mans ķermenis sašļuka un es uzkritu uz Tētuka krūtīm. Viņa loceklis vēl bija dziļi manī, kad viņš aiz matiem pacēla manu galvu no savām krūtīm un dziļi noskūpstīja uz lūpām, es viņam atbildēju ar to pašu. Tad es sajutu, kā ar lēnām kustībām viņa loceklis sāka kustēties manī. Turp un atpakaļ.
“Tagad tu esi mana mauka. Vai ne?” Tētuks čukstēja man.
“Jā, Tētuk, es esmu tava mauciņa, tava meitene.”
Locekļa kustības manī kļuva straujākas.
“Vai tu gribētu, lai Līga izbaudītu īstu vīrieti, kā es?” Viņš jautāja man pie auss, turpinot maigi pist mani.
“Mmmmm…, Tētuk! Jā!” Es vaidēju un sāku lūgties. “Pis mani! Pis mani, kā mauku, Tētuk!”
Tētuks ar pirkstiem satvēra mani pie kakla un pievilka manu seju pie savas.
“Tu tiešām to vēlies, kuce? Tu gribi, lai tevi izdrāžu kā mauku, kāda arī esi?”
“Jāaaaa!!” Es vaidēju. “Es to vēlooooos!!!!”
Bez mazākās piepūles Tētuks mani apgrieza, lai es atrastos četrāpus. Tētuks satvēra kāzu kleitu un pārvilka to pāri manam mugurai.
Kad pagriezu galvu, ieraudzīju sevi pilna auguma spogulī.
Es biju četrāpus, ar kāzu kleitu pār ķermeni un baltām biksītēm, pavirzītām uz vienu pusi. Es biju meitene... Es biju Gvido meitene.
Tētuks nostājās uz ceļiem aiz manis un vēl nevarēju saprast, kā viņa loceklis bija varējis ieiet manī pilnībā. Ar vienu roku viņš satvēra mani aiz gurna un ar otru turot savu locekli, to ievadīja manī.
“Oooooooohhhhhh….!” Es ievaidējos izliecot muguru.
“Tā tik ir viena cieša peža!” Tētuks norūca un uzšāva man pa dibentiņu pļauku.
“Tā ir tava peža!” Es vaidēju. “Tava peža un tava mauciņa!”
Tētuks satvēra mani ar abām rokām aiz gurniem un sāka reāli drāzt.
“Jā…. mmmmm…. Tētuk, esmu tava!” Es vaidēju.
Man bija jāpieliek spēks, lai no mežonīgajām Tētuka kustībām es nenogāztos gultā. Viņš spēcīgi drāza mani pilnā garumā. Mans klitoriņš turpināja berzēties gar biksītēm.
“Tētuk… Tētuk… Tētuk, es beigšu!” Es smalkā balsī vaidēju.
“Tu gatavojies beigt, kad mans pimpis ir tavā pežā?!” Tētuks rūca, ārdot manu nu jau ne nevainīgo caurumiņu.
“Es…… bbbeeiiiiidzuuuu…. Tēeetuuuuk!” Es noelsos, atkal piepildot savas biksītes.
Es jutu kā mans caurumiņš cieši savilkās ap viņa lielo locekli, kamēr es beidzu un beidzu. Tas padarīja mani vēl ciešāku un manu orgasmu vēl spēcīgāku.
“Tūlīt es beigšu tevī!” Tētuks mani brīdināja. “Tu tiksi apzīmogota, kā mana mauka! Tu piederēsi man un es tevi un tavus caurumus izmantošu pēc saviem ieskatiem, kad vien vēlēšos. Saprati?”
Viņa nopietnais tonis mani biedēja, bet baudā ko saņēmu es biju zaudējusi prātu.
“Jā, Tētuk!!” Es izdvesu. “Beidz manī! Apzīmogo mani! Piepildi manu pežu ar savu spermu!”
“Ūuuurgggghhhh, bļa, mana mauka!” Tētuks murdēja, kamēr drāza mani spēcīgām, dziļām kustībām.
Viņš bija stipri nosvīdis, mani arī klāja sviedri, es gaidīju……
“Saņem…. mauciņ!!!” Tētuks norēcās, kā zvērs un es to sajutu. Pirmo spermas šalti dziļi sevī, negaidot mani pārņēma vēl viens orgasms. Tikmēr Tētuks turpināja piepildīt manu ciešo pežiņu ar savu spermu, katra jauna spermas šalts lika manam ķermenim baudā notrīcēt.
“Bļatj… cik labi!” Tētuks noteica, beidzis izplūst manī. Viņa loceklis vēl palika manī, turpinot dāvāt man pasakainu baudu.. Kad loceklis kļuva mazliet mīkstāks, tas izslīdēja no manis un sperma acumirklī sāka plūst lejup man pa kājiņām.
"Jānovāc šī nederīgā lieta no tevis, tā izpildīja savu lomu. Tu tajā negulēsi," Tētuks iesaucās.
Pirms es ko sapratu, viņš satvēra kāzu kleitas aizmuguri un viegli saplēsa to uz pusēm. Es sajutu, kā audums nokrīt ap mani un pār ķermeni pāršalca atvieglojuma vilnis.
Tas bija pēdējais pavediens, kas mani vēl saistīja ar Līgu un tas izzuda līdz ar kleitas iznīcināšanu.
"Gulies, kuce," Tētuks pavēlēja.
Es neko neteicu, tikai centos atvilkt elpu, kamēr Tētuks mani pagrieza uz sāna un apskāva no aizmugures. Viņa rokās es patiešām sajutos kā maza meitene.
Es domāju par viņa teikto, ka tagad piederēšu viņam, bet mans ķermenis bija pārāk noguris, lai tagad par to uztrauktos.

***

Es pamodos naktī no sajūtas, ka Tētuks atkal pavelk manas biksītes uz sānu un ievada savu locekli manī.
“Mmmmmhhh…“ es ievaidējos, kad mans caurumiņš apņēma viņa locekli.
“Ššššsssss…” Tētuks nošņāca.
Es nekustējos. Tētuks lēnām pisa mani uz sāniem no aizmugures. Lielojot manu pežuci savai baudai. Pēc brīža viņš beidza manī vēlreiz un neizņēmis no manis savu locekli aizmiga.

***

Kad pamodos agri no rīta, Gvido vairs nebija, es sāku domāt vai tas nav bijis tikai sapnis, bet saplēstā kāzu kleita un spema manā pežucī atgādināja, ka tas viss bija reāli. Es sāku mazliet uztraukties par lietām, kuras darīju, ko teicu un ko apsolīju. Vai tiešām tagad es būšu viņa meitene? Un viņš varēs izmantot mani kā vēlas? Manas domas pārtauca īsziņa telefonā.
“Labrītiņ, kucīt! Man vajadzēja doties prom, bet tu sakopies un nomazgājies, tad klausies visu ko tev Vera teiks!”
No šīs ziņas mana pežiņa atkal sažņaudzās.

***

Es devos uz vannas istabu, lai noskalotu visu, kas bija piedzīvots. Kamēr atrados zem dušas, no blakus istabiņas atkal atskanēja skaņas. Varēja dzirdēt vīrieša teikto, "Oooo, divi vienā caurumā…" pēc kā sekoja sievietes vaidi un citu vīriešu ovācijas. Laikam viņi tur pavadīja jautru nakti, kas nemaz nebija beigusies.
Es pieķēru sevi pie domas par kāzu kleitu. Ko es teikšu Līgai? Kā tā vispār nonāca šeit, pie manis? Šis jautājums mani neatstāja, bet zināju, ka uz to atbildes tagad nebūs.
Kad beidzot biju sakopies, izgāju no vannas istabas un atgriezos istabā. Mani sagaidīja Vera. Istaba jau bija sakārtota, gultas veļa nomainīta un uz gultas atradās man pazīstamais melnais veļas komplekts, kurā biju fotografējis sevi.
Vera man uzsmaidīja, acīs spīdot viltīgai dzirkstelei. "Tā kā jauna sieviete pēc savas pirmās kāzu nakts," viņa teica, it kā uzlielot mani.
Es samulsu, man trūka vārdu.
Vera uz mani stingri paskatījās un teica, "Tagad uzvelc šo veļu, Kristinka, un gaidi zvanus. Ja esi brīva, tad tā arī saki."
Viņa izvilka telefonu un parādīja man bildi, kas acumirklī lika manai sirdij sažņaugties. Bildē varēja redzēt man labi pazīstamās tualetes kabīnes sienu ar lieliem burtiem rakstītu paziņojumu apkārt ņeķītrai bildei, "Līdz rītam Tumšajos Vārtos 3. istaba SISSY Kristina." Zem tā bija uzrakstīts mans telefona numurs un uz tālākās sienas bija redzams vēl viens uzraksts, "Jauks Naktstauriņš, 2. istaba, griezties pie Veras. Var arī grupās."
Šis skats mani pilnībā šokēja. Es sapratu, ka mans jaunais vārds un numurs tagad bija izlikti ikvienam, kurš vēlētos mani atrast. 
Vera, redzot manu apjukumu, uzlika roku uz mana pleca un teju mierinoši sacīja, "Tur blakus. Tajā 2. istabiņā. Tā sieviete. Ir tava Līga." Viņas balss bija klusa, taču šie vārdi mani ievilka dziļā transā. Es sapratu, ka biju pilnībā pakļāvies situācijai un bez jebkādas pretestības uzvilku melno veļas komplektu, kā bija norādīts.
Pēkšņi telefons iezvanījās. Es atbildēju un no klausules atskanēja rupja vīrieša balss, "Vai esi brīva?"
Es, it kā automātiski, atbildēju apstiprinoši.
"Tūlīt būšu. Esi gultā, uz muguras," viņš pavēlēja un zvans pārtrūka.
Es sapratu, ka šajā naktī neviens neļaus man pašam lemt, kas notiks tālāk. Es apgūlos, kā man bija likts. Durvis atvērās un ienāca resns vīrietis, kurš nekautrējoties sāka izģērbties pilnīgi kails. Viņš iekāpa gultā un savu dibenu pielika man pie sejas, palēta to.
“Laizi,” es vēl nebiju atguvusies un sāku paklausīgi laizīt viņa pēcpusi.
Viss sagriezās kā virpulī viņš mani drāza dažādās pozās, es nezinu cik tas turpinājās. Tagad biju četrāpus gultā, ar seju pret durvīm un viņš mani drāza no aizmugures, rupji stenot.
Par spīti situācijai, šis viss mani neizskaidrojami uzbudināja. Brīdī, kad aiz muguras sajutu viņa rupjo kustību ritmu, durvis pēkšņi pavērās un istabā ienāca Līga.
Viņa bija kaila, varēja saskatīt, ka viņas ķermenis bija noklāts ar jau apkaltušu spermu, viņas pežiņa bija ļoti sarkana un pavērta, uz viņas kājiņas bija ar marķieri uzrakstīts "Biju šeit" un bulta, kas norādīja uz viņas izdrāzto spraudziņu, zem bultas bija sarakstīti vīriešu vārdi, daži skaidri salasāmi – Sergejs, Ašots, Vladimirs, Jurijs un Karens. Šie vārdi bija kā apliecinājums viņas pagājušās nakts piedzīvojumiem.
Līga paskatījās manās šoka un apjukuma pārņemtajās acīs un ar izsmējīgu smaidu uz lūpām, teica, "Nu ko, sveika, draudzenīt!"


Beigas. Ja patika, droši rakstiet man!

Komentāri

Nosūtīt