Mārēns,
, 57 gadi
Vīrietis
Latvija
Pēdējā vizīte: 8 pirms vairākām stundām
-
8 pirms vairākām stundām
Kādā baltā sniegotā dienā.....
Iznākam no restorāna…..
-"Mīļš paldies mīļumiņ par garšīgo maltīti!" -pieglaužoties manam vaidziņam ar samtaino bārdiņu un sniedzot skūpstu tu saki man
-"Nu kur braucam?"- nepacietīgi jautā
-"Tagad uz Alfu shopingā..."- domīgi tevi vērojot
-"Tev nepatīk mans apģērbs?"- dusmīgi skatoties un pieglaužoties man jautā
-"Tu izskaties Dievīgi!!! Bet mūsu izklaidēm vajadzētu bik’ tavu garderobi uzlabot"- smaidot saku
Iekāpjam mašīnā
-"Nu aidā!"- tu sasitot plaukstas smaidot saki
Es sāku braukt
-"A, ku ta navigācija?"- izbrīnīta jautā
-"Man tava balstiņa labāk patīk, tu teiksi kur man braukt..."
-"Es tak nezinu Rīgu, ievedīšu tevi kādā tumšā klusā vietiņā, pieslēgšu ar rokudzelžiem"- izvelc tos no maisiņa un sāc pētīt, kā lai to labāk izdara
-"Lab, lab, domāju ka ceļu līdz Juglai atceros, pa ceļam ir mežiņš, kurā varētu iebraukt, bet to darīt vietā, kur apgrozās un dzīvo gandrīz pus Latvijas būtu pārāk liels ekstrīms"- paskatoties uz tev smaidot
Tu pamāj ar galvu un negribīgi rokudzelžus ieliec maisiņā sakot -"Tos es vēl izmantošu"- šķelmīgi paskatoties uz mani un ar lūpām sniedzot gaisa skūpstu
"Nu lab, lai paliek vēlākam..."- negribot sevi tracināt un uzbudināt tu paskaties dažus iepakojumus no maisiņa, sakautrējoties nosarksti un noglabā to otrajā sēdekļu rindā.
Pa to laiku jau esam pie Alfas. Paņem manu pasniegto roku un cēli smaidot izkāp no mašīnas. Mēs ieejam tirdzniecības centrā, es palaižu tevi pa prieķšu un tu ziņķārīgi sāc pētīt skatlogus un veikalu piedāvājumu. Es apķeru tevi, un skūpstot saku –
-"Līdz tam mēs ar nonāksim!", Tagad mums vajag Sportdirect" Tu dziļdomīgi skaties manī
Es- "Tas ir veikals ar vidējo cenu un kvalitāti, šoreiz mums tas būs piemērotākais"
Satveru tavu maigo rociņu un tu paklausīgi man seko. Penākam pie viekala ieraugot sporta preču piedāvājumu tu izbrīnā skaties uz mani un seko man skatoties ko pirkšu. Pieejam pie bik’ siltākām jakām piemēram tās abi paskatamies spogulī.
Tu smaidot saki- "Nav ne vaina, ņemam!"
Es -"Plēstie džinsi ir super! Bet vajag ko siltāku" un sameklējam tev kādas siltākas bikses.
-"Tā, nu it kā būtu, botas ok, ja kas kaut ko izdomāsim'', saliekam visu sapirkto somā un dodamies ārā no veikala, pieejam pie mašīnas… Tu kā vienmēr iekārtojies ērtāk sēdeklī man blakus....
-"Virziens Vidzemes šoseja uz prieķšu nosaku. Domāju, ka droši vari aizvērt acis un bik’ pagulēt"
Tu tomēr paņem maisiņu no aizmugurējā sēdekļa un sāc pētīt tā saturu, izvelc kādu mazu kastīti un smaidot prasi
-"Kas tas, es jau domāju, ka tev tik prātā meiteņu vāverītes, bet pa sekām tu nedomā..."
-"Nu kamēr tu pētīji ar ko mani sasiet, lai es neaizmuktu, es pārdevējai shopā devu mājienu par prezīšiem, nav ne jausmas kādus viņ’ tur izvēlējās, vēlāk papētīsim. Pačuči mīļumiņ, Lūdzu!"- smaidot saku.
-"Tu saki?"- ērtāk iekārtojoties un mani vērojot redzu, ka tavi plakstiņi lēnām aizveras, un pēc mirkļa tu jau saldi čuči....
...klusi skan radio Skonto... gar logiem paslīd garām Rīgas Brīvdabas muzejs, Vangaži, Sēnīte....
Mēs iebraucam Siguldā.... Es strauji nobremzēju, tu satrūksties tramīgi, dusmīgi
-"Tā vairs nedari, dabūšu vēl sirdstrieku!" Berzējot acis miegaini vēro apkārtni, bet neko nesaprotot jautā
-"Kas tas? Kur mēs esam?"
-"Pavizināsimies ar ragaviņām no kalna kā bērnībā"- smaidot atbildu
Ieejam pa vārtiem un kāds vīrs mani sveicina
-"Sveiks, ko ta tu te?" -
''Vai tu varētu noorganizēt ekstrīmu nobraucienu mums?"- apķerot tevi jautāju, tu smaidīgām lūdzošām acīm piebiedrojies manam jautājumam.
-"Ņu tādai dāmai atteikt nevar, kaut gan pēc nedēļas Pasaules čempja posms, Piloti no visas pasaules vēl nav, tik mūsējie ņemas. Kaut ko izdomāšu. Pagaidām uzkāpjat līdz startam, ta es došu ziņu...."
Mēs uzkāpjam 5. stāvā, kur atrodas starts bobsleja kamanām un vīriešu kamaniņu divniekiem, paveras brīnišķīgs skats uz Gaujas senleju, kuru caurvij trases 16. virāžas.
"Trase brīva"- atskan informatora balss, divi čaļi iestum bobu, ielec tajā un traucas lejup- trases beigās jau ieskrienoties bobs sasniedz pāri simts divdesmit kilometriem stundā...
Tu ar interesi un izbrīnu skaties
"Nupat aizbrauca Pasaules vicečempions ar savu stūmēju" es komentēju, un turpinu- "Ne pa velti boba vadītāju sauc par pilotu, bet sporta veidu par ziemas F 1”-
Smaidot saku.
-"Un mēs no šejienes?"- bailīgi skatoties lejup tu izbīlī ieplestām acīm raugies manī, es Tevi apķeru un pieglaužot sev klāt atbildu
-"Nē gan, bikiņ’ zemāk, pēc pāris virāžām lejup" - tu nopūties, es turpinu -"Trasi būvēja vēl 80" gadu vidū, vēl krievu laikā un vācieši laikam speciāli saprojektēja, lai četrinieks nevarētu no šejienes droši tikt līdz finišam. Ir bijuši mēģinājumi, bet tagad pat profi neriskē to darīt..."
-"a no tās vietas, kur mēs brauksim nav bīstami?"
-"Mēs jau uz maksimumu nebrauksim, un ceru, ka pilots mūs veiksmīgi izvizinās..."
-"Nu lab’ "- tu nobučo man bārdaino vaidziņu-""mana dzīvība ir tavās rokās..."
Iezvanas mans mobilais, es atbildu -"" Viss gatavs lidojumam, varat nākt uz startu"
Nobraucam ar liftu un atnākam līdz starta vietai...
-"Nu jums, kā mūsu sponsoriem"_ Tu paskaties uz mani, bet Sandis turpina-""Ir vienreizēja iespēja izbraukt ar Olimpisko zelta, Pasaules zelta un sudraba, un daudzu titulu īpašajām kamanām, Pilotēs Emīls un brakeman Sandis, šīgada pasaules vicečempioni." Tev pāriet baiļu sajūta un mēs četratā iekārtojamies šaurajā bobā. Sandis bik’ iestum un minūte asu izjūtu, virāžās sasniedzot gandrīz pieci G pārslodzi, kā lidojot ar reaktīvo lidmašīnu, veicot galvu reibinošus trikus debesīs ...................................................................................................................................................................................................................................
Kamanas nobremzējas, kāpjam ārā, palīdzam tev izkāpt,
-"Mja, tagad saprotu kāpēc sportam velta miljonus valsts līdzekļu, tas bij’ kaut kas..."- tu vēl īsti neaptverot notikušo apķer mūs visus trīs čaļus un neapzināti sabučo...
Bobu iekrāmē busiņā vešanai apakaļ uz starta māju, paklausot aicinājumam arī mēs uzbraucam augšā kalnā. Čaļi izlec no mašīnas un palīdz izkāpt arī tev. Sandis mūs sagaida un jautājoši skatās uz mani "Nu tagad no augšas lejup?"-
tu pārbijusies- "Tas tak bīstami, nemāni mani!"
Pasmaidot turpina- "O, tevi jau informēja, bet ja trasi tomēr kādreiz pārbūvēs, tad varēsim tev pavizināt.... Un Māris moš nosponsorēs vēl kādu superbobu, vai mūsējie BTC četrinieku uzķīmiķos, ar divniekiem jau visa pasaule brauc..."
Atvadamies no puišiem Tev vēl Sandis pasniedz spec medāli un diplomu, par bobsleja trases izbraukšanu...
Iebraucam Siguldas tirgū sapērkam visādus gardumus vakariņu galdam.... Braucam pa sniegotajiem Gaujas nacionālā parka ceļiem, tu jautā
-"Kur tagad?"
es klusi saku -"Tūliņ redzēsi..."
Piebraucam pie skaistas atjaunotas guļbūves, kur vecais mijas ar jauno, saglabājot gadsimtu smaržu, veidu, gaisotni...."
Iebraucam pagalmā, mūsu mašīnas sliedes ir vienīgās pagalmā, sniedzu tev roku, tu izkāp no mašīnas uzmanīgi sniegā. Mēs aizejam līdz durvīm, es atveru palaižot tevi pa priekšu. Atverot durvis mēs sajūtam siltumu.... Es apķerot tevi- "Centrālapkure uz granulām labi strādā...., es atstāju tevi jūties kā mājās, aiziešu pēc mantām sanesīšu no mašīnas mājā..........
1270
0
10 pirms mēnešiem
-
8 pirms vairākām stundām
Kādā aprīļa rītā
… Ir agrs pavasara rīts, pēc aukstās nakts, saulīte iespīd logā sildot mūsu gulošos augumus. Atveru acis, tu esi apķērusi mani cieši pieglaužoties, tava roka maigi novietota man uz krūtīm labsajūtā. Lēnām pieceļos sēdus gultā, uzmanīgu apsedzu tevi, lai nepamostos. Bieži tādi rīti nesanāk, jo abi pielecam parasti gultā sēdus dzirdot modinātāja zvanu. Tad mēs ātri iekožam kaut ko brokastīs un skrienam katrs savās dienas gaitās, tiekoties tik vakarā…Bet šodien nekur nav jāskrien. Klusiņām aizlavos uz virtuvi un sāku gatavot brokastis. Top vieglas brokastis. Atverot ledusskapi nopētu tā saturu- /ar kādu kārumu tevi iepriecināt?/ Pārcilājot ledusskapja saturu atrodu Macorella sieru- /jap, tas derēs…/ Kafijas automātā sāk smaržot kafija. Šoreiz rīta kafijai piešķiru kanēļa garšu, pieberot bikiņ kanēļa pulverīti ar piedevām. Ieslēdzu radio, kur sāk skanēt dziesma “ Made in Latvija” Čikāgas piecīšu izpildījumā…Paskatos pa virtuves durvīm uz palagos gulošo mīļumiņu, salieku gardumus uz paplātes un lēnām tuvojos platajai gultai. Tu izliecies ka guli, jo mana rosīšanās virtuvē un kafijas aromāts tevi jau pamodinājis. Lēnām pienāku pie gultas un nolieku paplāti tev priekšā. Tu paver acis--“O, jau rīts. Vai kā saulīte spīd!’-’ piemiedzot zilās ačeles. Paņem kafijas krūzīti, pasmaržo-“Paldies Māri, šis rīta rituāls ir burvīgs! Ne katra sieviete ko tādu izbauda…” Es smaidot sniedzu skūpstu uz tavām sārtajām lūpiņām. Nosēžos blakus tev blakus, un mēs gultā ieturam brokastis….Kad maltīte ieturēta, es paskatos uz Tevi smaidot--“Mums abiem patīk ašas idejas, tāpēc celies, velies, ģērbies un braucam!”-“Uz kurieni?”-“Iekāpsim mašīnā, tad domāsim!”-“Bet es gribu apģērbties, nomazgāties, sakrāsoties?”- bēdīgām actiņām paveroties manī.-“Es tevi mīlu, Dačuk! Un šāda, kā tagad, tikko izkāpusi no gultas tu man patīc vislabāk”- to sakot norauju sedziņu no tava augumiņa. Tu pastoties un sākot mani hipnotizēt ar spīdošajām zilganajām, kurās atspīd jūras viļņi, actiņām--“Vienu fikso, lūdzu Mārēn?’’- paverot manu rīta halātu un sagrābjot manu ļengano locekli.-“Būs…! Bet tagad fiksi ģērbies!”- maigi atgrūžot tavu rociņu iepliķēju pa tvirto dupšuku, es atbildu.Mēs ātri saģērbjamies un dodamies ceļā.Tā kā ir agrs rīts Rīga vēl guļ, mašīna ripo pa pilsētas tukšajām ielām. Es izbraucu uz šosejas, kas ved uz Kurzemes pusi.-“Uz kurieni mēs brauksim?”- tu vaicā ziņkārīgi.-“Baudi dabu, un priecājies!”Braucot cauri Jūrmalai es apturu mašīnu pie Majoru koncertzāles.-“Ejam pastaigāties?”- izkāpjot aicinu tevi.-“Brr, auksti!”- tomēr saķer manu pasniegto plaukstu, un dodamies jūras virzienā.Vējš pūš, aukstas brāzmas mūs skar, bet mēs apķērušies un skūpstoties brienam pa pa smilšaino jūras krastu, kurā esam tik divi vien…-‘’Skaisti, romantiski…!”- smaidot un dodot man kārtējo kvēlo skūpstu. Es pasmaidu apķerot ar plaukstām tavus sasārtušos no vēja brāzmām vaidziņus, un mūsu lūpas un mēlītes saskaras kvēlā skūpstā…Pēc pastaigas gar jūras krastu dodamies tālāk Latvijas ārēs. Brauciens vēl ieplānots ilgs, un jautri pļāpājot un smejoties tavas acis aizveras. Braucu uzmanīgi, lai nepamodinātu tevi. Iebraucam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām, un braucot pār bruģa klāto tiltu tu atver acu kaktiņu…-“O, cik skaisti!”-Mūsu acu skatienam paveras Ventas Rumba, kur pār mutuļojošajām ūdens šaltīm lēkā zivtiņas. Piestājam stāvvietā pilsētas centrā, un dodamies pastaigā pa pilsētu.-“Kas Tev padomā tālāk?”-“Mazo draiskulīt!”- sniedzot bučiņu uz vaiga- “Biji ieplānots braukt tālāk, bet te ir tik skaisti, ka paliksim tepat. Vai esi ar mieru?”-“Kā vēlies mīļais, es paļaujos uz tavu gaumi un izvēli!”- apķerot mani uz tilta vērojot ūdenskritumu.Mēs atrodam tuvāko viesnīcu Ventas krastā, un dodamies iekšā. Ienākot foajē mūs sagaida laipna saimniecīte- “Jūs esat nolēmuši šeit apstāties?”-“Jā, ko Jūs mums varētu piedāvāt?”- mēs apķērušies stāvam pie letes…-“Jums varu piedāvāt skaistāko numuriņu, kurš kā reiz atbrīvosies pēc pusdienslaika. Pa guļamistabas logu var redzēt Ventas rumbu, vai Jums patiks mans piedāvājums?”-“Jā!”- mēs vienā balsī atbildam, saskatoties un sabučojoties.-“Te būs formalitātes.”- meitene pie letes smaidot uzliek papīru kaudzīti. Mēs aizpildam visu, un es sniedzu viņai--“Te būs vajadzīgais!”-“Jā viss kārtībā. Gaidām Jūs pēcpusdienā. Varat pastaigāt pa pilsētu un apskatīt mūsu pilsētas tūrisma objektus!”- sniedzot bukletu.-“Mīļš paldies!”- paņemot bukletu, paņemot tevi pie rokas. Atveru durvis un mēs izejam pilsētā… Apķeru tavu viduklīti un šķirstot bukletu- “Pastaigājam?””-“Tu no rīta ko solīji?”- pikti paskatoties uz mani.-“Jā, es ar par to domāju, braucam!” Un mēs ātri ielecam mašīnā. Braucot tu mani kaitini un uzbudini ieslidinot savu nerātno rociņu sev biksēs, bet ar otru neļaujot man koncentrēties uz braukšanu, saķerot manu bikšu priekšu.-“Mmm, ko es jūtu..”- koķeti pasmaidi.Es braucot skatos ceļmalas, ieraugu kādu meža celiņu, kur varētu iebraukt, un griežu stūri. Džips ieripo meža takā, kādu gabaliņu pabraucot, apstājas priežu ielokā… Tu strauji pieploc manai bikšupriekšai, atpogājot pogas un jostu. Cieši satver manu locekli, masē oliņas, kaislīgi laizot to.-“Es gribu sajust tevi sevī!”- pavēlošā balsī atskan tavs sauciens. Es atbīdu priekšējos sēdekļus, nolaižu tos guļus pozā. Nedaudz pamasējot un palaizot, tu sagatavo manu locekli. Strauji paspējot novilkt tikai vienu bikšu staru uzlec man virsū, ar seju pret mani. Nogrūd mani guļus un sāc lēkāt uz manis, atstutējoties ar rokām pret manām krūtīm…Jūtu, ka man tuvojas orgasms, bet ļauju tev izbaudīt vairākus baudas mirkļus pēc kārtas…. Tu paskaties uz mani, un iekārtojies tā lai es varētu tevi iegūt no mugurpuses, augsti paceļot savu seksīgo dupšuku.-“Gribu tevi!”- atskan pavēle tavā stilā.Es strauji satveru tavu gurnus, un piebriedušais draudziņš ietriecas tevī līdz galam… Mežu pāršalc mūsu vaidi… Pāris minūtes strauju kustību, kurās tavi gurni spēcīgi triecas man pret vēderu un oliņām… Mēs reizē iekliedzamies, un mīlas sulas šalts izšļācas dziļi tevī. Lēnām negribīgi draudziņš izslīd no tava pežuka. Mīlas suliņa iztek no tevis, pa kājiņu, pilot uz sēdekļa. Tu to savāc, aplaizi pirkstiņus, ieslidini pirkstiņus arī starp manām puspavērtajām lūpām...-“Es dieviņu šo smaržu un garšu!’’- smaidot saku…..Pēc kāda brītiņa, kuru pavadām kvēli skūpstoties, mēs saģērbjamies. Iekārtojamies priekšējos sēdekļos. Pa tikko dīgstošo zaļo paklāju izbraucam uz šosejas-“Pēc plāna ekskursija pa pilsētu…”- smaidot saku stūrējot uz Kuldīgas pusi………….
6843
0
1 pirms gada