Turpinājums
- Varbūt varam ko sadomāt? man sen nav bijis vīrietis, kas man pežuku samīļotu, un kuram pa seju varētu padīdīties...
- nu vispār kāpēc gan ne. Esmu brīvs vīrietis, varam varbūt pamēģināt, varbūt arī sanāk :)
- nu tad dodamies uz istabu.. noteica Ilze, pieceļoties, un ļaujot kleitiņai saslīdēt uz augšu, atsedzot kūsi...
- tev neav iebildumu ja man tur noaudzis?
- nē.. tas pat dažreiz ir forši..
Ilze pieceļās un pienāk pie manis, noliecās un noskūpsta..
- paglāsti mani, gribu atcerēties kā ir kad glāsta vīrietis, nevis sieviete..
Es apkampju Ilzi, un manas rokas slīd pa viņas augumu, tā kā joprojām sēžu, tad viņas krūtis, ir tieši pretī manai sejai..
- Pagaidi.. viņa nosaka, un atrī atpogā kleitiņu.. apakšā nekā nav, bet tas jau saprotams - lauku sēta, un ārā vasara..
- Piespiedusi vienu krūti man pie lūpām Ilze nočukst.. palaisi to.. nomainot vienu krūti pret otru.. es kādu laiciņu laizu pupiņus, kas manāmi piebriest..
- Ejam uz istabu, es vairāk nevaru turēt.. nosaka Ilze un vel mani uz gultas pusi...
Ilze mani iegrūž gultā, un man stīvēt nost šortus...
- pagaidi, es attaisīšu pogu... nosaku un ātri izģērbjos...
Komentāri