Juris bija talantīgs jaunais mūziķis, kurš šo vakaru pavadīja, spēlējot klavieres kādā no Rīgas vecpilsētas restorāniem, bet Anna bija enerģiska studente, kura mācījās mākslas vēsturi un bija pazīstama arī ar savu mīlestību pret klasisko mūziku. Viņu satikšanās bija nejauša. Vienu vakaru, kad Juris spēlēja Anna ar draudzenēm bija atnākusi uz restorānu pavakariņot, apsēdusies netālu no pianista, viņa visu vakaru viņu vēroja un klausījās viņa notīs. Viņu acis laiku pa laikam satikās, un starp viņiem uzliesmoja neizskaidrojama saikne. Pēc vakariņām, draudzenes devās prom, bet Anna palika, lai iemalkotu vēl glāzi vīna un paklausītos Jura klavierspēli.
Pēc koncerta pieanists apsēdās pie savas kvēlākās klausītājas Annas un viņi sāka sarunu, kas turpinājās līdz vēlam vakaram, kad viņi kopā devās prom. Anna dzīvoja netālu un atļāva Jurim sevi pavadīt. Vakara naksnīgajās debesīs abi nepamanīja, ka bija savilkušies tumši mākoņi un pēkšņi sāka līt spēcīgs lietus. Bez jebkādas patvēruma iespējas viņi skrēja pa ielu, līdz atrada atvērtu vārtrūmi. Tā bija veca, aizmirsta ēka, kas reiz kalpojusi kā dzīvojamā māja, bet tagad izskatījās pamesta. Stāvot vārtrūmē un pamatīgi izmirkusi, Anna sāka trīcēt. Atlaužot aiznaglotu logu, viņi iekļuva iekšā ēkā, lai paslēptos no lietus un diezgan spēcīgā vēja, kas tikai pieņēmās spēkā. Iekļuvuši iekšā viņi saprata, ka šeit jau gadiem neviens nav bijis, bet lai arī telpas bija izvāktas, atsevišķās telpās vēl bija palikusi kāda mēbele, kumode, skapis. Vienā no skapjiem Juris atrada arī sveci un sērkociņus. Vismaz gaisma, vismaz aizvējš un nekas nelīst uz galvas, viņi abi nodomāja. Lai kaut nedaudz sasildītu Annu, Juris viņu cieši apskāva, piespiežot pie sevis un ar rokām berzēja viņas plecus un muguru, caur viņas salijušo, slapjo kleitu. Beiguši trīcēt un nedaudz sasildījušes viņie vienkārši stāvēja apskāvušies un gaidīja, kad mitēsies lietus, taču nekas neliecināja, ka tas varētu notikt drīz. Acīm aprodot ar blāvo sveces gaismu, abi sildoties izpētīja telpu, kas brīnumainā kārtā bija labi saglabājusies. Vecās, biezas mūras sienas un lieli logi, kas, ja vien nebūtu aiznagloti, spētu ienest daudz gaismas telpā. Veca podiņu krāsns, kas kādu gadsimtu te sildījusi cilvēkus, dažas ar palagiem pārklātas, noputējušas mēbeles un šur tur zirnekļu austās mājas. Varēja tikai iztēloties telpas sākotnējo, aristokrātisko burvību, kas tagad stāv pamesta, nevienam nevajadzīga, kā kapsula, kas tā vien gaida, kad kāds kādreiz atkal uzburs šeit veco spozmi. Uz sienas bija skaidri saskatāmi divu cilvēku silueti, ēnas no sveces gaismas. Abi skatoties ēnā, deva tai nosaukumu: "Svešinieku apskāviens". Viņi turēja viens otru tik cieši, ka klusumā varēja sajust viens otra sirdpukstus. Ēnas roka izstiepās aiz sievietes tēla un lēnām pacēlās līdz galvai, maigi pieskaroties tais un noglāstot to, Anna sajuta Jura roku uz slapjajiem matiem, kas lēnām slīd pār tiem.. spēlējoties ar tiem, pavirpinot tos pirktos.. viņa rokas pirksti noglāsta viņas seju no deniņiem, gar ausi līdz kalklam. Viņi klusi veras ēnā un nesaka ne vārda, bet sirds nodreb un nodevīgi pukst straujāk pret viņa krūtīm. Otra roka sniedz tik pat maigu glāstu otrpus vaigam, bet ceļā uz leju apstājas pie Annas zoda un maigi atrauj viņas skatienu no ēnas un liek ieskatīties svešinieka acīs. Roka lēnni noglāsta viņas vaigu, plauksta aptver viņas kakl un aizlīd līdz pkausim, īkšķim paliekot pie auss. Viņš veras viņas acīs cieši itkā novēršot viņas uzmanību no savām rokām, kas lēni, bet uzstājīgi un cieši turpina sniegt viņai glāstus, kas vairs nav berzēšana sasildīšanai, bet glāsti, kas jau aizdedzina uguni abu starpā un kļūst karsti. Viņa roka noslīd līdz viņas dibenam un noglāsta kāju, apakaļceļā uz dibena pusi nedaudz paceļot viņas kleitu uz augšu un saspiežot dibenu.. viņa piekļaujas ciešāk, cik ciešāk iespējams viņam. Otrajā piegājienā vēl mazliet tiek paveilkta kleita un viņu nešķiramais skatiens turpina hipnoziēt vienam otru, taču nav zināms, kurš no abiem uzvar. Abu elpas kļūst aizvien straujākas, kustības ātrākas, līdz viņas kleita ir padevusies un Juris var glāstīt Annas kailos dibena vaigus, ko sedz vēl neliela, šaura, mežģīnota bikšīšu maliņa. Sasildītās rokas aizvien augstāk glāsta Annas gurnus, dibenu, muguru. Juris nedaudz atraujas un lēnām nostājas aiz viņas muguras, pievelkot atkal cieši sev klāt, Anna sajūt piespiežamies sev kaut ko lielu un stigru, piebriedušu, viņa lēnām šūpina gurnus. Jura rokas slīd pār visu Annas ķermeni, no augšas uz leju, uzkavēoties pie Annas krūtīm un spaidot tās caur kleitu, krūšturi. pamazām viņu ķermeņi kustās vienā ritmā kā dejā, Anna noliec galvu uz sāna un Jura lūpas noskūpsta maigi viņas kaklu, liekot viņas ķermenim atbildēt ar zosādu uz katru ķemeņa kvadrātcentimetra, kas izlaužās pati no sevis. Viņš lēnām skūpsta viņas kaklu, rokām maigi velkot viņas kleitu uz augšu, līdz tā pārslīd pār viņas galvu un lņi nokrīt uz grīdas. Juris uzreiz novelk arī savu kreklu un atkal kā sildot piespiež savas krūtis Annas mugurai, viņu iekarsušie ķermeņi izstaro tādu karstumu, ka par negaisu ārā atgādina tikai skaļie pērkondārdi, kas ik pa laikam piepilda telpu un liek Annai nedaudz sarauties. Taču šeit, Jura apskāvienos vīnai ne no kā nav bail, viņa jūtas droši un pārliecināta par turpinājumu, viņas rokas noslīd aiz diena un satausta locekli, kas cieši piespiedies viņas dibenam. Lēnām viņa sāk to caur biksēm glāstīt, novērtēot tā dabisko izmēru un formu, kamēr Jura rokas apvijušās ap viņas ķermeni, glāsta to, vienai rokai ieslīdot Annas kājstarpē, no Annas ķermeņa izspiežas elsa un Juris pievelk to ciešāk pie sevis. Ēnā ķermeņi kustās vienā ritmā, kamēr viņi maigi sniedz pieskārienus viens otram. Pamazām viņu kustības ēnā atgādina aktu, tikmēr viņiem pašiem ir pazudusi jebkāda kontrole pār saviem ķermeņiem, jo Anna kontrolē Juri, bet Juris Annu. Abu elsas kļūst aizvien skaļākas un piepilda tukšo, pamesto telpu ar dzīvību. Juris sniedz skūpstu vētru Annas kaklam un auss ļipiņām, turpinot maigi masēt Annas kliotoru nu jau zem biksītēm. Arī Jura bikses jau ir noslīdējušas līdz ceļiem un viņa loceklis maigi tiek berzēts starp Annas dibena vaigiem, iemitējot akta kustības, viņi bauda viens otra pieskārienus un peldas ķemeņa situmā, maigumā. Ik pa brīdim telpā ielaužoties vēsākai vēja pūsmai, viņu ķermeņi kā ēzi uzmet zosādu, bet tas netraucē, tieši pretēji piešķir vēl trešā spēka glāsta baudu abiem mīlniekiem. Juris pagriež Annu pret sevi un maigi virza viņu ar muguru pret kumodi, kas ir aiz viņas, sasniedzis to, viņas bikšites tiek novilktas un viņs maigi viņu paceļ un apsēdina uz tās, pats nostājoties starp viņas kājām. Viņi atkal apskaujas un viņu krūtis cieši piespiežas vienam pie otra. Skatoties viņai acīs viņš maigi piespiez savu galviņu viņas klitoram un maigi berzē jas gar to, Annas ķermensi atbild un viņa kustina savus gurnus pretī, regulējot spiedienu un tempu, ar kādu notiek berze. Juris atkal satver Annas pakausi un šoreiz viņu lūpas saskaras. Sākumā maigi.. Annas acis aizveras un Juris noskūpasta viņu vēlreiz, līdz viņu lūpas pilnībā savis skūpstā un arī Jura galviņa iazvien mērķtiecīgāk slīd zemāk no klitora, līdz pāršķeļ Annas lūpas un maigi ieslīd viņā. Lēnām, maigi, Annas ar gurniem tam lēnām liek ieslīdēt dziļāk.. un caur skūpstu, caur ķermeni, caur abiem nāk maigas elsas, bauda, ekstāze... pazūd jebkāda realitāte un galvu pārņem viegls reibonis, ko nevar sniegt nekāds alkohols, nerkotika. Tā ir bauda, kura pārņem abus mīlniekus, kas iestrēģuši sājā telpā, laikā.. ēnas saplūdušas vienā veselā, tās nodevīgi atklāj pieaugošo kauisli starp abiem, kad Jura loceklis ir pilnībā iegājis viņā un dziļām, pieaugoši spēcīgām kustībām kustās viņas vagīnā. Viņi kustās vienā dejā, vienā ritmā.. Cieši apvijusi kājas ap Jura gurniem un ar vienu roku toroties pie viņa kakla, Anna atlieca savu ķermeni, ļaujot apskatīt savas krūtis, kuras kārtējā vēja vēsma palīdzējusi noklāt tās ar zosādu un viņas piebiedušos krūšu galus. atliekusi galvu viņas ritms un vaidi aizvien vairāk liecināja par baudas augstumu tuvošanos. Elsas saplūda ar lietus skaņu un pērkona dārdiem, līdz ēnai apstājoties.. viņa pieplaka Jura ķermenim, cieši to apskāva un maigi sāka trīcēt, līdz viss viņas ķermenis pamazām pārņēma trīcēšanu un no šīs trīcēšanas, kā arī no maksts muskuļu konvulsijām arī Juris balansēja uz baudas robežas.. Apķēris cieši Annnu, viņš čukstēja viņai ausī, ka vairs nespēj noturēt.... "Tikai nebeidz manī", Anna atbildēja un Juris uzreiz izgāja un viņa cieši ar kaunuma lūpām piespiedās viņa loceklism, sākot gar to berzēties, līdz sperma kā karsts vulkāns izvirda starp viņiem abiem.
Pēc koncerta pieanists apsēdās pie savas kvēlākās klausītājas Annas un viņi sāka sarunu, kas turpinājās līdz vēlam vakaram, kad viņi kopā devās prom. Anna dzīvoja netālu un atļāva Jurim sevi pavadīt. Vakara naksnīgajās debesīs abi nepamanīja, ka bija savilkušies tumši mākoņi un pēkšņi sāka līt spēcīgs lietus. Bez jebkādas patvēruma iespējas viņi skrēja pa ielu, līdz atrada atvērtu vārtrūmi. Tā bija veca, aizmirsta ēka, kas reiz kalpojusi kā dzīvojamā māja, bet tagad izskatījās pamesta. Stāvot vārtrūmē un pamatīgi izmirkusi, Anna sāka trīcēt. Atlaužot aiznaglotu logu, viņi iekļuva iekšā ēkā, lai paslēptos no lietus un diezgan spēcīgā vēja, kas tikai pieņēmās spēkā. Iekļuvuši iekšā viņi saprata, ka šeit jau gadiem neviens nav bijis, bet lai arī telpas bija izvāktas, atsevišķās telpās vēl bija palikusi kāda mēbele, kumode, skapis. Vienā no skapjiem Juris atrada arī sveci un sērkociņus. Vismaz gaisma, vismaz aizvējš un nekas nelīst uz galvas, viņi abi nodomāja. Lai kaut nedaudz sasildītu Annu, Juris viņu cieši apskāva, piespiežot pie sevis un ar rokām berzēja viņas plecus un muguru, caur viņas salijušo, slapjo kleitu. Beiguši trīcēt un nedaudz sasildījušes viņie vienkārši stāvēja apskāvušies un gaidīja, kad mitēsies lietus, taču nekas neliecināja, ka tas varētu notikt drīz. Acīm aprodot ar blāvo sveces gaismu, abi sildoties izpētīja telpu, kas brīnumainā kārtā bija labi saglabājusies. Vecās, biezas mūras sienas un lieli logi, kas, ja vien nebūtu aiznagloti, spētu ienest daudz gaismas telpā. Veca podiņu krāsns, kas kādu gadsimtu te sildījusi cilvēkus, dažas ar palagiem pārklātas, noputējušas mēbeles un šur tur zirnekļu austās mājas. Varēja tikai iztēloties telpas sākotnējo, aristokrātisko burvību, kas tagad stāv pamesta, nevienam nevajadzīga, kā kapsula, kas tā vien gaida, kad kāds kādreiz atkal uzburs šeit veco spozmi. Uz sienas bija skaidri saskatāmi divu cilvēku silueti, ēnas no sveces gaismas. Abi skatoties ēnā, deva tai nosaukumu: "Svešinieku apskāviens". Viņi turēja viens otru tik cieši, ka klusumā varēja sajust viens otra sirdpukstus. Ēnas roka izstiepās aiz sievietes tēla un lēnām pacēlās līdz galvai, maigi pieskaroties tais un noglāstot to, Anna sajuta Jura roku uz slapjajiem matiem, kas lēnām slīd pār tiem.. spēlējoties ar tiem, pavirpinot tos pirktos.. viņa rokas pirksti noglāsta viņas seju no deniņiem, gar ausi līdz kalklam. Viņi klusi veras ēnā un nesaka ne vārda, bet sirds nodreb un nodevīgi pukst straujāk pret viņa krūtīm. Otra roka sniedz tik pat maigu glāstu otrpus vaigam, bet ceļā uz leju apstājas pie Annas zoda un maigi atrauj viņas skatienu no ēnas un liek ieskatīties svešinieka acīs. Roka lēnni noglāsta viņas vaigu, plauksta aptver viņas kakl un aizlīd līdz pkausim, īkšķim paliekot pie auss. Viņš veras viņas acīs cieši itkā novēršot viņas uzmanību no savām rokām, kas lēni, bet uzstājīgi un cieši turpina sniegt viņai glāstus, kas vairs nav berzēšana sasildīšanai, bet glāsti, kas jau aizdedzina uguni abu starpā un kļūst karsti. Viņa roka noslīd līdz viņas dibenam un noglāsta kāju, apakaļceļā uz dibena pusi nedaudz paceļot viņas kleitu uz augšu un saspiežot dibenu.. viņa piekļaujas ciešāk, cik ciešāk iespējams viņam. Otrajā piegājienā vēl mazliet tiek paveilkta kleita un viņu nešķiramais skatiens turpina hipnoziēt vienam otru, taču nav zināms, kurš no abiem uzvar. Abu elpas kļūst aizvien straujākas, kustības ātrākas, līdz viņas kleita ir padevusies un Juris var glāstīt Annas kailos dibena vaigus, ko sedz vēl neliela, šaura, mežģīnota bikšīšu maliņa. Sasildītās rokas aizvien augstāk glāsta Annas gurnus, dibenu, muguru. Juris nedaudz atraujas un lēnām nostājas aiz viņas muguras, pievelkot atkal cieši sev klāt, Anna sajūt piespiežamies sev kaut ko lielu un stigru, piebriedušu, viņa lēnām šūpina gurnus. Jura rokas slīd pār visu Annas ķermeni, no augšas uz leju, uzkavēoties pie Annas krūtīm un spaidot tās caur kleitu, krūšturi. pamazām viņu ķermeņi kustās vienā ritmā kā dejā, Anna noliec galvu uz sāna un Jura lūpas noskūpsta maigi viņas kaklu, liekot viņas ķermenim atbildēt ar zosādu uz katru ķemeņa kvadrātcentimetra, kas izlaužās pati no sevis. Viņš lēnām skūpsta viņas kaklu, rokām maigi velkot viņas kleitu uz augšu, līdz tā pārslīd pār viņas galvu un lņi nokrīt uz grīdas. Juris uzreiz novelk arī savu kreklu un atkal kā sildot piespiež savas krūtis Annas mugurai, viņu iekarsušie ķermeņi izstaro tādu karstumu, ka par negaisu ārā atgādina tikai skaļie pērkondārdi, kas ik pa laikam piepilda telpu un liek Annai nedaudz sarauties. Taču šeit, Jura apskāvienos vīnai ne no kā nav bail, viņa jūtas droši un pārliecināta par turpinājumu, viņas rokas noslīd aiz diena un satausta locekli, kas cieši piespiedies viņas dibenam. Lēnām viņa sāk to caur biksēm glāstīt, novērtēot tā dabisko izmēru un formu, kamēr Jura rokas apvijušās ap viņas ķermeni, glāsta to, vienai rokai ieslīdot Annas kājstarpē, no Annas ķermeņa izspiežas elsa un Juris pievelk to ciešāk pie sevis. Ēnā ķermeņi kustās vienā ritmā, kamēr viņi maigi sniedz pieskārienus viens otram. Pamazām viņu kustības ēnā atgādina aktu, tikmēr viņiem pašiem ir pazudusi jebkāda kontrole pār saviem ķermeņiem, jo Anna kontrolē Juri, bet Juris Annu. Abu elsas kļūst aizvien skaļākas un piepilda tukšo, pamesto telpu ar dzīvību. Juris sniedz skūpstu vētru Annas kaklam un auss ļipiņām, turpinot maigi masēt Annas kliotoru nu jau zem biksītēm. Arī Jura bikses jau ir noslīdējušas līdz ceļiem un viņa loceklis maigi tiek berzēts starp Annas dibena vaigiem, iemitējot akta kustības, viņi bauda viens otra pieskārienus un peldas ķemeņa situmā, maigumā. Ik pa brīdim telpā ielaužoties vēsākai vēja pūsmai, viņu ķermeņi kā ēzi uzmet zosādu, bet tas netraucē, tieši pretēji piešķir vēl trešā spēka glāsta baudu abiem mīlniekiem. Juris pagriež Annu pret sevi un maigi virza viņu ar muguru pret kumodi, kas ir aiz viņas, sasniedzis to, viņas bikšites tiek novilktas un viņs maigi viņu paceļ un apsēdina uz tās, pats nostājoties starp viņas kājām. Viņi atkal apskaujas un viņu krūtis cieši piespiežas vienam pie otra. Skatoties viņai acīs viņš maigi piespiez savu galviņu viņas klitoram un maigi berzē jas gar to, Annas ķermensi atbild un viņa kustina savus gurnus pretī, regulējot spiedienu un tempu, ar kādu notiek berze. Juris atkal satver Annas pakausi un šoreiz viņu lūpas saskaras. Sākumā maigi.. Annas acis aizveras un Juris noskūpasta viņu vēlreiz, līdz viņu lūpas pilnībā savis skūpstā un arī Jura galviņa iazvien mērķtiecīgāk slīd zemāk no klitora, līdz pāršķeļ Annas lūpas un maigi ieslīd viņā. Lēnām, maigi, Annas ar gurniem tam lēnām liek ieslīdēt dziļāk.. un caur skūpstu, caur ķermeni, caur abiem nāk maigas elsas, bauda, ekstāze... pazūd jebkāda realitāte un galvu pārņem viegls reibonis, ko nevar sniegt nekāds alkohols, nerkotika. Tā ir bauda, kura pārņem abus mīlniekus, kas iestrēģuši sājā telpā, laikā.. ēnas saplūdušas vienā veselā, tās nodevīgi atklāj pieaugošo kauisli starp abiem, kad Jura loceklis ir pilnībā iegājis viņā un dziļām, pieaugoši spēcīgām kustībām kustās viņas vagīnā. Viņi kustās vienā dejā, vienā ritmā.. Cieši apvijusi kājas ap Jura gurniem un ar vienu roku toroties pie viņa kakla, Anna atlieca savu ķermeni, ļaujot apskatīt savas krūtis, kuras kārtējā vēja vēsma palīdzējusi noklāt tās ar zosādu un viņas piebiedušos krūšu galus. atliekusi galvu viņas ritms un vaidi aizvien vairāk liecināja par baudas augstumu tuvošanos. Elsas saplūda ar lietus skaņu un pērkona dārdiem, līdz ēnai apstājoties.. viņa pieplaka Jura ķermenim, cieši to apskāva un maigi sāka trīcēt, līdz viss viņas ķermenis pamazām pārņēma trīcēšanu un no šīs trīcēšanas, kā arī no maksts muskuļu konvulsijām arī Juris balansēja uz baudas robežas.. Apķēris cieši Annnu, viņš čukstēja viņai ausī, ka vairs nespēj noturēt.... "Tikai nebeidz manī", Anna atbildēja un Juris uzreiz izgāja un viņa cieši ar kaunuma lūpām piespiedās viņa loceklism, sākot gar to berzēties, līdz sperma kā karsts vulkāns izvirda starp viņiem abiem.
Comments