Arhitektūras šedevrs

Mani sauc Olivers. Vidēja vecuma vīrietis ar izteiktu intelektu un sirsnīgu smaidu. Ieskatoties man acīs tu redzēsi dzīves pieredzi, gudrību un izturību. Runā, ka acis ir vārti uz cilvēka dvēseli, man tādas nav. Caur manām acīm var redzēt pagātni, bet dvēsele jau sen ir pārdota velnam. Esmu arhitekts, pievēršos moderniem un inovatīviem preojektu risinājumiem. Man ir lieliskas spējas būt radošam, saprast ēkas gan funkcionalitāti, gan estētiku. Mana karjera ir bijusi izaicinājumiem pārpildīta, bet privātā dzīve ir ne mazāk izaicinoša. Laikam vēlme radīt kaut ko unikālu ir ne tikai arhitektūrā, bet arī attiecībās ar pretējo dzimumu. Fasāde, estētiskums ir svarīgs visā, arī viņā.. Manas kolēģes struktūrā harmoniski saplūst moderns apģērba dizains un dabiski iekļaujas biroja kopējā ainavā. Kosmētikas izkārtojums ir rūpīgi izplānots, pārdomāts. Perfektās uzacu līnijas, skroptu izliekums, lūpu kontūras padara viņu par iekārojamāko sievieti ofisā. Viņas apģērbs ir izsmacināts, bet vienkāršs, atklājot personību un stila izjūtas izsmalcinātību. Viņas staltā stāja, izceļ viņas pilnīgās krūtis un platos plecus, viņas gaita rada natvairāmu efektu vīriešos - visi pievērš uzmanību viņas slaidajām, spēcīgajām kājām augstapēžu kurpes un lapi pieguļošā kleita lieliski izceļ dibena formas. Kopumā perfekta sieviete. Arhitektu darba vide bieži ir saistīta ar kopējiem projetiem un ieilgušiem vakariem birojā, kad projektu temiņi spiež strādāt virsstundas. Man šī sieviete iepatikās. No pirmās dienas, kad viņa pārnāca strādāt uz mūsu biroju. Bet neesmu gatavs, nevēlos nopietnas attiecības. Darbs man ir prioritāte dzīvē. Arhitektūra ir mana lielākā kaisle, mīlestība, romantika, elegance, ģimene un viss pārējais. Un viņa mani pat neievēroja. Vismaz neizrādīja, ka es viņai interesētu. Tas bija nedaudz sāpīgi, bet es īpaši necentos, darīt ko vairāk. Tas, ko es pieredzēju varēja pielikt treknu punktu pat domām par viņu nemaz nerunājot par kaut ko vairāk, bet tā nenotika. Tieši pretēji, domas par Katrīni tagad aizņem 75% manu aktīvo smadzeņu izmantošanas laiku. Bija vakars, jau vēl, pēc deviņiem vakarā. Kristīne, es un Mārtiņš strādājām kopā pie biroju mājas projektēšanas. Bija jau vēls un nolēmām šodien mest mieru un doties pa mājām. Bijām pēdējie palikuši ofisā un es paņēmu savu žaketi un atvadījies devos prom, taču pie lifta atcerējos, ka portfeli arī vajadzēs, tur galu galā ir mājas atslēgas. Atgiežoties pie kabineta, kurā strādājām, pa durvja spraugu pamanīju, ka Kristīne un Mārtiņš nodevušies ciešiem apskāvieniem. Es samulsu. Koridorš bija tumšs, kabinetā dega gaisma, nolēmu pastāvēt un pagaidīt, lai beidz maigoties un tad ieiešu paņemt portfeli. Taču viņu maigošanās kļuva aizvien ciešāka, kas jau pārgāja skupstīšanās fāzē. Tajā brīdī manī kaut kas salūza. Biju dzirdējis par atsevišķu kolēģu sakariem birojā, bet Mārtiņš un Kristīne? Tam es nespēju noticēt, nespēju noticēt tam, ko es šobrīd redzēju un sirds sāka dauzīties dusmu, greizsirdīas, baiļu un citu emociju kokteilī, kā bārmenis, kurš sakrata dzērienu, arī mans ķermenis notrīcēja. Gaidot beigas šim murgam, skatījos, kā Mārtiņa rokas slīd par Kristīnes augumu, kā viņa pagriežas ar muguru pret viņu un ļauj viņa rokām apņemt visu ķermeni, slīdēt pa gurniem, vidukli, krūtīm, saspiest tās. Viņa pieliec galvu, atsedzot kaklu viņa lūpām, skūpstiem. Viņas rokas apvijas ap viņa galvu pievelkot sev klāt tuvāk.. viņas krūtis cilājas straujāk un Mārtiņš novelk kleitu no viņas pleciem, atsedzot krūtis, kuras ātri tiek atbrīvotas arī no krūštura. Pat no attāluma skaidri redzams, ka tumšie krūšu gali ir piebrieduši un stingri, Mārtiņa pirkstos. Mani pārsteidz viņu uzdrošināšnās to darīt birojā, kur mēs visi strādājam, viņi ir idzomājuši nodarboties ar seksu. Kāda bezkaunība. Turpinot skūpstīt kaklu un glāstot, spaidot viņas krūtis, uzbudinātos krūšu galus, Mārtiņš paceļ ar vienu roku viņas kleitu un ieslidina roku zem viņas biksītēm. Viņa atliecas vēl vairāk un vaids pārslīd pār viņas lūpām. Viņas elpa aizraujas un kļūst nregulāra, strauja. Ar dibenu spiežas pret Mārtiņa locekli, gatava to izdrāzt caur biksēm. Mārtiņš veikli atbrīvo savu piebriedušo locekli, izvelkot olas un to tikai atverot rāvējslēdzi un pavelkot kristīnes svārkus uz augšu ieiet viņā no aizmugures. Lēni, maigi viņš sāk viņu iegūt, neizmirstot par viņas krūtīm un kaklu. Viņa iazvērusi acias ļaujās visam notiekošajam un izbauda katru viņa pieskārienu, kustību. Šajā brīdī es saprotu, ka arī manam loceklim ir ļoti neērti biksēs un šī brīnišķīgās skata iespaidā nedomājot par sekām es attaisu savu siksnu un atbrīvoju savu locekli, bet tā siksna... siksnas metāla daļas sasitas un radot skaņu, ko izdzird arī abi mīlnieki un redzu, ka skatās uz durvju pusi un sāk kārtoties. Es sabīstos, ka mani pieķers kā lūriķi un ātri aizskrienu uz liftu. Tā kā iepriekš jau biju izsaucis liftu, tas bija mūsu stāvā un ātri paspēju tajā ielēkt, lai aizlaistos neatklāts. Nonācu līdz mājām un devos pie kaimiņienes, kurai ir mana dzīvokļa atslēga, gadījumam, ja dzīvoklī kaut kas notiek un manis nav mājās. No šī brīža Kristīne nepamet manas domas. Viņa dzīvo, ēd, guļ, nodarbojas ar seksu tajās 24/7. Nākošajā dienā.. turpinājumu?